Kopsanāksme, kas stiprināja mūsu ticību Dieva Rakstiem

NO VISĀM grāmatām Bībele ir lasīta visvairāk. Bet vai visi, kas lasa šo grāmatu, arī tic tās vēstij? Pašā Bībelē ir paskaidrots: ”Neba visi ir ticīgi.” (2. Tesaloniķiešiem 3:2.) Mēs nepiedzimstam ticīgi. Ticība ir jāattīsta. Pat tie, kuri jau ir ticīgi, nedrīkst uzskatīt, ka ticība ir kaut kas pats par sevi saprotams. Ticība var vājināties, un to var zaudēt. Tāpēc ir nepieciešama piepūle, lai mēs būtu ”veselīgi ticībā”. (Titam 2:2.)

Par to domājot, Jehovas liecinieku Vadošā padome 1997./1998. gada apgabala kopsanāksmēm izraudzījās tēmu ”Ticība Dieva Rakstiem”. Miljoniem liecinieku un citu cilvēku bija iespējams sanākt kopā, lai stiprinātu savu ticību Dieva Rakstiem.

Dieva vārdi ir patiesība — tie ir mūsu ticības pamats

Tāda bija kopsanāksmes pirmās dienas tēma. Pašā sākumā tika uzslavēti visi kopsanāksmes apmeklētāji. Viņu klātbūtne liecināja par cieņu pret Bībeli. Pēc tam tika uzdoti jautājumi, kas lika padomāt par to, kāda ir mūsu ticība: ”Vai mēs varam aizstāvēt savus uzskatus, izmantojot Dieva vārdus par autoritatīvu avotu? Vai mēs novērtējam garīgo barību un nekad neizturamies nevērīgi pret Bībeli, draudzes sapulcēm un bībeliskajām publikācijām? Vai mēs augam mīlestībā, precīzās zināšanās un spriestspējā?” Orators aicināja visus klātesošos uzmanīgi klausīties un piezīmēja: ”Apgabala kopsanāksme ”Ticība Dieva Rakstiem” ir sagatavota tādēļ, lai mums palīdzētu pārbaudīt pašiem sevi un mēs saprastu, kāda ir mūsu ticība.”

Galvenās runas nosaukums bija ”Dzīvot ticībā, ne skatīšanā”. (2. Korintiešiem 5:7.) ”Par Jehovas lieciniekiem kļuvušo cilvēku ticība nav lētticība,” teica orators. Cik patiesi vārdi! Īsta ticība nav akla. Tā balstās uz pierādījumiem. Ebrejiem 11:1 sacīts: ”Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām [”realitātes, kaut arī neredzamas, uzskatāms pierādījums”, NW].” Orators piebilda: ”Ja mēs tiešām vēlamies dzīvot ticībā, mums nepieciešama tāda ticība, kas ir labi pamatota.” Tā kā mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā, mums nav visos sīkumos jāzina, kā un kad Jehova izpildīs katru savu solījumu. Zinot to, kāds ir Jehova, mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka viņš spēj izpildīt savus solījumus, turklāt ar mīlestību un taisnīgi.

Runā ”Kristīgu jauniešu nozīmīgā vieta draudzē” jauniešiem tika atgādināts, cik dārgi viņi ir Jehovam. Viņi tika mudināti garīgi augt un izvirzīt tādus mērķus kā izlasīt visu Bībeli un atbilst prasībām, lai varētu veltīt sevi Dievam un kristīties. Jautājumu par to, vai būtu nepieciešama papildu izglītība, katrs jaunietis var izlemt pats, apspriežoties ar vecākiem, taču šādas izglītības mērķim jābūt sagatavot jaunieti par prasmīgāku Dieva kalpotāju. Ja ’pārliecināmies par svarīgāko’, kas ir saistīts ar mūsu ticību, laicīgā izglītība var noderēt vērtīgu mērķu sasniegšanai. (Filipiešiem 1:9, 10, NW.)

Pēc tam sekoja runu sērija, ko veidoja trīs runas par tēmu ”Kā normas jūs ievērojat?”. Ticība Dieva Rakstiem mūs mudina ievērot Bībeles normas. Kristieši ir paklausīgi Jehovas likumiem un principiem. Piemēram, Svētajos rakstos ir teikts, ka mūsu runa nedrīkst būt nepiedienīga un aizskaroša. (Efeziešiem 4:31, 32.) Orators uzdeva jautājumu: ”Vai jūs lietojat aizskarošus vārdus un kliedzat uz dzīvesbiedru vai bērniem, kad esat aizkaitināti vai saniknoti?” Šāda rīcība, bez šaubām, būtu nekristīga. Dievs ir noteicis arī normas, kas attiecas uz ārējo izskatu. Kristiešiem jābūt ģērbtiem ”pieklājīgā tērpā, kaunīgi [”ar pieticību”, NW]”. (1. Timotejam 2:9, 10, JD.) Vārds ”pieticība” norāda uz pašcieņu, goda jūtām, atturību un mērenību. Mums jāparāda mīlestība pret apkārtējiem un jāvadās pēc Bībeles principiem un pieklājības normām.

Nākamās divās runās tika detalizēti apspriesta Vēstule ebrejiem, 3. nodaļas 7.—15. pants un 4. nodaļas 1.—16. pants. Šajos Bībeles pantos mēs lasām brīdinājumu nepieļaut, ka mūsu sirds tiktu ”apcietināta ar grēka viltību”. (Ebrejiem 3:13.) Kā mēs varam sekmīgi turpināt cīņu ar grēku? Mums jāizmanto Jehovas sniegtā palīdzība — viņa vārdi. Tiešām, ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un.. ir domu un sirds prāta tiesnesis”. (Ebrejiem 4:12.)

Kopsanāksmes pirmās dienas pēdējā runa bija ”Grāmata visiem cilvēkiem”. Šajā runā mūsu uzmanība tika pievērsta Bībeles autentiskumam, precizitātei un praktiskajai vērtībai. Kāds prieks mūs pārņēma, kad orators paziņoja, ka ir laista klajā 32 lappušu brošūra Grāmata visiem cilvēkiem! Šī jaunā publikācija tika sagatavota, domājot galvenokārt par tiem cilvēkiem, kas ir izglītoti, bet kam ir maz zināšanu par Bībeli. Runa beidzās ar šādiem vārdiem: ”Cilvēkiem pašiem ir jāiepazīst Dieva Raksti. Mēs esam pārliecināti, ka tad, ja viņi paši tos izpētīs, viņi sapratīs, ka šī unikālā grāmata — Bībele — patiesi ir grāmata visiem cilvēkiem!”

Līdzināsimies ’ticības piepildītājam’

Kopsanāksmes otrās dienas tēma pievērsa uzmanību Jēzum Kristum — ’ticības piepildītājam’. Mums ’jāseko viņa pēdās’. (Ebrejiem 12:2; 1. Pētera 2:21.) Daudziem cilvēkiem, kas pieder pie kristīgās pasaules reliģijām, ir mācīts: ”Ticiet Kungam Jēzum, un jūs tiksiet izglābti!” Bet vai tas ir viss, kas nepieciešams? Bībelē ir lasāmi vārdi ”nedzīva ir ticība bez darbiem”. (Jēkaba 2:26.) Mums ne tikai jātic Jēzum, bet arī jādara darbi, kādus viņš darīja, — it īpaši jāsludina labā vēsts par Dieva Valstību.

Rīta programmā galvenokārt tika runāts par sludināšanu. Mums, tāpat kā Pāvilam, ļoti jāvēlas sludināt labā vēsts par glābšanu. (Romiešiem 1:14—16.) Jēzus sludināja cilvēkiem visdažādākajās vietās. Lai gan, sludinot pa mājām, mēs gūstam labus panākumus, mums aizvien retāk izdodas satikt cilvēkus mājās. (Apustuļu darbi 20:20.) Daudzi ir skolā, darbā, iepērkas vai atrodas ceļā. Tāpēc mums jāsludina sabiedriskās vietās un citur, kur var sastapt cilvēkus.

Runā ”Sakņoties un kļūt stipriem patiesībā” mums tika atgādināts par lielo mācekļu skaitu, kas tiek kristīti — ik dienas vairāk nekā 1000 cilvēku! Šiem jaunajiem mācekļiem ir svarīgi labi iesakņoties ticībā un kļūt tajā stipriem. (Kolosiešiem 2:6, 7.) Orators paskaidroja, ka saknes uzsūc ūdeni un barības vielas un nostiprina augu augsnē. Tāpat jaunie mācekļi, regulāri studējot Bībeli un satiekoties ar labiem biedriem, var kļūt stipri patiesībā.

Šis padoms bija sevišķi noderīgs kristīšanās kandidātiem. Kopsanāksmes otrajā dienā, sekojot Jēzus priekšzīmei, kristījās daudz jaunu mācekļu. Runā ”Ticība Dieva Rakstiem mudina kristīties” kristīšanās kandidātiem tika atgādināts, ka pilnīga iegremdēšana ūdenī simbolizē viņu ”nāvi” — atsacīšanos no agrākā savtīgā dzīvesveida. Iznākšana no ūdens norāda uz to, ka viņi tiek darīti dzīvi, lai pildītu Dieva gribu.

Runa ”Turpināt cīņu par ticību” bija balstīta uz Jūdas vēstuli. Mēs tikām mudināti aizsargāt savu ticību no netikumības, dumpīguma un atkrišanas kaitīgās ietekmes. Pēc tam sekoja runa ”Gādājiet par saviem mājas ļaudīm”, kas bija domāta vecākiem, īpaši tēviem. Rūpēties par ģimeni garīgā, materiālā un emocionālā ziņā ir Svētajos rakstos noteikts pienākums. (1. Timotejam 5:8.) Tā pildīšanai ir jāveltī laiks un ir nepieciešama laba domu apmaiņa un tuvas attiecības ar ģimenes locekļiem. Dievs Jehova nenoliedzami priecājas par to, ka kristīgi vecāki dara visu iespējamo, lai uzaudzinātu savus bērnus patiesībā.

Runu sērija ”Iesim tā Kunga namā!” vairoja mūsu atzinību par kristiešu sapulcēm. Tajās ir iespējams atpūsties no šīs pasaules raizēm. Sapulcēs mēs varam cits citu uzmundrināt un apliecināt mīlestību ticības biedriem. (Ebrejiem 10:24, 25.) Turklāt sapulcēs mēs ’uzasinām’ jeb uzlabojam savu prasmi mācīt un padziļinām sapratni par Dieva nodomiem. (Salamana Pamācības 27:17.) Nekad nenorobežosimies no draudzes un atcerēsimies Jēzus vārdus: ”Kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū.” (Mateja 18:20.)

Pēdējai runai sestdienas programmā bija nosaukums ”Tava ticība tiek pārbaudīta pašlaik”. Ja ticība nav pārbaudīta, tās vērtība nav pierādīta un nav zināms, kāda šī ticība īsti ir. Tā līdzinās čekam, pret kuru vēl nav saņemta skaidra nauda. Vai čeks patiešām ir tik daudz vērts, cik uz tā ir norādīts? Tāpat ir ar mūsu ticību: tai jātiek pārbaudītai, ja mēs gribam pierādīt, ka tai ir praktiska nozīme un reāla vērtība. (1. Pētera 1:6, 7.) Orators piebilda: ”Reizēm masu saziņas līdzekļi un varas iestādes, garīdzniecības un atkritēju apmānīti, attēlo mūs nepareizā gaismā un rada aplamu priekšstatu par mūsu kristīgajiem uzskatiem un dzīvesveidu. [..] Vai mēs pieļausim, ka tie, ko Sātans padarījis aklus, mūs iebiedē, laupa mums apņēmību un liek mums kaunēties no labās vēsts? Vai mēs pieļausim, ka patiesības apmelošana mūs kavētu regulāri apmeklēt sapulces un sludināt? Jeb vai mēs būsim nelokāmi un drosmīgi un vēl ciešāk nekā jebkad būsim apņēmušies joprojām sludināt par Jehovu un viņa Ķēniņvalsti?”

Dzīvosim ticībā

Kopsanāksmes trešās dienas tēma bija balstīta uz Pāvila vārdiem ”ar bauslību neviens netop taisns Dieva priekšā, jo ”ticībā taisnais dzīvos””. (Galatiešiem 3:11.) Viena no rīta programmas galvenajām daļām bija runu sērija ”Joēla pravietisko vārdu nozīme mūsu dienās”. Joēla grāmatā ir runāts par pašreizējo laiku un ir rakstīti vārdi, kas liek darboties ar neatliekamības apziņu: ”Ak vai, cik drausmīga diena! Jau tuva ir pati tā Kunga diena; kā visu sagandētāja ar Dieva nolemtiem varas darbiem tā nāk paša Visvarenā sūtīta.” (Joēla 1:15.) Šajā beigu laikā svaidītie kristieši sludina par Valstību un, tāpat kā nenogurstošie siseņi, nekam neļauj kavēt viņu darbu.

No Joēla grāmatas mēs uzzinām arī par cerību, kāda pastāv cilvēkiem: ”Izglābs sevi ikviens, kas piesauks tā Kunga vārdu.” (Joēla 3:5.) Tas nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai lietot Jehovas vārdu. Mums no visas sirds jānožēlo savi grēki un jānovēršas no ļaunuma. (Joēla 2:12, 13.) Tagad nedrīkst vilcināties, jo drīzumā Jehova izpildīs spriedumu tautām, tāpat kā Jūdejas ķēniņa Jošafata dienās viņš izpildīja spriedumu moābiešiem, amoniešiem un Seīra kalnu iedzīvotājiem. (2. Laiku 20:1—30; Joēla 4:2, 12.)

Ļoti uzmundrinoša bija runa ”Gaidīdami uz Jehovu, parādiet ticību”. Tagad, pēdējo dienu beigu posmā, mēs varam pārdomāt to, kā ir piepildījušies daudzi no Jehovas solījumiem, un mēs ļoti vēlamies pieredzēt vēl gaidāmos notikumus. Cilvēkiem Jehovas tautā joprojām jābūt pacietīgiem un jāatceras, ka Dievs izpildīs visu, ko ir solījis. (Titam 2:13; 2. Pētera 3:9, 10.)

Rīta programmas noslēgumā bija uzvedums ”Turi savu aci skaidru”. Attēlotie gadījumi no dzīves mums palīdzēja izvērtēt savu attieksmi pret materiālajām vērtībām. Ja mēs vēlamies, lai mūsu dzīve būtu brīva no raizēm, tad neatkarīgi no tā, kur mēs dzīvojam, mums jāievēro Jēzus padoms turēt savu aci skaidru — vērstu uz Dieva Valstību. (Mateja 6:22.)

Publiskajai runai bija ļoti interesants nosaukums — ”Ticība un tava nākotne”. Tika minēti pierādījumi tam, ka cilvēku vadoņi nav spējuši atrisināt pasaulē pastāvošās problēmas. (Jeremijas 10:23.) Cilvēces vēsture atkārtojas, tikai notikumi risinās daudz lielākā mērogā un ar daudz postošākām sekām. Ko Jehovas liecinieki domā par nākotni? Mēs ticam, ka uzticīgos cilvēkus gaida gaiša nākotne Dieva Valstības pakļautībā. (Mateja 5:5.) Dievs izpildīs savus solījumus un parūpēsies par tiem cilvēkiem, kas tic viņa Rakstiem, tāpēc Bībelē ir lasāms šāds pamudinājums: ”Meklējiet to Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (Jesajas 55:6.)

Domājot par mūsu dienām, Jēzus uzdeva svarīgu jautājumu. Viņš vaicāja: ”Vai Cilvēka Dēls, kad tas nāks, atradīs ticību virs zemes?” (Lūkas 18:8.) Pēdējā runā tika apkopotas galvenās domas no kopsanāksmes programmas un tika pārliecinoši pierādīts, ka ticība Dieva Rakstiem joprojām eksistē, lai gan pasauli kopumā raksturo neticība un vienaldzība pret garīgām vērtībām.

Tomēr katrs no mums var sev pajautāt: ”Vai es esmu to cilvēku vidū, kam ir nesatricināma ticība Dievam un viņa Rakstiem?” Apgabala kopsanāksme ”Ticība Dieva Rakstiem” mums noteikti ir palīdzējusi, tā ka varam uz šo jautājumu atbildēt apstiprinoši. Cik gan pateicīgi mēs esam Jehovam par šo kopsanāksmi, kas stiprināja mūsu ticību viņam un viņa iedvesmotajiem Rakstiem — Bībelei!

[Attēli 24. lpp.]

Daudzi brīvprātīgie strādnieki ar prieku palīdzēja izmitināt tūkstošiem kopsanāksmes delegātu

[Attēli 25. lpp.]

Daudzās valstīs kopsanāksmes notika lielos stadionos

[Attēls 25. lpp.]

Vadošās padomes loceklis L. A. Svingls paziņo par jauniznākušo brošūru

[Attēls 26. lpp.]

Daudzi kristījās, tā apliecinot savu veltīšanos Jehovam

[Attēli 27. lpp.]

Kopsanāksmes delegāti priecīgi dziedāja Ķēniņvalsts dziesmas. Ielogojumā: uzvedums ”Turi savu aci skaidru”