Viņi ’nopirka patiesību’!

”PĒRCIES taisnību un patiesību un nepārdod tās,” aicināja gudrais Salamans. (Salamana Pamācības 23:23.) To var teikt par patiesību vispār, bet īpaši — par patiesību, kas atrodama Dieva Rakstos, Bībelē. Šī patiesība var dot mūžīgu dzīvību! (Jāņa 17:3, 17.) Bet pievērsiet uzmanību, ka patiesība pati neiekrīt klēpī. Cilvēkam jāvēlas to ’nopirkt’, proti, jābūt gatavam kaut ko ziedot vai no kaut kā atteikties, lai to iegūtu. (Salīdzināt Mateja 13:45, 46.) Cilvēce kopumā šādi negrib rīkoties. Tomēr arvien vairāk drosmīgu cilvēku daudzās zemēs pērk Bībeles patiesību — un nereti par ļoti dārgu maksu.

Piemēram, var minēt Jehovas lieciniekus Rietumāfrikas valstī Ganā. 1989. gada jūnijā šajā valstī Bībeles patiesību bija pieņēmuši un aktīvi to stāstīja citiem vairāk nekā 34 000 cilvēku. Tad publiskajai sludināšanai tika uzlikti juridiski ierobežojumi. Tomēr, kaut arī pastāvēja juridiski šķēršļi, godprātīgi cilvēki turpināja ’pirkt patiesību’. 1991. gada 31. oktobrī ierobežojumi tika atcelti, un līdz 1995. gada vidum, kad bija pagājuši tikai trīsarpus gadi, aktīvo Jehovas liecinieku skaits Ganā bija pieaudzis līdz 46 104 sludinātājiem. Šogad liecinieku skaits jau pārsniedz 52 800.

Kas cilvēkus piesaista Dieva Rakstu patiesībai? Kādus upurus viņi ir nesuši, lai ’nopirktu patiesību’? Atbildes uz šiem jautājumiem mēs atradīsim, aplūkojot trīs Ganas kristiešu pieredzēto.

Bībeles mācības viņu savaldzināja

Iesākumā padomāsim par kādu sievieti, kurai ir mazliet pāri 20 gadiem. Viņas tēvs bija mācītājs, tomēr viņa nolēma atstāt tēva reliģiju. Kas viņu uz to pamudināja? Patiesības mīlestība.

Šī sieviete paskaidroja: ”Liecinieki pie mums ieradās, sludinot pa mājām. Pāris reizes ar viņiem aprunājusies, es sapratu, ka tas, ko viņi māca, ir stingri balstīts uz Bībeli. Es interesējos par tādiem jautājumiem kā trīsvienība, elles ugunis, dvēseles nemirstība un sevišķi — dziedināšana ar ticību. Es biju pārliecināta, ka šīs doktrīnas ir saskaņā ar Bībeli. Bet liecinieki man palīdzēja saprast, ka tā nav.” (Lai noskaidrotu, kas par šiem jautājumiem teikts Bībelē, lūdzu, skatieties Marka 13:32, Romiešiem 6:23, Apustuļu darbi 10:40 un 1. Korintiešiem 13:8—10.)

Jaunā sieviete turpināja: ”Bet tad mana ģimene sāka izrādīt lielu pretestību, īpaši — tēvs. Viņš uzskatīja, ka tieku maldināta. Bet tas nemazināja manu pārliecību, ka tas, ko biju uzzinājusi no Jehovas lieciniekiem, ir patiesība. Es mēģināju ar tēvu runāt par Bībeles jautājumiem, bet viņš nevēlējās klausīties. Īstenībā viņa pretestība pat pieauga.

Tomēr es nezaudēju apņēmību. Es zināju, ka vienīgi zināšanas par patiesību cilvēkam paver iespēju dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes, un es biju nolēmusi pie tām turēties. Kad par manām problēmām uzzināja vietējie liecinieki, viņi no visas sirds palīdzēja, sniedzot uzmundrinājumu un nodrošinot mani ar pašu nepieciešamāko. Es skaidri redzēju, kā piepildās Jēzus vārdi no Jāņa 13:35: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” Mana pārliecība, ka Jehovas liecinieki dzīvo saskaņā ar patieso reliģiju, kļuva vēl stiprāka. Pēc kāda laika mani vecāki ievēroja, ka mana dzīve mainās uz labo pusi, un viņu attieksme mainījās — turklāt tik ļoti, ka tēvs palūdza lieciniekiem, vai viņi nevarētu studēt Bībeli ar manu vecāko brāli!”

Pārliecināties par patiesību pašam

Reizēm ’nopirkt patiesību’ nav viegli arī jauniešiem, kas ir auguši Jehovas liecinieku ģimenēs. Daži no viņiem Bībeles patiesību uzskata par kaut ko pašsaprotamu. Ja viņi neiemācās dzīvot saskaņā ar patiesību, viņu ticība pamazām kļūst arvien vājāka un virspusējāka. (Salīdzināt Mateja 13:20, 21.) Natenjels — kāds vīrietis no Ganas, kam pašlaik ir vairāk nekā 30 gadu, — stāsta, kā viņš ’nopirka patiesību’, kad bija vēl jaunietis.

”Vecāki man mācīja Bībeli jau no agras bērnības,” viņš atceras. ”Kad paaugos, devos kopā ar viņiem sludināt, bet patiesībā es nebiju izlēmis kļūt par liecinieku. Ar laiku es sapratu, ka man ir nepieciešams pašam izpētīt Bībeli.

Iesākumā man bija svarīgi pārliecināties, ka tieši Bībele, nevis kāda cita svētā grāmata ir Dieva Raksti. Personiski studēdams, es noskaidroju, ka Bībele ir vienīgā svētā grāmata, kurā ir ārkārtīgi daudz skaidru pravietojumu, kas ir precīzi piepildījušies. Tāpat es uzzināju, ka Bībelē ir minētas vairākas zinātniskas patiesības — piemēram, ka zeme nav piekārta ”ne pie kā”. (Ījaba 26:7.) Šie vārdi tika uzrakstīti tūkstošiem gadu pirms tam, kad zinātnieki bija ieguvuši zināšanas par Saules sistēmu. Tāpēc vienīgi Dievs varēja iedvesmot cilvēkus uzrakstīt kaut ko tādu!a

Pēc tam es gribēju uzzināt, kura reliģiskā organizācija māca Bībeles patiesības un dzīvo saskaņā ar tām. Lielākā daļa reliģiju atbalsta mācības par elles ugunīm, trīsvienību un nemirstīgu dvēseli, kas turpina dzīvot pēc nāves. Bet man šīs doktrīnas likās nesaprātīgas. Es spriedu: ”Vai tas nebūtu ļauns tēvs, kas sodītu savu bērnu, turot tā roku katlā ar verdošu ūdeni? Kā gan Dievs, kas ir mīlestība, varētu mest savus bērnus degošā ellē un likt viņiem ciest?” Bet Jehovas liecinieku uzskats šajā jautājumā ir saskaņā ar tādām Rakstu vietām kā, piemēram, Romiešiem 6:23, kur teikts, ka ”grēka alga ir nāve” — nevis degoša elle. Un tas man bija pieņemams.

Turklāt es biju novērojis, ka Jehovas liecinieku organizācija pieprasa, lai visi tās locekļi dzīvotu pēc Bībeles normām, un ka ikviens, kas bez nožēlas grēko, tiek izslēgts. Ņemot to visu vērā, es secināju, ka Jehovas lieciniekiem ir patiesība, un pieņēmu personisku lēmumu kļūt par vienu no viņiem. Pēc tam es cītīgi pūlējos, lai sagatavotos kristīties.” (1. Korintiešiem 5:11—13.)

Natenjela pieredzētais skaidri parāda, ka ’patiesība jāpērk’ pat tiem jauniešiem, kurus ir audzinājuši kristīgi vecāki. Viņi nevar tikai pasīvi apmeklēt kristiešu sapulces. Ir labi, ja viņi, tāpat kā senās Berojas iedzīvotāji, klausās, ”meklēdami ikdienas rakstos, vai tas tā esot”. (Apustuļu darbi 17:11.) Tas prasa laiku un pūles, bet, šādi rīkojoties, var iegūt stipru ticību un pārliecību. (Salīdzināt Efeziešiem 3:17—19.)

Viltus reliģijas radītā vilšanās

Godvinam, kādam Ganas iedzīvotājam, bija gandrīz 70 gadu, kad viņš pameta prezbiteriāņu baznīcu un masonu ložu. ”Daudz kas no tā, kas notika baznīcā, man nebija pieņemams,” saka Godvins. ”Piemēram, niknā sāncensība, kas baznīcā vēl aizvien turpinās. Reizēm bija jāierodas policijai, lai atjaunotu mieru un kārtību. Es uzskatīju, ka tā neklājas rīkoties Kristus sekotājiem. Tad man radās nesaskaņas ar kādu citu prezbiteriāni. Tiesa izskatīja mūsu lietu un atzina viņu par vainīgu. Tomēr mūsu baznīcas mācītājs rīkojās neobjektīvi un nostājās šī vīrieša pusē, izsakot man nosodījumu visas draudzes priekšā. Tad es pateicu visu, ko es domāju un izgāju no baznīcas — lai nekad vairs neatgrieztos.

Pagāja kāds laiks, un pie manis iegriezās Jehovas liecinieki. No sākuma es viņos klausījos tikai tāpēc, ka negribēju aizraidīt cilvēkus, kas runā par Dievu. Bet tad es ievēroju, ka ļoti daudz ko nezinu par Bībeli, kaut arī biju bijis prezbiteriānis gadu desmitiem. Piemēram, es nekad nebiju zinājis, ka Bībele sniedz cerību dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes.b Kad sāku apmeklēt Jehovas liecinieku sapulces, mani ļoti iespaidoja viņu uzvedība un īpaši jauniešu apģērbs un sakoptais izskats. Tie bija cilvēki, kas tiešām dzīvoja pēc Bībeles normām!”

Tomēr, lai ’nopirktu patiesību’, viņam bija jāizdara nopietnas izmaiņas savā dzīvē. Godvins atceras: ”Es biju masonu ložas loceklis. Un, lai gan masoni ir pazīstami kā brālība, kas palīdz savas organizācijas biedriem, mēs arī veicām rituālus, kuros izmantojām galvaskausus un kaulus un izsaucām garus. Pastāv uzskats, ka šie gari cilvēkiem, kas ar viņiem saistās, palīdz garīgi pilnveidoties.

Bībeles studijas man palīdzēja saprast, ka Dievs Jehova ienīst ikvienu spiritisma veidu, jo, tajā iesaistoties, cilvēks var tikt pakļauts Sātana un viņa ļauno garu ietekmei.c Man bija jāizvēlas: vai nu palikt masonu ložā, kur ir tik daudz misticisma, vai to pamest un darīt pa prātam Jehovam. Es izvēlējos pēdējo. Es iznīcināju visus savus masonu simbolus, arī tērpu, kurā biju piedalījies ložas sapulcēs. Tā es pieredzēju, ka patiess ir Jēzus solījums: ”Patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32.) Tagad esmu priecīgs, ka varu dalīties ar citiem tajā, ko pats esmu iemācījies. Un es neko nenožēloju.”

Daudzi tūkstoši godprātīgu cilvēku arī ir nesuši lielus upurus, lai ’nopirktu patiesību’, un, tāpat kā tikko minētie kristieši, viņi nenožēlo izdarītās izmaiņas. Bībeles patiesība viņiem ir devusi ”labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību”. (1. Timotejam 6:19.) Arī jūs uz mūžīgiem laikiem varat iegūt ”īsto dzīvību” un visas ar to saistītās svētības, ja ’nopirksiet patiesību’.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 9. lpp.]

Natenjels

[Attēls 9. lpp.]

Godvins