No sekmīgiem studentiem — par sekmīgiem misionāriem
”MAN joprojām šķiet neticami, ka mums ir bijusi šī privilēģija!” izsaucās Vils, runādams par mācībām Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 103. klasē, ko viņš un viņa sieva Petsija tikko bija absolvējuši. Zahids un Dženija viņam piebalsoja. ”Mēs jūtamies pagodināti, ka varam būt šeit,” viņi teica. Visi studenti bija mācījušies ļoti čakli. Tagad viņi skolu bija beiguši un dedzīgi vēlējās sākt misionāru darbu. Bet vispirms viņiem izlaiduma programmā 1997. gada 6. septembrī tika sniegti sirsnīgi padomi, kā gūt sekmes misionāru kalpošanā.
Programmas vadītājs bija Vadošās padomes loceklis Teodors Jaračs. Viņš pievērsa uzmanību tam, ka apliecināt absolventiem savu atbalstu un mīlestību ir ieradušies gan Bēteles ģimenes locekļi un četrdesmit astoņu Sargtorņa biedrības filiāļu pārstāvji, gan draugi un radinieki no Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas, Kanādas un Puertoriko. Brālis Jaračs atzīmēja, ka misionāri, ko sūta kristīgās pasaules baznīcas, bieži vien atstāj novārtā misionāru pienākumus un nododas zinātniskam darbam vai pat iesaistās politikā. Turpretī Gileādas absolventi pilda to uzdevumu, kam viņi ir sagatavoti, — viņi māca cilvēkiem Bībeli.
Pēc tam Roberts Batlers no biedrības Bruklinas biroja teica runu ”Jūsu ceļš lai ir sekmīgs”. Viņš paskaidroja, ka cilvēkiem panākumu mēraukla gan mēdz būt nauda vai kādi citi personīgi labumi, bet īstenībā svarīgi ir tas, kā panākumus novērtē Dievs. Jēzus kalpošana bija sekmīga nevis tāpēc, ka viņš daudzus pievērsa ticībai, bet gan tāpēc, ka viņš uzticīgi pildīja uzdoto. Jēzus sagādāja Jehovam slavu un neļāva pasaulei sevi aptraipīt. (Jāņa 16:33; 17:4.) Ikviens kristietis var izdarīt to pašu.
”Esiet visiem par kalpiem,” deva padomu Roberts Pevijs, kas ir bijis misionārs kādā no austrumu zemēm. Viņš atzīmēja, ka apustulis Pāvils guva panākumus misionāra darbā. Kāda bija Pāvila panākumu atslēga? Viņš kļuva visiem par kalpu. (1. Korintiešiem 9:19—23.) Orators sacīja: ”Gileādas absolventi, kam ir tāda pati attieksme pret savu uzdevumu, neuzskatīs misionāra kalpošanu par sasniegumu karjeras veidošanā, par pakāpienu ceļā uz svarīgākiem pienākumiem organizācijā. Misionārs dodas uz savu norīkojuma vietu, viena vienīga pamudinājuma vadīts, — viņš vēlas kalpot, jo tieši tas ir kalpa uzdevums.”
Balstīdams savus padomus galvenokārt uz 2. Korintiešiem, 3. un 4. nodaļu, Gerits Lošs no Vadošās padomes aicināja studentus: ”Atspoguļojiet Jehovas godību!” Viņš tiem atgādināja, ka zināšanas par Dievu ir kā gaisma, kas apgaismo kristieti, kad tas atver šīm zināšanām savu sirdi. Mēs atspoguļojam šo gaismu gan sludinot labo vēsti, gan ar savu labo uzvedību. ”Reizēm jūs varbūt jutīsieties nepiemēroti savam uzdevumam,” viņš sacīja. ”Ja rodas tāda sajūta, paļaujieties uz Jehovu, ”lai spēka pārpilnība būtu no Dieva”.” (2. Korintiešiem 4:7.) Atsaukdams atmiņā Pāvila vārdus no 2. Korintiešiem 4:1, brālis Lošs vērsās pie studentiem: ”Nepiekūstiet savā misionāru kalpošanā. Neļaujiet savam spogulim apsūbēt!”
Karls Edamss, viens no Gileādas pasniedzējiem, teica runu ar intriģējošu nosaukumu: ”Kāda ir Jehovas pozīcija?” Šis jautājums neattiecas uz Dieva atrašanās vietu Visumā, bet gan mudina atcerēties, cik svarīgi ir ņemt vērā Jehovas viedokli un visas norādes, kas liecina par viņa vadību. ”Saspringtā situācijā to var aizmirst pat tāds cilvēks, kas jau ilgi ir kalpojis Jehovam,” teica orators. (Ījaba 35:10.) Kā šī principa svarīgums ir izpaudies mūsdienās? 1942. gadā Dieva tautai bija ārkārtīgi nepieciešama vadība. Bija radies jautājums: vai sludināšana tuvojas beigām jeb vai šis darbs vēl jāturpina? Kāda bija Jehovas griba — kas bija jādara viņa tautai? Studējot Dieva Rakstus, tika noskaidrota atbilde. ”Gads vēl nebija beidzies,” brālis Edamss stāstīja, ”kad jau bija izstrādāti plāni, lai nodibinātu Sargtorņa Bībeles Gileādas skolu.” Jehova nenoliedzami ir svētījis šajā skolā sagatavoto misionāru darbu.
Marks Nūmers bija otrs no skolas pasniedzējiem, kas izlaiduma programmā uzstājās ar runu. Savā runā ”Kā jūs izmantosiet savu talentu?” viņš mudināja studentus likt lietā Gileādā iegūtās zināšanas, tiklīdz viņi būs ieradušies savās jaunajās norīkojuma vietās. ”Parādiet patiesu interesi par citiem,” viņš sacīja. ”Tuvinieties cilvēkiem. Nežēlojiet pūles, lai iepazītu vietējos paradumus un vēsturi un uztvertu vietējo humora izjūtu. Jo ātrāk jūs apgūsiet valodu, jo labāk jums veiksies jaunajā vietā.”
Dedzīgi studenti gūst prieku kalpošanā
Mācīdamies Gileādā, studenti ne tikai cītīgi nodevās savām studijām, bet arī kalpoja 11 vietējās draudzēs. Nedēļas nogalēs viņi dedzīgi piedalījās sludināšanā. Gileādas pasniedzējs Volass Liveranss vairākus no viņiem uzaicināja izstāstīt klausītājiem dažus kalpošanā pieredzētus gadījumus. Nevarēja nepamanīt, ar kādu prieku viņi stāstīja par to, ko bija pieredzējuši, sludinot tirdzniecības centros, automašīnu stāvvietās, biznesa teritorijā, uz ielas un pa mājām. Daži no viņiem bija centušies atrast iespējas sludināt citu tautību cilvēkiem, kas dzīvo un strādā viņu draudzes teritorijā. Piecu mēnešu laikā, kamēr notika mācības Gileādas skolā, 103. klases audzēkņi bija iesākuši un vadījuši vismaz desmit mājas Bībeles studijas.
Ilggadēji misionāri dod padomus, kā gūt sekmes
Kad bija beigusies šī interesantā programmas daļa, Patriks Lafranka un Viljams van de Vols uzaicināja septiņus filiāles komitejas locekļus īsumā pastāstīt, ko viņi ir iemācījušies, kalpodami par misionāriem, lai studenti varētu gūt labumu no viņu pieredzes. Runātāji mudināja studentus uzskatīt misionāra darbu par uzdevumu, ko ir devis Jehova, un neatlaidīgi to pildīt. Viņi arī pastāstīja, kā Gileādā sagatavoti misionāri ir sekmējuši kristīgo darbību citās zemēs.
Kas palīdzēja šiem filiāles komitejas locekļiem desmitiem gadu būt laimīgiem un ražīgiem misionāru kalpošanā? Viņi cieši sadarbojās ar vietējiem brāļiem un mācījās no tiem. Viņi cītīgi sāka apgūt vietējo valodu, tiklīdz bija ieradušies jaunajā vietā. Turklāt viņi mācījās būt elastīgi un pielāgoties vietējiem paradumiem. Čārlzs Eizenhauers, pirmās Gileādas klases absolvents, kas 54 gadus nokalpojis par misionāru, minēja piecus ”noslēpumus”, ko sekmīgi misionāri ir apguvuši: 1) regulāri jāstudē Bībele, 2) jāmācās valoda, 3) jābūt aktīvam kalpošanā, 4) jāpalīdz veidot mierīgu gaisotni misionāru mājā, 5) regulāri jālūdz Jehova. Studentus iespaidoja ne tikai praktiskie padomi, ko viņi saņēma, bet arī acīmredzamais prieks, ar kādu šie ilggadējie misionāri kalpo Jehovam. Kā izteicās Armando un Lupe, ”viņi staro priekā, kad stāsta par savu dzīvi”.
Kad šīs intervijas bija beigušās, atlika noklausīties vēl pēdējo runu. Vadošās padomes locekļa Alberta Šrēdera runas nosaukums bija ”Uzticīgi kalpojot par Dieva vārdu namturiem, tiek atklātas vērtīgas patiesības”. Tā kā Bībele Gileādas skolā ir galvenā mācību grāmata, studenti ar interesi gaidīja, ko orators teiks. Brālis Šrēders atzīmēja, ka pirms 50 gadiem, kad sākās darbs pie Svēto rakstu tulkojuma New World Translation of the Holy Scriptures, svaidītie Jaunās pasaules Bībeles tulkošanas komisijas locekļi nemeklēja cilvēku atzinību, bet paļāvās uz svētā gara vadību. (Jeremijas 17:5—8.) Tomēr pēdējos gados vairāki speciālisti ir atzinuši tulkojuma New World Translation augsto līmeni. Kāds zinātnieks savā vēstulē biedrībai rakstīja: ”Ja manās rokās nonāk kvalitatīva publikācija, es spēju to novērtēt, un jūsu ”Jaunās pasaules Bībeles tulkošanas komisija” patiešām ir labi paveikusi savu darbu.”
Pēc šīs runas studenti saņēma diplomus, un tad tika paziņots, uz kādām zemēm viņi tiek nosūtīti. Klases audzēkņiem tas bija aizkustinošs brīdis. Kad klases pārstāvis lasīja absolventu pateicības vēstuli, daudziem aiz saviļņojuma acīs sariesās asaras. Daļa no studentiem jau gadiem ilgi bija gatavojušies misionāru darbam. Zinādami, ka mācības Gileādā notiek angļu valodā, vairāki no viņiem bija pārgājuši uz angļu valodas draudzēm, lai labāk apgūtu šo valodu. Citi bija pārcēlušies uz vietu — vai nu savas zemes robežās, vai ārzemēs —, kur bija lielāka vajadzība pēc pionieriem. Bija arī tādi, kas bija gatavojušies, lasīdami par to, ko pieredzējuši citi, kā arī nododamies patstāvīgām studijām vai atkārtoti skatīdamies biedrības videofilmu ”Līdz pat zemes galiem”.
Vilu un Petsiju, kas bija minēti sākumā, dziļi aizkustināja absolventiem parādītā lielā uzmanība. ”Cilvēki, kas mūs personīgi nemaz nepazina, mūs apskāva un fotografēja. Kāds Vadošās padomes loceklis paspieda mums roku un sacīja: ”Mēs lepojamies ar jums!”” Nav šaubu, 103. klases audzēkņi ir izpelnījušies sirsnīgu mīlestību. Viņi ir saņēmuši labu apmācību. Gileādā iegūtās zināšanas ļaus viņiem no sekmīgiem studentiem kļūt par sekmīgiem misionāriem.
[Papildmateriāls 22. lpp.]
Dati par klasi
Pārstāvēto valstu skaits: 9
Valstu skaits, uz kurām saņemti norīkojumi: 18
Studentu skaits: 48
Laulāto pāru skaits: 24
Vidējais vecums: 33
Vidējais gadu skaits patiesībā: 16
Vidējais gadu skaits pilnas slodzes kalpošanā: 12
[Attēls 23. lpp.]
Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 103. izlaiduma klase
Rindas numurētas, sākot ar priekšējo, un absolventi uzskaitīti no kreisās puses uz labo:
1) A. Buna, M. Dālsteda, Z. Kampanja, R. Bojādžuelu, Dž. Ogando, E. Nikončuka, Š. Melvina; 2) M. Meja, M. Mapula, Dž. Lūina, D. Hietamā, S. Ernandesa, N. Bojādžuelu, A. Sturma, K. Melvins; 3) Dž. Toma, E. Mapula, M. Noula, P. Tīzdeila, P. Raita, G. Peresa, M. Šenefelta, H. Peka; 4) M. Mērfija, H. Kampanja, S. Stjuarte, M. Čerēda, M. Rīda, A. Peress, V. Tīzdeils, Dž. Peks; 5) D. Stjuarts, E. Raits, P. Čerēda, F. Nikončuks, Dž. Rīds, K. Hietamā, S. Ogando, R. Šenefelts; 6) T. Mērfijs, G. Ernandess, M. Nouls, B. Buns, R. Toms, T. Dālsteds, Z. Lūins, R. Mejs, A. Sturms.
[Attēls 24. lpp.]
Kurp mēs dosimies?