”Dod godu tam Kungam arī no savas mantas”. Kā to var darīt?

”DOD godu tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmatņus.” Šajos Dieva iedvesmotajos gudrības vārdos, kas tika uzrakstīti aptuveni pirms 2600 gadiem, ir atslēga, ar kuru ir iespējams piekļūt bagātīgām Jehovas svētībām, jo turpinājumā šo vārdu pierakstītājs saka: ”Tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.” (Salamana Pamācības 3:9, 10.)

Bet ko nozīmē godāt Dievu? Kas ir ’manta’, ar kuru mums Jehova būtu jāgodā? Un kā mēs to varam darīt?

”Dod godu tam Kungam”

Galvenais ebreju vārds, kas Rakstos lietots ar nozīmi ’gods’, ir kāvōd, burtiski — ’smagums’. Tātad kādu godāt nozīmē uzskatīt viņu par svarīgu, ietekmīgu, kaut kā vērtu personu. Cits ebreju vārds ar nozīmi ’gods’ ir jekār, kas tiek tulkots arī kā ’vērtīgs’ vai ’vērtības’. Arī grieķu vārds timē, kas Bībelē ir tulkots ar vārdu ”gods”, sevī ietver domu par kaut ko augsti cienītu, vērtīgu un dārgu. Tātad kāda persona tiek godāta tad, ja tai tiek izrādīta dziļa godbijība un cieņa.

Godāšanai ir vēl kāds aspekts. Pārdomāsim gadījumu ar uzticīgo jūdu Mordohaju, kas reiz bija atklājis sazvērestību pret Persijas ķēniņu Ahasveru. Kad pēc kāda laika ķēniņš uzzināja, ka Mordohajam par izdarīto pakalpojumu nav parādīts nekāds gods, viņš vaicāja savam augstākajam pārvaldniekam Hamanam, kā vislabāk pagodināt cilvēku, kam ķēniņš grib parādīt atzinību. Hamans nodomāja, ka gods tiks parādīts viņam, bet — viņš gauži kļūdījās. Lai nu kā, Hamans teica, ka šādam cilvēkam jātiek ietērptam ’ķēniņa tērpā’ un jāizjāj ar ”zirgu, uz kā ķēniņš ir jājis”. Visbeidzot viņš sacīja: ”Lai viņš [ķēniņš] liek viņam jāt uz zirga pilsētas laukumā un sauc viņa priekšā: ”Tā top darīts vīram, kuŗam ķēniņš grib parādīt izcilu godu!”” (Esteres 6:1—9.) Šajā gadījumā cilvēka pagodināšanā ietilpa arī publiski slavinājumi, lai visiem pret viņu rastos dziļa cieņa.

Arī Jehovu var pagodināt divējādi: mēs varam personīgi apliecināt viņam dziļu cieņu un publiski viņu slavēt, pasludinot viņa vārdu un atbalstot šo sludināšanu.

Kas ir mūsu ’manta’?

Mūsu ’manta’ sevī ietver mūsu dzīvi, laiku, spējas un spēkus. Bet kā ir ar mūsu materiālo īpašumu? Padomā par vārdiem, ko Jēzus teica, ieraudzījis kādu nabadzīgu atraitni, kas iemeta tempļa ziedojumu lādē divas sīkas monētas. Viņš sacīja: ”Šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu.” (Lūkas 21:1—4.) Jēzus uzslavēja šo atraitni, jo viņa izmantoja savus līdzekļus Jehovas pielūgsmes atbalstīšanai.

No tā mēs saprotam, ka Salamana pieminētajā mantā ietilpst arī visas materiālās lietas, kas mums varētu piederēt. Un vārdi ’ienākumu pirmatņi’ izsaka domu, ka jādod Jehovam no savas mantas vislabākais.

Bet kā ar materiālo līdzekļu došanu var godināt Dievu? Vai tad viņam jau tā nepieder itin viss? (Psalms 50:10; 95:3—5.) ”No Tevis ir viss,” dziļi izjustā lūgšanā Jehovam atzina ķēniņš Dāvids. Un par dāsnajiem ziedojumiem, ko viņš un viņa tauta bija devuši tempļa celtniecībai, Dāvids teica: ”No Tevis paša rokas mēs dodam Tev.” (1. Laiku 29:14.) Tātad, sniegdami Jehovam dāvanas, mēs tikai atdodam viņam to, ko viņš aiz savas labās sirds mums ir devis. (1. Korintiešiem 4:7.) Bet, kā bija minēts iepriekš, Jehovas godināšanā ietilpst viņa slavēšana citu cilvēku priekšā. Un Dievs tiek godāts ar materiālām dāvanām, kas tiek izmantotas tīrās pielūgsmes sekmēšanai. Bībelē ir atrodami brīnišķīgi piemēri, kā šādā veidā Jehova ir ticis pagodināts.

Piemēri no pagātnes

Kad aptuveni pirms 3500 gadiem Jehova lika izveidot tuksnesī saiešanas telti — izraēliešu pielūgsmes vietu —, tad saskaņā ar Dieva norādījumiem bija nepieciešams daudz vērtīgu materiālu. Jehova pavēlēja Mozum, lai ’ikviens, ko sirds skubina, atnes upuŗa dāvanu tam Kungam’. (2. Mozus 35:5.) Tālāk ir teikts: ”Ikviens, ko sirds skubināja un kam bija labs prāts, nāca un atnesa savu upuŗa dāvanu saiešanas telts celšanai, kalpošanas vajadzībām un svētajām drēbēm.” (2. Mozus 35:21.) Patiesībā viņu labprātīgo ziedojumu apjoms bija tik liels, ka tika sagādāts daudz vairāk, nekā darbam bija nepieciešams; bija pat jāsaka ļaudīm, lai ’tie mitējas nest’! (2. Mozus 36:5, 6.)

Pārdomāsim vēl vienu piemēru. Kad saiešanas telts savu uzdevumu bija izpildījusi un jau ritēja tempļa būves priekšdarbi, Dāvids deva lielu personisku ziedojumu šai celtniecībai, kas bija jāveic viņa dēlam Salamanam. Viņš uzaicināja arī citus rīkoties tāpat, un tauta atsaucās uz šo aicinājumu, atnesdama Jehovam daudz vērtīgu lietu. Sudraba un zelta vērtība vien mūsdienās būtu ap 50 miljardiem ASV dolāru. Turklāt ”tauta priecājās, tāpēc ka tie deva ziedojumus labprātīgi”. (1. Laiku 29:3—9; 2. Laiku 5:1.)

’Labprātīgie ziedojumi’ mūsdienās

Kā mūsdienās mēs varam iegūt to prieku, ko sniedz labprātīgs devums? Svarīgākais darbs, kas šajā laikā norisinās visā pasaulē, ir Valstības sludināšana un mācekļu gatavošana. (Mateja 24:14; 28:19, 20; Apustuļu darbi 1:8.) Un Jehova ir izlēmis uzticēt rūpes par Valstības interesēm uz zemes saviem lieciniekiem. (Jesajas 43:10.)

Lai finansētu šo darbu, ko tagad veic Jehovas liecinieki, protams, ir nepieciešami līdzekļi. Tie ir vajadzīgi Ķēniņvalsts zāļu, kopsanāksmju zāļu, filiāļu biroju, fabriku un Bēteļu celtniecībai un uzturēšanai. Tāpat ar izdevumiem ir saistīta Bībeļu un uz Bībeli balstīto publikāciju iespiešana dažādās valodās un izplatīšana. Kā šie organizatoriskie izdevumi tiek segti? Ar ziedojumiem, kas tiek doti pilnīgi labprātīgi!

Lielāko daļu ziedojumu dod cilvēki, kuru līdzekļi — tāpat kā Jēzus pieminētajai atraitnei — ir ierobežoti. Bet viņi negrib palaist garām iespēju šādi godināt Jehovu, tāpēc viņi ziedo nelielas summas ”pēc savām spējām” un dažreiz ”pat pāri spējām”. (2. Korintiešiem 8:3, 4.)

”Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi, vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl,” teica apustulis Pāvils kristiešiem Korintā. (2. Korintiešiem 9:7.) Lai varētu dot ar prieku, ir nepieciešama laba plānošana. Pāvils korintiešiem teica: ”Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā, ka dāvanas nav jālasa tikai tad, kad es nākšu.” (1. Korintiešiem 16:2.) Tāpat arī mūsdienās tie, kas grib veicināt Valstības darbu, var labprātīgi atlikt kaut ko no saviem ienākumiem tieši tādam nolūkam.

Jehova svētī tos, kas viņu godā

Kaut arī materiāla labklājība pati par sevi nerada garīgu labklājību, bagātīgi dodot no savas ”mantas” — sava laika, spēka un materiālajiem līdzekļiem — ar mērķi pagodināt Jehovu, mēs iegūstam bagātīgas svētības. Tā notiek, jo Dievs, kam pieder viss, apliecina: ”Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un kas bagātīgi veldzē citus, kļūs arī pats veldzēts.” (Salamana Pamācības 11:25.)

Kad ķēniņš Dāvids jau bija miris, tad, kā Jehova bija noteicis, Dāvida dēls Salamans izmantoja tēva savāktos labprātīgos ziedojumus un uzcēla brīnišķīgu templi. Un, kamēr Salamans uzticīgi kalpoja Dievam, ”ikviens Jūdā un Israēlā dzīvoja droši.. no Dana līdz pat Bēršebai it visu Salamana dzīves laiku”. (1. Ķēniņu 5:5.) Šķūņi bija pilni, un vīna spiedes plūda pāri malām, — tik ilgi, kamēr Izraēls ’deva godu tam Kungam no savas mantas’.

Vēlāk ar pravieša Maleahijas starpniecību Jehova teica: ””Pārbaudiet tad Mani šai ziņā”, — saka tas Kungs Cebaots, — ”vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!”” (Maleahija 3:10.) Garīgā labklājība, kāda mūsdienās ir Jehovas kalpotājiem, ir skaidrs pierādījums, ka Dievs ir turējis savu solījumu.

Jehova noteikti jūtas iepriecināts, kad dodam savu ieguldījumu Valstības interešu atbalstīšanā. (Ebrejiem 13:15, 16.) Un viņš apsola mums palīdzēt, ja ’dzīsimies papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības’. (Mateja 6:33.) Ar dziļu sirdsprieku ’dosim godu tam Kungam no savas mantas’!

[Papildmateriāls 29. lpp.]

Daudzi atlicina vai paredz savā budžetā noteiktu summu, ko viņi iemet ziedojumu kastītē ar uzrakstu ”Ziedojumi pasaules mēroga Ķēniņvalsts sludināšanas darbam (Mateja 24:14)”. Draudzes šos ziedojumus katru mēnesi nosūta uz vietējo filiāles biroju.

Labprātīgus naudas ziedojumus var sūtīt tieši filiāles birojam. Klāt jāpieliek īsa vēstule, kurā ir norādīts, ka šis ziedojums ir dāvinājums.

Nosacītie dāvinājumi.

Ir valstis, kurās naudu var nodot Sargtorņa biedrības rīcībā līdz dāvinātāja mūža beigām ar noteikumu, ka nepieciešamības gadījumā nauda dāvinātājam tiks atdota. Lai saņemtu sīkāku informāciju, lūdzu, griezieties biedrības vietējā filiālē.

Plānotie ziedojumi

Dažās valstīs bez naudas ziedošanas un nosacītajiem dāvinājumiem ir arī citi veidi, kā var atbalstīt pasaules mēroga Ķēniņvalsts sludināšanas darbu. Piemēram:

Apdrošināšana. Sargtorņa biedrība var tikt iecelta par dzīvības apdrošināšanas vai pensijas noguldījumu beneficiāru. Katrā konkrētā gadījumā jāinformē biedrība.

Nekustamais īpašums. Sargtorņa biedrībai var tikt dāvināts pārdošanai noderīgs nekustamais īpašums; to var dāvināt arī ar nosacījumu, ka dāvinātājam mūža garumā tiek saglabātas tiesības uz šo īpašumu līdz ar tiesībām tur dzīvot. Pirms tiek noformēti dokumenti par īpašuma dāvināšanu biedrībai, jāsazinās ar biedrību.

Novēlējumi. Īpašumu un naudu Sargtorņa biedrībai var novēlēt likumīgi noformētā testamentā. Tāpat Sargtorņa biedrība var kļūt par beneficiāru trasta līgumā. Iespējams, uz trasta līgumā minēto īpašumu, kas novēlēts reliģiskai organizācijai, attiecas nodokļu atvieglojumi. Testamentu un trasta līgumu kopijas jānosūta biedrībai.

Papildu informāciju var saņemt vietējā filiāles birojā. Visu attiecīgo dokumentu kopijas jānosūta birojam.