Jehovam ir dārga kalpošana no sirds

”Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” (KOLOSIEŠIEM 3:23)

1., 2. a) Kas ir vislielākā privilēģija, kāda mums vien var būt? b) Kāpēc reizēm mēs varbūt nespējam darīt visu, ko mums gribētos darīt kalpošanā Dievam?

KALPOŠANA Jehovam ir vislielākā privilēģija, kāda mums vien var būt. Šis žurnāls jau ilgu laiku pamatoti ir mudinājis kristiešus nodoties kalpošanai un, kad vien iespējams, kalpot ’pilnīgāk’. (1. Tesaloniķiešiem 4:1.) Tomēr ne vienmēr mums ir pa spēkam darīt visu, ko mūsu sirds ilgojas darīt kalpošanā Dievam. ”Apstākļi manā dzīvē ir tādi, ka man jāstrādā pilna slodze,” stāsta kāda neprecēta māsa, kas ir kristījusies gandrīz pirms 40 gadiem. ”Es strādāju ne jau tādēļ, lai izveidotu sev greznu garderobi vai dotos izpriecas braucienos, bet gan tādēļ, lai spētu samaksāt par pašu nepieciešamāko, piemēram, par ārstēšanos un zobārsta pakalpojumiem. Es jūtos tā, it kā dotu Jehovam to, kas paliek pāri.”

² Aiz mīlestības pret Dievu mēs vēlamies sludināt tik daudz, cik vien iespējams. Bet apstākļi bieži ierobežo mūsu iespējas. Varbūt daudz laika un spēku mēs patērējam, pildot citus Rakstos noteiktus pienākumus, piemēram, rūpējoties par ģimeni. (1. Timotejam 5:4, 8.) Pašreizējos ’grūtajos laikos’ dzīve kļūst arvien sarežģītāka. (2. Timotejam 3:1.) Un, ja nespējam kalpošanā darīt tik daudz, cik gribētos, tas mūs var zināmā mērā gremzt. Varbūt mēs sev jautājam: vai Dievs ir apmierināts ar mūsu pielūgsmi?

Kalpošana no sirds ir skaista

3. Ko Jehova gaida no mums visiem?

³ Bībelē, Psalmā 103:14, ir lasāms sirsnīgs apliecinājums, ka Jehova ”zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi”. Labāk par jebkuru citu Jehova saprot mūsu ierobežotās iespējas. Viņš neprasa vairāk par to, kas ir mūsu spēkos. Ko īsti viņš no mums gaida? Kaut ko tādu, ko spēj dot ikviens, lai kādi būtu apstākļi viņa dzīvē: ”Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” (Kolosiešiem 3:23.) Jā, Jehova gaida, lai mēs — ikviens no mums — kalpotu viņam no sirds.

4. Ko nozīmē kalpot Jehovam no sirds?

⁴ Ko nozīmē kalpot Jehovam no sirds? Grieķu valodas vārdi, kas pārtulkoti ”no sirds”, burtiski nozīmē ’no dvēseles’. ”Dvēsele” ir cilvēks kopumā ar visām viņa fiziskajām un garīgajām īpašībām. Tātad kalpot no sirds nozīmē ziedot sevi, izmantot visas savas spējas un spēkus, lai pēc iespējas lielākā mērā kalpotu Dievam. Vienkārši runājot, tas nozīmē darīt visu, ko mūsu dvēsele spēj darīt. (Marka 12:29, 30.)

5. Kā apustuļu piemērs liecina par to, ka visiem nav jāpaveic kalpošanā vienlīdz daudz?

⁵ Vai kalpot no sirds nozīmē, ka mums visiem jāpadara vienlīdz daudz? Tas nebūtu iespējams, jo katrai dvēselei ir citādi apstākļi un iespējas. Padomājiet par uzticīgajiem Jēzus apustuļiem. Ne visi bija spējīgi veikt vienu un to pašu darba apjomu. Par dažiem apustuļiem, piemēram, par Sīmani Kānanieti un Jēkabu Alfeja dēlu, mēs zinām pavisam maz. Iespējams, viņu apustuļu darbība bija diezgan ierobežota. (Mateja 10:2—4.) Turpretī Pēteris varēja uzņemties daudzus atbildīgus pienākumus — Jēzus viņam pat deva ”valstības atslēgas”! (Mateja 16:19.) Tomēr Pēteris netika paaugstināts pāri citiem. Kad Jānim atklāsmē (ap 96. g. m.ē.) tika dots jaunās Jeruzalemes redzējums, viņš skatīja 12 pamatakmeņus, uz kuriem bija uzrakstīti ”divpadsmit vārdi. ..divpadsmit apustuļu vārdi.”a (Atklāsmes 21:14.) Jehova augstu vērtēja visu apustuļu kalpošanu, kaut arī daži acīmredzot spēja darīt vairāk nekā citi.

6. Kas Jēzus līdzībā par sējēju notiek ar ”labā zemē” sēto sēklu, un kādi jautājumi rodas?

⁶ Tāpat Jehova nepieprasa, lai mēs visi sludinātu vienlīdz daudz. Jēzus to parādīja līdzībā par sējēju, salīdzinādams sludināšanu ar sēšanu. Sēkla krita dažādā zemē, kas simbolizēja dažādus sirds stāvokļus, kādi ir cilvēkiem, kas dzird vēsti. ”Kas sēts labā zemē,” paskaidroja Jēzus, ”ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus un cits trīsdesmitkārtīgus.” (Mateja 13:3—8, 18—23.) Kas ir šie augļi, un kāpēc to daudzums atšķiras?

7. Kādus augļus nes iesētā sēkla, un kāpēc to daudzums atšķiras?

⁷ Tā kā iesētā sēkla ir ’vārds par valstību’, nest augļus nozīmē izplatīt šo vārdu, stāstīt vēsti citiem. (Mateja 13:19.) Augļu daudzums atšķiras — tas svārstās no trīsdesmitkārtīgiem līdz simtkārtīgiem —, jo cilvēku spējas un apstākļi dzīvē nav vienādi. Cilvēks, kam ir laba veselība un fiziskā izturība, iespējams, var pavadīt sludināšanā vairāk laika nekā cits, kura spēki ir gandrīz izsīkuši kādas hroniskas kaites vai vecuma dēļ. Jauns, neprecēts cilvēks, kas ir brīvs no ģimenes pienākumiem, droši vien var paveikt vairāk nekā tas, kam jāstrādā pilna slodze, lai apgādātu ģimeni. (Salīdzināt Salamana Pamācības 20:29.)

8. Ko Jehova domā par cilvēkiem, kuri dod labāko, ko viņu dvēsele spēj dot?

⁸ Vai Dievs uzskata cilvēku, kas kalpo no sirds un nes trīsdesmitkārtīgus augļus, par mazāk uzticīgu nekā to, kas nes simtkārtīgus augļus? Nekādā gadījumā! Augļu daudzums var atšķirties, bet Jehova ir apmierināts, ja vien mūsu kalpošana ir pats labākais, ko mūsu dvēsele spēj dot. Atceries, ka dažāda daudzuma augļi visi nāk no sirds, kas ir ’laba zeme’. Grieķu valodas vārds (kalos), kas pārtulkots ar vārdu ”laba”, norāda uz kaut ko tādu, kas ir ”skaists” un kas ”ielīksmo sirdi un priecē acis”. Cik mierinoši ir zināt, ka tad, ja darām visu, kas ir mūsu spēkos, mūsu sirds ir skaista Dieva acīs!

Mēs netiekam salīdzināti cits ar citu

9., 10. a) Kādas negatīvas domas var rasties mūsu sirdī? b) Kā ilustrācija 1. Korintiešiem 12:14—26 parāda, ka Jehova nesalīdzina mūsu veikumu ar to, ko padara citi?

⁹ Bet mūsu nepilnīgā sirds var novērtēt situāciju gluži citādi. Tā var salīdzināt mūsu kalpošanu ar citu cilvēku kalpošanu. Mēs varbūt spriežam: ”Citi taču kalpošanā dara nesalīdzināmi vairāk nekā es. Kā gan Jehova varētu būt apmierināts ar manu kalpošanu?” (Salīdzināt 1. Jāņa 3:19, 20.)

¹⁰ Jehovas domas un ceļi ir daudz augstāki par mūsējiem. (Jesajas 55:9.) Mēs gūstam zināmu ieskatu tajā, kā Jehova raugās uz mūsu personiskajiem pūliņiem, lasot 1. Korintiešiem 12:14—26, kur draudze ir salīdzināta ar ķermeni, kam ir daudz locekļu — acis, rokas, kājas, ausis un tā tālāk. Mazliet padomāsim par cilvēka ķermeni. Cik muļķīgi būtu salīdzināt tavas acis ar rokām vai kājas ar ausīm! Katram loceklim ir savs uzdevums, bet visi locekļi ir noderīgi un tiek augstu vērtēti. Tāpat arī Jehovam ir dārga tava kalpošana, ja tā nāk no sirds, vienalga, vai citi dara vairāk vai mazāk. (Galatiešiem 6:4.)

11., 12. a) Kāpēc dažiem var likties, ka viņi ir ”nespēcīgākie” vai ’mazāk cienījamie’? b) Kāds ir Jehovas viedoklis par mūsu kalpošanu?

¹¹ Ja mūsu iespējas ierobežo slikta veselība, vecums vai kādi citi apstākļi, reizēm var likties, ka mēs esam ”nespēcīgākie” vai ’mazāk cienījamie’. Bet tāds nav Jehovas viedoklis. Bībelē ir teikts: ”Miesas locekļi, kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi. Bet kas mums.. izliekas mazāk cienījams, tos mēs ietērpjam sevišķā godā.. [..] Bet Dievs miesu ir tā sastādījis, ka mazāk cienītam loceklim piešķīris lielāku cieņu.” (1. Korintiešiem 12:22—24.) Tātad Jehovam var būt dārgs ikviens cilvēks. Viņš augstu vērtē mūsu kalpošanu, kas tiek veikta mūsu iespēju robežās. Vai tavā sirdī nav vēlēšanās darīt visu iespējamo kalpošanā tik saprotošam un mīlošam Dievam?

¹² Jehovam ir svarīgi nevis tas, vai tu dari tikpat daudz, cik dara kāds cits, bet gan tas, vai tu dari to, ko vari darīt tieši tu — tava dvēsele. To, ka Jehova novērtē mūsu pūliņus, ļoti aizkustinoši parādīja Jēzus izturēšanās pret divām pilnīgi dažādām sievietēm viņa dzīves pēdējās dienās uz zemes.

Pateicīgas sievietes ’ļoti dārgā’ dāvana

13. a) Kādos apstākļos Marija izlēja smaržīgu eļļu uz Jēzus galvas un kājām? b) Cik dārga bija Marijas eļļa?

¹³ Piektdienas vakarā, 8. nīsanā, Jēzus ieradās Betānijā, mazā ciematiņā Eļļas kalna austrumu nogāzē, apmēram 3 kilometrus no Jeruzalemes. Šajā pilsētiņā Jēzum bija tuvi draugi — Marija, Marta un viņu brālis Lācars. Jēzus jau agrāk bija ciemojies viņu mājās, varbūt pat bieži. Taču sestdienas vakarā Jēzus ar saviem draugiem pusdienoja pie Sīmaņa, bijušā spitālīgā, ko, iespējams, pats bija izdziedinājis. Jēzum sēžot pie galda, Marija pazemīgi parādīja savu dziļo mīlestību pret cilvēku, kas bija piecēlis no nāves viņas brāli. Viņa sasita trauciņu ar smaržīgu eļļu, ”ļoti dārgu”. Eļļa patiešām bija dārga! Tās vērtība bija 300 denāriju — šāda naudas summa aptuveni līdzinājās vesela gada algai. Marija izlēja šo smaržīgo eļļu uz Jēzus galvas un kājām. Viņa pat nožāvēja Jēzus kājas ar saviem matiem. (Marka 14:3; Lūkas 10:38—42; Jāņa 11:38—44; 12:1—3.)

14. a) Kā mācekļi reaģēja uz Marijas rīcību? b) Kā Jēzus aizstāvēja Mariju?

¹⁴ Mācekļi bija sašutuši! Viņi jautāja, kādēļ tāda izšķērdība. Jūda, slēpdams savus zaglīgos motīvus aiz labdarības maskas, teica: ”Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīssimts sudraba gabaliem, un nauda nodota nabagiem?” Marija klusēja. Taču Jēzus sacīja saviem mācekļiem: ”Lieciet viņu mierā! Ko jūs viņu mokāt? Tā labu [vārda kalos forma] darbu pie manis ir darījusi. [..] Šī ir darījusi, ko spējusi: tā jau iepriekš manu miesu ir svaidījusi bērēm. Patiesi es jums saku: Kur vien evanģeliju sludinās pa visu pasauli, tur arī to teiks, ko šī darījusi, viņai par piemiņu.” Jēzus sirsnīgie vārdi, bez šaubām, nomierināja Marijas sirdi. (Marka 14:4—9; Jāņa 12:4—8.)

15. Kāpēc Jēzu tik ļoti aizkustināja tas, ko bija izdarījusi Marija, un ko mēs no šī gadījuma mācāmies par kalpošanu no sirds?

¹⁵ Jēzu dziļi aizkustināja tas, ko bija izdarījusi Marija. Viņš to atzina par cildināmu rīcību. Jēzum nebija svarīga dāvanas materiālā vērtība, bet gan tas, ka Marija bija ”darījusi, ko spējusi”. Viņa izmantoja izdevību un deva to, ko bija spējīga dot. Marija deva no sirds, jo tas bija pats labākais, ko viņa varēja piedāvāt. Tieši to arī nozīmē kalpošana no sirds.

Atraitnes ”divi artavas”

16. a) Kas bija noticis pirms tam, kad Jēzus vēroja, kā nabadzīgā atraitne iemet lādē savu ziedojumu? b) Kāda bija atraitnes ziedoto monētu vērtība?

¹⁶ Pāris dienas vēlāk, 11. nīsanā, Jēzus pavadīja ilgu dienu templī, kur tika apstrīdētas viņa pilnvaras un viņš prasmīgi atbildēja uz āķīgiem jautājumiem par nodokļu maksāšanu, augšāmcelšanu un citām tēmām. Jēzus nosodīja rakstu mācītājus un farizejus, piemēram, par to, ka tie ”aprij atraitņu namus”. (Marka 12:40.) Tad Jēzus apsēdās, acīmredzot sieviešu pagalmā, kur, kā vēstī jūdu tradīcija, atradās 13 ziedojumu lādes. Brīdi viņš sēdēja, uzmanīgi skatīdamies, kā ļaudis met lādēs savus ziedojumus. Nāca daudzi bagāti cilvēki, iespējams, ar paštaisnu izskatu vai pat atklāti dižodamies. (Salīdzināt Mateja 6:2.) Bet Jēzus skatiens īpaši cieši pievērsās kādai sievietei. Parasta cilvēka acis nebūtu pamanījušas šajā sievietē vai viņas dāvanā neko ievērības cienīgu. Taču Jēzus, kas spēja ieskatīties citu cilvēku sirdī, zināja, ka viņa ir ”nabaga atraitne”. Jēzus zināja arī precīzu viņas ziedojuma apjomu — ”divi artavas, tas ir viens kvadrants”.b (Marka 12:41, 42.)

17. Kā Jēzus novērtēja atraitnes ziedojumu, un ko mēs no tā varam mācīties par došanu Dievam?

¹⁷ Jēzus pieaicināja savus mācekļus, jo vēlējās, lai tie savām acīm redzētu to, ko viņš grasījās mācīt. ”Atraitne vairāk ir iemetusi nekā visi, kas ziedojumus šķirstā ir metuši,” teica Jēzus. Viņa vērtējumā atraitne bija iemetusi šķirstā vairāk naudas nekā visi pārējie kopā. Atraitne bija devusi ”visu, kas tai bija,” — līdz pēdējai monētai. Līdz ar to viņa sevi bija nodevusi Jehovas gādīgajās rokās. Cilvēks, kura rīcība tika minēta par piemēru, kā dot Dievam, bija sieviete, kuras dāvana bija gandrīz bezvērtīga materiālā ziņā. Taču Dieva acīs tā bija nenovērtējama! (Marka 12:43, 44; Jēkaba 1:27.)

Mācīties Jehovas viedokli par kalpošanu no sirds

18. Ko mēs mācāmies no Jēzus izturēšanās pret abām sievietēm?

¹⁸ No Jēzus izturēšanās pret abām minētajām sievietēm mēs ar saviļņojumu mācāmies, kāds ir Jehovas viedoklis par kalpošanu no sirds. (Jāņa 5:19.) Jēzus nesalīdzināja atraitni ar Mariju. Atraitnes divas artavas viņš nevērtēja zemāk par Marijas ’ļoti dārgo’ eļļu. Tā kā abas sievietes deva visu, ko viņas varēja dot, Dieva acīs abas dāvanas bija vērtīgas. Tātad, ja tevi pārņem bezvērtīguma sajūta, tāpēc ka tu kalpošanā Dievam nejaudā darīt visu, ko gribētos, neļaujies izmisumam. Jehova labprāt pieņem to, ko tu spēj dot. Atceries, Jehova ”uzlūko sirdi” — viņš visā pilnībā izprot, pēc kā ilgojas tava sirds. (1. Samuēla 16:7.)

19. Kāpēc mums nebūtu kritiski jāspriež par to, ko citi dara kalpošanā Dievam?

¹⁹ Jehovas viedoklim par kalpošanu no sirds būtu jāietekmē tas, ko mēs domājam cits par citu un kā mēs izturamies cits pret citu. Cik bezjūtīgi būtu kritizēt citu kristiešu centienus vai salīdzināt dažādu cilvēku kalpošanu! Diemžēl kāda kristiete rakstīja: ”Daži reizēm izturas tā, ka liekas: vai nu tu esi pionieris, vai arī tu neesi nekas. Arī tiem, kas nopūlas, lai varētu būt ”tikai” pastāvīgi Ķēniņvalsts sludinātāji, taču ir jājūt, ka viņi tiek augstu vērtēti.” Atcerēsimies, ka mēs neesam pilnvaroti spriest par to, ko kalpošana no sirds nozīmē kādam citam kristietim. (Romiešiem 14:10—12.) Jehovam ir dārga kalpošana, ko no sirds veic miljoniem uzticīgo Ķēniņvalsts sludinātāju, un mūsu attieksmei būtu jābūt tādai pašai.

20. Ko parasti ir vislabāk domāt par citiem kristiešiem?

²⁰ Bet ja nu šķiet, ka daži kalpošanā paveic mazāk, nekā viņiem būtu pa spēkam? Ja ir samazinājusies kāda kristieša aktivitāte, ieinteresētajiem vecākajiem tā var būt zīme, ka šim cilvēkam ir vajadzīga palīdzība vai uzmundrinājums. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka dažiem kristiešiem kalpošana no sirds vairāk līdzināsies atraitnes sīkajām monētām nekā Marijas dārgajai eļļai. Parasti labākais ir uzskatīt, ka mūsu brāļi un māsas mīl Jehovu un ka šī mīlestība viņus pamudinās darīt tik daudz — nevis tik maz —, cik viņi spēj. Protams, neviens apzinīgs Jehovas kalpotājs tīšuprāt nedarīs kalpošanā Dievam mazāk, nekā viņš varētu! (1. Korintiešiem 13:4, 7.)

21. Kādā darbā, kas sniedz milzīgu gandarījumu, daudzi ir iesaistījušies, un kādi jautājumi rodas?

²¹ Tomēr daudziem cilvēkiem Dieva tautā kalpošana no sirds ir nozīmējusi iesaistīšanos darbā, kas sniedz milzīgu gandarījumu, — pionieru kalpošanā. Kādas svētības saņem šie kristieši? Un ko var teikt par tiem no mums, kas līdz šim vēl nav varējuši kalpot par pionieriem? Kā mēs varam paust pionieru garu? Šie jautājumi tiks apspriesti nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

◻ Ko nozīmē kalpot Jehovam no sirds?

◻ Kā ilustrācija 1. Korintiešiem 12:14—26 parāda, ka Jehova mūs nesalīdzina ar citiem?

◻ Ko mēs mācāmies par došanu, kas nāk no sirds, kad pārdomājam, ko Jēzus teica par Marijas dārgo eļļu un atraitnes divām sīkajām monētām?

◻ Kā Jehovas viedoklim par kalpošanu no sirds būtu jāietekmē tas, ko mēs domājam cits par citu?

[Attēls 15. lpp.]

Marija izdarīja visu, ko vien varēja, svaidīdama Jēzus ķermeni ar ”ļoti dārgu” eļļu

[Attēls 16. lpp.]

Atraitnes ziedotās monētas — gandrīz bezvērtīgas materiālā ziņā, bet nenovērtējamas Jehovas acīs