Ķēniņvalsts sludinātāji stāsta

Dieva Rakstu attīrošais spēks

TIEK ziņots, ka vairākums narkomānu pēc izrakstīšanās no rehabilitācijas centriem atkal nonāk narkotisko vielu atkarībā. Taču Dieva Raksti spēj paveikt to, kas medicīnas iestādēm parasti nav pa spēkam. (Ebrejiem 4:12.) Dieva Raksti un Dieva gars ir palīdzējuši daudziem cilvēkiem atsvabināties no narkotiku lietošanas un vadīties pēc padoma: ”Šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā.” (2. Korintiešiem 7:1.)

Piemēram, var minēt gadījumu, kas notika Mjanmā. Kāds vīrietis, kas daudzus gadus bija atkarīgs no narkotikām, stāsta: ”Es kļuvu par narkomānu, būdams vēl pusaudzis. Daudzkārt es mēģināju atmest šo ieradumu, taču nespēju. Lai apmierinātu savu tieksmi pēc narkotikām, es sāku zagt. Viss beidzās ar to, ka 1988. gadā es tiku apcietināts un vienu gadu pavadīju ieslodzījumā.

Kad biju atbrīvots, es atsāku tikties ar bijušajiem draugiem. Drīz vien es atkal lietoju narkotikas. Manas postošās rīcības dēļ ģimenes locekļi pilnībā no manis novērsās. Turklāt mans dumpīgums izraisīja bailes daudzos apkārtējos cilvēkos, un arī viņi sāka vairīties no manis.

Tad kādu dienu notika neizbēgamais — es pārdozēju narkotikas. Es atkal nokļuvu cietumā — šoreiz uz trīs gadiem. Kaut gan dzīve cietumā bija ļoti skarba, man kaut kā izdevās izdzīvot.

Atgriezies mājās no cietuma, es lūdzu ģimenei piedošanu par pagātnē pieļautajām kļūdām. Viņi žēlsirdīgi pieņēma mani atpakaļ, bet tad draugi atkal mani pavedināja nodoties agrākajam dzīvesveidam.

Visbeidzot mana vecāmāte vaicāja vietējam mācītājam, vai es nevarētu apmeklēt Bībeles skolu. Mācītājs to atļāva. Taču, pirms es sāku apmeklēt skolu, mana tante, kas ir Jehovas lieciniece, teica, ka tad, ja es patiešām vēlos mācīties Bībeli, man ir jāstudē ar lieciniekiem.

Es aizgāju uz Ķēniņvalsts zāli un tur tiku iepazīstināts ar vīrieti, kas piekrita studēt ar mani Bībeli. Daudzi klātesošie mani sirsnīgi sveicināja, tāpēc es jutos gaidīts.

Kad biju sācis studēt Bībeli un apmeklēt kristiešu sapulces, tieksmi pēc narkotikām nomainīja vēlēšanās tuvoties Dievam. Gada laikā es tiktāl progresēju, ka varēju veltīt savu dzīvi Dievam Jehovam; savu veltīšanos es simbolizēju, kristījoties ūdenī.

Nesen, sludinot pa mājām, es satiku vienu no maniem bijušajiem biedriem, kas lietoja narkotikas. Viņš nespēja aptvert to, cik ļoti es esmu izmainījies. Tā man radās iespēja viņam liecināt un pastāstīt par cerību uz Ķēniņvalsti.

Beidzot es esmu atradis patiesu jēgu un mērķi dzīvē. Ar Dieva un viņa Rakstu palīdzību es esmu spējis izmainīties pats un tagad varu palīdzēt citiem atbrīvoties no demoralizējošā paraduma — narkotiku lietošanas.”