Ganības avīm līdzīgiem cilvēkiem navahu zemē
HÓZHÓNÍ navahu indiāņu valodā nozīmē ’brīnišķīga’, un tā navahu tauta apraksta savu zemi. Amerikas Savienoto Valstu valdība 1868. gadā piešķīra navahiem zemi rezervātam apmēram 62 000 kvadrātkilometru platībā Arizonas ziemeļaustrumos, ap tā dēvētajiem ”četriem stūriem”, kur robežojas četri štati — Arizona, Kolorādo, Ņūmeksika un Jūta. Monumentu ieleja, ko slavenu padarījuši vesterni, tagad ir navahu cilts parks, un tā piesaista tūristus no visas pasaules. Ielejā ir daudz iespaidīgu trīssimt metru augstu sarkana smilšakmens monolītu, kas cēlā vientulībā paceļas pār tuksnešainiem līdzenumiem. Tāpēc navahi devuši ielejai nosaukumu, kas tulkojumā nozīmē ’vieta starp klintīm’.
Navahi kopumā ir pazīstami ar to, ka ir pazemīgi, ļoti viesmīlīgi un viņu plašajās ģimenēs starp visiem ģimenes locekļiem pastāv ciešas saites. Rezervātā ir 170 000 iedzīvotāju, viņi dzīvo galvenokārt apmetnēs, nemainot tradicionālo dzīvesveidu. Daži joprojām nodarbojas ar aitkopību un dzīvo baļķu mājās, kuru jumti pārklāti ar zemes kārtu, — šādas mājas sauc par hoganiem. Plašu popularitāti ir iemantojuši navahu darinātie lietišķās mākslas priekšmeti. Sevišķi augstu tiek vērtēti austie aitu vilnas paklāji un segas ar krāsainiem ģeometriskiem vai citiem tradicionāliem rakstiem. Tikpat slavenas ir navahu darinātās sudraba rotaslietas ar tirkīziem un citiem dabiskajiem materiāliem.
Labā vēsts nokļūst navahu zemē
Vairāk nekā 30 gadu Jehovas liecinieki ierodas navahu zemē ne tikai tāpēc, lai apskatītu ievērojamākās vietas, bet arī tāpēc, lai cilvēkiem šajā nomaļajā vietā darītu zināmu labo vēsti par Dieva Ķēniņvalsti. (Mateja 24:14.) Jehovas liecinieku pastāvīgie un speciālie pionieri ir uzņēmušies vadību sludināšanā. Daudzi no viņiem ieradušies tāpēc, ka ir atsaukušies uz ceļojošo pārraugu un vietējo liecinieku aicinājumu palīdzēt tajās vietās, kur ir liela nepieciešamība. Daži nākuši no tuvējām draudzēm, bet citi, viņu vidū arī indiāņu cilšu pārstāvji, — no dažādām Amerikas Savienoto Valstu malām.
Šie pašaizliedzīgie vīrieši un sievietes salīdzina savu kalpošanu ar to, kāda ir misionāriem. Kāpēc? Pirmām kārtām tāpēc, ka iemācīties pamatiedzīvotāju valodas ir ārkārtīgi grūti, jo tajās ir skaņas, ko nav viegli izrunāt, sarežģīti izteicieni un gramatika. Otrkārt, pamatiedzīvotāji lielākoties ir pieķērušies savām reliģiskajām tradīcijām, viņi ievēro ģimenes paradumus, un viņu dzīve ir cieši saistīta ar zemi. Turklāt tiem, kas nav indiāņi, ir grūti atrast mājvietu un darbu, un tas vēl vairāk sarežģī apstākļus cilvēkiem, kas ir pārcēlušies uz turieni un vēlas tur palikt. Un beidzamais iemesls ir tas, ka gadsimtiem ilgā balto cilvēku sliktā izturēšanās pret indiāņiem tajos pilnīgi pamatoti ir iedvesusi diezgan lielu neuzticību pret svešiniekiem.a
No sākuma, kad Jehovas liecinieki gāja pa mājām, uzposušies un aplikuši kaklasaiti, daudzi domāja, ka tie ir mormoņi un nevēra vaļā durvis. Kad liecinieki sāka valkāt ikdienišķāku apģērbu, viņus aicināja iekšā un bieži lūdza palikt kādu stundu vai ilgāk. Tagad cilvēki pazīst Jehovas lieciniekus, lai gan viņi atkal kalpošanā ir ģērbušies oficiāli.
Jau nokļūšana vien pie cilvēkiem, kas dzīvo navahu rezervātā, ir patiešām grūts uzdevums. Parasti jābrauc daudz kilometru pa ceļiem, kas nav atzīmēti kartē un mēdz būt akmeņaini, smilšaini vai dubļaini. Protams, no tā cieš gan automašīnas, gan pasažieri. Automašīnas dažreiz arī iestieg, bet garāmbraucēji parasti ir gatavi palīdzēt. Lai apmeklētu ieinteresētus cilvēkus, nokļūtu tur, kur jāvada mājas Bībeles nodarbība, vai lai atvestu kādu uz kristiešu sapulci, ceļā turp un atpakaļ bieži vien jāpavada vairākas stundas. Bet Jehovas liecinieki to dara labprāt, tā parādot, ka viņi patiešām mīl pamatiedzīvotājus. (Salīdzināt 1. Tesaloniķiešiem 2:8.)
Navahiem patīk sarunāties par Bībeli. Lai klausītos par cerību uz gaidāmo paradīzes mājvietu cilvēcei, parasti sapulcējas kopā visa ģimene: bērni, vecāki un vecvecāki. Kāds navahu vīrietis, kad viņam jautāja, kāda, pēc viņa domām, izskatīsies paradīze, atbildēja: ”Zaļa, un tur būs daudz aitu,” — var redzēt, ka navahi patiešām mīl savu zemi un ganāmpulkus. Tāpat viņi augstu vērtē literatūru par Bībeli, reizēm viņi ziedo krelles, kādu ziepju gabalu, piena kārbu vai kaut ko tamlīdzīgu, lai atbalstītu Ķēniņvalsts kalpošanu. Kāds speciālais pionieris gada laikā saņēma 200 žurnālu Sargtornis un Atmostieties! pasūtījumus, to vidū arī divus no vīra, kas tai brīdī sēdēja zirga mugurā.
Tiek izveidota ”nometne avīm”
Kad iestājas vasara, navahu ganiem pienāk laiks pārdzīt savus ganāmpulkus uz ganībām. Vasaras nometni izvēlas tādā vietā, kur tuvumā ir zaļas ganības un labs ūdens avots, un ganāmpulkam tur klājas labi. Pārnestā nozīmē Ķēniņvalsts zāli var salīdzināt ar šādu nometni — garīgām ganībām un patiesības ūdens avotu. Cilvēki, kas tur ierodas, var rast garīgu uzturu, kurš tos dara garīgi veselus un stiprus.
Kādu laiku Keientā (Arizona) sapulces notika skolas klases telpā. Taču 1992. gada augustā simtiem Jehovas liecinieku brīvprātīgo strādnieku no dažādiem štatiem palīdzēja Keientā uzcelt Ķēniņvalsts zāli. Šī zāle, kā arī dažas citas apgabalā uzceltās Ķēniņvalsts zāles vietējo iedzīvotāju uztverē piešķir pastāvīgumu liecinieku sludināšanai. Šajā milzīgajā teritorijā Ķēniņvalsts zāles vēl ir Tūbā un Činlī (abas pilsētas atrodas rezervātā), viena zāle ir hopu cilts zemē, kas arī atrodas navahu rezervātā, Kīmskanjonas pilsētā, un dažas citas ir pilsētās, kas atrodas blakus rezervātam. Ko tas ir devis?
Ārkārtīga atsaucība uz Ķēniņvalsts vēsti
Kopš tā laika, kad Keientā ir uzcelta Ķēniņvalsts zāle, ir kristījušies vairāk nekā desmit vietējo iedzīvotāju, un tas norāda uz Jehovas svētību šai patiesās pielūgsmes vietai. Zāle ir pierādījums, ka Jehovas liecinieki ir ieradušies, lai paliktu, un tās esamība veicina uzticēšanos viņu sludinātajai labajai vēstij par Ķēniņvalsti. Nesen šajā zālē tika teikta pirmā uz Bībeli balstītā publiskā runa navahu valodā. 40 draudzes locekļi bija priecīgi, ka klausīties runu par vecāku pienākumiem bija atnākuši vēl 245 cilvēki. Kāda ļoti atsaucīga ģimene, kurā ir astoņi cilvēki, bija braukusi veselas trīs stundas, lai dzirdētu runu, — tā bija arī pirmā reize, kad viņi apmeklēja Ķēniņvalsts zāli.
Vēl viens lielisks līdzeklis, ko sagādājis Jehova, ir brošūra Laimīga dzīve uz zemes mūžīgi! navahu valodā. Tās tulkošana bija grūts uzdevums, jo navahu valoda ir ļoti sarežģīta. Tulkotāji kopumā pavadīja darbā vairāk nekā 1000 stundu, lai panāktu, ka vēsts par Ķēniņvalsti brošūrā būtu izteikta precīzi. Kopš 1995. gada beigām, kad tā tika izdota, vietējie Jehovas liecinieki ir izplatījuši vairākus tūkstošus eksemplāru un ir iesākts daudz Bībeles nodarbību ar cilvēkiem, kas meklē patiesību.
Aizvien vairāk navahu valodu izmanto kalpošanā, jo to mācās Ķēniņvalsts sludinātāji. Šajā apgabalā draudzes ir sākušas lietot navahu valodu Teokrātiskās kalpošanas skolā, un tiek vadīti arī navahu valodas kursi sludinātājiem. Turklāt arī vietējās kopsanāksmēs programmu tulko navahu valodā. Visas šīs pūles noteikti izraisīs vēl lielāku atsaucību rezervātā.
Runājot par Ķēniņvalsts augļiem, kādi ir šajā indiāņu rezervātā, noteikti jāpiemin mūsu navahu brāļu brīnišķīgās garīgās īpašības. Džimijs un Sandra septiņus gadus ik nedēļu kopā ar saviem pieciem bērniem devās 120 kilometru tālā ceļā, lai apmeklētu sapulces. Ģimenei ļoti mīļas ir atmiņas par to, kā viņi garajā ceļā dziedāja Ķēniņvalsts dziesmas un kopā studēja Bībeli. Vecāku mīlestība pret patiesību un dedzība pamudināja bērnus sekot viņu priekšzīmei, veltīt sevi Jehovam un kļūt par Jehovas cildinātājiem. Četri bērni tagad kalpo par pastāvīgajiem pionieriem, un Džimijs ir draudzes vecākais. Ģimenes prieku nesen vēl palielināja Džimija māsa Elsija, kas kristījās un kļuva par pirmo liecinieci, kura runā tikai navahu valodā.
Vietējie gani un viņu ganāmpulki piešķir mierīgu noskaņu navahu rezervāta ainavai, kurā izceļas krāšņie akmens monumenti. Pravietis Jesaja jau sen iepriekš teica par Jehovu: ”Kā gans Viņš ganīs savu ganāmo pulku. Viņš ņems jērus savās rokās un tos nesīs savā klēpī un sargās avju mātes.” (Jesajas 40:11.) Ar sava Labā Gana Jēzus Kristus starpniecību Jehova sapulcē garīgajās ganībās visus tos navahu rezervāta iedzīvotājus, kas vēlas dzirdēt labo vēsti par Ķēniņvalsti un vēlas saņemt viņa svētību mūžīgi.
[Zemsvītras piezīme]
a Skatīt žurnāla Atmostieties! 1948. gada 8. maija, 1952. gada 22. februāra, 1954. gada 22. jūnija un 1996. gada 8. septembra numuru (angļu val.).
[Attēls 24. lpp.]
Navahu gane klausās labo vēsti