’Būsim saprātīgi’, galam tuvojoties

”Visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis. Tad nu topiet sapratīgi [”esiet saprātīgi”, JD].” (1. PĒTERA 4:7, 8)

1. Ko nozīmē ’būt saprātīgam’?

ŠIEM apustuļa Pētera vārdiem būtu dziļi jāietekmē kristiešu dzīve. Tomēr Pēteris nemudināja cilvēkus, kas lasīs viņa vārdus, izvairīties no ikdienas pienākumiem un rūpēm, un viņš neaicināja ļauties panikai gaidāmās katastrofas dēļ. Gluži pretēji, viņš skubināja: ”Esiet saprātīgi.” ’Būt saprātīgam’ nozīmē skaidri spriest, būt prātīgam, apdomīgam, nosvērtam savā runā un rīcībā. Tas nozīmē, ka mums jāļauj, lai Dieva vārdi vadītu mūsu domāšanu un rīcību. (Romiešiem 12:2.) Tā kā mēs dzīvojam ”sabojātas un samaitātas paaudzes vidū”, ir nepieciešams skaidrs prāts, lai novērstu problēmas un sarežģījumus. (Filipiešiem 2:15.)

2. Kādu labumu no Jehovas pacietības gūst mūsdienu kristieši?

² Saprātīgums mums palīdz arī skaidri, reālistiski novērtēt pašiem sevi. (Titam 2:12; Romiešiem 12:3.) Tas ir ļoti svarīgi, ja ņem vērā, kas rakstīts 2. Pētera 3:9: ”Tas Kungs nevilcina savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” Pievērs uzmanību, ka Jehova ir pacietīgs ne tikai ar neticīgajiem, bet arī ”ar jums” — kristiešu draudzes locekļiem. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš negrib, ”ka kādi pazustu”. Iespējams, dažiem vēl ir jāmainās un jālabojas, lai viņi varētu saņemt dāvanu — mūžīgo dzīvi. Tāpēc aplūkosim dažas jomas, kurās varētu būt nepieciešamas izmaiņas.

Saprātīgums personiskajās attiecībās

3. Kādus jautājumus vecāki varētu sev uzdot, domājot par saviem bērniem?

³ Mājām būtu jābūt miera ostai. Bet dažiem cilvēkiem mēdz būt ”pilns nams.. ar rāšanos un nesaskaņām”. (Salamana Pamācības 17:1.) Kāda situācija ir jūsu ģimenē? Vai jūsu mājās netiek pieļautas ”dusmas, bāršanās un zaimi”? (Efeziešiem 4:31.) Kā ir ar jūsu bērniem? Vai viņi jūt, ka tiek mīlēti un novērtēti? (Salīdzināt Lūkas 3:22.) Vai jūs atvēlat laiku, lai viņus mācītu? Vai jūs viņus ’audzināt taisnībā’, nevis dusmās un niknumā? (2. Timotejam 3:16.) Tā kā bērni ir ”tā Kunga dāvana”, Jehovam ļoti rūp, kā pret tiem izturas. (Psalms 127:3.)

4. a) Kādas var būt sekas, ja vīrs izturas pret sievu asi? b) Kā sieva var sekmēt mieru ar Dievu un veicināt visas ģimenes laimi?

⁴ Ko var teikt par attiecībām ar dzīvesbiedru? ”Vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu. Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā, tāpat kā Kristus draudzi.” (Efeziešiem 5:28, 29.) Varmācīgs, despotisks vai nesaprātīgs vīrietis ne tikai apdraud savas ģimenes mieru, bet arī grauj savas attiecības ar Dievu. (1. Pētera 3:7.) Bet ko var teikt par sievām? Viņām jābūt ’paklausīgām saviem vīriem kā tam Kungam’. (Efeziešiem 5:22.) Domājot par to, kā darīt prieku Dievam, sievai būs vieglāk nepievērst uzmanību vīra trūkumiem un paklausīt viņam bez nepatikas. Reizēm sieva varbūt jūt, ka viņai noteikti jāizsaka savs viedoklis par kādu jautājumu. Salamana Pamācībās 31:26 par prasmīgo sievu ir teikts: ”Viņa veŗ vaļā savu muti ar gudru ziņu, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles.” Izturēdamās pret vīru laipni un ar cieņu, sieva saglabā mieru ar Dievu un veicina visas ģimenes laimi. (Salamana Pamācības 14:1.)

5. Kāpēc bērniem jāievēro Bībeles padoms par to, kā izturēties pret vecākiem?

⁵ Bērni, kā jūs izturaties pret saviem vecākiem? Vai jūs mēdzat runāt dzēlīgi un nievājoši, pieskaņojoties runas veidam, kādu pasaulē daudzi atzīst par pieļaujamu? Jeb vai jūs ievērojat Bībeles pavēli: ”Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. ”Godā savu tēvu un māti” — tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: ”Lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.”” (Efeziešiem 6:1—3.)

6. Kā mēs varam tiekties pēc miera ar ticības biedriem?

⁶ Mēs apliecinām saprātīgumu, arī ’meklēdami mieru un dzīdamies pēc tā’ attiecībās ar saviem ticības biedriem. (1. Pētera 3:11.) Laiku pa laikam mēdz rasties domstarpības un nesaprašanās. (Jēkaba 3:2.) Ja tiek pieļauts, ka samilst naidīgums, var tikt apdraudēts visas draudzes miers. (Galatiešiem 5:15.) Tāpēc, ja izceļas nesaskaņas, atrisiniet tās bez kavēšanās un centieties nodibināt mieru. (Mateja 5:23—25; Efeziešiem 4:26; Kolosiešiem 3:13, 14.)

Saprātīgums un ģimenes pienākumi

7. a) Kā Pāvils mudināja apliecināt saprātīgumu ikdienas darbos? b) Kādai jābūt kristīgu vīru un sievu attieksmei pret saviem mājas pienākumiem?

⁷ Apustulis Pāvils pamācīja kristiešus ’dzīvot prātīgi’. (Titam 2:12.) Interesanti, ka blakus pantos Pāvils mudina sievietes ”mīlēt vīrus un bērnus, būt prātīgām [”saprātīgām”, JD], krietnām, labām nama mātēm.” (Titam 2:4, 5.) Šos vārdus Pāvils rakstīja ap 61.—64. gadu m.ē., tikai dažus gadus pirms jūdu sistēmas bojāejas. Tomēr ikdienas darbi, piemēram, mājsaimniecība, joprojām bija svarīgi. Tāpēc gan vīriem, gan sievām jāsaglabā veselīgs, pozitīvs viedoklis par saviem mājas pienākumiem, lai ”Dieva vārds netiktu zaimots”. Kāds ģimenes galva reiz atvainojās savam viesim par nekārtību, kas valdīja mājās. Šis cilvēks paskaidroja: viss esot tik nolaists ”tāpēc, ka viņš kalpo par pionieri”. Upurēties Valstības interesēs, protams, ir slavējami, bet ir jāuzmanās, lai neupurētu savas ģimenes labklājību.

8. Kā ģimenes galva var līdzsvaroti gādāt par ģimenes vajadzībām?

⁸ Bībelē tēvi tiek mudināti pirmām kārtām rūpēties par savu ģimeni, un tajā ir teikts, ka cilvēks, kas negādā par saviem ģimenes locekļiem, ”ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu”. (1. Timotejam 5:8.) Dzīves līmenis dažādās pasaules malās ir atšķirīgs, un ir labi būt pieticīgam savās materiālajās prasībās. ”Nabadzību un bagātību nepiešķir man!” lūdza cilvēks, kas uzrakstīja Salamana Pamācības 30:8. Taču vecāki nedrīkst ignorēt bērnu materiālās vajadzības. Vai būtu gudri, piemēram, tīšuprāt atstāt savu ģimeni bez līdzekļiem pamatvajadzību apmierināšanai, lai dzītos pēc kādām teokrātiskām privilēģijām? Vai tas neizraisītu rūgtumu bērnos, kas aug šajā ģimenē? Tomēr Salamana Pamācībās 24:27 teikts: ”Nokārto savas darīšanas ārpusē un tad apstrādā savu tīrumu; pēc tam cel savu namu.” Jā, rūpēm par materiālo pusi gan ir jāveltī pienācīga uzmanība, bet būtiski ir arī ’celt savu namu’ garīgajā un emocionālajā ziņā.

9. Kāpēc ģimenes galva rīkotos gudri, ja ņemtu vērā iespēju, ka viņš var saslimt vai nomirt?

⁹ Vai tu esi parūpējies, lai tiktu apmierinātas tavas ģimenes vajadzības, ja tu pēkšņi nomirtu? Salamana Pamācībās 13:22 sacīts: ”Labā mantojums būs jūtams vēl bērnu bērnos.” Vecākiem būtu ne tikai jānodod bērniem tas mantojums, ko veido zināšanas par Jehovu un attiecības ar viņu, bet arī jādomā par to, kā parūpēties par bērniem materiālā ziņā. Daudzās valstīs apzinīgi ģimenes galvas cenšas iekrāt līdzekļus, sastādīt likumīgu testamentu un apdrošināt dzīvību. Cilvēki, kas pieder pie Dieva tautas, taču nav pasargāti no ”laika un apstākļiem”. (Salamans Mācītājs 9:11.) Nauda ir kā ’pavēnis’, kura aizsegā var patverties, un, rūpīgi plānojot, ir iespējams izvairīties no daudzām grūtībām. (Salamans Mācītājs 7:12.) Zemēs, kur valsts nesedz veselības aprūpes izdevumus, daži varbūt nolemj atlicināt kādu summu medicīniskiem pakalpojumiem vai arī noslēgt veselības apdrošināšanas līgumua.

10. Kā kristīgi vecāki varētu ’krāt mantu’ saviem bērniem?

¹⁰ Rakstos ir arī teikts: ”Nav vajadzīgs, ka bērni krāj mantu vecākiem, bet vecāki bērniem.” (2. Korintiešiem 12:14.) Pasaulē ir parasts, ka vecāki krāj naudu bērnu izglītībai un ģimenes nodibināšanai, lai nodrošinātu viņiem labu sākumu dzīvē. Vai jūs esat padomājuši par to, lai sagādātu pamatu savu bērnu garīgajai nākotnei? Piemēram, pieņemsim, ka bērns, izaudzis liels, nododas pilnas slodzes kalpošanai. Pilnas slodzes kalpotājiem nav nedz jāprasa, nedz jāgaida materiāls atbalsts no citiem, taču mīloši vecāki varbūt vēlēsies ’palīdzēt savam bērnam viņa vajadzībās’, lai viņam nebūtu jāatstāj pilnas slodzes kalpošana. (Romiešiem 12:13; 1. Samuēla 2:18, 19; Filipiešiem 4:14—18.)

11. Vai reālistisks viedoklis par naudu liecina, ka cilvēkam trūkst ticības? Paskaidro.

¹¹ Reālistisks viedoklis par naudu nenozīmē, ka mums trūktu ticības Sātana ļaunās sistēmas drīzajai bojāejai. Tas tikai liecina par ”praktisku gudrību” un spēju skaidri spriest. (Salamana Pamācības 2:7; 3:21, NW.) Jēzus reiz teica, ka naudas lietās ”šīs pasaules bērni.. ir gudrāki par gaismas bērniem”. (Lūkas 16:8.) Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka daži saskata nepieciešamību uzlabot to, kā viņi izlieto savus līdzekļus, lai varētu labāk rūpēties par savas ģimenes vajadzībām.

Saprātīgs viedoklis par izglītību

12. Kā Jēzus mācīja savus sekotājus pielāgoties jauniem apstākļiem?

¹² ”Šīs pasaules aina mainās”, ļoti strauji notiek krasas pārmaiņas ekonomikā, un nemitīgi attīstās tehnoloģija. (1. Korintiešiem 7:31, NW.) Bet Jēzus mācīja savus sekotājus pielāgoties apstākļiem. Sūtīdams tos piedalīties pirmajā plašajā sludināšanas pasākumā, viņš teica: ”Jums nebūs iegādāties nedz zeltu, nedz sudrabu, nedz vaŗu savās jostās, nedz ceļa somu, nedz divi svārkus, nedz kurpes, nedz nūju, jo strādniekam sava barība pienākas.” (Mateja 10:9, 10.) Turpretī vēlāk Jēzus sacīja: ”Kam ir maks, tas lai to ņem, tāpat arī somu.” (Lūkas 22:36.) Kas bija mainījies? Tie bija apstākļi. Reliģiskā gaisotne bija kļuvusi naidīgāka, un tagad mācekļiem bija jāparūpējas par sevi pašiem.

13. Kāds ir galvenais izglītības mērķis, un kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem, lai šis mērķis tiktu sasniegts?

¹³ Līdzīgi ir arī mūsdienās: vecākiem, iespējams, jārēķinās ar ekonomisko situāciju. Piemēram, vai jūs gādājat par to, lai jūsu bērni saņemtu pienācīgu izglītību? Galvenajam izglītības mērķim būtu jābūt sagatavot jaunieti par labu Jehovas kalpotāju. Un vissvarīgākais izglītības veids ir garīgā izglītība. (Jesajas 54:13.) Vecāki rūpējas arī par to, lai bērni iemācītos paši sevi materiāli uzturēt. Tāpēc pamāciet savus bērnus, palīdziet viņiem izraudzīties piemērotus mācību priekšmetus skolā un apspriediet ar viņiem, vai būtu prātīgi iegūt kādu papildu izglītību. Šādi jautājumi ir jāizšķir ģimenei, un citiem nav jākritizē ģimenes pieņemtie lēmumi. (Salamana Pamācības 22:6.) Ko var teikt par tiem, kas nolēmuši mācīt bērnus mājās?b Daudzi ir paveikuši patiešām uzslavas cienīgu darbu, taču daži vecāki ir konstatējuši, ka uzdevums ir grūtāks, nekā viņi sākumā bija iztēlojušies, un ir cietusi viņu bērnu izglītība. Tāpēc, ja jūs domājat par mājas apmācību saviem bērniem, noskaidrojiet, ko tas prasīs, un reālistiski apsveriet, vai jums ir šī nodoma īstenošanai nepieciešamā prasme un pašdisciplīna. (Lūkas 14:28.)

’Nemeklē sev neko lielu’

14., 15. a) Kā Baruhs pazaudēja līdzsvarotību garīgā ziņā? b) Kāpēc viņš, ’meklēdams ko lielu’, rīkojās nesaprātīgi?

¹⁴ Tā kā šīs sistēmas gals vēl nav pienācis, dažiem varbūt rodas vēlēšanās tiekties pēc tā, ko var piedāvāt šī pasaule, — pēc spožas karjeras, ienesīgas nodarbošanās un bagātības. Padomā par Jeremijas sekretāru Baruhu. Viņš žēlojās: ”Cik man grūti! Tas Kungs pievienojis manām sāpēm vēl bēdas. Noguris es esmu no savas nemitīgās vaidēšanas, un nekur es nevaru mieru atrast!” (Jeremijas 45:3.) Baruhs bija noguris. Kalpot par Jeremijas sekretāru bija grūts, saspringts uzdevums. (Jeremijas 36:14—26.) Un gals šai spriedzei vēl nebija saredzams. Līdz Jeruzalemes sagraušanai bija palikuši 18 gadi.

¹⁵ Jehova Baruham teica: ”Zini, ko Es pats esmu cēlis, to Es atkal noplēšu, un ko dēstījis, to Es atkal izrauju ārā. Tā klāsies visai šai zemei [”ko es dēstīj[i]s, to es izrauju, līdz ar visu šo pašu zemi”, LB-1825]. Un tad tu meklē sev vēl ko lielu? Nemeklē.” Baruhs bija zaudējis līdzsvarotību. Viņš bija sācis ’meklēt sev ko lielu’: varbūt bagātību, ievērojamu stāvokli vai materiālo nodrošinātību. Bet kāda jēga bija dzīties pēc kaut kā tāda, ja Jehova ’rāva ārā visu šo pašu zemi’? Tāpēc Jehova izteica Baruham šādu nopietnu atgādinājumu: ”Apdomā, Es sūtu postu pār visu miesu.., bet tev Es ļaušu saglabāt savu dzīvību visur, kurp vien tu dosies!” Materiālajam īpašumam bija jāiet bojā kopā ar Jeruzalemi. Jehova apsolīja Baruham vienīgi dzīvības glābšanu. (Jeremijas 45:4, 5.)

16. Ko Jehovas kalpi mūsdienās var mācīties no Baruha piemēra?

¹⁶ Baruhs ņēma vērā Jehovas aizrādījumu, un, kā Jehova bija solījis, viņa dzīvība tika izglābta. (Jeremijas 43:6, 7.) Cik iedarbīgu pamācību šis gadījums sniedz Jehovas kalpiem mūsdienās! Tagad nav īstais laiks ’meklēt sev ko lielu’. Kāpēc? Tāpēc, ka ”pasaule iznīkst un viņas kārība”. (1. Jāņa 2:17.)

Kā vislabāk izmantot atlikušo laiku

17., 18. a) Kā Jona reaģēja, kad nīnivieši nožēloja savus pārkāpumus? b) Ko Jehova Jonam iemācīja?

¹⁷ Bet kā lai mēs vislabāk izmantojam atlikušo laiku? Mēs varam kaut ko mācīties no tā, kas notika ar pravieti Jonu. ”[Viņš] devās uz Ninivi,.. ..sludināja un teica: ”Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!”” Jonam par pārsteigumu, nīnivieši atsaucās uz viņa vēsti un nožēloja savus pārkāpumus! Jehova nolēma neiznīcināt pilsētu. Ko teica Jona? ”Kungs, pieņem manu dvēseli, jo es gribu labāki mirt nekā dzīvot!” (Jonas 3:3, 4; 4:3.)

¹⁸ Tad Jehova iemācīja Jonam kaut ko ļoti svarīgu. Viņš ”bija licis tur atrasties ricinus kokam; tas drīzi izauga lielāks par Jonu, radīja pavēni viņa galvai, ..tādēļ Jona ļoti priecājās par šo ricinus koku”. Taču Jonas prieks bija īss, jo koks drīz vien nokalta. Jona ļoti sadusmojās, ka viņam atkal jācieš neērtības. Tad Jehova uzsvēra galveno, ko viņš Jonam gribēja likt saprast: ”Tev sāp sirds par ricinus koku.. ..kā tad lai Man nebūtu žēl Ninives, tādas tik lielas pilsētas, ar vairāk kā simts divdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, kas vienkārši nezina atšķirt savu labo roku no savas kreisās, un kuŗiem pieder daudz lopu?” (Jonas 4:6, 7, 9—11.)

19. No kādas egoistiskas domāšanas mums būtu jāizvairās?

¹⁹ Cik egoistiska bija Jonas domāšana! Viņš gan spēja izjust sirdssāpes par augu, bet viņam nebija ne kripatiņas līdzjūtības pret Nīnives iedzīvotājiem — pret cilvēkiem, kas garīgā ziņā ’nezināja atšķirt savu labo roku no savas kreisās’. Arī mēs varbūt ilgojamies pēc tā laika, kad šī ļaunā pasaule tiks iznīcināta, — un mums ir pamats pēc tā ilgoties! (2. Tesaloniķiešiem 1:8.) Bet, kamēr mēs to gaidām, mūsu pienākums ir palīdzēt godprātīgiem cilvēkiem, kas garīgā ziņā neprot ”atšķirt savu labo roku no savas kreisās”. (Mateja 9:36; Romiešiem 10:13—15.) Vai tu izmantosi atlikušo neilgo laiku, lai visiem, kam vien iespējams, palīdzētu iegūt vērtīgās zināšanas par Jehovu? Vai gan kāds cits darbs varētu sniegt tik lielu prieku, kādu var izjust, palīdzot citiem iegūt dzīvību?

Dzīvosim saprātīgi

20., 21. a) Kādas ir dažas iespējas, kā mēs varam apliecināt saprātīgumu laika posmā, kas vēl ir priekšā? b) Kādas svētības saņems tie, kas dzīvo saprātīgi?

²⁰ Kamēr Sātana sistēma virzās aizvien tuvāk iznīcībai, mums noteikti vēl būs jāsastopas ar jaunām grūtībām. Otrajā vēstulē Timotejam 3:13 ir pravietots: ”Ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā.” Bet ’nepiekusīsim, savās dvēselēs pagurdami’. (Ebrejiem 12:3.) Paļaujies uz spēku, ko dod Jehova. (Filipiešiem 4:13.) Nedzīvo pagātnē, bet mācies būt elastīgs un pielāgoties apstākļiem, kas nemitīgi pasliktinās. (Salamans Mācītājs 7:10.) Izmanto praktisku gudrību, pakļaujoties ’uzticīgā un gudrā kalpa’ vadībai. (Mateja 24:45—47.)

²¹ Mēs nezinām, cik daudz laika vēl ir atlicis. Bet mēs ar pārliecību varam teikt, ka ”visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis”. Kamēr šis gals tuvojas, paudīsim saprātīgumu gan ar savu izturēšanos pret citiem cilvēkiem, gan rūpējoties par ģimeni, gan pildot savus laicīgos pienākumus. Ja tā rīkosimies, mēs varēsim būt pārliecināti, ka beigās tiksim atrasti ’ar mieru sirdī, neaptraipīti un nevainojami’! (2. Pētera 3:14.)

[Zemsvītras piezīmes]

Atkārtojuma jautājumi

◻ Kā mēs varam parādīt saprātīgumu attiecībās ar citiem cilvēkiem?

◻ Kā mēs varam būt līdzsvaroti, pildot savus ģimenes pienākumus?

◻ Kāpēc vecākiem jārūpējas par bērnu laicīgo izglītību?

◻ Ko mēs mācāmies no Baruha un Jonas piemēra?

[Attēls 18. lpp.]

Ja vīrs un sieva slikti izturas viens pret otru, viņi grauj savas attiecības ar Jehovu

[Attēls 20. lpp.]

Vecākiem jārūpējas par bērnu izglītību