Kāpēc tāda slepenība?

”NEKAS nespiež tik smagi kā noslēpums.” Vismaz tā apgalvots kādā franču sakāmvārdā. Vai ar to var izskaidrot, kāpēc mēs gan labprāt vēlamies zināt kādu noslēpumu, bet dažreiz jūtamies ļoti neapmierināti, ja nedrīkstam par to runāt? Tomēr gadsimtu gaitā daudzi cilvēki ir tiekušies pēc slepenības, apvienodamies slepenās grupās, lai sasniegtu kādu kopīgu mērķi.

Vienas no senākajām slepenajām apvienībām bija saistītas ar mistēriju kultiem, kas pastāvēja Ēģiptē, Grieķijā un Romā. Vēlāk dažas no slepenajām grupām zaudēja sākotnējo reliģisko raksturu un sāka izvirzīt politiskus, ekonomiskus vai sociālus mērķus. Piemēram, kad viduslaiku Eiropā izveidojās ģildes, to locekļi izmantoja slepenību galvenokārt tādēļ, lai aizsargātu savas ekonomiskās intereses.

Mūsdienās slepenas grupas bieži vien ir dibinātas ar pavisam labiem nolūkiem: iespējams, ”sociāliem un filantropiskiem mērķiem”, kā teikts enciklopēdijā Encyclopædia Britannica, vai arī tādēļ, lai ”realizētu labdarības un izglītības programmas”. Slepenas vai vismaz pa pusei slepenas ir arī dažādas brālības, jauniešu klubi, sabiedriskie klubi un citas grupas. Lielākoties šīm grupām nav nekādu ļaunu nolūku — gluži vienkārši to locekļiem slepenība šķiet aizraujoša. Slepenajiem uzņemšanas rituāliem piemīt spēcīgs emocionāls valdzinājums, un tie stiprina biedriskuma garu un vienotību. Grupas biedri iegūst piederības sajūtu un apziņu, ka viņiem ir mērķis. Šādas slepenas apvienības parasti nav bīstamas pārējiem cilvēkiem. Apkārtējie neko nezaudē, ja nezina šos noslēpumus.

Slepenība, kas liecina par briesmām

Ne visās slepenajās grupās ir vienāda slepenības pakāpe. Bet sevišķas briesmas rada tās grupas, kurās pastāv ”noslēpumi noslēpumu ietvaros”, kā bija teikts Encyclopædia Britannica. Enciklopēdijā paskaidrots, ka, ”izmantojot īpašus vārdus, pārbaudījumus vai slepenas zināšanas”, augstāko rangu biedri ”nošķiras no citiem” un tādā veidā stimulē ”zemāko rangu biedrus darīt visu nepieciešamo, lai sasniegtu privileģētās pakāpes”. Nav šaubu, ka šādas grupas ir bīstamas. Zemākās pakāpes biedri varbūt pat nemaz nezina, kādi ir organizācijas īstie mērķi, kamēr viņi nav sasnieguši līmeni, kad šī informācija tiek atklāta. Ir ļoti iespējams, ka cilvēks iesaistās kādā grupā, kuras mērķus un šo mērķu sasniegšanas līdzekļus viņš atzīst tikai daļēji; var pat gadīties, ka tie viņam nav pilnībā izstāstīti. Bet, kad cilvēks ir uzņemts šādā grupā, ar laiku var atklāties, ka izkļūt no tās nav nemaz tik viegli, jo viņu saista slepenības saites.

Vēl lielākas briesmas slepenība rada tad, ja grupai ir nelegāli vai noziedzīgi mērķi un tāpēc tā cenšas noslēpt savu eksistenci. Reizēm grupas, kuru pastāvēšana un galvenie mērķi ir zināmi, cenšas paturēt slepenībā savu biedru vārdus un savus pašreizējos plānus. To var teikt, piemēram, par mērķtiecīgajiem teroristu grupējumiem, kas ik pa laikam šokē pasauli ar saviem teroristiskajiem uzbrukumiem.

Jā, slepenība var radīt draudus gan atsevišķiem cilvēkiem, gan sabiedrībai kopumā. Padomājiet par slepenajām pusaudžu bandām, kas nežēlīgi vajā nevainīgus upurus, par tādām noziedznieku organizācijām kā noslēpumainā mafija, par baltās rases pārākuma aizstāvjiem, piemēram, par kukluksklanua, nemaz nerunājot par daudzajām teroristu grupām, kas pastāv visdažādākajās zemēs un nemitīgi izjauc mēģinājumus panākt mieru un drošību pasaulē.

Ko tās dara patlaban?

Šī gadsimta piecdesmitajos gados ”aukstā kara” apstākļos vairākās Rietumeiropas valstīs tika nodibinātas slepenas grupas, kuru mērķis bija kļūt par pretošanās kustības kodolu, ja Padomju Savienība mēģinātu iekarot Rietumeiropu. Piemēram, vācu žurnālā Focus bija teikts, ka Austrijā šajā laikā tika izveidotas ”79 slepenas ieroču noliktavas”. Ne visās Eiropas valstīs bija zināms kaut vai tikai fakts, ka tādas grupas ir. Deviņdesmito gadu sākumā kādā žurnālā bija reālistiski sacīts: ”Joprojām nav zināms, cik daudzas no šīm organizācijām pastāv vēl šodien un ar ko tās varētu nodarboties pēdējā laikā.”

Jā, patiešām. Kurš gan var skaidri zināt, cik slepenu grupu, kas varbūt rada nopietnākus draudus, nekā mēs varam iedomāties, darbojas tieši šajā brīdī?

[Zemsvītras piezīme]