”Trīres svētais tērps”

TRĪRE, kuras vēsture iesniedzas 2000 gadu tālā senatnē, ir vecākā pilsēta Vācijā.a Gadsimtiem ilgi Trīre ir bijusi cieši saistīta ar katoļu baznīcu. 1996. gadā Trīres katedrālē apskatei bija izstādīta kāda relikvija, par kuru tiek uzskatīts, ka tā ir gandrīz tikpat veca kā pati pilsēta. Šī relikvija tiek dēvēta par Trīres svēto tērpu.

Šis tērps ir 157 centimetrus garš un 109 centimetrus plats, un tam ir pusgaras piedurknes. Tērps ir darināts no kokvilnas, un, kā savā grāmatā Wallfahrtsführer Trier und Umgebung (Ceļvedis svētceļojumam uz Trīri un tās apkārtni) stāsta Hanss Joahims Kans, iespējams, tas tika valkāts kā virsējais apģērbs. Daži lēš, ka oriģinālais audums (tērps gadsimtu gaitā ir lāpīts un nostiprināts, izmantojot citus auduma gabalus) ir datējams ar otro vai pat pirmo gadsimtu m.ē. Ja datējums ir pareizs, tad šis apģērba gabals ir liels retums, interesanta senlieta.

Taču ir cilvēki, kas apgalvo, ka šis apģērbs ir ne tikai retums, bet arī svētums — šī iemesla dēļ tas ir nosaukts par svēto tērpu. Tāds uzskats pastāv tāpēc, ka šis tērps ir bez vīlēm, tāpat kā zem pārējām drēbēm valkājamais apģērba gabals, kas bija mugurā Jēzum Kristum. (Jāņa 19:23, 24.) Daži apgalvo, ka ”svētais tērps” patiešām esot piederējis Mesijam.

Nav īsti zināms, kādā ceļā tērps ir nokļuvis Trīrē. Kādā uzziņu grāmatā teikts, ka šo tērpu ”pilsētai dāvinājusi imperatore Helēna, Konstantīna Lielā māte”. Kans norāda, ka pirmās drošās ziņas par šīs tunikas atrašanos Trīrē ir saglabājušās no 1196. gada.

Kopš 16. gadsimta tērps, kas glabājas katedrālē, ar neregulāriem pārtraukumiem ir ticis izstādīts apskatei. Piemēram, viena no šīm apskatēm notika 1655. gadā, īsi pēc tam, kad bija beidzies Trīsdesmitgadu karš, kas Trīres pilsētai bija ļoti dārgi izmaksājis. Svētceļojuma piemiņlietu tirgošana laiku pa laikam ir devusi lielus ienākumus.

Šajā gadsimtā ir notikuši trīs ”svētā tērpa” svētceļojumi — 1933., 1959. un 1996. gadā. 1933. gadā svētceļojums tika izsludināts tajā pašā dienā, kad Hitlers tika iecelts par Vācijas reihskancleru. Kans norāda, ka šo divu notikumu datumu sakritība izceļ apstākļus, kādos notika svētceļojums. Uniformās tērpti nacistu kareivji stāvēja pie katedrāles, izveidojot godasardzi svētceļniekiem. Tajā gadā tērpu aplūkoja divarpus miljoni cilvēku.

Herberts, ilggadējs Trīres iedzīvotājs, salīdzināja 1959. un 1996. gada svētceļojumus: ”1959. gadā ielas bija ļaužu pilnas, suvenīru kioski bija gandrīz vai uz katra stūra. Šogad viss notiek daudz klusāk.” Tiešām, 1996. gadā tērpu apskatīja tikai 700 000 cilvēku — par miljonu mazāk nekā 1959. gadā.

Kāpēc cilvēki iet skatīties šo apģērbu?

Baznīcas pārstāvji uzsver, ka šis apģērba gabals nav uzlūkojams par godināšanas priekšmetu. Šis tērps, kuram nav vīļu, tiek uzskatīts par baznīcas vienotības simbolu. Laikrakstā Frankfurter Allgemeine Zeitung ziņots, ka bīskaps Špitāls, izsludinādams svētceļojumu, teica: ”Neparastā situācija, kas pastāv mūsdienu pasaulē, mums — kristiešiem — liek dot neparastas atbildes. Mums ir jāstājas pretī kāpjošajam naida, brutalitātes un varmācības vilnim.” Bīskaps paskaidroja, ka šī tērpa uzlūkošana atgādinās cilvēkiem par vienotību.

Bet kāpēc gan cilvēkiem ir nepieciešams ”svētais tērps”, lai saņemtu atgādinājumu par baznīcas vienotību? Ja nu šis apģērba gabals tiktu sabojāts vai saplīstu vairākos gabalos, vai arī izrādītos, ka tas ir viltojums? Vai tādā gadījumā baznīcas vienotība būtu apdraudēta? Un ko lai saka par cilvēkiem, kas nespēj veikt svētceļojumu uz Trīri? Vai viņi sliktāk apzinās baznīcas iekšējo vienotību?

Svētajos rakstos nav nekādu norādījumu uz to, ka agrīnajiem kristiešiem būtu bijuši vajadzīgi kaut kādi priekšmeti, kas viņiem atgādinātu par kristiešu vienotības nepieciešamību. Patiesi, apustulis Pāvils uzmundrināja kristiešus ar vārdiem: ”Mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā.” (2. Korintiešiem 5:7.) Tāpēc patieso kristiešu vienotība ir nosaukta par ”vienību.. ticībā”. (Efeziešiem 4:11—13.)

[Zemsvītras piezīme]