Vai tu baidies uzticēties citiem?

”NAV neviena, ar ko es varētu parunāt. Cilvēki mani nesapratīs. Viņi ir pārāk aizņemti paši ar savām problēmām. Viņiem nav laika iedziļināties manējās.” Daudzi tā domā un tāpēc patur visu pie sevis. Kad citi jautā, kā viņiem klājas, viņi bieži vien vēlas pastāstīt par sevi, bet neizdara to. Viņi vienkārši nespēj atvērt sirdi.

Tiesa, ir arī tādi cilvēki, kas nevēlas pieņemt palīdzību no citiem. Taču ļoti daudzi izmisīgi vēlas, lai kāds viņiem palīdzētu, bet viņi baidās atklāt savas dziļākās domas, jūtas un pārdzīvojumus. Vai tu esi viens no viņiem? Vai tiešām nav neviena, kam tu varētu uzticēties?

Šīs bailes ir saprotamas

Mūsdienu pasaulē valda neuzticības atmosfēra. Jaunieši nerunā ar saviem vecākiem. Vecāki nespēj sarunāties viens ar otru. Nav daudz tādu cilvēku, kas vēlētos izrunāties ar tiem, kuriem ir vara. Nespēdami uzticēties citiem, daži pievēršas alkoholam, narkotikām vai nekārtīgam dzīvesveidam un mēģina tādā veidā aizbēgt no savām problēmām. (Salamana Pamācības 23:29—35; Jesajas 56:12.)

Uzticību tādām autoritātēm kā garīdzniekiem, ārstiem un skolotājiem ir satricinājuši neskaitāmi gadījumi, kad ir atklāts viņu negodīgums un amoralitāte. Piemēram, kāds aptuvens aprēķins liecina, ka vairāk nekā 10 procenti garīdznieku ir iejaukti seksuālā amoralitātē. Šie ”uzticības grāvēji”, kā atzīmē kāds rakstnieks, ”rada kanjonus, plaisas un aizas cilvēku attiecībās”. Kā tas ietekmē viņu draudzes? Tiek sagrauta uzticība.

Plaši izplatītais morālais pagrimums ir izraisījis krīzi arī ģimenē; šī krīze ir sasniegusi tādu apjomu, ka mūsdienās nelabvēlīga ģimene ir jau gandrīz norma, nevis izņēmums. Kādreiz mājas bija vieta, kur valdīja bērna attīstībai labvēlīga gaisotne. Tagad mājas bieži vien ir tikai kaut kas līdzīgs degvielas uzpildes stacijai — tā ir vieta, kur paēst. Ja bērns aug ģimenē, kur cilvēki ir ”nemīļi”, parasti viņš pieaudzis nespēj uzticēties citiem. (2. Timotejam 3:3.)

Turklāt, pasliktinoties apstākļiem pasaulē, mēs aizvien vairāk esam pakļauti pārdzīvojumiem, kas var radīt emocionālas traumas. Līdzīgos apstākļos pravietis Miha rakstīja: ”Neviens lai nepaļaujas uz savu draugu!” (Mihas 7:5.) Tu varbūt domā tāpat, ja esi piedzīvojis vilšanos vai kāds ir negodīgi izmantojis tavu uzticību, vai arī ja ar tevi ir atgadījies kaut kas nopietns un pat dzīvībai bīstams. Tu jūti, ka ir grūti atkal uzticēties citiem, tavas emocijas it kā sastingst, un emocionālā ziņā tu dienu no dienas dzīvo it kā aiz sienas. (Salīdzināt Psalms 102:2—8.) Tiesa, šāda attieksme var palīdzēt tev darboties, bet tava ’noskumusī sirds’ neļaus tev izjust dzīvē īstu prieku. (Salamana Pamācības 15:13.) Lai tu būtu garīgi, emocionāli, psihiski un fiziski vesels, šī siena ir jāsagrauj un tev ir jāiemācās uzticēties cilvēkiem. Vai tas ir iespējams? Jā.

Kāpēc sienai ir jāsagrūst?

Uzticēšanās citiem atvieglo satrauktu sirdi. Anna par to pārliecinājās pēc pašas pieredzes. Šīs sievietes laulība bija laimīga, un viņas mājās valdīja miers, tomēr viņa bija dziļi nomākta. Kaut gan Annas ”dvēsele bija pilna skumju”, viņa rīkojās gudri un ”lūdza nepārtraukti to Kungu” tik dedzīgi, ka viņas lūpas bez skaņas kustējās. Jā, Anna uzticēja savas raizes Jehovam. Pēc tam viņa atklāja savu sirdi Dieva pārstāvim Ēlim. Kāds no tā bija labums? ”[Anna] aizgāja savu ceļu, un tā ēda, un viņas seja vairs neizskatījās tik noskumusi.” (1. Samuēla 1:1—18.)

Lielākajā daļā kultūru ir zināms, kādu labumu dod dziļi personiskas, atklātas sarunas. Piemēram, var būt ļoti noderīgi dalīties savās domās un pārdzīvojumos ar cilvēkiem, kas ir bijuši līdzīgās situācijās kā mēs. Zinātnieki secina: ”Emocionāla izolācija izraisa saslimšanu — mums ir nepieciešams būt atklātiem, lai saglabātu veselu saprātu.” Aizvien vairāk zinātnisku pētījumu apstiprina iedvesmotā sakāmvārda patiesumu: ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti.” (Salamana Pamācības 18:1.)

Ja tu neesi atklāts pret citiem, kā gan viņi varēs tev palīdzēt? Dievs Jehova lasa cilvēku sirdīs, taču taviem tuviniekiem un draugiem tavas dziļākās domas un jūtas ir grāmata aiz septiņām atslēgām, ja tu nestāsti viņiem par sevi. (1. Laiku 28:9.) Ja problēma ir saistīta ar Dieva likuma pārkāpšanu, atliekot atzīšanos notikušajā, situācija tiek padarīta vēl sliktāka. (Salamana Pamācības 28:13.)

Labums, kas gūstams, uzticot citiem savas nomāktības cēloņus, noteikti ar uzviju atsver risku tikt sāpinātam. Protams, tas nenozīmē, ka mums būtu jāizpauž kaut kas dziļi personisks pa labi un pa kreisi. (Salīdzināt Soģu 16:18; Jeremijas 9:3; Lūkas 21:16.) ”Citam daudz draugu uz nelaimi,” brīdināts Salamana Pamācībās 18:24, bet tālāk ir piebilsts: ”Tomēr, ir draugi, kuŗi ir labāki nekā brālis.” Kur tu vari atrast šādus draugus?

Uzticies savai ģimenei

Ja tev ir kāda problēma, vai tu esi mēģinājis pārrunāt to ar savu dzīvesbiedru vai ar saviem vecākiem? ”Daudzu problēmu gadījumā viss, kas nepieciešams, ir pamatīgi par tām izrunāties ar kādu,” atzīst kāds pieredzējis speciālists. (Salamana Pamācības 27:9.) Vīri kristieši, kas ’mīl savas sievas kā sevi pašu’, sievas, kas ir ”paklausīgas saviem vīriem”, un vecāki, kas nopietni izturas pret Dieva uzticēto pienākumu ’audzināt un pamācīt bērnus būt paklausīgiem tam Kungam’, cītīgi pūlas kļūt par iejūtīgiem klausītājiem un labiem padomdevējiem. (Efeziešiem 5:22, 33; 6:4.) Kaut gan Jēzum nebija ne sievas, ne bērnu parastajā izpratnē, cik brīnišķīgu priekšzīmi viņš rādīja šajā jomā! (Marka 10:13—16; Efeziešiem 5:25—27.)

Ko darīt, ja problēma ir pārāk sarežģīta, lai to varētu atrisināt ģimenes lokā? Kristiešu draudzes vidū mums nekad nav jābūt vientuļiem. ”Kur ir kāds nespēcīgs, un es nebūtu nespēcīgs?” teica apustulis Pāvils. (2. Korintiešiem 11:29.) Viņš pamācīja: ”Nesiet cits cita nastas.” (Galatiešiem 6:2; Romiešiem 15:1.) Savu garīgo brāļu un māsu starpā mēs noteikti atradīsim ne vienu vien ’draugu, ko likstas gadījumā izjūt kā brāli’. (Salamana Pamācības 17:17.)

Uzticies draudzei

Visā pasaulē Jehovas liecinieku draudzēs, kuru skaits pārsniedz 80 000, ir pazemīgi vīrieši, kas kalpo kopā ar draudzi, ”lai vairotu jūsu prieku”. (2. Korintiešiem 1:24.) Tie ir vecākie. Jesaja atzīmē: ”Tie ikviens būs kā patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu, kā ūdens strauts izkaltušā zemē un kā augstas klints ēna iztvīkušā un izslāpušā zemē.” Vecākie cenšas tādi būt. (Jesajas 32:2; 50:4; 1. Tesaloniķiešiem 5:14.)

Pirms vecākie tiek iecelti ar svētā gara palīdzību, viņiem jākļūst atbilstošiem Rakstos noteiktajām prasībām. Šī fakta apzināšanās stiprinās tavu paļāvību uz viņiem. (Apustuļu darbi 20:28; 1. Timotejam 3:2—7; Titam 1:5—9.) Tas, ko tu būsi pārrunājis ar vecāko, tiks paturēts pilnīgā noslēpumā. Būt uzticības cienīgam — tā ir viena no prasībām, kas ir izvirzītas vecākajiem. (Salīdzināt 2. Mozus 18:21; Nehemijas 7:2.)

Draudzes vecākie ”ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība”. (Ebrejiem 13:17.) Vai tas nepamudina tevi uzticēties šiem cilvēkiem? Protams, ne visi vecākie izceļas ar vienām un tām pašām īpašībām. Daži no viņiem varbūt šķiet pieejamāki, laipnāki vai saprotošāki nekā citi. (2. Korintiešiem 12:15; 1. Tesaloniķiešiem 2:7, 8, 11, 12.) Kāpēc gan tu nevarētu uzticēties kādam vecākajam, ar kuru kopā tu jūties brīvi?

Šie vīrieši nav algoti speciālisti. Nē, viņi ir ”dāvanas cilvēkiem”, ko devis Jehova, lai tev palīdzētu. (Efeziešiem 4:8, 11—13; Galatiešiem 6:1.) Kāda ir šī palīdzība? Prasmīgi lietodami Bībeli, viņi izmantos tās dziedinošo spēku atbilstoši tavai situācijai. (Psalms 107:20; Salamana Pamācības 12:18; Ebrejiem 4:12, 13.) Viņi lūgs Dievu kopā ar tevi un par tevi. (Filipiešiem 1:9; Jēkaba 5:13—18.) Šādu sirsnīgu padomdevēju palīdzība var būt ļoti noderīga — viņi palīdzēs dziedināt satrauktu garu un atgūt sirdsmieru.

Kā veidot paļāvības pilnas attiecības

Lūgums palīdzēt, dot padomu vai vienkārši uzklausīt nav vājuma pazīme, un tas neliecina, ka mēs būtu neveiksminieki. Izsakot šādu lūgumu, mēs tikai reālistiski atzīstam, ka esam nepilnīgi un neviens no mums nezina atbildes uz visiem jautājumiem. Bez šaubām, mūsu izcilākais padomdevējs un uzticības persona ir mūsu debesu Tēvs — Dievs Jehova. Mēs esam vienisprātis ar psalmu dziesminieku, kurš rakstīja: ”Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība.” (Psalms 28:7.) Jebkurā laikā mēs varam lūgšanā atklāti ’izkratīt viņa priekšā savu sirdi’, būdami pārliecināti, ka viņš mūs dzird un gādā par mums. (Psalms 62:8, 9; 1. Pētera 5:7.)

Bet kā tu vari iemācīties uzticēties vecākajiem un citiem draudzes locekļiem? Vispirms ielūkojies pats sevī. Vai tavas bailes tiešām ir pamatotas? Vai tu ar aizdomām spried par citu motīviem? (1. Korintiešiem 13:4, 7.) Vai ir iespējams samazināt risku, ka tevi kāds varētu sāpināt? Jā, tas ir iespējams. Kā to var izdarīt? Centies personīgi iepazīties ar citiem tādos apstākļos, kuros valda garīga gaisotne. Runā ar viņiem draudzes sapulcēs. Piedalies kopā ar viņiem kalpošanā pa mājām. Uzticēšanās, tāpat kā cieņa, ir jānopelna. Tāpēc esi pacietīgs. Piemēram, kad tu iepazīsi kādu garīgo ganu, tava paļāvība uz viņu pieaugs. Atklāj savas raizes pakāpeniski. Ja viņa reakcija ir atsaucīga, iejūtīga un diskrēta, tu vari mēģināt izstāstīt viņam vēl vairāk.

Jehovas kalpi, it īpaši kristiešu vecākie, savstarpējās attiecībās cītīgi pūlas atspoguļot Dieva pievilcīgās īpašības. (Mateja 5:48.) Tāpēc draudzē valda uzticības atmosfēra. Kāds ilggadējs vecākais saka: ”Brāļiem jāzina: lai arī ko cilvēks darītu, vecākais nezaudē savu kristīgo mīlestību pret viņu. Vecākajam varbūt nepatīk tas, kas ir izdarīts, bet viņš joprojām mīl savu brāli un grib tam palīdzēt.”

Tāpēc tev nav jājūtas vienam ar savām problēmām. Parunā ar kādu, ’kas ir garīgs’, kas tev var palīdzēt nest tavu nastu. (Galatiešiem 6:1.) Atceries, ka ”rūpes sirdī cilvēku sāpina”, bet ”laipnīgas runas ir kā medus kāres, tās nomierina dvēseli un atspirdzina kaulus kā zāles”. (Salamana Pamācības 12:25; 16:24.)

[Papildmateriāls 26. lpp.]

Ikvienam kristietim var rasties nepieciešamība palīdzēt kādam radiniekam, draugam vai garīgajam brālim, kam radusies kāda personiska problēma. Vai tu zini, kā palīdzēt?

Labs padomdevējs

ir pieejams: Mateja 11:28, 29; 1. Pētera 1:22; 5:2, 3

izvēlas sarunai piemērotus apstākļus: Marka 9:33—37

cenšas saprast problēmu: Lūkas 8:18; Jēkaba 1:19

nereaģē pārspīlēti: Kolosiešiem 3:12—14

palīdz tikt galā ar sāpīgām emocijām: 1. Tesaloniķiešiem 5:14; 1. Pētera 3:8

apzinās savus ierobežojumus: Galatiešiem 6:3; 1. Pētera 5:5

dod konkrētu padomu: Psalms 19:8—10; Salamana Pamācības 24:26

glabā noslēpumus: Salamana Pamācības 10:19; 25:9