Fundamentālisms izplatās
FUNDAMENTĀLISMS — vēl pirms dažiem gadu desmitiem tas bija tikai maznozīmīgs novirziens protestantisma ietvaros. Cik ļoti situācija ir mainījusies! Kā rakstīja reliģijas pētnieks Brūss Lorenss, pirms 30 gadiem tikai retais būtu varējis paredzēt, ka 20. gadsimta beigās fundamentālismsa kļūs par tādu svarīgu parādību, kas tik bieži tiks apspriesta masu informācijas līdzekļos un pētīta universitātēs.
Tomēr tieši tā ir noticis. Laikrakstu ziņojumi par agresīvām ielu demonstrācijām un slepkavībām, par kustībām, kas vērstas pret abortiem, par reliģisku grupu politiskajiem manevriem, kuru mērķis ir ietekmēt valdību, un par publiskiem sārtiem, kuros tiek dedzinātas par ķecerīgām uzskatītas grāmatas, pastāvīgi atgādina par fundamentālistu darbību. Itāliešu nedēļas izdevumā Mondo Economico bija teikts, ka fundamentālisms gandrīz visur ”iet uzbrukumā Dieva vārdā”.
Fundamentālisti bieži tiek attēloti kā ekstrēmisti un fanātiķi, kas kaļ slepenus plānus un veic terorisma aktus. Cilvēkus uztrauc fakts, ka aug tādas grupas kā Comunione e Liberazione katolicismā, Gush Emunim jūdaismā un Kristīgā koalīcija Ziemeļamerikas protestantismā. Kāpēc fundamentālisms izplatās? Kas ir šīs kustības dzinējspēks? Varbūt tā ir ”Dieva atmaksa”, kā netieši norāda franču sociologs Žils Kepels?
[Zemsvītras piezīme]
a Fundamentālists ir cilvēks, kas strikti turas pie tradicionālām, konservatīvām reliģiskām vērtībām. Termina ”fundamentālisms” nozīme plašāk tiks apspriesta nākamajā rakstā.
[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]
Nina Berman/Sipa Press