Labāks ceļš
JEHOVAS LIECINIEKI ir norūpējušies par pasaulē vērojamo garīguma izzušanu, par amoralitāti un reliģisko nenoteiktību, kas pārņem sabiedrību. Šī iemesla dēļ viņi reizēm tiek saukti par fundamentālistiem. Bet vai viņi tiešām ir fundamentālisti? Nē. Kaut gan Jehovas lieciniekiem ir stingri reliģiskie uzskati, viņi nav fundamentālisti tajā nozīmē, kādā šis vārds parasti tiek lietots. Liecinieki nespiež politiskos līderus atbalstīt kādu noteiktu viedokli, un viņi nerīko demonstrācijas un neizmanto vardarbību pret tiem, ar kuriem nav vienisprātis. Viņi ir atraduši labāku ceļu. Viņi cenšas līdzināties savam Vadonim — Jēzum Kristum.
Jehovas liecinieki ir pārliecināti, ka reliģiskā patiesība pastāv un ka tā ir atrodama Bībelē. (Jāņa 8:32; 17:17.) Bet Bībele māca kristiešus būt laipniem, labestīgiem, lēnprātīgiem un saprātīgiem — tās ir īpašības, kas nav savienojamas ar fanātismu. (Galatiešiem 5:22, 23; Filipiešiem 4:5.) Bībelē, Jēkaba vēstulē, kristieši tiek mudināti attīstīt sevī ’gudrību, kas nāk no augšienes’; par šo gudrību ir teikts, ka tā ir ”vispirms šķīsta, tālāk miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlsirdības un labu augļu”. Jēkabs vēl piebilda: ”Taisnības auglis mierā top sēts tiem, kas mieru tur.” (Jēkaba 3:17, 18.)
Jehovas liecinieki patur prātā, ka Jēzum ļoti rūpēja patiesība. Viņš teica Poncijam Pilātam: ”Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” (Jāņa 18:37.) Tomēr, būdams bezbailīgs patiesības aizstāvis, viņš necentās uzspiest citiem savu pārliecību. Pavisam pretēji: viņš griezās pie cilvēku prāta un sirds. Jēzus zināja, ka viņa debesu Tēvs, ’laipnīgais un taisnais’ Dievs, izlems, kad un kā noslaucīt no zemes virsas melus un netaisnību. (Psalms 25:8.) Tāpēc viņš nemēģināja ar varu vērsties pret tiem, kas viņam nepiekrita. Gluži otrādi, tie bija tā laika ortodoksālie reliģiskie vadītāji, kas centās ar varu apspiest Jēzu. (Jāņa 19:5, 6.)
Jehovas lieciniekiem ir stingra pārliecība reliģiskās mācības jautājumos, un viņi ar savu rīcību apliecina, ka turas pie stabilām morālām vērtībām. Tāpat kā apustulis Pāvils, viņi ir pārliecināti, ka ir tikai ”viens Kungs, viena ticība, viena kristība”. (Efeziešiem 4:5.) Turklāt viņi ņem vērā arī Jēzus vārdus: ”Šauri ir vārti un šaurs ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.” (Mateja 7:13, 14.) Taču viņi nemēģina piespiest citus pievienoties viņu uzskatiem. Nē, liecinieki rīkojas līdzīgi Pāvilam un ’lūdz’ visus, kas to vēlas, lai viņi ’ļautos salīdzināties ar Dievu’. (2. Korintiešiem 5:20.) Tas ir labākais ceļš. Tas ir Dieva ceļš.
Tas, ko mūsdienās parasti apzīmē ar terminu ”reliģiskais fundamentālisms”, ir kaut kas pavisam citāds. Fundamentālisti izmanto visdažādāko taktiku — arī vardarbību —, lai uzspiestu sabiedrībai savus principus. Tā viņi kļūst par neatņemamu politiskās sistēmas sastāvdaļu. Taču Jēzus teica, ka viņa sekotāji nedrīkst būt ”no pasaules”. (Jāņa 15:19; 17:16; Jēkaba 4:4.) Saskaņā ar šiem vārdiem, Jehovas liecinieki saglabā stingru neitralitāti politiskajos konfliktos. Un, kā tika atzīts itāliešu laikrakstā Fuoripagina, viņi ”nevienam neko neuzspiež; ikviens var brīvi pieņemt vai noraidīt to, ko viņi saka”. Kāds ir iznākums? Liecinieku sludinātā miermīlīgā Bībeles vēsts piesaista visdažādākos cilvēkus, pat tādus, kas kādreiz ir bijuši fundamentālisti. (Jesajas 2:2, 3.)
Stabilu vērtību pasaule
Liecinieki apzinās, ka cilvēki nespēj atrisināt tās problēmas, kas uztrauc fundamentālistus. Neviens nevar piespiest cilvēku ticēt Dievam vai pieņemt kāda cita personisko pārliecību. Uzskats, ka tas tomēr ir iespējams, izraisīja dažus no visbriesmīgākajiem vēstures notikumiem un parādībām, piemēram, krusta karus, viduslaiku inkvizīciju un Amerikas indiāņu ”atgriešanu”. Bet, ja jūs uzticaties Dievam, jūs labprāt atstāsiet situāciju viņa ziņā.
Kā stāstīts Bībelē, Dievs ir noteicis robežu tam laikam, kurā viņš atļauj cilvēkiem pārkāpt viņa likumus un tā izraisīt sāpes un ciešanas. Šis laiks ir jau gandrīz beidzies. Jēzus jau valda, būdams Dieva debesu Valstības Ķēniņš, un drīzumā šī Valstība rīkosies, lai gāztu visas cilvēku valdības un sāktu diendienā valdīt pār cilvēci. (Mateja 24:3—14; Atklāsmes 11:15, 18.) Iznākumā visa zeme tiks pārvērsta par paradīzi, kur valdīs bezgalīgs miers un taisnība. Tad vairs nebūs nekādas nenoteiktības jautājumā, kā ir jāpielūdz patiesais Dievs. ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:29.) Tādas mūžīgas vērtības kā sirsnīga laipnība, patiesība, taisnība un labestība tiks celtas godā — par svētību visiem paklausīgajiem cilvēkiem.
Ar ilgām gaidīdams šo laiku, psalmu dziesminieks to apraksta dzejiskā valodā: ”Žēlastība un uzticība lai sastopas, taisnība un miers lai skūpstās. Uzticība dīgs no zemes, un taisnība raudzīsies no debesīm. Tad tas Kungs mums dos savu svētību, un mūsu zeme dos savus augļus. Taisnība staigās Viņa priekšā un ņems Viņa soļus sev par ceļa rādītājiem.” (Psalms 85:11—14.)
Kaut gan mēs nevaram izmainīt pasauli, ikviens no mums jau tagad var attīstīt Dievam patīkamas īpašības. Tā mēs varam censties kļūt par tādiem cilvēkiem, kurus Dievs gribēs redzēt šajā jaunajā pasaulē savu kalpotāju vidū. Tad mēs būsim starp tiem lēnprātīgajiem, par kuriem runāja psalmu dziesminieks, teikdams: ”Lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” (Psalms 37:11.) Dievs atbalsta un svētī tos, kas pilda viņa gribu, un viņš apsola tiem brīnišķīgu nākotni. Apustulis Jānis teica: ”Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:17.)
[Attēls 7. lpp.]
Jehovas liecinieki visus aicina uzzināt labo vēsti par Dieva Valstību
[Norāde par attēlu autortiesībām 6. lpp.]
Gaismeklis 3., 4., 5. un 6. lpp.: Printer’s Ornaments/by Carol Belanger Grafton/Dover Publications, Inc.