Ēnohs — bezbailīgs par spīti grūtībām

LABAM cilvēkam tie bija vissliktākie laiki. Zeme bija pilna bezdievības. Cilvēces morālais stāvoklis nepārtraukti pasliktinājās. Patiesībā drīz to varēja raksturot šādiem vārdiem: ”Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāts un tieksmes ikdienas vērsās uz ļaunu.” (1. Mozus 6:5.)

Ēnoham, septītajam vīrietim ģenealoģiskajā līnijā, kas sākās ar Ādamu, bija drosme būt atšķirīgam. Viņš nelokāmi iestājās par taisnīgumu, lai kādas būtu sekas. Ēnoha vēsts tā kaitināja bezdievīgos grēciniekus, ka tie viņu vēlējās noslepkavot, un vienīgi Jehova varēja viņam palīdzēt. (Jūdas 14, 15.)

Ēnohs un visaptverošais jautājums

Jau ilgi pirms Ēnoha dzimšanas bija radies jautājums par augstāko varu Visumā. Vai Dievam patiešām ir tiesības valdīt? Sātans Velns būtībā teica ”nē”. Viņš apgalvoja, ka ar saprātu apveltītām būtnēm klātos labāk, ja tās būtu neatkarīgas, bez Dieva vadības. Sātans centās pierādīt pret Dievu Jehovu vērstos apvainojumus, pārvilinādams cilvēkus savā pusē. Ādams, Ieva un viņu pirmais dēls, Kains, ir bēdīgi slaveni ar piesliešanos Sātanam: viņi izvēlējās valdīt paši, nevis atzina Dieva valdīšanu. Pirmais cilvēku pāris to izdarīja, ēdot augli, ko Dievs bija aizliedzis ņemt, un Kains to izdarīja, tīši nogalinādams savu taisnīgo brāli Ābelu. (1. Mozus 3:4—6; 4:8.)

Ābels drosmīgi bija nostājies Jehovas pusē. Tā kā Ābela uzticība bija veicinājusi tīrās pielūgsmes pastāvēšanu, Sātans, bez šaubām, ļoti priecājās, redzēdams, kā Kains izgāž pret Ābelu savas slepkavīgās dusmas. Kopš tā laika Sātans izmanto ’nāves bailes’ par iebiedēšanas ieroci. Viņš vēlas iedvest sirdī bailes ikvienam, kas tiecas pielūgt patieso Dievu. (Ebrejiem 2:14, 15; Jāņa 8:44; 1. Jāņa 3:12.)

Līdz Ēnoha piedzimšanai, iespējams, šķita: Sātana apgalvojums, ka cilvēki neatbalstīs Jehovas augstāko varu, ir pamatots. Ābels bija miris, un neviens nesekoja viņa priekšzīmei un nebija uzticīgs. Tomēr Ēnohs pierādīja, ka ir izņēmums. Viņa ticībai bija stingrs pamats, jo viņš labi zināja notikumus Ēdenes dārzā.a Ēnohs noteikti vērtēja ļoti augstu Jehovas izteikto nākotnes pravietojumu, kas norādīja, ka apsolītais Dzimums darīs galu Sātanam un tā viltībām! (1. Mozus 3:15.)

Vienmēr paturēdams prātā šo cerību, Ēnohs nepieļāva, ka viņu iebiedētu labi pazīstamais vēsturiskais notikums — Velna iedvesmotā Ābela slepkavība. Ēnohs, tieši pretēji, turpināja savas gaitas ar Jehovu un visu dzīvi rīkojās taisnīgi. Viņš turējās nost no pasaules un vairījās no tās neatkarības gara. (1. Mozus 5:23, 24.)

Turklāt Ēnohs, drosmīgi runādams, izskaidroja cilvēkiem, ka Velna ļaunie darbi cietīs neveiksmi. Dieva svētā gara jeb darbīgā spēka ietekmē Ēnohs pravietoja par ļaunajiem: ”Redzi, tas Kungs nāk ar daudz tūkstošiem savu svēto tiesāt visus un sodīt visus bezdievjus viņu bezdievīgo darbu dēļ, ko tie darījuši, un visu nekaunīgo vārdu dēļ, ko bezdievīgi grēcinieki ir runājuši pret viņu.” (Jūdas 14, 15.)

Ēnoha bezbailīgo paziņojumu dēļ apustulis Pāvils, rakstīdams vēstuli ebreju kristiešiem, iekļāva Ēnohu ’lielajā pulkā liecinieku’, kas darbos ir rādījuši patiesas ticības priekšzīmi.b (Ebrejiem 11:5; 12:1.) Kā īsts ticības cilvēks Ēnohs neatkāpās no uzticības Dievam vairāk nekā 300 gadu. (1. Mozus 5:22.) Noteikti viņa uzticība ļoti kaitināja Dieva ienaidniekus debesīs un uz zemes! Ēnoha nesaudzīgais pravietojums izraisīja Sātana naidu, bet nodrošināja Jehovas aizsardzību.

Kā Dievs paņēma Ēnohu?

Jehova nepieļāva, ka Sātans vai tā kalpotāji uz Zemes nogalinātu Ēnohu. Dieva iedvesmotajā vēstījumā teikts: ”Dievs viņu bija ņēmis pie sevis.” (1. Mozus 5:24.) Apustulis Pāvils to apraksta šādi: ”Ticības spēkā Enohs tika aizrauts, tā ka viņš neredzēja nāvi, un viņu neatrada, tāpēc ka Dievs viņu bij aizrāvis. Jo pirms aizraušanas par viņu ir nodota liecība [”viņš liecību ir dabūjis”, LB-26], ka viņš Dievam paticis.” (Ebrejiem 11:5.)

Kā Ēnohs tika ”aizrauts, tā ka viņš neredzēja nāvi”? Citiem vārdiem: kā Ēnohs tika ”paņemts projām, nepieredzējis nāvi” (R. Noksa tulkojums)? Dievs mierīgi izbeidza Ēnoha dzīvi, aiztaupīdams viņam mokošas sāpes, ko rada nāve slimības dēļ vai vardarbīga nāve no ienaidnieku rokas. Jā, Jehova aprāva Ēnoha dzīvi, kad Ēnohs bija 365 gadus vecs — diezgan jauns cilvēks, salīdzinot ar viņa laikabiedriem.

Kā Ēnoham tika dota ”liecība, ka viņš Dievam paticis”? Kādi viņam bija pierādījumi? Visticamāk, Dievs Ēnoham lika nonākt sava veida transā; tāpat viņš ’aizrāva’ jeb pārvietoja Pāvilu, kas acīmredzot saņēma redzējumu par nākotnē gaidāmo kristiešu draudzes garīgo paradīzi. (2. Korintiešiem 12:3, 4.) Liecība jeb pierādījums, ka Ēnohs patika Dievam, varēja būt saistīta ar vizuālu ieskatu nākotnē gaidāmajā paradīzē uz Zemes, kur visi dzīvojošie atbalstīs Dieva augstāko varu. Iespējams, kamēr Ēnohs sajūsmināts skatīja šīs ainas, Dievs viņam lika mirt nesāpīgā nāvē, lai viņš gulētu līdz savai augšāmcelšanas dienai. Šķiet, tāpat kā gadījumā ar Mozu, Jehova likvidēja Ēnoha ķermeni, jo ”viņu neatrada”. (Ebrejiem 11:5; 5. Mozus 34:5, 6; Jūdas 9.)

Pravietojuma piepildījums

Mūsdienās Jehovas liecinieki būtībā paziņo to pašu, ko pravietoja Ēnohs. Balstīdamies uz Bībeli, viņi paskaidro, kā šis pravietojums piepildīsies, kad Dievs tuvā nākotnē iznīcinās bezdievīgos. (2. Tesaloniķiešiem 1:6—10.) Jehovas liecinieku sludinātā vēsts viņus padara nepopulārus, jo tā ievērojami atšķiras no šīs pasaules uzskatiem un mērķiem. Pretestība, ar ko liecinieki sastopas, viņus nepārsteidz, jo Jēzus brīdināja savus sekotājus: ”Jūs būsit visu ienīsti mana vārda dēļ.” (Mateja 10:22; Jāņa 17:14.)

Tomēr, tāpat kā Ēnohs, mūsdienu kristieši ir pārliecināti, ka galu galā tiks izglābti no saviem ienaidniekiem. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Tas Kungs prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma [”no pārbaudījumiem”, NW], bet netaisnus paturēt mokām soda dienā.” (2. Pētera 2:9.) Dievs var uzskatīt par vēlamu likvidēt kādu problēmu vai grūtu situāciju. Vajāšanas var izbeigties. Bet, ja arī tā nenotiek, viņš zina, kā ’darīt tādu galu’, lai viņa kalpotāji varētu sekmīgi izturēt pārbaudījumus. Jehova pat dod ’spēka pārpilnību’, kad tas ir nepieciešams. (1. Korintiešiem 10:13; 2. Korintiešiem 4:7.)

Jehova ”tiem, kas viņu meklē, atmaksā”, un tāpēc viņš arī svētīs savus uzticīgos kalpus, dodams tiem mūžīgu dzīvi. (Ebrejiem 11:6.) Lielākajai daļai tā būs mūžīga dzīve paradīzē uz Zemes. Tāpēc līdzīgi Ēnoham bezbailīgi sludināsim Dieva vēsti. Nešaubīgi darīsim to par spīti grūtībām.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 30. lpp.]

Dieva vārda apgānīšana

Apmēram četrus gadsimtus pirms Ēnoha piedzima Ādama mazdēls Ēnošs. ”Tas sāka piesaukt Dieva vārdu,” sacīts 1. Mozus 4:26. Daži senebreju valodas pētnieki uzskata — šajā pantā jābūt rakstītam, ka cilvēki ”sāka apgānot” piesaukt Dieva vārdu vai arī ka ”tad sākās apgānīšana”. Par šo vēstures periodu Jeruzalemes targumā teikts: ”Tā bija paaudze, kuras dienās viņi sāka rīkoties aplam un darināt sev elkus un nosauca savus elkus Kunga Vārdā.”

Ēnoša laikā plaši bija izplatīta Jehovas vārda nepareiza lietošana. Iespējams, cilvēki šajā dievišķajā vārdā sauca sevi vai arī noteiktus cilvēkus, ar kuru starpniecību, kā viņi apgalvoja, viņi vērsās pielūgsmē pie Dieva Jehovas. Tāpat ir iespējams, ka cilvēki sauca elkus Dieva vārdā. Jebkurā gadījumā Sātans Velns neapšaubāmi bija ievilinājis cilvēci elkdievības slazdā. Tad, kad piedzima Ēnohs, patiesā pielūgsme bija reti sastopama. Ikviens, kas līdzīgi Ēnoham dzīvoja patiesībā un to sludināja, nebija atzīts un tāpēc tika vajāts. (Salīdzināt Mateja 5:11, 12.)

[Papildmateriāls 31. lpp.]

Vai Ēnohs devās uz debesīm?

”Ticības spēkā Enohs tika aizrauts, tā ka viņš neredzēja nāvi.” Dažos Bībeles tulkojumos Ebrejiem 11:5 šajā panta daļā norādīts, ka Ēnohs patiesībā nemaz nenomira. Piemēram Džeimsa Mofata A New Translation of the Bible rakstīts: ”Ticības dēļ Ēnohs tika paņemts uz debesīm, tā ka viņš nekad nenomira.”

Taču apmēram 3000 gadu pēc tam, kad bija dzīvojis Ēnohs, Jēzus Kristus paziņoja: ”Neviens nav uzkāpis debesīs, kā vienīgi tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls.” (Jāņa 3:13.) The New English Bible sacīts: ”Neviens nekad nav uzkāpis debesīs, izņemot to, kas ir nonācis no debesīm, Cilvēka Dēlu.” Kad Jēzus to paziņoja, pat viņš vēl nebija pacēlies debesīs. (Salīdzināt Lūkas 7:28.)

Apustulis Pāvils rakstīja, ka Ēnohs un citi, kas veido lielu pulku pirmskristīgo liecinieku, ”visi ir miruši” un ’nav saņēmuši apsolīto’. (Ebrejiem 11:13, 39.) Kāpēc? Tāpēc, ka visi cilvēki, arī Ēnohs, ir pārmantojuši no Ādama grēku. (Psalms 51:7; Romiešiem 5:12.) Glābšana ir iespējama vienīgi ar Jēzus Kristus izpirkuma upura palīdzību. (Apustuļu darbi 4:12; 1. Jāņa 2:1, 2.) Ēnoha dienās šis izpirkums vēl nebija samaksāts. Tāpēc Ēnohs nav devies uz debesīm, bet ir aizmidzis nāves miegā un gaida augšāmcelšanu uz zemes. (Jāņa 5:28, 29.)

[Norāde par attēla autortiesībām 29. lpp.]

Reprodukcija no Illustrirte Pracht - Bibel/Heilige Schrift des Alten und Neuen Testaments, nach der deutschen Uebersetzung D. Martin Luther’s