Lasītāju jautājumi

Vai kristietim būtu saprātīgi griezties pie psihiskās veselības speciālista?

No dažām zemēm saņemtās ziņas liecina, ka šajās ’pēdējās dienās’ aizvien vairāk cilvēku cieš no emociju traucējumiem un psihiskām slimībām. (2. Timotejam 3:1.) Kristieši jūt dziļu līdzcietību pret saviem ticības biedriem, kurus nomoka šādas slimības, taču viņi atzīst, ka ikvienam pašam jāizlemj, vai viņam ir jāmeklē medicīniska palīdzība un kāda ārstēšanas metode būtu vispiemērotākā.a ”Ikkatram jānes sava paša nasta.” (Galatiešiem 6:5.) Daži no tiem, kas smagi cieš no šizofrēnijas, maniakāli depresīvās psihozes, dziļas klīniskās depresijas, uzmācību neirozes, pašsakropļošanās un citiem smagiem traucējumiem, ir spējuši dzīvot samērā normālu dzīvi, pēc tam kad saņēmuši pareizu profesionālu palīdzību.

Dažās vietās ir kļuvis parasts griezties pēc medicīniskas palīdzības. Bieži vien pacientam nav nopietnu psihisku traucējumu, bet viņam ir grūti tikt galā ar kādu dzīves situāciju. Taču visefektīvāko palīdzību sarežģītu problēmu risināšanā sniedz Bībele. (Psalms 119:28, 143.) Ar Bībeles starpniecību Jehova palīdz cilvēkiem iegūt gudrību, spēju spriest un patiesas zināšanas — tā mēs tiekam gan garīgi, gan emocionāli stiprināti. (Salamana Pamācības 2:1—11; Ebrejiem 13:6.) Dziļš iekšējs nemiers reizēm var pamudināt Dieva kalpus izteikties nesaprātīgi. (Ījaba 6:2, 3.) Jēkaba 5:13—16 šādi cilvēki tiek iedrošināti griezties pie vecākajiem pēc palīdzības un padoma. Iespējams, ir cietis kristieša garīgums, vai varbūt viņu nomāc kādi nemainīgi apstākļi vai smags sasprindzinājums, vai arī viņš varbūt uzskata sevi par netaisnības upuri. (Salamans Mācītājs 7:7, NW; Jesajas 32:2; 2. Korintiešiem 12:7—10.) Šādam cilvēkam var palīdzēt vecākie, ”to svaidīdami ar eļļu”, t.i., prasmīgi izmantodami mierinošu Bībeles padomu, un ’lūgdami Dievu par viņu’. Kāds būs rezultāts? ”Ticīga lūgšana izglābs slimo, un tas Kungs viņu uzcels [atbrīvos no izmisuma vai sajūtas, ka Dievs viņu ir atstājis].”

Ko darīt, ja psihiska saspīlējuma stāvoklis un satraukums nepāriet, kaut gan ir saņemta garīgo ganu prasmīgā palīdzība? Daži šādā situācijā ir izvēlējušies iziet rūpīgu medicīnisko apskati. (Salīdzināt Salamana Pamācības 14:30; 16:24; 1. Korintiešiem 12:26.) Emocionāla vai psihiska saspīlējuma cēlonis var būt kāda fiziska kaite. Dažkārt šādas kaites ārstēšana ir sniegusi atvieglojumu cilvēkiem, kam bijuši emociju traucējumi.b Ja nav konstatēta nekāda fiziska slimība, ārsts pēc pacienta lūguma var ieteikt kādu psihiskās veselības speciālistu. Kā rīkoties tālāk? Kā jau minēts, tas katram jāapsver pašam. Citi nedrīkst viņu kritizēt vai tiesāt. (Romiešiem 14:4.)

Tomēr ir jāizmanto praktiska gudrība un jābūt uzmanīgiem, lai neaizmirstu Bībeles principus. (Salamana Pamācības 3:21, LB-26; Salamans Mācītājs 12:13.) Cilvēkam, kas cieš no kādas fiziskas slimības, ir iespējams izvēlēties visdažādākos ārstniecības veidus, sākot ar tradicionālās medicīnas metodēm un beidzot ar tādiem ārstēšanas paņēmieniem kā naturopātija, akupunktūra un homeopātija. Arī psihiskās veselības speciālisti ir dažādi. Viņu vidū ir, piemēram, psihoanalītiski orientētās psihoterapijas pārstāvji un citi psihoterapeiti, kas, iespējams, iedziļinās pacienta pagātnē, mēģinādami noskaidrot uzvedības traucējumu un sāpīgo emociju cēloņus. Savukārt biheivioriālās psihoterapijas speciālisti varbūt cenšas palīdzēt pacientam iemācīties jaunus uzvedības modeļus. Daži psihiskās veselības speciālisti uzskata, ka lielāko daļu psihisko slimību var ārstēt ar medikamentiem.c Citi, kā zināms, iesaka diētas un vitamīnus.

Slimniekiem un viņu tuviniekiem ir jābūt piesardzīgiem, pārdomājot šīs izvēles iespējas. (Salamana Pamācības 14:15.) Zīmīgi izteicās profesors Pols Makhjū, Džona Hopkinsa universitātes medicīnas skolas Psihiatrijas un uzvedības zinātņu katedras vadītājs; viņš sacīja, ka profesionāla psihiskās veselības aprūpe ir ”neattīstīta medicīniska prasme. Tai nav viegli pamatot savus ieteikumus, kaut gan tā nodarbojas ar traucējumiem vissarežģītākajā cilvēka dzīves jomā — psihē un uzvedībā”. Šādā situācijā paveras iespējas dažādām dīvainībām un krāpšanām; arī labi domāti ārstēšanas paņēmieni reizēm var nodarīt vairāk ļauna nekā laba.

Turklāt jāatzīmē, ka psihiatriem un psihologiem gan ir profesionāla izglītība un zinātniskie grādi, taču ir daudz konsultantu un dziednieku bez profesionālas kvalifikācijas, kuru darbību neviens nekontrolē. Daži ir iztērējuši lielu naudu, tāpēc ka griezušies pie šādām nekvalificētām personām.

Pat ja slimnieks dodas pie kvalificēta psihiskās veselības speciālista, ir jāapsver vairāki jautājumi. Kad mēs izvēlamies terapeitu vai ķirurgu, mums ir jābūt pārliecinātiem, ka viņš respektēs mūsu uz Bībeli balstītos uzskatus. Tāpat būtu bīstami griezties pie profesionāla psihiskās veselības speciālista, kas neņem vērā mūsu reliģiskos un morālos uzskatus. Daudzi kristieši par spīti psihiskām un emocionālām problēmām no visa spēka cenšas saglabāt ”vienādu prātu.. Kristus Jēzus garā”. (Romiešiem 15:5.) Viņi pamatoti izturas piesardzīgi pret jebkura cilvēka attieksmi, kas varētu ietekmēt viņu domāšanu vai uzvedību. Daži speciālisti uzskata, ka visi ierobežojumi, ko nosaka ticība Rakstiem, ir lieki un potenciāli kaitīgi psihiskajai veselībai. Viņi varbūt atbalsta vai pat iesaka to, kas Bībelē ir nosodīts, piemēram, homoseksuālismu vai neuzticību laulātajam draugam.

Šādi uzskati ir daļa no apustuļa Pāvila minētajām ”pretrunām, kas ceļas no nepareizi tā dēvētās atziņas”. (1. Timotejam 6:20.) Tie ir pretrunā ar patiesību par Kristu un ietilpst šīs pasaules ’prātniecībā un tukšā maldināšanā’. (Kolosiešiem 2:8.) Bībeles kritērijs ir skaidrs: ”Nav nekādas gudrības, nekāda saprāta, nekāda padoma pretrunā ar Jehovu.” (Salamana Pamācības 21:30, NW.) Psihiskās veselības speciālisti, kas ”ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu”, ir ”ļauna sabiedrība”. Viņi nevis palīdzēs izdziedināt nestabilo psihi, bet gan ’samaitās labus tikumus’. (Jesajas 5:20; 1. Korintiešiem 15:33.)

Tāpēc kristietim, kas domā, ka viņam nepieciešama profesionāla psihiskās veselības speciālista palīdzība, ir rūpīgi jāapsver šī speciālista kvalifikācija, attieksme un reputācija, kā arī jebkura ieteiktā ārstēšanās veida iespējamās sekas. Ja slimais kristietis pats to nevar izdarīt, varbūt kāds nobriedis, tuvs draugs vai radinieks var viņam palīdzēt. Ja kristietis šaubās, vai būtu gudri izmantot kādu noteiktu ārstēšanās paņēmienu, viņš varbūt ievēros, ka ir lietderīgi aprunāties ar draudzes vecākajiem, kaut gan izšķirīgais lēmums ir jāpieņem viņam pašam (vai viņa vecākiem, vai arī viņam kopā ar savu dzīvesbiedru).d

Mūsdienās zinātnes sasniegumi ļauj atvieglot ciešanas daudz lielākā mērā nekā agrāk. Tomēr ir daudz slimību — gan fizisku, gan psihisku —, kas šobrīd ir nedziedināmas un kas ir jāpacieš, kamēr pastāv šī lietu sistēma. (Jēkaba 5:11.) Tikmēr ”uzticīgais un gudrais kalps”, vecākie un citi draudzes locekļi palīdz slimajiem un pauž viņiem līdzjūtību. Un pats Jehova viņus stiprina, lai viņi varētu izturēt līdz tam brīnišķīgajam laikam, kad slimību vairs nebūs. (Mateja 24:45; Psalms 41:2—4; Jesajas 33:24.)

[Zemsvītras piezīmes]