Ķēniņvalsts sludinātāji stāsta
Palīdzība ’izslāpušajiem’ Krievijā
”SVĒTĪGI izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti,” teica Jēzus. (Mateja 5:6.) Tālāk aprakstītie gadījumi ilustrē, kā Jehovas liecinieki palīdz remdēt garīgās slāpes daudziem cilvēkiem Krievijā, kur vairāk nekā 70 gadu reliģijas brīvība bija ierobežota.
▪ Kāda sieviete, vārdā Valentīna, daudzus gadus nebija varējusi atrast atbildes uz nopietniem jautājumiem par Bībeli. Piemēram, viņa brīnījās: ”Pie kā Jēzus griezās savās lūgšanās?” Valentīna sprieda, ka Jēzus noteikti lūdza par sevi augstāku personu, un viņa gribēja zināt, kā šo personu sauc.
Valentīna apmeklēja Krievijas pareizticīgo baznīcu. Tomēr viņa tur neguva atbildes uz saviem jautājumiem. Nebūdama apmierināta, viņa devās uz protestantu baznīcu, bet atkal nevarēja atrast skaidras atbildes. Valentīna nezināja, pie kā vēl varētu griezties, un viņa sāka lasīt Bībeli, mēģinot patstāvīgi noskaidrot atbildes — taču veltīgi. Viņa lūdza Dievam palīdzību.
Pēc kāda laika pie šīs sievietes durvīm pieklauvēja Jehovas liecinieki. Viņi parādīja Valentīnai Bībelē, ka Dieva vārds ir Jehova. Beidzot viņa bija uzzinājusi, pie kā Jēzus vērsās savās lūgšanās! Viņa sāka regulāri studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Valentīna bieži pavadīja nomodā visu nakti, lasīdama Sargtorņa biedrības publikācijas un uzmeklēdama pantus Bībelē. Drīz viņa secināja, ka ir atradusi patiesību. Pēc trīs mēnešiem Valentīna sāka piedalīties sludināšanā; pagāja vēl divi mēneši, un viņa tika kristīta. Valentīna bija meklējusi patiesību, lūdzot palīdzību Dievam, un viņas pūles bija atalgotas.
▪ Kāds liecinieks brauca ar autobusu uz attālu vietu, lai tur sludinātu. Brauciena laikā viņš ar kādu jaunu sievieti runāja par Bībeles apsolījumiem, bet sievietei nebija intereses. Divus mēnešus vēlāk šis liecinieks otrreiz aizbrauca uz to pašu vietu teikt publisko runu. Pēc runas viņš piegāja pie viena no apmeklētājiem un vaicāja: ”Vai kāds jau ir stāstījis jums par Bībeles labo vēsti?” Šis cilvēks atbildēja: ”Jā, jūs tas bijāt.” Liecinieks nodomāja, ka sarunas biedrs joko. Bet jaunais vīrietis paskaidroja, ka viņš pirms diviem mēnešiem autobusā bija dzirdējis šī liecinieka sarunu ar ceļabiedreni. ”Es gribēju uzzināt kaut ko vairāk, bet jūs izkāpāt no autobusa, un es nodomāju, ka nekad vairs nesastapšu Jehovas lieciniekus. Bet tad es savā darbavietā satiku cilvēku, kas studē Bībeli ar lieciniekiem. Un, lūk, es esmu šeit!”
Šis vīrietis un viņa sieva sāka studēt Bībeli. Pēc pavisam neilga laika viņš saprata, ka viņa nodarbošanās ir pretrunā ar Bībeles principiem. Vīrietis gribēja saglabāt tīru sirdsapziņu Dieva acīs, tāpēc viņš mainīja darbu. Tagad viņš izmanto katru iespēju stāstīt citiem par Dieva Ķēniņvalsti. Arī viņa sieva ar panākumiem studē Bībeli.
Jehovas liecinieki priecājas par iespēju plašajā Krievijā izplatīt aicinājumu visiem cilvēkiem ar godīgu sirdi: ””Nāc!” Kam slāpst lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas.” (Atklāsmes 22:17.)