Kristus likums
”Stāv[u] Kristus bauslībā.” (1. KORINTIEŠIEM 9:21)
1., 2. a) Kā būtu bijis iespējams novērst daudzas no cilvēces kļūdām? b) Ko kristīgā pasaule nav iemācījusies no jūdaisma vēstures?
”TAUTAS un valdības nekad neko nav mācījušās no vēstures un nav vadījušās pēc principiem, kas no tās izriet.” Tā izteicās kāds 19. gadsimta vācu filozofs. Cilvēces vēsture ir aprakstīta kā ”muļķību virkne”, ko veido cita citai sekojošas rupjas kļūdas un krīzes, no kurām daudzas būtu bijis iespējams novērst, ja vien cilvēki būtu gribējuši mācīties no pagātnes kļūdām.
2 Tādu pašu nevēlēšanos mācīties no pagātnes kļūdām mēs redzam, kad runājam par attieksmi pret Dieva likumiem. Dievs Jehova nomainīja Mozus bauslību ar labāku likumu — Kristus likumu. Taču kristīgās pasaules vadītāji, kas apgalvo, ka viņi mācot šo likumu un dzīvojot pēc tā, nav mācījušies no farizeju neiedomājamā nesaprātīguma sekām. Kristīgā pasaule ir sagrozījusi un izkropļojusi Kristus likumu, tāpat kā jūdaisms to izdarīja ar Mozus bauslību. Kā tas varēja notikt? Vispirms apspriedīsim pašu likumu — kas tas ir, kas un kā tam pakļaujas un ar ko tas atšķiras no Mozus bauslības. Pēc tam noskaidrosim, kā kristīgā pasaule to ir pārkāpusi. Mācīsimies no vēstures un gūsim no tās labumu!
Jaunā derība
3. Kādu jaunu derību Jehova apsolīja?
3 Kurš gan cits, ja ne Dievs Jehova, varētu uzlabot pilnīgu likumu? Mozus bauslības derība bija pilnīga. (Psalms 19:8.) Tomēr Jehova apsolīja: ”Redzi, nāks dienas, ..kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, ne tādu derību, kādu Es citkārt slēdzu ar jūsu tēviem.” Desmit baušļi — Mozus bauslības kodols — bija uzrakstīti uz akmens plāksnēm. Bet par jauno derību Jehova teica: ”Es iedēstīšu savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs.” (Jeremijas 31:31—34.)
4. a) Kāds Izraēls ir iesaistīts jaunajā derībā? b) Kādi cilvēki, kas nav garīgie izraēlieši, ir pakļauti Kristus likumam?
4 Kas tika uzņemts jaunajā derībā? Tas nekādā ziņā nebija miesīgais ’Israēla nams’, kas atraidīja šīs derības Starpnieku. (Ebrejiem 9:15.) Nē, jaunais ’Israēls’ bija ’Dieva Israēls’ — garīgo izraēliešu tauta. (Galatiešiem 6:16; Romiešiem 2:28, 29.) Šai nelielajai ar garu svaidīto kristiešu grupai vēlāk pievienojās ”liels pulks” cilvēku, kas nāk no visām tautām un arī grib pielūgt Jehovu. (Atklāsmes 7:9, 10; Cakarijas 8:23.) Kaut gan šie cilvēki nepieder pie jaunās derības pusēm, viņi tāpat ir pakļauti likumam. (Salīdzināt 3. Mozus 24:22; 4. Mozus 15:15.) Visi ir ”viens ganāms pulks”, kam ir ”viens gans”, un visi ’stāv Kristus bauslībā’, kā rakstīja apustulis Pāvils. (Jāņa 10:16; 1. Korintiešiem 9:21.) Pāvils nosauca jauno derību par ’labāku derību’. Kāpēc? Viens iemesls ir tas, ka šīs derības pamatā ir piepildīti solījumi, nevis norādes uz kaut ko gaidāmu. (Ebrejiem 8:6; 9:11—14.)
5. Kāds ir jaunās derības mērķis, un kā mēs zinām, ka tas tiks sasniegts?
5 Kāds ir jaunās derības mērķis? Tai jāizveido ķēniņu un priesteru tauta, lai svētītu visu cilvēci. (2. Mozus 19:6; 1. Pētera 2:9; Atklāsmes 5:10.) Mozus bauslības derība patiesībā nekad neizveidoja šādu tautu, jo izraēlieši kopumā bija nepaklausīgi un neizmantoja viņiem doto iespēju. (Salīdzināt Romiešiem 11:17—21.) Turpretī jaunā derība noteikti sasniegs mērķi, jo tā ir saistīta ar gluži cita rakstura likumiem. Kādā ziņā tie ir citādi?
Brīvības likums
6., 7. Kādā ziņā Kristus likums dod lielāku brīvību, nekā deva Mozus bauslība?
6 Kristus likums vairākkārt ir saistīts ar brīvību. (Jāņa 8:31, 32.) Tas ir saukts par ’svabadības likumu’ un par ’pilnīgo svabadības likumu’. (Jēkaba 1:25; 2:12.) Protams, jebkura brīvība cilvēku sabiedrībā ir nosacīta. Tomēr Kristus likums dod daudz lielāku brīvību nekā Mozus bauslība, kas bija spēkā pirms tā. Kāpēc tā var teikt?
7 Lūk, piemērs: neviens nepiedzimst Kristus likuma pakļautībā. Tādi faktori kā rase un dzimšanas vieta netiek ņemti vērā. Patiesie kristieši labprātīgi, savā sirdī izlemj uzņemties ”jūgu” — paklausīt šim likumam. Tā rīkodamies, viņi pārliecinās, ka tas ir patīkams jūgs, viegla nasta. (Mateja 11:28—30.) Mozus bauslības uzdevums taču bija arī mācīt cilvēkiem, ka viņi ir grēcinieki, kam ārkārtīgi nepieciešams izpirkuma upuris, kurš viņus atbrīvos. (Galatiešiem 3:19.) Kristus likums turpretī māca, ka Mesija jau ir atnācis, samaksājis izpirkuma maksu — savu dzīvību — un pavēris mums iespēju tikt atbrīvotiem no briesmīgās grēka un nāves kalpības! (Romiešiem 5:20, 21.) Lai izmantotu šo iespēju, mums jātic Kristus upurim. (Jāņa 3:16.)
8. Kā izpildāms Kristus likums, un kāpēc nav nepieciešams iegaumēt simtiem likumu, lai dzīvotu pēc tā?
8 Ticēt nozīmē dzīvot pēc Kristus likuma. Tātad ir jāklausa visām Kristus pavēlēm. Bet vai mums tāpēc jāiegaumē simtiem likumu un rīkojumu? Nē. Vecās derības starpnieks Mozus uzrakstīja Mozus bauslību, taču jaunās derības Starpnieks Jēzus nekad nav uzrakstījis nevienu likumu. Toties viņš dzīvoja pēc šī likuma. Jēzus dzīves gājums bija nevainojams, un viņa dzīve visiem ir priekšzīme, kurai sekot. (1. Pētera 2:21.) Iespējams, tieši tāpēc agrīno kristiešu pielūgsme tika dēvēta par ”ceļu”. (Apustuļu darbi 9:2, NW; 19:9, LB-26; 19:23, LB-1825; 22:4, LB-26; 24:22, LB-1825.) Šiem cilvēkiem Kristus dzīve bija paraugs, kā pildīt Kristus likumu. Lai līdzinātos Jēzum, bija jāpakļaujas viņa likumam. Kristiešu sirsnīgā mīlestība pret Jēzu nozīmēja, ka likums patiesi bija ierakstīts viņu sirdī, kā jau bija pravietots. (Jeremijas 31:33; 1. Pētera 4:8.) Un cilvēks, kas paklausa aiz mīlestības, nekad nejūtas apspiests — tas ir vēl viens iemesls, kāpēc Kristus likumu var saukt par ’svabadības likumu’.
9. Kas ir pati Kristus likuma būtība, un kādā ziņā šis likums ietver jaunu pavēli?
9 Mīlestība bija svarīga Mozus bauslībā, un tā ir arī pati kristiešu likuma būtība. Kristus likumā ir jauna pavēle — kristiešiem pašaizliedzīgi jāmīl citam cits. Viņiem jāmīl tā, kā to darīja Jēzus, kas ar gatavību atdeva dzīvību par saviem draugiem. (Jāņa 13:34, 35; 15:13.) Tāpēc var teikt, ka Kristus likumā teokrātija izpaužas vēl cildenāk nekā Mozus bauslībā. Šajā žurnālā reiz tika norādīts: ”Teokrātija ir Dieva valdīšana; Dievs ir mīlestība; tātad teokrātija ir valdīšana ar mīlestību.”
Jēzus un farizeji
10. Kā Jēzus mācība atšķīrās no farizeju mācības?
10 Tāpēc nepavisam nav pārsteigums, ka Jēzus nonāca konfliktā ar sava laika jūdu reliģiskajiem vadītājiem. Rakstu mācītāju un farizeju prātam nekas nebija tik svešs kā ’pilnīgais svabadības likums’. Viņi centās turēt cilvēkus grožos ar pašizdomātu noteikumu palīdzību. Viņu mācība bija kļuvusi despotiska, nosodoša, negatīva. Jēzus mācība bija diametrāli pretēja — tā bija augstākajā mērā uzmundrinoša un noderīga! Jēzus norādījumi bija praktiski, viņš runāja par cilvēku patiesajām vajadzībām un rūpēm. Jēzus mācīja vienkārši, sirsnīgi un izjusti, lietoja uzskatāmus piemērus no ikdienas dzīves un atsaucās uz Dieva vārdu autoritāti. Tāpēc ”ļaudis izbrīnījās par viņa mācību”. (Mateja 7:28.) Jēzus mācība tik tiešām sasniedza sirdi!
11. Kā Jēzus parādīja, ka Mozus bauslība jāizmanto saprātīgi un žēlsirdīgi?
11 Jēzus nevis pievienoja Mozus bauslībai jaunus noteikumus, bet paskaidroja, kā jūdiem bija jālieto šis likums visu laiku: tas bija jādara saprātīgi un žēlsirdīgi. Piemēram, atceries gadījumu, kad pie Jēzus pienāca sieviete, kas slimoja ar asiņošanu. Saskaņā ar Mozus bauslību ikviens, kam šī sieviete pieskartos, kļūtu nešķīsts; tātad viņai nekādā gadījumā nebija atļauts atrasties ļaužu drūzmā! (3. Mozus 15:25—27.) Bet viņa tik ļoti ilgojās pēc izdziedināšanas, ka izlauzās cauri pūlim un aizskāra Jēzus drēbes. Asiņošana acumirklī mitējās. Vai Jēzus norāja sievieti par bauslības pārkāpšanu? Nē, viņš saprata tās izmisuma pilno stāvokli un pauda mīlestību, tā izpildīdams bauslības vissvarīgāko priekšrakstu. Jēzus iejūtīgi sacīja sievietei: ”Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi. Ej ar mieru un paliec vesela no savas kaites.” (Marka 5:25—34.)
Vai Kristus likums nozīmē visatļautību?
12. a) Kāpēc mums nebūtu jāiedomājas, ka Kristus likums nozīmē visatļautību? b) Kas liecina, ka daudzu likumu izdošana rada daudzus paņēmienus, kā tiem nepakļauties?
12 Vai mums tāpēc būtu jāsecina, ka Kristus likums, kas taču ir ’svabadības likums’, nozīmē visatļautību, kurpretī farizeji ar visām savām mutvārdu tradīcijām vismaz lika cilvēkiem stingri ievērot uzvedības normas? Nē, tā nebūtu jādomā. Mūsdienu likumu sistēmas liecina, ka bieži vien ir otrādi: jo vairāk ir likumu, jo vairāk paņēmienu cilvēki izdomā, kā tiem nepakļauties.a Jēzus laikā neskaitāmie farizeju likumi bija par iemeslu tam, ka cilvēki meklēja iespējas nepakļauties šiem likumiem, mehāniski veica darbus, kuros neatspoguļojās mīlestība, un centās izskatīties taisnīgi citu acīs, lai maskētu iekšējo pagrimumu. (Mateja 23:23, 24.)
13. Kāpēc Kristus likums panāk augstākas uzvedības normas nekā jebkāds rakstītu likumu kodekss?
13 Turpretī Kristus likums nemāca šādu attieksmi. Ja paklausām likumam, kas balstīts uz mīlestību pret Jehovu un kam paklausīt nozīmē līdzināties Kristum un pašaizliedzīgi mīlēt citus, iznākums ir daudz augstākas uzvedības normas nekā tad, ja ievērojam kādu formālu likumu kodeksu. Mīlestība nemēģina būt nepaklausīga — tā mūs attur no kaitīgas rīcības, ko likumu kodekss varbūt nevarētu viennozīmīgi aizliegt. (Skatīt Mateja 5:27, 28.) Kristus likums mūs rosina būt devīgiem, viesmīlīgiem un paust mīlestību — tātad darīt citu labā kaut ko tādu, ko nevarētu panākt neviens formāls likums. (Apustuļu darbi 20:35; 2. Korintiešiem 9:7; Ebrejiem 13:16.)
14. Kā dzīve pēc Kristus likuma ietekmēja kristiešu draudzi pirmajā gadsimtā?
14 Tādā mērā, kādā agrīnās kristiešu draudzes locekļi dzīvoja pēc Kristus likuma, viņu starpā valdīja sirsnīga, mīlestības pilna gaisotne, kas bija relatīvi brīva no tā laika sinagogās plaši izplatītās neelastīgās, tiesājošās un divkosīgās prāta ievirzes. Jauno draudžu locekļi neapšaubāmi izjuta, ka viņi dzīvo pēc ’svabadības likuma’!
15. Kādi bija Sātana pirmie mēģinājumi panākt kristiešu draudzes pagrimumu?
15 Taču Sātanam kārojās sabojāt kristiešu draudzi no iekšpuses, kā viņš jau bija sabojājis Izraēlas tautu. Apustulis Pāvils brīdināja no vilkiem līdzīgiem cilvēkiem, kas ’runās ačgārnības’ un nesaudzēs Dieva ganāmpulku. (Apustuļu darbi 20:29, 30.) Pāvilam bija jāvēršas pret jūdaisma piekritējiem, kas mēģināja iemainīt Kristus likuma nosacīto brīvību pret vergošanu Mozus bauslībai, kuru Kristus bija piepildījis. (Mateja 5:17; Apustuļu darbi 15:1; Romiešiem 10:4.) Pēc pēdējo apustuļu nāves atkrišanai vairs nebija šķēršļu. Tāpēc iestājās dziļš pagrimums. (2. Tesaloniķiešiem 2:6, 7.)
Kristīgā pasaule izkropļo Kristus likumu
16., 17. a) Kā izpaudās kristīgās pasaules pagrimums? b) Kā katoļu baznīcas likumi veicināja kroplīgu priekšstatu par seksu?
16 Kristīgajā pasaulē, tāpat kā jūdaismā, pagrimums izpaudās vairākos veidos. Arī kristīgā pasaule krita par upuri maldu mācībām un vaļīgai morālei. Un centieni aizsargāt tās ganāmpulku pret ārēju ietekmi bieži vien izrādījās liktenīgi jebkādām tīrās pielūgsmes paliekām. Radās arvien vairāk dzelžainu likumu, kam nebija pamatojuma Rakstos.
17 Katoļu baznīca visvairāk ir pazīstama ar neskaitāmu baznīcas likumu izdošanu. Sevišķi kroplīgi šie likumi bija jautājumos, kas attiecas uz seksu. Kā norādīts grāmatā Sexuality and Catholicism, baznīca pārņēma grieķu stoicisma filozofiju, kas ar aizdomām izturējās pret jebkādu baudu. Baznīca sāka mācīt, ka jebkura seksuāla bauda — arī normālā laulībā — ir grēks. (Pretstatīt Salamana Pamācības 5:18, 19.) Tika apgalvots, ka dzimumattiecības ir domātas pēcnācēju radīšanai un nekam citam. Tāpēc baznīcas likums nosodīja ikvienu grūtniecības novēršanas paņēmienu kā ļoti nopietnu grēku, par ko reizēm tika prasīta gadiem ilga grēku nožēla. Turklāt garīdzniekiem tika aizliegts precēties, un daudzos gadījumos šī rīkojuma sekas bija neatļautas dzimumattiecības, arī bērnu ļaunprātīga izmantošana. (1. Timotejam 4:1—3.)
18. Kas notika, pieaugot baznīcas likumu skaitam?
18 Baznīcas likumu skaitam pieaugot, tie tika sakopoti grāmatās. Šīs grāmatas pamazām aizēnoja un aizstāja Bībeli. (Salīdzināt Mateja 15:3, 9.) Katolicisms, tāpat kā jūdaisms, neuzticējās laicīgajiem rakstiem un daudzus no tiem uzskatīja par bīstamiem. Šādas attieksmes dēļ drīz vien tika ievērojami pārspīlēts Bībeles prātīgais brīdinājums šajā jautājumā. (Salamans Mācītājs 12:12; Kolosiešiem 2:8.) Mūsu ēras ceturtajā gadsimtā baznīcas rakstnieks Hieronims izsaucās: ”Ak, Kungs, ja man vēl kādreiz piederēs pasaulīgas grāmatas vai ja es tās lasīšu, es būšu no tevis atteicies.” Ar laiku baznīca sāka cenzēt grāmatas — pat grāmatas par laicīgām tēmām. Piemēram, 17. gadsimtā par apgalvojumu, ka Zeme riņķo ap Sauli, tika apsūdzēts astronoms Galilejs. Baznīca uzstāja, ka tai ir tiesības teikt galavārdu ikvienā, pat ar astronomiju saistītā jautājumā, un šādas nostājas dēļ ticība Bībelei galu galā pavājinājās.
19. Kā klosteros izveidojās stingra, autoritāra vara?
19 Baznīcas likumu izdošana zēla klosteros, kur dzīvoja mūki, kas bija nošķīrušies no pasaules un atteikušies no sevis. Katoļu klosteros parasti tika ievērota ”Sv. Benedikta regula”. Abata (šis nosaukums cēlies no aramiešu valodas vārda ar nozīmi ’tēvs’) vara bija absolūta. (Salīdzināt Mateja 23:9.) Ja kāds mūks saņēma dāvanu no vecākiem, abats izlēma, kam tā pienākas: šim mūkam vai kādam citam. Kāds likums ne vien nosodīja rupjības, bet arī aizliedza jebkādu tērzēšanu un jokus, norādot: ”Neviens māceklis nedrīkst tā runāt.”
20. Kas liecina par to, ka arī protestanti labi iemanījās autoritārismā, kam nav pamatojuma Rakstos?
20 Protestanti centās reformēt katolicismu, kas bija galēji atkāpies no Rakstiem, taču drīzumā paši tikpat labi iemanījās izdot autoritārus likumus bez pamatojuma Kristus likumā. Piemēram, ievērojamo reformatoru Žanu Kalvinu sāka saukt par ”atjaunotās Baznīcas likumdevēju”. Kalvins vadīja baznīcu Ženēvā, izmantojot milzum daudz stingru likumu; šo likumu izpildi nodrošināja ”vecaji”, kuru ”pienākums”, atzīmēja Kalvins, ”ir uzraudzīt ikviena cilvēka dzīvi”. (Pretstatīt 2. Korintiešiem 1:24.) Baznīca kontrolēja iebraucamās vietas un noteica, kādi sarunu temati ir pieļaujami. Bargs sods bija paredzēts par tādiem pārkāpumiem kā nenopietnu dziesmu dziedāšana vai dejošana.b
Mācīties no kristīgās pasaules kļūdām
21. Kādas sekas ir kristīgās pasaules nosliecei ’pacelties pār rakstīto’?
21 Vai visi pārrunātie noteikumi un likumi ir kaut ko devuši, lai pasargātu kristīgo pasauli no pagrimuma? Gluži otrādi! Mūsdienās kristīgā pasaule ir sašķēlusies simtos sektu — no pārmērīgi stingrām līdz galēji iecietīgām. Tās visas kaut kādā veidā ir ’pacēlušās pār rakstīto’ un pieļāvušas, ka ganāmpulka rīcību nosaka cilvēku domāšana, nevis Dieva likumi. (1. Korintiešiem 4:6.)
22. Kāpēc kristīgās pasaules atkrišana nenozīmē Kristus likuma galu?
22 Tomēr stāsts par Kristus likumu nebeidzas traģiski. Dievs Jehova nekad neļaus vienkāršiem cilvēkiem iznīcināt viņa likumus. Mūsdienās kristīgais likums pilnā mērā ir spēkā patieso kristiešu vidū, un viņiem ir izcila priekšrocība dzīvot pēc šī likuma. Bet tagad, kad esam izpētījuši, ko jūdaisms un kristīgā pasaule ir izdarījuši ar Dieva likumiem, mēs varētu jautāt: ”Kā mēs varam dzīvot pēc Kristus likuma un izvairīties no briesmām piesārņot Dieva vārdus ar cilvēku spriedumiem un noteikumiem, kas apslāpē Dieva likumu patieso garu? Kādus līdzsvarotus uzskatus Kristus likumam jāļauj iepotēt mūsos?” Nākamajā rakstā mēs pievērsīsimies šiem jautājumiem.
[Zemsvītras piezīmes]
a Farizeji lielā mērā ir atbildīgi par mūsdienās pastāvošo jūdaisma formu, tāpēc nav jābrīnās, ka jūdaisms joprojām meklē iespējas nepakļauties daudzajiem papildu ierobežojumiem, kas jāievēro sabatā. Piemēram, cilvēks, kas sabatā apmeklē ortodoksālo jūdu slimnīcu, var atklāt, ka lifts automātiski apstājas katrā stāvā, lai pasažieriem nebūtu jāveic grēcīgs ”darbs” un jāpiespiež lifta poga. Daži ārsti, kas ir ortodoksālā jūdaisma piekritēji, izraksta receptes ar tinti, kura dažu dienu laikā izgaist. Kāpēc? Mišnā ir noteikts, ka rakstīšana ir ”darbs”, taču par ”rakstīšanu” tur saukta paliekošu zīmju atstāšana.
b Servets, kas apstrīdēja dažus Kalvina teoloģiskos uzskatus, tika sadedzināts pie staba par ķecerību.
Kā jūs atbildētu?
◻ Kāda ir Kristus likuma būtība?
◻ Kā Jēzus mācīšanas veids atšķīrās no farizeju mācīšanas veida?
◻ Kā Sātans izmantoja cilvēku tieksmi izdot stingrus likumus, lai panāktu kristīgās pasaules pagrimšanu?
◻ Kāpēc ir labi dzīvot pēc Kristus likuma?
[Attēls 16. lpp.]
Jēzus izmantoja Mozus bauslību saprātīgi un žēlsirdīgi