Jehovas lielais garīgais templis
”Mums ir tāds augstais priesteris, ..svētnīcas un īstās telts kalpotājs, ko uzcēlis tas Kungs, ne cilvēks.” (EBREJIEM 8:1, 2)
1. Kā Dievs ar mīlestību parūpējās par grēcīgo cilvēci?
DIEVS JEHOVA aiz lielas mīlestības pret cilvēci parūpējās par upuri, lai izdzēstu pasaules grēkus. (Jāņa 1:29; 3:16.) Tāpēc bija nepieciešams pārvietot Dieva pirmdzimtā Dēla dzīvību no debesīm kādas ebreju jaunavas, Marijas, klēpī. Jehovas eņģelis Marijai skaidri pavēstīja, ka bērns viņas miesās būs ”svēts un taps saukts Dieva Dēls”. (Lūkas 1:34, 35.) Jāzepam, Marijas saderinātajam, tika paziņots par Jēzus brīnumaino ieņemšanu, un viņš uzzināja, ka Jēzus ”atpestīs savu tautu no viņas grēkiem”. (Mateja 1:20, 21.)
2. Ko Jēzus izdarīja aptuveni 30 gadu vecumā un kāpēc?
2 Kad Jēzus auga, viņš droši vien saprata dažus no šiem faktiem, kas bija saistīti ar viņa brīnumaino piedzimšanu. Viņš zināja, ka debesu Tēva uzdevumā viņam uz Zemes jāveic darbs dzīvību glābšanai. Tāpēc, būdams aptuveni 30 gadu vecs nobriedis vīrietis, Jēzus atnāca pie Dieva pravieša Jāņa, lai tiktu kristīts Jordānas upē. (Marka 1:9; Lūkas 3:23.)
3. a) Ko Jēzus gribēja teikt ar vārdiem ”Upuŗus un dāvanas tu neesi gribējis”? b) Kādu izcilu priekšzīmi Jēzus rādīja visiem, kas vēlas kļūt par viņa mācekļiem?
3 Kristīšanas laikā Jēzus lūdza Dievu. (Lūkas 3:21.) Spriežot pēc visa, no šī brīža viņš savā dzīvē piepildīja Psalmā 40:7—9 teiktos vārdus, kā vēlāk atzīmēja apustulis Pāvils: ”Upuŗus un dāvanas tu neesi gribējis, bet miesu tu man esi radījis.” (Ebrejiem 10:5.) Tā Jēzus apliecināja savu apziņu, ka Dievs ’negribēja’, lai Jeruzalemes templī joprojām tiktu upurēti dzīvnieki. Jēzus apzinājās, ka Dievs viņam ir devis pilnīgu cilvēka ķermeni, ko upurēt. Šāds upuris atceltu jebkādu turpmāku vajadzību pēc dzīvnieku upuriem. Pauzdams dedzīgu vēlēšanos pakļauties Dieva gribai, Jēzus turpināja lūgšanu: ”Raugi, es nāku [—] grāmatā par mani ir rakstīts — tavu prātu darīt, ak Dievs!” (Ebrejiem 10:7.) Kādu lielisku drosmes un nesavtīgas padevības piemēru Jēzus tajā dienā rādīja visiem, kas vēlāk kļūtu par viņa mācekļiem! (Marka 8:34.)
4. Kā Dievs izpauda savu labvēlīgo attieksmi pret to, ka Jēzus piedāvāja pats sevi?
4 Vai Dievs labvēlīgi atsaucās uz Jēzus lūgšanu kristīšanas laikā? Ļausim atbildēt vienam no Jēzus izraudzītajiem apustuļiem: ”Kad Jēzus bija kristīts, viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz viņu nākam. Un, redzi, balss no debesīm sacīja: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.”” (Mateja 3:16, 17; Lūkas 3:21, 22.)
5. Ko simbolizēja materiālais altāris templī?
5 Jēzus ķermenis bija piedāvāts upurēšanai, un Dievs bija pieņēmis šo piedāvājumu; tas nozīmēja, ka garīgā ziņā bija parādījies altāris, kas bija lielāks par altāri Jeruzalemes templī. Materiālais altāris, uz kura tika upurēti dzīvnieki, bija norāde uz šo garīgo altāri, kas būtībā bija Dieva ’griba’ jeb iekārtojums, lai pieņemtu Jēzus cilvēka dzīvību par upuri. (Ebrejiem 10:10.) Lūk, kāpēc apustulis Pāvils varēja rakstīt citiem kristiešiem: ”Mums ir altāris, no kā ēst nav brīv tiem, kas kalpo teltij [jeb templim].” (Ebrejiem 13:10.) Citiem vārdiem sakot, patiesajiem kristiešiem noder labāks grēkus izlīdzinošs upuris, no kura vairākums jūdu priesteru atteicās.
6. a) Kas parādījās, kad Jēzus tika kristīts? b) Ko nozīmē nosaukums Mesija jeb Kristus?
6 Jēzus svaidīšana ar svēto garu nozīmēja, ka Dievs pilnībā bija izveidojis ar savu garīgo templi saistīto iekārtojumu, kura ietvaros Jēzus kalpo par Augsto priesteri. (Apustuļu darbi 10:38; Ebrejiem 5:5.) Dievs rosināja mācekli Lūku precīzi norādīt, ka šis nozīmīgais notikums norisinājās ”ķeizara Tiberija piecpadsmitajā valdības gadā”. (Lūkas 3:1—3.) Tas bija mūsu ēras 29. gadā — tieši 69 gadu nedēļas jeb 483 gadus pēc tam, kad valdnieks Artakserkss bija pavēlējis no jauna uzcelt Jeruzalemes mūrus. (Nehemijas 2:1, 5—8.) Saskaņā ar pravietojumu, šajā zīmīgajā gadā bija jāparādās ”svaidītam valdniekam”. (Daniēla 9:25.) Daudzi jūdi, redzams, to zināja. Lūka raksta, ka ”ļaudis [bija] gaidās”, kad parādīsies Mesija jeb Kristus — šie nosaukumi nāk no ebreju un grieķu valodas vārdiem ar vienu un to pašu nozīmi ’svaidītais’. (Lūkas 3:15.)
7. a) Kad Dievs iesvaidīja ’vissvētāko vietu’, un ko tas nozīmēja? b) Kas notika ar Jēzu viņa kristīšanas laikā?
7 Kad Jēzus kristījās, Dieva debesu mājvieta tika iesvaidīta jeb izraudzīta par ”visusvētāko [vietu]” lielā garīgā tempļa iekārtojumā. (Daniēla 9:24.) Bija sākusi darboties ’īstā telts [jeb templis], ko uzcēlis tas Kungs, ne cilvēks’. (Ebrejiem 8:2.) Turklāt, tikdams kristīts ar ūdeni un svēto garu, cilvēks Jēzus Kristus piedzima no augšas un kļuva par garīgu Dieva Dēlu. (Salīdzināt Jāņa 3:3.) Tas nozīmēja, ka Dievs noteiktā laikā ņems savu Dēlu atpakaļ, lai tas dzīvotu debesīs un kalpotu pie Tēva labās rokas par Ķēniņu un Augsto priesteri ”uz mūžiem.. pēc Melhisedeka kārtas”. (Ebrejiem 6:20; Psalms 110:1, 4.)
Vissvētākā vieta debesīs
8. Kādas jaunas iezīmes ieguva Dieva tronis debesīs?
8 Dienā, kad Jēzus tika kristīts, Dieva debesu tronis ieguva jaunas iezīmes. Dievs bija noteicis, ka pasaules grēku izlīdzināšanai ir vajadzīgs pilnīga cilvēka upuris, un tas izcēla Dieva svētumu pretstatā cilvēku grēcīgumam. Tāpat tika uzsvērta Dieva žēlsirdība, jo viņš bija paudis gatavību atjaunot mieru un būt labvēlīgi noskaņots. Tā Dieva tronis debesīs bija kļuvis līdzīgs tempļa iekšējam nodalījumam, kur augstais priesteris reizi gadā iegāja ar dzīvnieku asinīm, lai ilustratīvi izlīdzinātu grēku.
9. a) Ko simbolizēja aizkars starp svēto vietu un vissvētāko vietu? b) Kā Jēzus nonāca aiz Dieva garīgā tempļa aizkara?
9 Aizkars, kas šķīra svēto vietu no vissvētākās vietas, simbolizēja Jēzus miesīgo ķermeni. (Ebrejiem 10:19, 20.) Tas bija šķērslis, kura dēļ Jēzus nevarēja stāties Tēva priekšā, kamēr viņš bija cilvēks uz Zemes. (1. Korintiešiem 15:50.) Reizē ar Jēzus nāvi ”tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos”. (Mateja 27:51.) Tas spilgti parādīja, ka šķērslis, kas Jēzum liedza ieiet debesīs, nu ir likvidēts. Pēc trim dienām Dievs Jehova paveica izcilu brīnumu. Viņš piecēla Jēzu no mirušajiem, padarot to nevis par mirstīgu cilvēku no miesas un asinīm, bet par varenu garīgu būtni, kas ”paliek mūžīgi”. (Ebrejiem 7:24.) Četrdesmit dienas vēlāk Jēzus pacēlās debesīs un iegāja patiesajā ”vissvētākajā vietā”, lai ”par mums parādītos Dieva vaiga priekšā”. (Ebrejiem 9:24.)
10. a) Kas notika pēc tam, kad Jēzus bija nodevis debesu Tēvam sava upura vērtību? b) Ko Kristus mācekļiem nozīmēja tas, ka viņi tika svaidīti ar svēto garu?
10 Vai Dievs pieņēma Jēzus izlieto asiņu vērtību pasaules grēku izlīdzināšanai? Jā, pieņēma. Pierādījums kļuva redzams tieši 50 dienas pēc Jēzus augšāmcelšanas, Piecdesmitās dienas svētkos. Pār 120 Jēzus mācekļiem, kas bija sapulcējušies Jeruzalemē, tika izliets Dieva svētais gars. (Apustuļu darbi 2:1, 4, 33.) Tāpat kā viņu Augstais priesteris Jēzus Kristus, šie cilvēki tika svaidīti, lai kalpotu par ”svētu priesteŗu saimi, nesot garīgus upuŗus” Dieva lielā garīgā tempļa iekārtojumā. (1. Pētera 2:5.) Turklāt šie svaidītie veidoja jaunu tautu, Dieva ’svētu tautu’, garīgo Izraēlu. Kopš tā laika viss labais, kas bija pravietots par Izraēlu, piemēram, Jeremijas 31:31 lasāmais solījums slēgt ”jaunu derību”, attiecas uz svaidīto kristiešu draudzi, patieso ”Dieva Israēlu”. (1. Pētera 2:9; Galatiešiem 6:16.)
Citas Dieva garīgā tempļa iezīmes
11., 12. a) Ko simbolizēja priesteru pagalms, ja runā par Jēzu, un ko tas simbolizēja, ja runā par viņa svaidītajiem sekotājiem? b) Kam atbilst mazgājamais trauks ar ūdeni, un kā tas tiek lietots?
11 Vissvētākā vieta simbolizēja ’pašas debesis’, kur atrodas Dieva tronis, taču viss pārējais Dieva garīgajā templī attiecas uz to, kas ir uz Zemes. (Ebrejiem 9:24.) Jeruzalemes templī bija iekšējais priesteru pagalms, kur bija novietots altāris upurēšanai un liels mazgājamais trauks ar ūdeni — to priesteri izmantoja, lai attīrītos pirms svētās kalpošanas. Kam tas atbilst Dieva garīgā tempļa iekārtojumā?
12 Ja runā par Jēzu Kristu, iekšējais priesteru pagalms simbolizēja viņa — pilnīga cilvēka, Dieva Dēla — bezgrēcīgo stāvokli. Tā kā svaidītie Kristus sekotāji tic Jēzus upurim, viņiem tiek piedēvēts taisnīgums. Tāpēc Dievs ir tiesīgs izturēties pret viņiem tā, it kā viņi būtu bez grēka. (Romiešiem 5:1; 8:1, 33.) Tātad šis pagalms simbolizē arī šiem cilvēkiem — atsevišķiem svētās priesteru saimes locekļiem — piedēvēto taisnīgo stāvokli Dieva priekšā. Tomēr svaidītie kristieši joprojām ir nepilnīgi un grēko. Pagalmā novietotais mazgājamais trauks atbilst Dieva vārdiem, kurus Augstais priesteris lieto, lai pakāpeniski attīrītu svēto priesteru saimi. Šādi attīroties, viņi ir ieguvuši lielisku izskatu, kas godā Dievu un piesaista citus cilvēkus tīrajai pielūgsmei. (Efeziešiem 5:25, 26, LB-26; salīdzināt Maleahija 3:1—3.)
Svētā vieta
13., 14. a) Ko simbolizē tempļa svētā vieta gadījumā ar Jēzu un gadījumā ar viņa svaidītajiem sekotājiem? b) Ko simbolizē zelta lukturis?
13 Tempļa pirmais nodalījums atbilst augstākam stāvoklim nekā pagalms. Gadījumā ar pilnīgo cilvēku Jēzu Kristu šis nodalījums simbolizē to, ka viņš piedzima no jauna, kļūdams par garīgu Dieva Dēlu, kam bija jāatgriežas dzīvot debesīs. Kad svaidītie Kristus sekotāji ir pasludināti par taisnīgiem, pamatojoties uz viņu ticību Kristus izlietajām asinīm, Dieva gars arī uz viņiem iedarbojas šādā īpašā veidā. (Romiešiem 8:14—17.) ”Ūdenī [t.i., kristījoties] un Garā” viņi ’piedzimst no augšienes’ un kļūst par Dieva garīgajiem dēliem. Tāpēc viņiem ir perspektīva tikt pieceltiem debesu dzīvei un būt garīgiem Dieva dēliem — ja vien viņi paliek uzticīgi līdz nāvei. (Jāņa 3:5, 7; Atklāsmes 2:10.)
14 Priesteri, kas kalpoja svētajā vietā templī uz Zemes, nebija redzami Dieva kalpiem ārpusē. Tāpat svaidīto kristiešu garīgais stāvoklis nav pazīstams vai pilnībā saprotams lielākajai daļai Dieva kalpu, kas cer mūžīgi dzīvot paradīzē uz Zemes. Saiešanas telts zelta lukturis simbolizē svaidīto kristiešu apgaismoto stāvokli. Dieva svētā gara darbība, līdzīgi lampās iepildītajai eļļai, padara skaidru Bībelē teikto. Sapratni, ko šie kristieši iznākumā iegūst, viņi nepatur pie sevis. Gluži otrādi, viņi klausa Jēzum, kas teica: ”Jūs esat pasaules gaišums.. ..lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:14, 16.)
15. Ko simbolizē maize uz skatāmās maizes galda?
15 Lai paliktu šajā apgaismotajā stāvoklī, svaidītajiem kristiešiem regulāri ”jāēd” no tā, ko simbolizē maize uz skatāmās maizes galda. Galvenais viņu garīgās barības avots ir Dieva Raksti, ko viņi cenšas lasīt un pārdomāt ik dienas. Jēzus viņiem apsolīja arī sagādāt ”barību savā laikā” ar ’uzticīgā un gudrā kalpa’ palīdzību. (Mateja 24:45.) Šis ”kalps” ir visu svaidīto kristiešu kopums uz Zemes jebkurā konkrētā laikā. Kristus izmanto šo svaidīto grupu, lai publicētu informāciju par Bībeles pravietojumu piepildīšanos un laikus dotu norādījumus, kā mūsdienās lietot Bībeles principus ikdienas dzīvē. Svaidītie kristieši ar atzinību gūst labumu no visa šī garīgā nodrošinājuma. Taču nosacījums viņu garīgās dzīvības uzturēšanai ir kaut kas vairāk nekā tikai uzņemt prātā un sirdī zināšanas par Dievu. Jēzus teica: ”Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani sūtījis, un pabeigt viņa darbu.” (Jāņa 4:34.) Svaidītie kristieši izjūt līdzīgu gandarījumu, katru dienu nododamies atklātās Dieva gribas pildīšanai.
16. Ko simbolizē kalpošana pie kvēpināmā altāra?
16 No rīta un vakarā priesteris dedzināja Dievam kvēpināmās zāles uz kvēpināmā altāra svētajā vietā. Vienlaikus Dieva kalpi, kas nebija priesteri, lūdza Dievu, stāvēdami tempļa ārējos pagalmos. (Lūkas 1:8—10.) Par ”kvēpināmām zālēm” Bībelē paskaidrots, ka tās ”ir svēto lūgšanas”. (Atklāsmes 5:8.) ”Mana lūgšana lai nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris,” rakstīja psalmu dziesminieks Dāvids. (Psalms 141:2.) Arī svaidītie kristieši augstu vērtē savu privilēģiju griezties pie Jehovas lūgšanā ar Jēzus Kristus starpniecību. Kvēlas lūgšanas, kas nāk no sirds, ir kā saldi smaržojošas kvēpināmās zāles. Svaidītie kristieši slavē Dievu arī citādi — viņi izmanto savas lūpas, lai mācītu citus. Īpaši patīkama Dievam ir viņu izturība grūtībās un uzticība pārbaudījumos. (1. Pētera 2:20, 21.)
17. Kā piepildās pravietiskā līdzība, kas redzama tajā, ka augstais priesteris Salīdzināšanas dienā pirmo reizi iegāja vissvētākajā vietā?
17 Salīdzināšanas dienā Izraēlas augstajam priesterim bija jāieiet vissvētākajā vietā un jāsadedzina kvēpināmās zāles zelta kvēpināmajā traukā, kur atradās kvēlojošas ogles. Tas bija jādara pirms tam, kad priesteris ienesa vissvētākajā vietā grēku upuru asinis. Piepildot šo pravietisko līdzību, cilvēks Jēzus saglabāja pilnīgu uzticību Dievam Jehovam, pirms viņš upurēja savu dzīvību — vienu paliekošu upuri par mūsu grēkiem. Tā Jēzus parādīja, ka pilnīgs cilvēks var saglabāt uzticību Dievam, lai kāds būtu Sātana spiediens. (Salamana Pamācības 27:11.) Pārbaudījuma laikā Jēzus lūdza Dievu ”ar stipru brēkšanu un asarām” un tika ”paklausīts, tāpēc ka viņš Dievu turēja godā”. (Ebrejiem 5:7, LB-26.) Tā Jēzus pagodināja Jehovu, taisnīgo un pilntiesīgo Visuma Pavēlnieku. Dievs atalgoja Jēzu, pieceldams viņu no mirušajiem, lai viņš būtu nemirstīgs un dzīvotu debesīs. Būdams šādā augstā stāvoklī, Jēzus pievērš uzmanību otršķirīgajam nolūkam, kādēļ viņš nāca uz Zemi, proti, samierināt ar Dievu grēcīgos cilvēkus, kas nožēlo grēkus. (Ebrejiem 4:14—16.)
Dieva garīgā tempļa izcilā godība
18. Kā Jehova sagādāja izcilu godu savam garīgajam templim?
18 ”Šā pēdējā dievnama krāšņumam būs jābūt lielākam, nekā bija pirmā krāšņums un godība,” Jehova paredzēja. (Hagaja 2:9.) Pieceldams Jēzu un padarīdams viņu par nemirstīgu Ķēniņu un Augsto priesteri, Jehova sagādāja izcilu godu savam garīgajam templim. Jēzus tagad var dot ’mūžīgu glābšanu visiem, kas viņam paklausa’. (Ebrejiem 5:9.) Pirmie, kas viņam paklausīja, bija 120 mācekļi, kuri saņēma svēto garu mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos. Atklāsmes grāmatā tika paredzēts, ka šo garīgo Izraēla dēlu skaits beigu beigās būs 144 000. (Atklāsmes 7:4.) Pēc nāves daudziem no viņiem bija jāguļ bez samaņas cilvēces kopējā kapā un jāgaida laiks, kad sāksies ķēniņa Jēzus klātbūtne un vara. Daniēla grāmatā 4:7—14, 17—24 ietvertā pravietiskā hronoloģija norāda, ka 1914. gads bija laiks, kad Jēzus sāka valdīt savu ienaidnieku vidū. (Psalms 110:2.) Svaidītie kristieši dedzīgi gaidīja šo gadu jau vairākus gadu desmitus iepriekš. Pirmais pasaules karš un ar to saistītais posts, kas piemeklēja cilvēci, pierādīja, ka Jēzus patiešām ir kronēts par Ķēniņu 1914. gadā. (Mateja 24:3, 7, 8.) Mazliet vēlāk pienāca laiks ’sodam sākties pie Dieva nama’ un Jēzus izpildīja solījumu nāves miegā aizmigušajiem svaidītajiem mācekļiem: ”Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis.” (1. Pētera 4:17; Jāņa 14:3.)
19. Kā atlikušie no 144 000 nonāk vissvētākajā vietā debesīs?
19 Svētās priesteru saimes 144 000 locekļu vēl visi nav galīgi apzīmogoti un sapulcināti viņu mājās, debesīs. Atlikums joprojām dzīvo uz Zemes garīgā stāvoklī, ko simbolizēja svētā vieta; no Dieva svētās klātbūtnes viņus šķir ”aizkars” jeb šķērslis — viņu miesīgais ķermenis. Kad svaidītie nomirst, palikuši uzticīgi Dievam, viņi acumirklī tiek piecelti un kļūst par nemirstīgām garīgām būtnēm, lai pievienotos tiem no 144 000, kas jau ir debesīs. (1. Korintiešiem 15:51—53.)
20. Kādu būtisku darbu patlaban veic svētās priesteru saimes atlikušie locekļi, un kāds ir tā iznākums?
20 Tā kā debesīs kopā ar lielo Augsto priesteri kalpo tik daudz citu priesteru, Dieva garīgais templis ir ieguvis vēl lielāku godību. Pa to laiku svētās priesteru saimes atlikušie locekļi veic vērtīgu darbu uz Zemes. Ar viņu sludināšanas palīdzību Dievs ’sakustina visas pagānu tautas’ un paziņo savus tiesas spriedumus, kā ir paredzēts Hagaja 2:7. Vienlaikus miljoniem Dieva kalpu, kas aprakstīti ar vārdiem ”pats dārgākais no pagānu tautām”, ieplūst Jehovas tempļa pagalmos uz Zemes. Kāda ir šo cilvēku vieta Dieva pielūgsmes iekārtojumā, un kāda godība nākotnē gaida Dieva lielo garīgo templi? Šie jautājumi tiks apskatīti nākamajā rakstā.
Atkārtojuma jautājumi
◻ Kādu izcilu priekšzīmi Jēzus parādīja mūsu ēras 29. gadā?
◻ Kāds iekārtojums sāka darboties mūsu ēras 29. gadā?
◻ Ko simbolizē svētā vieta un vissvētākā vieta?
◻ Kā lielais garīgais templis ir pagodināts?
[Attēli 17. lpp.]
Kad mūsu ēras 29. gadā Jēzus tika svaidīts ar svēto garu, sāka darboties Dieva lielais garīgais templis