”Lūgšanas nams visām tautām”
”Vai nav rakstīts: Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām?” (MARKA 11:17)
1. Kādas attiecības Ādamam un Ievai sākotnēji bija ar Dievu?
KAD bija radīti Ādams un Ieva, viņiem bija ciešas attiecības ar savu debesu Tēvu. Dievs Jehova runāja ar viņiem un galvenajos vilcienos darīja zināmu savu brīnišķīgo nodomu, kas saistīts ar cilvēci. Nav šaubu, ka pirmie cilvēki, sirds skubināti, bieži cildināja Jehovu par viņa lieliskajiem radīšanas darbiem. Ja Ādamam un Ievai bija nepieciešama vadība, kad viņi pārdomāja savu uzdevumu nākotnē kļūt par cilvēku ģimenes tēvu un māti, viņi varēja griezties pie Dieva no jebkuras vietas savā mājvietā, paradīzē. Viņiem nebija vajadzīga priestera kalpošana templī. (1. Mozus 1:28.)
2. Kas izmainījās, kad Ādams un Ieva sagrēkoja?
2 Situācija izmainījās, kad kāds dumpīgs eņģelis pavedināja Ievu domāt, ka viņai dzīvē klātos labāk, ja viņa nepakļautos Jehovas augstākajai varai; šis eņģelis apgalvoja, ka viņa ’būs kā Dievs’. Tāpēc Ieva ēda augli no koka, no kura Dievs bija aizliedzis ēst. Pēc tam ar Ievas starpniecību Sātans kārdināja viņas vīru. Diemžēl Ādams paklausīja savai grēcīgajai sievai, parādīdams, ka attiecības ar sievu viņš vērtēja augstāk nekā attiecības ar Dievu. (1. Mozus 3:4—7.) Būtībā Ādams un Ieva izvēlējās Sātanu par savu dievu. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 4:4.)
3. Kādas bija Ādama un Ievas dumpja bēdīgās sekas?
3 Tā rīkodamies, pirmie divi cilvēki pazaudēja ne tikai dārgās attiecības ar Dievu, bet arī perspektīvu dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemes. (1. Mozus 2:16, 17.) Beigu beigās viņu grēka skartie ķermeņi novecoja un viņi nomira. Pirmo cilvēku pēcnācēji pārmantoja šo grēcīgo stāvokli. ”Tādā kārtā,” Bībelē paskaidrots, ”visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve.” (Romiešiem 5:12.)
4. Kādu cerību Dievs deva grēcīgajai cilvēcei?
4 Kaut kas bija nepieciešams, lai samierinātu grēcīgo cilvēci ar tās svēto Radītāju. Piespriezdams sodu Ādamam un Ievai, Dievs deva cerību viņu nākamajiem pēcnācējiem un apsolīja ”dzimumu”, kas glābs cilvēci no Sātana dumpja sekām. (1. Mozus 3:15.) Vēlāk Dievs atklāja, ka Dzimums, kas dos svētības, nāks no Ābrahāma pēcnācējiem. (1. Mozus 22:18.) Ar šādu mīlestības pilnu nodomu prātā Dievs izvēlējās Ābrahāma pēcnācējus, izraēliešus, lai tie kļūtu par viņa izredzēto tautu.
5. Kāpēc mums būtu jāinteresējas par to, kas bija iekļauts Dieva bauslības derībā ar izraēliešiem?
5 Starp Dievu un izraēliešiem 1513. gadā p.m.ē. tika noslēgta vienošanās jeb derība, un izraēlieši piekrita klausīt Dieva likumiem. Visiem, kas mūsdienās vēlas pielūgt Dievu, būtu ļoti jāinteresējas par šo bauslības derību, jo ar to tika norādīts uz apsolīto Dzimumu. Pāvils teica, ka bauslībā bija ietverta ”nākamo labumu ēna”. (Ebrejiem 10:1.) Kad Pāvils tā izteicās, viņš apskatīja Izraēlas priesteru kalpošanu pārvietojamajā mājoklī jeb saiešanas teltī, kas tika izmantota pielūgsmei. To sauca par ’tā Kunga svētnīcu’ vai ’tā Kunga namu’. (1. Samuēla 1:9, 24.) Pētot svēto kalpošanu, kas tika veikta Jehovas namā uz Zemes, mēs varam labāk novērtēt žēlsirdības pilno iekārtojumu, ar kura palīdzību grēcīgie cilvēki mūsdienās var tikt samierināti ar Dievu.
Vissvētākā vieta
6. Kas atradās vissvētākajā vietā, un kā tur tika simbolizēta Dieva klātbūtne?
6 ”Visaugstākais nedzīvo rokām darinātos namos,” teikts Bībelē. (Apustuļu darbi 7:48.) Tomēr Dieva klātbūtni viņa namā uz Zemes simbolizēja mākonis iekšējā nodalījumā, ko sauca par vissvētāko vietu. (3. Mozus 16:2.) Šis mākonis acīmredzot spoži spīdēja un apgaismoja vissvētāko vietu. Tas atradās virs svētas lādes ar nosaukumu ’liecības šķirsts’ (LB-26), kur bija ievietotas akmens plāksnes, uz kurām bija iegravētas dažas no izraēliešiem dotajām Dieva pavēlēm. Uz šķirsta vāka atradās divi zelta ķerubi ar izplestiem spārniem — tie attēloja garīgas būtnes, kam ir augsts stāvoklis Dieva debesu organizācijā. Brīnumainais gaismas mākonis atradās virs vāka un starp ķerubiem. (2. Mozus 25:22.) Tas simbolizēja Visvareno Dievu, kas apsēdies debesu ratos, kurus balsta dzīvi ķerubi. (1. Laiku 28:18.) Tāpēc kļūst skaidra ķēniņa Hiskijas lūgšana: ”Ak Kungs Cebaot, tu Israēla Dievs, kas sēž pār ķerubiem.” (Jesajas 37:16, LB-26.)
Svētā vieta
7. Kādi piederumi atradās svētajā vietā?
7 Otrais saiešanas telts nodalījums tika dēvēts par svēto vietu. Šajā telpā pa kreisi no ieejas bija skaists septiņžuburu lukturis, bet pa labi — galds ar svētajām jeb skatāmajām maizēm. Tieši pretī ieejai atradās altāris, no kura pacēlās smarža, kad tika dedzinātas kvēpināmās zāles. Altāris bija novietots pie aizkara, kas šķīra svēto vietu no vissvētākās vietas.
8. Kādus pienākumus priesteri regulāri pildīja svētajā vietā?
8 Ik rītu un ik vakaru priesterim bija jāieiet saiešanas teltī un jāsadedzina kvēpināmās zāles uz kvēpināmā altāra. (2. Mozus 30:7, 8.) No rīta, kamēr kvēpināmās zāles dega, zelta lukturī iestiprinātās septiņas lampas bija no jauna jāpiepilda ar eļļu. Vakarā lampas tika iededzinātas, lai apgaismotu svēto vietu. Katru sabatu priesterim bija jānoliek 12 svaigi klaipi uz skatāmās maizes galda. (3. Mozus 24:4—8.)
Pagalms
9. Kam bija domāts mazgājamais trauks ar ūdeni, un ko mēs no tā varam mācīties?
9 Saiešanas teltij bija arī pagalms, ko ietvēra no telts pārklājiem veidots iežogojums. Pagalmā atradās liels mazgājamais trauks, kurā priesteri mazgāja rokas un kājas pirms ieiešanas svētajā vietā. Viņiem bija jāmazgājas arī pirms upurēšanas uz altāra, kas bija novietots pagalmā. (2. Mozus 30:18—21.) Šī prasība būt tīriem ir nopietns atgādinājums Dieva kalpiem mūsdienās, ka viņiem jātiecas pēc fiziskas, morālas, intelektuālas un garīgas tīrības, ja viņi vēlas, lai Dievam būtu pieņemama viņu pielūgsme. (2. Korintiešiem 7:1.) Ar laiku malku altāra ugunij un ūdeni mazgājamam traukam sāka gādāt tempļa kalpotāji neizraēlieši. (Jozuas 9:27.)
10. Kādi bija daži upuri, kas tika upurēti uz altāra?
10 Katru rītu un katru vakaru uz altāra tika sadedzināts jauns upura auns kopā ar ēdamo un dzeramo upuri. (2. Mozus 29:38—41.) Citi upuri tika nesti īpašās dienās. Dažkārt bija jāupurē kāda konkrēta personiska grēka dēļ. (3. Mozus 5:5, 6.) Citās reizēs izraēlietis varēja upurēt brīvprātīgu kopības upuri, kura daļas ēda priesteri un pats upurētājs. Tas norādīja, ka grēcīgu cilvēku un Dieva starpā bija iespējams miers — pārnestā nozīmē viņi varēja kopīgi ēst maltīti. Pat svešinieks varēja kļūt par Jehovas kalpu un iegūt privilēģiju labprātīgi upurēt Dieva namā. Taču, lai parādītu Jehovam pienācīgu godu, priesteri drīkstēja pieņemt tikai vislabākās kvalitātes upurus. Ēdamo upuru miltiem bija jābūt smalki samaltiem, un upurējamajiem dzīvniekiem bija jābūt bez jebkādas vainas. (3. Mozus 2:1; 22:18—20; Maleahija 1:6—8.)
11. a) Kas tika darīts ar upurējamo dzīvnieku asinīm, un uz ko tas norādīja? b) Kāds ir Dieva viedoklis gan par cilvēku, gan par dzīvnieku asinīm?
11 Šo upuru asinis tika nestas uz altāri. Tādā veidā tautai ik dienas tika atgādināts, ka cilvēki ir grēcinieki, kam nepieciešams izpircējs, kura izlietās asinis varētu uz visiem laikiem izlīdzināt viņu grēkus un izglābt viņus no nāves. (Romiešiem 7:24, 25; Galatiešiem 3:24; salīdzināt Ebrejiem 10:3.) Šāda svēta asins lietošana atgādināja izraēliešiem arī to, ka asinis simbolizē dzīvību un ka dzīvība pieder Dievam. Dievs vienmēr ir aizliedzis cilvēkiem izmantot asinis jebkādā citā veidā. (1. Mozus 9:4; 3. Mozus 17:10—12; Apustuļu darbi 15:28, 29.)
Salīdzināšanas diena
12., 13. a) Kas bija Salīdzināšanas diena? b) Kas augstajam priesterim bija jāizdara, pirms viņš varēja ienest asinis vissvētākajā vietā?
12 Reizi gadā, dienā, ko sauca par Salīdzināšanas dienu, visai Izraēlas tautai, arī svešiniekiem, kuri mita tās vidū un pielūdza Jehovu, bija jāpārtrauc visi darbi un jāgavē. (3. Mozus 16:29, 30.) Šajā nozīmīgajā dienā tauta ilustratīvi tika attīrīta no grēka, lai cilvēkiem nākamajā gadā būtu mierīgas attiecības ar Dievu. Iztēlosimies, kā tas notika, un apdomāsim dažas svarīgākās šī notikuma iezīmes.
13 Augstais priesteris ir saiešanas telts pagalmā. Kad priesteris ir nomazgājies mazgājamā trauka ūdenī, viņš nokauj bulli upurēšanai. Buļļa asinis tiek ielietas kausā; tās tiks lietotas īpašā veidā, lai izlīdzinātu Levija cilts priesteru grēkus. (3. Mozus 16:4, 6, 11.) Taču, pirms augstais priesteris ar upuri dodas tālāk, viņam kaut kas jāizdara. Viņš ņem smaržīgas kvēpināmās zāles (droši vien likdams tās smeļamā kausā) un ogļu tvertni ar nokaitētām oglēm no altāra. Tad viņš ieiet svētajā vietā un dodas vissvētākās vietas aizkara virzienā. Lēnām viņš paiet garām aizkaram un nostājas derības šķirsta priekšā. Pēc tam, neredzams neviena cita cilvēka acīm, viņš uzber kvēpināmās zāles uz kvēlojošām oglēm, un vissvētākā vieta piepildās ar saldi smaržojošu mākoni. (3. Mozus 16:12, 13.)
14. Kāpēc augstajam priesterim bija jāieiet vissvētākajā vietā ar divu dažādu dzīvnieku asinīm?
14 Tagad Dievs ir gatavs būt žēlsirdīgs un ir panākta ilustratīva samierināšana jeb salīdzināšana. Tāpēc šķirsta vāks tika saukts par ”žēlsirdības sēdekli” vai ”salīdzināšanas vāku”. (Ebrejiem 9:5, NW, zemsvītras piezīme.) Augstais priesteris atstāj pašu svētāko vietu, ņem buļļa asinis un atkal ieiet vissvētākajā vietā. Kā pavēlēts bauslībā, viņš iemērc pirkstu asinīs un septiņas reizes tās slaka šķirsta vāka priekšā. (3. Mozus 16:14.) Tad viņš iet atpakaļ uz pagalmu un nokauj āzi, kas ir grēku upuris ”tautas dēļ”. Priesteris ienes kādu daļu no āža asinīm vissvētākajā vietā un dara to pašu, ko viņš ir darījis ar buļļa asinīm. (3. Mozus 16:15.) Salīdzināšanas dienā notika arī cita svarīga kalpošana. Piemēram, augstajam priesterim bija jāliek savas rokas uz otra āža galvas un jāizsūdz ”Israēla bērnu vainas”. Pēc tam šis dzīvais āzis tika aizvests tuksnesī, lai tas pārnestā nozīmē aiznestu projām tautas grēkus. Tā katru gadu notika salīdzināšana ’priesteriem un visai tautai, visai sasauktajai draudzei’. (3. Mozus 16:16, 21, 22, 33.)
15. a) Kādā ziņā Salamana templis līdzinājās saiešanas teltij? b) Kas Vēstulē ebrejiem teikts par svēto kalpošanu, kura tika veikta saiešanas teltī un templī?
15 Pirmos 486 gadus tajā Izraēlas vēstures posmā, kad izraēlieši bija tauta, ar ko Dievs bija noslēdzis derību, pārvietojamā saiešanas telts bija vieta, kur viņi pielūdza savu Dievu, Jehovu. Tad Izraēlas valdniekam Salamanam tika dota priekšrocība uzbūvēt pastāvīgu celtni. Lai gan šim templim bija jābūt lielākam un sarežģītākam par telti, Dieva sagādātajā plānā bija dots tas pats paraugs, pēc kura bija veidota saiešanas telts. Tāpat kā telts, templis uzskatāmi attēloja nozīmīgāku un iedarbīgāku pielūgsmē izmantojamu iekārtojumu, ko būtu ”uzcēlis” Jehova, ”ne cilvēks”. (Ebrejiem 8:2, 5; 9:9, 11.)
Pirmais templis un otrais templis
16. a) Kādu mīlestības pilnu lūgumu izteica Salamans, kad viņš veltīja templi Dievam? b) Kā Jehova parādīja, ka viņš pieņem Salamana lūgšanu?
16 Kad Salamans veltīja šo krāšņo templi Dievam, viņš izteica arī šādu Dieva iedvesmotu lūgumu: ”Ja arī kāds svešinieks, kas nepieder pie tavas tautas, Israēla, bet nāk no tālas zemes tava lielā vārda.. dēļ, un kad tas nāks un šinī namā Tevi pielūgs, tad uzklausi no debesīm, no tās vietas, kur Tu mīti, — uzklausi tādus un dari visu, kā dēļ tas svešinieks Tevi lūgdams piesauks, lai visas zemes tautas atzīst tavu vārdu, lai tās Tevi tāpat bīstas kā tava tauta, Israēls, un lai viņi zina, ka šis nams, ko es esmu cēlis, ir nosaukts pēc tava vārda!” (2. Laiku 6:32, 33.) Dievs nepārprotami parādīja, ka viņš pieņem Salamana teikto veltīšanas lūgšanu. No debesīm krita uguns kūlis, kas aprija dzīvnieku upurus uz altāra, un templi piepildīja Jehovas godība. (2. Laiku 7:1—3.)
17. Kas beigu beigās notika ar Salamana uzcelto templi un kāpēc?
17 Diemžēl izraēlieši zaudēja derīgo bijību pret Jehovu. Ar laiku viņi apgānīja Dieva izcilo vārdu, nodarbodamies ar asinsizliešanu, elku pielūgšanu, laulības pārkāpšanu, darīdami asinsgrēku un slikti izturēdamies pret bāreņiem, atraitnēm un svešiniekiem. (Ecēhiēla 22:2, 3, 7, 11, 12, 26, 29.) Tāpēc 607. gadā p.m.ē. Dievs izpildīja sodu un izmantoja babiloniešu karaspēku, lai sagrautu templi. Dzīvi palikušie izraēlieši tika aizvesti gūstā uz Babiloniju.
18. Kādas priekšrocības otrajā templī ieguva daži neizraēlieši, kas ar visu sirdi atbalstīja Jehovas pielūgsmi?
18 Pēc 70 gadiem jūdu atlikums, kas nožēloja grēkus, atgriezās Jeruzalemē, un šiem cilvēkiem tika piešķirta priekšrocība atjaunot Jehovas templi. Interesanti, ka nepietika priesteru un levītu, kas kalpotu otrajā templī. Tāpēc lielākas kalpošanas priekšrocības Dieva namā tika dotas netinimiem, kas bija cēlušies no tempļa kalpotājiem neizraēliešiem. Tomēr viņi nekad nekļuva vienlīdzīgi priesteriem un levītiem. (Ezras 7:24; 8:17, 20; LB-1825.)
19. Ko Dievs bija apsolījis par otro templi, un kā šie vārdi piepildījās?
19 Sākumā likās, ka otrais templis nebūs nekas salīdzinājumā ar iepriekšējo. (Hagaja 2:3.) Taču Jehova apsolīja: ”Es sakustināšu visas pagānu tautas; tad nāks šurpu viss pats dārgākais no pagānu tautām, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma! [..] Šā pēdējā dievnama krāšņumam būs jābūt lielākam, nekā bija pirmā krāšņums un godība.” (Hagaja 2:7, 9.) Šie vārdi piepildījās, un otrā tempļa godība tiešām bija lielāka par agrāko. Tas pastāvēja 164 gadus ilgāk nekā pirmais, un daudz vairāk cilvēku no daudz lielāka skaita zemju saplūda tā pagalmos. (Salīdzināt Apustuļu darbi 2:5—11.) Valdnieka Hēroda laikā sākās otrā tempļa atjaunošana, tika paplašināti tā pagalmi. Šis templis atradās uz masīva akmens paaugstinājuma, to ietvēra skaistas kolonādes, un tas varēja stāties līdzās pirmajam, Salamana uzceltajam templim. Otrajam templim bija liels ārējais pagalms, domāts cittautiešiem, kas vēlējās pielūgt Jehovu. Akmens nožogojums šķīra šo cittautiešu pagalmu no iekšējiem pagalmiem, kas bija paredzēti vienīgi izraēliešiem.
20. a) Kā izcili tika pagodināts atjaunotais templis? b) Kā izpaudās jūdu nepareizā attieksme pret templi, un ko tāpēc izdarīja Jēzus?
20 Otrais templis piedzīvoja lielu pagodinājumu: tā pagalmos mācīja Dieva Dēls, Jēzus Kristus. Tomēr, tāpat kā pirmā tempļa laikā, jūdiem kopumā nebija pareiza viedokļa par viņu privilēģiju — pārraudzīt Dieva namu. Tiešām, viņi pat ļāva tirgotājiem kārtot darījumus cittautiešu pagalmā. Turklāt cilvēkiem bija atļauts izmantot templi par īsāko ceļu, kad viņi kaut ko nesa apkārt Jeruzalemei. Četras dienas pirms nāves Jēzus attīrīja templi no šādiem laicīgiem paradumiem un teica: ”Vai nav rakstīts: Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām? Bet jūs to esat padarījuši par slepkavu bedri.” (Marka 11:15—17.)
Dievs uz visiem laikiem pamet savu namu uz Zemes
21. Uz ko Jēzus norādīja, runādams par Jeruzalemes templi?
21 Jēzus drosmīgi aizstāvēja tīro Dieva pielūgsmi, tāpēc jūdu reliģiskie vadītāji bija apņēmušies viņu nogalināt. (Marka 11:18.) Zinādams, ka drīz viņš tiks noslepkavots, Jēzus sacīja jūdu reliģiskajiem vadītājiem: ”Jūsu nams tiks jums atstāts postā.” (Mateja 23:37, 38.) Tā Jēzus norādīja, ka drīzumā Dievs vairs nepieņems pielūgsmi, kāda tika īstenota prototipiskajā templī Jeruzalemē. Tas pārstātu būt ”lūgšanas nams visām tautām”. Kad mācekļi pievērsa Jēzus uzmanību krāšņajām tempļa ēkām, viņš teica: ”Vai jūs visu to neredzat? ..šeit akmens uz akmens nepaliks, kas netiks nopostīts.” (Mateja 24:1, 2.)
22. a) Kā piepildījās Jēzus vārdi, kas bija teikti par templi? b) Pēc kā tiecās agrīnie kristieši, kas nesaistīja savu cerību galvenokārt ar kādu pilsētu uz Zemes?
22 Jēzus pravietojums piepildījās pēc 37 gadiem, mūsu ēras 70. gadā, kad romiešu karaspēks nopostīja Jeruzalemi un tās templi. Šie notikumi spilgti apliecināja, ka Dievs patiešām ir pametis savu simbolisko namu. Jēzus nekad neparedzēja jauna tempļa uzcelšanu Jeruzalemē. Par šo pilsētu uz Zemes apustulis Pāvils rakstīja ebreju kristiešiem: ”Mums šeit nav paliekamas pilsētas, bet mēs meklējam nākamo.” (Ebrejiem 13:14.) Agrīnie kristieši gaidīja laiku, kad viņi piederēs pie ’debesu Jeruzālemes’ — pilsētai līdzīgās Dieva Valstības. (Ebrejiem 12:22.) Tātad patiesā Jehovas pielūgsme vairs nav saistīta galvenokārt ar burtisko templi uz Zemes. Nākamajā rakstā mēs runāsim par labāku iekārtojumu, kādu Dievs ir izveidojis visiem, kas vēlas viņu pielūgt ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:21, 24.)
Atkārtojuma jautājumi
◻ Kādas attiecības ar Dievu zaudēja Ādams un Ieva?
◻ Kāpēc mums būtu jāinteresējas par saiešanas telti?
◻ Ko mēs varam mācīties no tā, kas notika saiešanas telts pagalmā?
◻ Kāpēc Dievs pieļāva sava tempļa nopostīšanu?
[Attēli 10., 11. lpp.]
Hēroda atjaunotais templis
1. Vissvētākā vieta
2. Svētā vieta
3. Dedzināmo upuru altāris
4. Lietā jūra
5. Priesteru pagalms
6. Izraēliešu pagalms
7. Sieviešu pagalms