Svētības vai lāsti? Brīdinoši piemēri mūsdienu cilvēkiem
”Viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika robežām.”(1. KORINTIEŠIEM 10:11)
1. Kādu pārbaudi mums būtu jāveic, un kā to varētu salīdzināt ar kādas detaļas pārbaudi?
ZEM krāsas pārklājuma acij neredzama rūsa var pamazām saēst dzelzs detaļu. Var paiet zināms laiks, līdz rūsa parādās virspusē. Līdzīgi ir ar cilvēka nostāju un sirds tieksmēm, kas var sākt pasliktināties ilgu laiku pirms tam, kad to pamana citi vai rodas nopietnas sekas. Mēs rīkotos saprātīgi, ja pārbaudītu detaļu, vai tā nav sākusi rūsēt; arī mūsu kristīgo nevainojamību var saglabāt ar mūsu sirds pamatīgu pārbaudi un savlaicīgu aprūpi. Mēs varam saņemt Dieva svētības un izvairīties no Dieva lāstiem. Kāds varētu domāt, ka izraēliešiem paziņotās svētības un lāsti maz ko nozīmē cilvēkiem, kas dzīvo šīs sistēmas beigu laikā. (Jozuas 8:34, 35; Mateja 13:49, 50; 24:3.) Taču tā nav. Mēs varam ļoti daudz iegūt, aplūkojot brīdinošos piemērus no Izraēla dzīves, par kuriem ir rakstīts 1. Korintiešiem, 10. nodaļā.
2. Kas 1. Korintiešiem 10:5, 6 ir teikts par to, kas ar Izraēlu notika tuksnesī?
2 Apustulis Pāvils kristiešus, kas ir pakļauti Kristum, salīdzināja ar izraēliešiem, kas bija pakļauti Mozum. (1. Korintiešiem 10:1—4.) Lai gan izraēliešiem bija iespēja ieiet Apsolītajā zemē, ”uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī”. Tāpēc Pāvils kristiešiem teica: ”Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši.” (1. Korintiešiem 10:5, 6.) Mēs iekārojam kaut ko savā sirdī, tāpēc mums ir jāņem vērā Pāvila minētie brīdinošie piemēri.
Brīdinājums nekalpot elkiem
3. Kā izraēlieši grēkoja, kad izgatavoja zelta teļu?
3 Pirmais Pāvila brīdinājums skan šādi: ”Netopiet arī par elku kalpiem, kā daži no tiem, kā ir rakstīts: ”Tauta apsēdās ēst un dzert, un tad piecēlās un sāka diet.”” (1. Korintiešiem 10:7.) Šis brīdinājums liek atcerēties, kā izraēlieši atgriezās pie ēģiptiešu paradumiem un izgatavoja elku — zelta teļu. (2. Mozus 32. nodaļa.) Māceklis Stefans norādīja uz pamatproblēmu: ”[Mozum, Dieva pārstāvim] mūsu tēvi negribēja paklausīt, bet viņu atstūma un savās sirdīs atgriezās Ēģiptē, sacīdami Āronam: Darini mums dievus, lai tie mūs vada; jo mēs nezinām, kas noticis šim Mozum, kuŗš mūs izveda no Ēģiptes. Un viņi darināja tanīs dienās teļu, nesa elkam upuŗus un priecājās par savu roku darbu.” (Apustuļu darbi 7:39—41.) Pievērs uzmanību tam, ka ietiepīgie izraēlieši ”savās sirdīs” perināja nepareizas vēlmes, kā iznākums bija elka pielūgsme. ”Viņi darināja.. teļu, nesa elkam upuŗus.” Turklāt viņi ”priecājās par savu roku darbu.” Viņi muzicēja, dziedāja, dejoja, ēda un dzēra. Skaidri var redzēt, ka elka pielūgsme bija vilinoša un izklaidējoša.
4., 5. No kādas elku pielūgsmei līdzīgas rīcības mums jāizvairās?
4 Sātana pasaule, kuras pirmtēls bija Ēģipte, faktiski pielūdz izklaidi. (1. Jāņa 5:19, NW; Atklāsmes 11:8.) Tā dievina aktierus, dziedātājus un sporta zvaigznes, kā arī viņu dejas un mūziku, viņu uzskatus par izklaidi un patīkamu laika pavadīšanu. Daudzi ir padevušies kārdinājumam mesties izpriecās, kaut gan paši apgalvo, ka viņi joprojām pielūdz Jehovu. Ja gadījumos, kad kristietim ir nepieciešams aizrādīt par nepareizu rīcību, tiek meklēts viņa vājā garīguma cēlonis, bieži vien kļūst redzams, ka kristietis ir lietojis alkoholiskus dzērienus, dejojis vai pavadījis laiku tādā veidā, kas jau robežojas ar elku pielūgsmi. (2. Mozus 32:5, 6, 17, 18.) Ir arī noderīga un patīkama izklaide. Tomēr mūsdienās lielākā daļa pasaulīgās mūzikas, deju, kinofilmu un videofilmu ir veidotas, lai iztaptu zemām miesiskām tieksmēm.
5 Patiesie kristieši nepielūdz elkus. (2. Korintiešiem 6:16; 1. Jāņa 5:21.) Ikvienam no mums jāsargās arī no elku pielūgsmei līdzīgas izklaides, lai mēs nepakļautu sevi postošām sekām, kas var rasties, ja aizraujamies ar pasaulīgu brīvā laika pavadīšanu. Ja mēs pakļaujamies pasaulīgai ietekmei, mūsu prātā un sirdī gandrīz nemanāmi var iesakņoties kaitīgas tieksmes un nepareiza nostāja. Ja tās netiek labotas, galu galā var iznākt, ka mēs tiekam ”izdeldēti” Sātana sistēmas ”tuksnesī”.
6. Kāda noteikta rīcība var būt nepieciešama attiecībā uz izklaidi?
6 Tāpat kā Mozus notikumā ar zelta teļu, ”uzticīgais un gudrais kalps” būtībā saka: ”Kas grib piederēt tam Kungam, tas lai nāk pie manis!” Ar noteiktu rīcību parādot, ka mēs nelokāmi iestājamies par patieso pielūgsmi, mēs varam glābt savu dzīvību. Levija cilts, pie kuras piederēja pats Mozus, rīkojās nekavējoties, lai likvidētu slikto ietekmi. (Mateja 24:45—47; 2. Mozus 32:26—28.) Tāpēc rūpīgi pārbaudi izklaidējošus pasākumus, mūziku, videofilmas un līdzīgus atpūtas veidus, ko tu izvēlies. Ja tajos ir kaut kas slikts, nostājies Jehovas pusē. Ar paļāvību lūgdams Dievu, izdari izmaiņas izklaides un mūzikas izvēlē un iznīcini to, kas ir kaitīgs tavam garīgumam, tāpat kā Mozus iznīcināja zelta teļu. (2. Mozus 32:20; 5. Mozus 9:21.)
7. Kā mēs varam aizsargāt simbolisko sirdi?
7 Kā mēs varam pretoties sirds ”rūsēšanai”? Uzcītīgi studējot Dieva Rakstus, ļaujot to patiesībām iegulties mūsu prātā un sirdī. (Romiešiem 12:1, 2.) Protams, mums regulāri jāapmeklē kristiešu sapulces. (Ebrejiem 10:24, 25.) Pasīvu piedalīšanos sapulcēs varētu salīdzināt ar rūsas plankuma aizkrāsošanu. Mūsu stāvoklis var uz kādu laiku uzlaboties, taču netiek atrisināta pamatproblēma. Turpretī, laikus gatavojoties, pārdomājot lasīto un aktīvi piedaloties sapulcēs, mēs varam enerģiski likvidēt rūsai līdzīgu ietekmi, kas varbūt slēpjas kādā simboliskās sirds nostūrī. Tā mēs spēsim turēties pie Dieva Rakstiem un iegūsim spēku, lai varētu izturēt ticības pārbaudījumus un kļūt ”pilnīgi caurcaurim”. (Jēkaba 1:3, 4; Salamana Pamācības 15:28.)
Brīdinājums nedzīvot netikli
8.—10. a) Par kādu brīdinošu piemēru ir runāts 1. Korintiešiem 10:8? b) Kā var nākt par labu Mateja 5:27, 28 pierakstīto Jēzus vārdu izmantošana?
8 Ar nākamo piemēru, ko min Pāvils, mums tiek dots šāds padoms: ”Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.”a (1. Korintiešiem 10:8.) Apustulis runāja par laiku, kad izraēlieši metās zemē viltus dievu priekšā un ”sāka piekopt netiklību ar moābiešu meitām”. (4. Mozus 25:1—9.) Sods par amorālām dzimumattiecībām ir nāve. Ļaut vaļu amorālām domām un vēlmēm ir tas pats, kas ļaut ”sarūsēt” sirdij. Jēzus teica: ”Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: Tev nebūs laulību pārkāpt. Bet es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mateja 5:27, 28.)
9 Kas notiek tad, ja kāds ”uzskata sievu, to iekārodams”, var redzēt no tā, kādas sekas bija nepaklausīgo eņģeļu domām laikā pirms Noas dienu plūdiem. (1. Mozus 6:1, 2.) Der atcerēties, ka vienu no traģiskākajiem notikumiem ķēniņa Dāvida dzīvē izraisīja tieši tas, ka viņš turpināja vērot sievieti, kad viņa prātā bija radušās nepareizas domas. (2. Samuēla 11:1—4.) Turpretī taisnīgais vīrs Ījabs, kurš arī bija precējies, teica: ”Es ar savām acīm esmu slēdzis ciešu norunu, ka es iekārodams neuzlūkošu nevienu jaunavu,” — tā viņš izvairījās no amoralitātes un saglabāja nevainojamību. (Ījaba 31:1—3, 6—11.) Acis var nosaukt par sirds logiem. Un daudz kas ļauns nāk tieši no sabojātas sirds. (Marka 7:20—23.)
10 Ja sekosim Jēzus vārdiem, mēs neļausim vaļu nepareizām domām, kas varētu rasties, ja mēs skatītos pornogrāfiju vai turētu prātā amorālas domas par kādu kristieti, darbabiedru vai citu cilvēku. Rūsu no dzelzs nevar notīrīt ar vienkāršu apslaucīšanu. Tāpēc neizturies pret amorālām domām un tieksmēm vieglprātīgi, it kā tās būtu kaut kas nenozīmīgs. Rīkojies apņēmīgi, lai atbrīvotos no amorālām nosliecēm. (Salīdzināt Mateja 5:29, 30.) Pāvils aicina ticības biedrus: ”Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība. Viņu dēļ nāk Dieva dusmība.” Jā, amorālu dzimumattiecību un tamlīdzīgas rīcības dēļ ”nāk Dieva dusmība” — viņa lāsta izpausme. Tāpēc mums ir jānonāvē sevī tieksme uz šādu rīcību. (Kolosiešiem 3:5, 6.)
Brīdinājums nedumpoties un nesūdzēties
11., 12. a) Kāds brīdinājums ir dots 1. Korintiešiem 10:9, un par kādu notikumu šeit ir runāts? b) Kā Pāvila dotajam brīdinājumam būtu jāietekmē mūs?
11 Nākamais Pāvila brīdinājums skan šādi: ”Nekārdināsim to Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām.” (1. Korintiešiem 10:9.) Ejot pa tuksnesi netālu no Ēdomas robežas, izraēlieši ”kurnēja pret Dievu un pret Mozu: ”Kāpēc jūs mūs esat ārā izveduši no Ēģiptes? — Lai mēs mirtu tuksnesī? Mums nav ne maizes un nav pat ūdens, un mūsu dvēselēm riebj šī bada maize!”” Viņiem riebās ar brīnumu sagādātā manna. (4. Mozus 21:4, 5.) Iedomājies tikai! Šie izraēlieši ”kurnēja pret Dievu”, saukdami viņa doto ēdienu par riebīgu!
12 Sūdzēdamies izraēlieši pārbaudīja Jehovas pacietību. Un sods nebija ilgi jāgaida — Jehova sūtīja indīgas čūskas, un daudzi mira no čūsku kodieniem. Kad cilvēki bija nožēlojuši savu rīcību un Mozus bija aizlūdzis par viņiem, nelaime tika pārtraukta. (4. Mozus 21:6—9.) Mums, bez šaubām, būtu jāņem vērā šis notikums, jo tas ir brīdinājums nebūt dumpīgiem un nesūdzēties, it sevišķi nesūdzēties par Dievu un viņa teokrātisko kārtību.
Brīdinājums nekurnēt
13. Kāds brīdinājums ir dots 1. Korintiešiem 10:10, un par kādu sacelšanos rakstīja Pāvils?
13 Minēdams pēdējo no piemēriem, kas saistīti ar izraēliešiem tuksneša ceļojuma laikā, Pāvils raksta: ”Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti.” (1. Korintiešiem 10:10.) Kad Korahs, Dātans, Abirāms un viņu biedri rīkojās neteokrātiski un apšaubīja Mozum un Āronam piešķirtās pilnvaras, sākās dumpis. (4. Mozus 16:1—3.) Kad dumpinieki bija iznīcināti, izraēlieši sāka kurnēt. Viņi sprieda, ka dumpinieku iznīcināšana ir bijusi netaisnīga. 4. Mozus 17:6 ir teikts: ”Nākošā dienā visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu, sacīdami: ”Jūs esat likuši iet bojā tā Kunga tautai!”” Tāpēc, ka tauta kritizēja taisnīgo spriedumu, 14 700 izraēliešu aizgāja bojā no Dieva sūtītas sērgas. (4. Mozus 17:14.)
14., 15. a) Kāds bija viens no draudzē iezagušos ’bezdievīgo’ cilvēku grēkiem? b) Ko mēs mācāmies no notikuma ar Korahu?
14 Mūsu ēras pirmajā gadsimtā ”bezdievji”, kas bija iezagušies kristiešu draudzē, bija gan viltus mācītāji, gan arī kurnētāji. Viņi nicināja ”augsto valdnieku” un zaimoja ”debess varas” — ar garu svaidītos vīriešus, kuriem toreiz bija uzticēta draudzes garīgā vadība. Par bezdievīgajiem atkritējiem māceklis Jūda teica: ”Tie ir kurnētāji, kas sūdzas par likteni un dzīvo savās kārībās.” (Jūdas 3, 4, 8, 16.) Mūsdienās daži cilvēki kļūst par kurnētājiem tāpēc, ka viņu sirdī izveidojas garīgumu graujoša nostāja. Bieži vien viņi pievērš uzmanību nepilnībām, kādas ir cilvēkiem, kuriem uzticēts vadīt draudzi, un sāk pret tiem kurnēt. Kurnēšana un sūdzēšanās var pat beigties ar ’uzticīgā kalpa’ publikāciju kritizēšanu.
15 Patiesi interesēties par kādu Bībeles jautājumu nepavisam nav nepareizi. Bet kas notiktu tad, ja mēs veidotu negatīvu nostāju, kas izpaustos kritiskās pārrunās tuvu draugu lokā? Šādā gadījumā būtu labi sev uzdot jautājumu: ”Ar ko tas varētu beigties? Vai nebūtu daudz labāk pārtraukt kurnēšanu un pazemīgi lūgt Dievam gudrību?” (Jēkaba 1:5—8; Jūdas 17—21.) Varbūt Korahs un viņa piekritēji, kas sacēlās pret Mozus un Ārona varu, bija tik pārliecināti par sava uzskata pareizumu, ka viņi nepārbaudīja savus motīvus. Tomēr viņu uzskats bija pilnīgi aplams. Un tikpat aplams bija arī to izraēliešu viedoklis, kuri kurnēja par Koraha un citu dumpinieku iznīcināšanu. Cik gan saprātīgi ir ņemt vērā šādus piemērus, pārbaudīt savus motīvus, atmest kurnēšanu un sūdzēšanos un ļaut, lai Jehova mūs attīra! (Psalms 17:1—3.)
Mācies un baudi svētības
16. Kāda ir 1. Korintiešiem 10:11, 12 pierakstītā aicinājuma būtība?
16 Dieva iedvesmots, Pāvils brīdinošo piemēru uzskaitījumu nobeidz ar aicinājumu: ”Viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika robežām. Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.” (1. Korintiešiem 10:11, 12.) Neuzskatīsim mūsu stāvokli kristiešu draudzē par kaut ko pašsaprotamu.
17. Kas mums būtu jādara, sajūtot sirdī nepareizus motīvus?
17 Dzelzs mēdz rūsēt, un kaut kas līdzīgs notiek arī ar mums: mēs — grēcinieka Ādama pēcteči — esam mantojuši tieksmi uz ļaunu. (1. Mozus 8:21; Romiešiem 5:12.) Tāpēc mums nevajadzētu nolaist rokas, ja sajūtam savā sirdī nepareizus motīvus. Rīkosimies izlēmīgi! Ja dzelzs ir pakļauta mitra gaisa vai kodīgas vielas iedarbībai, rūsēšanas process ievērojami paātrinās. Mums ir jāizvairās no saskarsmes ar Sātana pasaules ”gaisu”, tās neķītro izklaidi, visur esošo amoralitāti un negatīvo prāta ievirzi. (Efeziešiem 2:1, 2.)
18. Ko Jehova ir darījis, lai novērstu cilvēku nepareizās tieksmes?
18 Jehova ir sagādājis cilvēcei līdzekli, ar ko pretoties mantotajām nepareizajām tieksmēm. Viņš ir devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai tie, kas apliecina ticību Dēlam, varētu dzīvot mūžīgi. (Jāņa 3:16.) Ja mēs precīzi sekosim Jēzus piemēram un veidosim tādu personību, kas līdzinās Kristus personībai, mēs būsim par svētību citiem. (1. Pētera 2:21.) Un mēs piedzīvosim Dieva svētības, nevis lāstus.
19. Kā mums var nākt par labu Rakstos minēto brīdinošo piemēru pārdomāšana?
19 Kaut arī mēs kļūdāmies, tāpat kā senatnē kļūdījās izraēlieši, mums ir Dieva Raksti, kuros meklēt vadību. Bībelē mēs uzzinām par Jehovas izturēšanos pret cilvēci un viņa īpašībām, kuras izpaužas Jēzū, kas ir ”viņa godības atspulgs un būtības attēls.” (Ebrejiem 1:1—3; Jāņa 14:9, 10.) Ja lūdzam Dievu un cītīgi studējam Rakstus, mums var būt ”Kristus prāts”. (1. Korintiešiem 2:16.) Kad sastopamies ar kārdinājumiem un citiem mūsu ticības pārbaudījumiem, mēs varam gūt labumu, pārdomājot Rakstos minētos senatnes piemērus un jo sevišķi visizcilāko piemēru — Jēzu Kristu. Ja mēs tā rīkosimies, mums nebūs jāpieredz Dieva lāstu sekas. Gluži otrādi: mēs izjutīsim Jehovas labvēlību tagad un viņa svētības mūžīgi.
[Zemsvītras piezīme]
a Skatīt Sargtornis (angļu val.), 1992. gada 15. jūlijs, 4. lpp.
Kā tu atbildētu?
◻ Kā mēs varam izmantot Pāvila padomu nekļūt par elku kalpiem?
◻ Ko mēs varam darīt, lai paklausītu apustuļa brīdinājumam nedzīvot netikli?
◻ Kāpēc mums jāizvairās no kurnēšanas un sūdzēšanās?
◻ Kā mēs varam pieredzēt Dieva svētības, nevis lāstus?
[Attēls 26. lpp.]
Ja mēs vēlamies saņemt svētības no Dieva, mums jāizvairās no elku pielūgsmes
[Attēli 28. lpp.]
Lai detaļa nerūsētu, tā ir jātīra, un mums ir izlēmīgi jārīkojas, lai atbrīvotu savu sirdi no nepareizām tieksmēm