Svētības vai lāsti? Ir iespēja izvēlēties!
”Es esmu jūsu priekšā nolicis dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tāpēc izvēlies dzīvību, lai dzīvotu ir tu, ir tavi pēcnācēji.” (5. MOZUS 30:19)
1. Ar kādu spēju ir apveltīti cilvēki?
DIEVS JEHOVA, radīdams cilvēkus — saprātīgas būtnes —, deva mums morālu brīvību. Mēs neesam radīti kā automāti vai roboti, mums ir dota privilēģija un arī atbildība pieņemt lēmumus. (Psalms 100:3.) Pirmajiem cilvēkiem — Ādamam un Ievai — bija dota brīvība rīcības veida izvēlē, un viņi bija atbildīgi Dieva priekšā par savu izvēli.
2. Kādu izvēli izdarīja Ādams, un kāds bija iznākums?
2 Radītājs ir dāsni parūpējies, lai cilvēki, dzīvojot uz zemes paradīzē, pastāvīgi varētu baudīt svētības. Kāpēc šis nodoms vēl nav īstenojies? Tāpēc, ka Ādams izdarīja nepareizu izvēli. Jehova cilvēkam bija pavēlējis: ”No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:16, 17.) Ja Ādams būtu izvēlējies paklausīt, mūsu pirmie vecāki būtu saņēmuši svētības. Nepaklausībai sekoja nāve. (1. Mozus 3:6, 18, 19.) Tā grēks un nāve tika nodoti tālāk visiem Ādama pēcnācējiem. (Romiešiem 5:12.)
Svētības kļūst iespējamas
3. Kā Dievs apliecināja, ka ar cilvēci saistītais nodoms tiks īstenots?
3 Dievs Jehova parūpējās par līdzekli, ar kura palīdzību galu galā tiks īstenots viņa nodoms svētīt cilvēci. Viņš pats paziņoja par Dzimumu, kad Ēdenes dārzā izteica pravietojumu: ”Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Mozus 3:15.) Vēlāk Dievs apsolīja, ka paklausīgā cilvēces daļa saņems svētības ar šī Dzimuma — Ābrahāma pēcnācēja — starpniecību. (1. Mozus 22:15—18.)
4. Ko Jehova ir darījis, lai cilvēce varētu saņemt svētības?
4 Apsolītais Dzimums, kam bija jānes svētības, izrādījās Jēzus Kristus. Kristiešu apustulis Pāvils par Jēzus lomu Jehovas nodomā svētīt cilvēci rakstīja: ”Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8.) Svētības baudīs tā grēcīgās cilvēces daļa, kas ir paklausīga Dievam un izmanto Jēzus Kristus izpirkuma upura vērtību. (Apustuļu darbi 4:12.) Vai tu izvēlēsies paklausību un svētības? Nepaklausības sekas būs pilnīgi pretējas.
Lāsta piemēri
5. Ko nozīmē vārds ”lāsts”?
5 Lāsts ir tieši pretējs svētībai. Vārds ”lāsts” apzīmē to, ka par kādu tiek runāts ļauni vai arī tiek paziņots par ļaunumu, kas notiks ar šo cilvēku. Ebreju valodas vārds qelālā ir atvasināts no darbības vārda qālal, kura tiešā nozīme ir ’būt vieglam’. Bet šī vārda pārnestā nozīme ir ’nolādēt’ vai ’noniecināt’. (3. Mozus 20:9; 2. Samuēla 19:44.)
6. Kas ar Elīsu notika netālu no senās Bēteles?
6 Padomā, piemēram, par kādu dramatisku notikumu, kas ir saistīts ar lāstu. Šis notikums risinājās, kad Dieva pravietis Elīsa bija devies ceļā no Jērikas uz Bēteli. Mēs lasām: ”Kad viņš vēl pa ceļu cēlās augšup, tad mazi puikas bija iznākuši ārā no pilsētas, un tie viņu mēdīja un uz viņu sacīja: ”Nāc augšā, plikgalvi! Nāc augšā, plikgalvi!” Un tad viņš apgriezās un, tos ieraudzījis, nolādēja tā Kunga vārdā. Tad divi lāči iznāca no meža, un tie saplosīja no tiem četrdesmit divus zēnus.” (2. Ķēniņu 2:23, 24.) Nav zināms, ko tieši Elīsa teica, kad viņš paziņoja lāstu bērniem, kas par viņu ņirgājās. Tomēr šim paziņojumam bija sekas, tāpēc ka to Jehovas vārdā bija izteicis Dieva pravietis, kas rīkojās saskaņā ar Dieva gribu.
7. Kas notika ar bērniem, kuri ņirgājās par Elīsu, un kāpēc?
7 Galvenais ņirgāšanās iemesls, šķiet, bija tas, ka Elīsam mugurā bija Elijas mētelis, ko visi pazina; un bērni nevienu šī pravieša pēcteci negribēja ne redzēt. (2. Ķēniņu 2:13.) Lai atbildētu uz izaicinājumu, vai viņš esot Elijas pēctecis, un lai iemācītu šiem jauniešiem un viņu vecākiem pienācīgu cieņu pret Jehovas pravieti, Elīsa Elijas Dieva vārdā novēlēja ļaunu šiem apsmējējiem. Jehova apliecināja, ka viņš atbalsta Elīsu un ka Elīsa ir viņa pravietis, likdams diviem lāčiem iznākt no meža un saplosīt 42 bērnus no bara, kas izsmēja Elīsu. Jehova rīkojās nekavējoties, jo bija izrādīta acīm redzama necieņa pret starpnieku, ko viņš izmantoja uz Zemes tajā laikā.
8. Ko apņēmās izraēlieši, un kāds varēja būt šādas rīcības iznākums?
8 Pirms daudziem gadiem izraēlieši bija izrādījuši līdzīgu necieņu pret Dieva noteikto kārtību. Lūk, kā tas notika. 1513. gadā p.m.ē. Jehova izrādīja Izraēlam labvēlību, kad atbrīvoja viņus no Ēģiptes gūsta, it kā nesdams viņus ”uz ērgļa spārniem”. Drīz pēc tam viņi apņēmās klausīt Dievam. Pievērs uzmanību tam, kā paklausība nedalāmi bija saistīta ar Dieva labvēlības saņemšanu. Jehova ar Mozus starpniecību teica: ”Ja jūs uzklausīsit manu balsi un turēsit manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule.” Uz to tauta atbildēja apstiprinoši: ”Visu, ko tas Kungs ir runājis, to mēs pildīsim.” (2. Mozus 19:4, 5, 8; 24:3.) Izraēlieši apgalvoja, ka mīl Jehovu, viņi bija veltījušies Jehovam un zvērēja paklausīt Jehovas balsij. Tas viņiem būtu nesis lielas svētības.
9., 10. Ko izraēlieši izdarīja, kamēr Mozus bija Sinaja kalnā, un kādas bija viņu rīcības sekas?
9 Nebija vēl šīs vienošanās pamatprincipi ”Dieva pirksta” iegravēti akmenī, kad jau radās nepieciešamība pēc Dieva lāsta. (2. Mozus 31:18.) Kāpēc bija jānotiek kaut kam tik traģiskam? Vai izraēlieši nebija apliecinājuši savu vēlēšanos darīt visu, ko Jehova bija teicis? Vārdos viņi gan tiecās pēc svētībām, bet ar savu rīcību viņi izvēlējās ceļu, kura iznākums bija lāsti.
10 Laikā, kad Mozus četrdesmit dienas bija Sinaja kalnā, lai saņemtu desmit baušļus, izraēlieši lauza savu agrāko solījumu būt lojāliem pret Jehovu. ”Kad tauta redzēja, ka Mozus kavējās nokāpt no kalna, tā sapulcējās pie Ārona un sacīja: ”Celies un darini mums kādu dievu, kas būtu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas šim Mozum, kas lika mums iziet no Ēģiptes, noticis.”” (2. Mozus 32:1.) Šis bija vēl viens gadījums, kad izpaudās necieņa pret Jehovas pārstāvi no cilvēku vidus, kuru viņš tajā laikā izmantoja, lai vestu un vadītu savu tautu. Izraēlieši padevās kārdinājumam sekot ēģiptiešiem elku pielūgsmē un izjuta savas rīcības bēdīgās sekas, kad vienā dienā no zobena krita ap 3000 izraēliešu. (2. Mozus 32:2—6, 25—29.)
Paziņojumi par svētībām un lāstiem
11. Kādus norādījumus par svētībām un lāstiem izpildīja Jozua?
11 Kad tuvojās beigām izraēliešu 40 gadu ilgais ceļojums tuksnesī, Mozus uzskaitīja svētības, kādas izraēlieši saņems, ja izvēlēsies būt paklausīgi Dievam. Viņš nosauca arī lāstus, ko pieredzēs izraēlieši, ja izvēlēsies nepaklausību Jehovam. (5. Mozus 27:11—28:10.) Drīz pēc Izraēla ieiešanas Apsolītajā zemē Jozua izpildīja Mozus norādījumus par svētībām un lāstiem. Sešas Izraēla ciltis stāvēja Ēbala kalna pakājē, un pārējās sešas nostājās pie Garicima kalna. Levīti stāvēja vidū — ielejā. Acīmredzot ciltis, kas stāvēja pie Ēbala kalna, teica ”āmen” pēc lāstiem, kas tika izteikti uz viņu pusi. Pārējās ciltis atbildēja uz svētībām, ko levīti nolasīja, pagriezušies pret Garicima kalnu, kura pakājē tās stāvēja. (Jozuas 8:30—35.)
12. Kādi bija daži levītu lasītie lāsti?
12 Iztēlojies, ka tu dzirdi levītu teiktos vārdus: ”Nolādēts, lai ir tas vīrs, kas darina kādu izgrieztu vai izlietu elka tēlu, kas tam Kungam ir negantība, amatnieku roku darbs, un kas to slepenībā uzceļ!” ”Nolādēts, kas negodā savu tēvu un savu māti!” ”Nolādēts, kas pārceļ sava tuvāka robežas!” ”Nolādēts, kas aklu noved neceļā!” ”Nolādēts, kas sagroza svešinieka, bāreņa un atraitnes tiesas!” ”Nolādēts, kas guļ pie sava tēva sievas, jo viņš ir atsedzis sava tēva apsegto!” ”Nolādēts, kas kopojas ar lopiem!” ”Nolādēts, kas guļ pie savas māsas, sava tēva meitas vai savas mātes meitas!” ”Nolādēts, kas guļ pie savas sievas mātes!” ”Nolādēts, kas savu tuvāku slepeni nosit!” ”Nolādēts, kas ņem dāvanas, lai izlietu nenoziedzīgas asinis!” ”Nolādēts, kas netur šīs bauslības vārdus un kas tos neizpilda!” Pēc katra no šiem lāstiem ciltis, kas stāv Ēbala kalna priekšā, saka: ”Āmen!” (5. Mozus 27:15—26.)
13. Kā tu saviem vārdiem izteiktu svētības, ko paziņoja levīti?
13 Tagad iedomājies, ka tu dzirdi, kā tie, kas stāv Garicima kalna priekšā, skanīgi atbild uz katru no levītu izrunātajām svētībām: ”Svētīts tu būsi pilsētā, un svētīts tu būsi laukā. Svētīts būs tava klēpja auglis, un svētīts būs tavas zemes auglis; svētīts būs tavu lopu auglis, tavu liellopu vaisla un tavu sīklopu pieaugums. Svētīts būs tavs grozs, un svētīta būs tava abra. Svētīts tu būsi ieiedams, un svētīts tu būsi iziedams.” (5. Mozus 28:3—6.)
14. Kas bija nepieciešams, lai izraēlieši saņemtu svētības?
14 Kas bija nepieciešams šo svētību saņemšanai? Mēs lasām: ”Kad tu apzinīgi uzklausīsi tā Kunga, sava Dieva, balsi, kad tu glabāsi godam visus Viņa baušļus, ko pildīt es tev šodien piekodinu, tad tas Kungs, tavs Dievs, tevi jo augstu pacels pāri par visām zemes tautām, un pār tevi nāks visas šīs svētības, un tās tevī piepildīsies, jo tu būsi klausījis tā Kunga, sava Dieva, balsij.” (5. Mozus 28:1, 2.) Priekšnosacījums Dieva dāvāto svētību saņemšanai bija paklausība Dievam. Kā ir mūsdienās? Vai personīgi mēs izvēlēsimies svētības un dzīvību, turpinot klausīt Jehovas balsij? (5. Mozus 30:19, 20.)
Dziļāks ieskats
15. Kāda ir būtiskākā doma 5. Mozus 28:3 minētajā svētībā, un kā mēs no šīm zināšanām varam gūt labumu?
15 Padomāsim par dažām svētībām, ko izraēlietis varēja pieredzēt, ja paklausītu Jehovam. Piemēram, 5. Mozus 28:3 ir teikts: ”Svētīts tu būsi pilsētā, un svētīts tu būsi laukā.” Dieva svētība nav atkarīga no atrašanās vietas vai uzticētā uzdevuma. Daži var justies apstākļu saistīti, jo dzīvo vietā, kur valda nabadzība vai plosās karš. Varbūt kāds ilgojas kalpot Jehovam citur. Daži kristieši varētu būt apbēdināti, jo nav iecelti par kalpošanas palīgiem vai vecākajiem draudzē. Reizēm kristietes ir noskumušas tāpēc, ka viņu apstākļi nepieļauj pilnas slodzes kalpošanu un viņas nevar būt ne pionieres, ne misionāres. Tomēr ikviens, kurš klausa Jehovas balsij un rūpīgi dara visu, ko Dievs prasa, tiks svētīts tagad un mūžīgi.
16. Kā 5. Mozus 28:4 paustais princips ir redzams Jehovas organizācijā mūsdienās?
16 Par vēl vienu svētību mēs lasām 5. Mozus 28:4: ”Svētīts būs tava klēpja auglis, un svētīts būs tavas zemes auglis; svētīts būs tavu lopu auglis, tavu liellopu vaisla un tavu sīklopu pieaugums.” Ebreju valodas vietniekvārds, kas šeit tulkots ar vietniekvārdu ”tavs”, ir vienskaitlī, un tas nozīmē, ka aprakstītie apstākļi paklausīgam izraēlietim būtu jāpieredz personīgi. Ko var sacīt par paklausīgajiem Jehovas kalpotājiem mūsdienās? Jehovas liecinieku organizācijas pastāvīgais pieaugums un paplašināšanās liecina, ka Dievs svētī vairāk nekā 5 000 000 Valstības labās vēsts sludinātāju dedzīgos centienus. (Marka 13:10.) Un var redzēt, ka ir lielas izaugsmes iespējas, jo 1995. gadā vairāk nekā 13 000 000 cilvēku apmeklēja Kunga vakara maltītes svinības. Vai arī tu izjūti Valstības svētības?
Viss bija atkarīgs no izraēliešu izvēles
17. No kā bija atkarīgs, vai cilvēku skartu svētības vai lāsti?
17 Īstenībā svētībām visur vajadzēja pavadīt izraēlieti. Bija apsolīts: ”Pār tevi nāks visas šīs svētības, un tās tevī piepildīsies.” (5. Mozus 28:2.) Līdzīgi bija teikts par lāstiem: ”Pār tevi nāks visi šie lāsti, un tie tevi smagi skars.” (5. Mozus 28:15.) Ja tu būtu bijis izraēlietis, kas dzīvoja senatnē, vai tevi būtu skārušas svētības vai lāsti? Viss būtu bijis atkarīgs no tavas paklausības vai nepaklausības Dievam.
18. Kā izraēlieši būtu varējuši izvairīties no lāstiem?
18 Nepaklausības smagās sekas 5. Mozus 28:15—68 tiek parādītas kā lāsti. Daži no tiem ir tieši pretēji 5. Mozus 28:3—14 uzskaitītajām svētībām, ko nestu paklausība. Bieži vien Izraēla tauta piedzīvoja lāstu sāpīgās sekas, jo viņi bija izvēlējušies viltus pielūgsmi. (Ezras 9:7; Jeremijas 6:6—8; 44:2—6.) Cik traģiski! No šādām sekām varēja izvairīties, izdarot pareizu izvēli — paklausot noderīgajiem Jehovas likumiem un principiem, kuros skaidri noteikts, kas ir labs un kas — slikts. Mūsdienās daudzi cilvēki pieredz sāpes un traģēdijas, tāpēc ka ir izvēlējušies rīcību, kas ir pretrunā ar Bībeles principiem, — iesaistījušies viltus reliģijā, amorālās dzimumattiecībās, lieto neatļautas narkotikas un pārmērīgi daudz alkohola un dara daudz ko līdzīgu. Tāpat kā tas bija senajā Izraēlā un Jūdā, arī mūsdienās šādas nepareizas izvēles sekas ir Dieva nosodījums un nevajadzīgi sirdēsti. (Jesajas 65:12—14.)
19. Apraksti apstākļus, kādi valdīja tad, kad Jūda un Izraēls izvēlējās paklausīt Jehovam.
19 Svētību bija pārpilnām un valdīja miers vienīgi tad, kad Izraēls bija paklausīgs Jehovam. Piemēram, par ķēniņa Salamana valdīšanas laiku mēs lasām: ”Jūdas un Israēla bija tik daudz kā smiltis jūrmalā: un tie ēda, un dzēra, un līksmojās. [..] Un ikviens Jūdā un Israēlā dzīvoja droši, zem sava vīna koka un zem sava vīģes koka sēdēdams, no Dana līdz pat Bēršebai it visu Salamana dzīves laiku.” (1. Ķēniņu 4:20—5:5.) Pat ķēniņa Dāvida laikā, kad bija spēcīga Dieva ienaidnieku pretestība, tauta juta Jehovas atbalstu un svētību, kad tā izvēlējās paklausību patiesības Dievam. (2. Samuēla 7:28, 29; 8:1—15.)
20. Kāda pārliecība par cilvēkiem ir Dievam?
20 Vai tu izvēlēsies paklausīt vai nepaklausīt Dievam? Izraēliešiem bija iespēja izvēlēties. Mēs visi no Ādama esam iemantojuši grēcīgas tieksmes, bet mēs esam saņēmuši arī izvēles brīvības dāvanu. Lai gan ir Sātans, šī ļaunā pasaule un mūsu nepilnības, tomēr mūsu izvēle var būt pareiza. Turklāt mūsu Radītājs ir pārliecināts, ka būs cilvēki, kas, pat sastopoties ar jebkādiem pārbaudījumiem un kārdinājumiem, izdarīs pareizu izvēli — ne tikai vārdos, bet arī ar savu rīcību. (1. Pētera 5:8—10.) Vai arī tu būsi viens no viņiem?
21. Kas tiks apskatīts nākamajā rakstā?
21 Nākamajā rakstā mums būs iespēja apsvērt savu attieksmi un rīcību pagātnes piemēru gaismā. Katram no mums būtu ar pateicību jāatsaucas uz vārdiem, ko Dievs teica ar Mozus starpniecību: ”Es esmu jūsu priekšā nolicis dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tāpēc izvēlies dzīvību, lai dzīvotu ir tu, ir tavi pēcnācēji.” (5. Mozus 30:19.)
Kā tu atbildētu?
◻ Ko Jehova ir darījis, lai grēcīgi cilvēki varētu saņemt svētības?
◻ Kas ir lāsti?
◻ Kā izraēlieši būtu varējuši saņemt svētības, nevis lāstus?
◻ Kādas svētības Izraēls pieredzēja, kamēr klausīja Dievam?
[Attēls 22. lpp.]
Izraēlieši sapulcējās Garicima kalna un Ēbala kalna priekšā
[Norāde par autortiesībām]
Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.