Lieldienas vai Atceres vakars. Kuri svētki tev būtu jāatzīmē?

KAD 7. aprīlī pie apvāršņa atmirdzēs sārta rīta blāzma, miljoniem cilvēku sagaidīs iestājamies dienu, ko viņi uzskata par vissvētāko dienu gadā, — Lieldienas. Kādreiz ar šo vārdu tika apzīmēts 120 dienu ilgs svētku un gavēņu laiks, kas sākās ar svētku dienu, sauktu Septuagesima, un beidzās ar Trīsvienības dienu. Šodien par Lieldienām sauc vienu atsevišķu dienu, kurā tiek svinēta Jēzus augšāmcelšanās, — Lieldienu svētdienu.

Bet tajā pašā nedēļā, tikai dažas dienas iepriekš, miljoniem citu cilvēku pulcēsies, lai svinētu Kristus nāves atceres vakaru, ko sauc arī par Kunga vakara maltīti. Tās ir svinības, ko savā pēdējā vakarā uz Zemes iedibināja pats Jēzus. Pēc tam viņš teica saviem apustuļiem: ”To darait mani pieminēdami!” (Lūkas 22:19.)

Kuri svētki būtu jāatzīmē tev?

Lieldienu izcelsme

Daudzās valodās vārds, kas nozīmē ’Lieldienas’, pēc izcelsmes atbilst angļu vārdam Easter, bet šis vārds Bībelē nav sastopams. Grāmatā Medieval Holidays and Festivals (Viduslaiku svētku dienas un svinības) stāstīts, ka ”šie svētki ir nosaukti pagānu rītausmas un pavasara dievietes Eostras vārdā”. Kas bija šī dieviete? ”Saskaņā ar leģendu, Eostra bija tā, kas atvēra Valhallas vārtus Baldram, kurš tiek saukts arī par Balto dievu savas skaidrības dēļ, kā arī par Saules dievu, jo viņa piere dod gaismu cilvēcei,” atbild The American Book of Days (Amerikāņu svinamo dienu grāmata). Tajā ir piebilde: ”Nav nekādu šaubu, ka baznīca savas pastāvēšanas sākotnējā posmā pārņēma pagānu ieražas un piešķīra tām kristīgu nozīmi. Tā kā Eostras svētki tika svinēti par godu dzīvības atjaunotnei pavasarī, tad baznīcai, kas sludināja Jēzus evaņģēliju, nenācās grūti tos pārveidot par Jēzus augšāmcelšanās svētkiem.”

Ar pagānisko ieražu pārņemšanu ir izskaidrojams, no kurienes cēlušies tādi daudzās zemēs tradicionāli Lieldienu atribūti kā Lieldienu olas, Lieldienu zaķis un Lieldienu maizītes. Par ieražu cept Lieldienu maizītes, ”uz kuru spīdīgajām, brūnajām virspusēm uzvilkts.. krusts”, grāmatā Easter and Its Customs (Lieldienas un to ieražas) teikts: ”Krusts bija pagānisks simbols ilgi pirms tam, kad pirmās Lielās piektdienas notikumi piešķīra krustam nezūdošu nozīmi; pirmskristietības laikā dažkārt šī zīme bija uzvilkta uz maizes un kūkām.”

Nekur Svētajos rakstos mēs neatradīsim pieminētas šādas tradīcijas, tāpat nav nekādu pierādījumu, ka agrīnie Jēzus mācekļi būtu piešķīruši tām kādu nozīmi. Apustulis Pēteris mums norāda, lai mēs ’kārojam kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka mēs ar to augam un topam izglābti’. (1. Pētera 2:2.) Taču kāpēc kristīgās pasaules baznīcas ir pārņēmušas šādus nepārprotami pagāniskus simbolus un iesaistījušas tos savā ticībā un paradumos?

Grāmatā Curiosities of Popular Customs (Interesantas populāru paražu iezīmes) sniegta šāda atbilde: ”Tā bija nemainīga agrīnās baznīcas politika — piešķirt kristīgu nozīmi pastāvošajiem pagānu rituāliem, ko baznīca nespēja izskaust. Ar Lieldienām šādu pārvērtību panākt bija pavisam viegli. Prieks par saules atgriešanos un dabas atmodu no ziemas miega pārvērtās priekā par Kristus, Taisnības saules, augšāmcelšanos no kapa. Arī daži no pagāniskajiem svētkiem, kas tika svinēti ap 1. maiju, tika pielāgoti, lai tie atbilstu Lieldienu svinībām.” Reliģiskie vadītāji nevis izvairījās no populāriem pagānu paradumiem un maģiskiem rituāliem, bet gan raudzījās uz tiem iecietīgi un piešķīra tiem ”kristīgu nozīmi”.

”Bet kas tur slikts?” tu varbūt brīnies. Daži domā, ka nekā slikta tur tiešām nav. ”Kad tāda reliģija kā kristietība ienāk tautā no ārienes, tā pieņem un ”kristī” dažas no vietējām paražām, kas sakņojas senākās reliģijās,” savā grāmatā Easter — Its Story and Meaning (Lieldienas — to vēsture un nozīme) rakstīja Elans Votss, episkopālās baznīcas garīdznieks. ”Tā izvēlas un ievij liturģijā tautas tradīcijas, kuru nozīme šķiet atbilstam tiem pašiem mūžīgajiem principiem, ko māca baznīca.” Daudziem fakts, ka viņu baznīca atzīst šīs tradīcijas un uzlūko tās par svētām, ir pietiekams iemesls, lai tās pieņemtu. Bet netiek ņemti vērā svarīgi jautājumi. Ko Dievs domā par šādām ieražām? Vai viņš ir devis mums kādus norādījumus šai ziņā?

Uzzināt Dieva viedokli

”Lieldienas, mūsu Kunga augšāmcelšanās svētki, ir izcilākie kristīgās baznīcas svētki,” izteicās Kristīne Hola savā grāmatā Easter and Its Customs (Lieldienas un to ieražas). Citi autori ir ar viņu vienisprātis. ”Neviena no kristīgā gada svinamajām dienām vai svētkiem nozīmīgumā nevar līdzināties Lieldienu svētdienai,” atzīmē Roberts Maierss grāmatā Celebrations (Svētki). Tomēr rodas daži jautājumi. Ja kristīgās pasaules Lieldienu atzīmēšana ir tik svarīga, kāpēc Bībelē nav dota īpaša pavēle tās svinēt? Vai ir kāda liecība, ka agrīnie Jēzus mācekļi būtu svinējuši kristīgās pasaules Lieldienas?

Bībelē nepavisam netrūkst norādījumu, kādi svētki ir jāsvin un kādi ne. Dievs senajai Izraēla nācijai šai jomā bija izvirzījis ļoti konkrētas prasības, un kristiešiem, kā jau iepriekš minēts, tika dots skaidrs norādījums atzīmēt Kristus nāves atceres vakaru. (1. Korintiešiem 11:23—26; Kolosiešiem 2:16, 17.) Kādā no agrākajiem The Encyclopædia Britannica izdevumiem teikts: ”Ne Jaunajā derībā, ne baznīcas tēvu rakstos nav nekādas norādes, ka tika svinētas [kristīgās pasaules] Lieldienas. Pirmajiem kristiešiem bija sveša doma, ka būtu kādas īpašas svētas dienas. [..] Ne pats Kungs, ne viņa apustuļi nav pavēlējuši atzīmēt šos vai kādus citus svētkus.”

Daži uzskata, ka prieks un līksmība, kas valda šajos svētkos, ir pietiekams pamatojums to svinēšanai. Taču mēs varam kaut ko mācīties no gadījuma, kad izraēlieši bija pārņēmuši reliģisku ieražu no ēģiptiešiem un pārdēvējuši to par ’svētkiem tam Kungam’. Viņi arī ”apsēdās ēst un dzert” un ”cēlās līksmoties”. Bet viņu rīcība ļoti sadusmoja Dievu Jehovu, un Dievs viņus bargi sodīja. (2. Mozus 32:1—10, 25—28, 35.)

Dievs savos Rakstos ir izteicies nepārprotami. Patiesas ticības ”gaismai” nav nekā kopīga ar Sātana pasaules ”tumsību”; Kristus nekādi nav ”savienojams” ar pagānisku pielūgsmi. Mums ir pavēlēts: ”Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad es jūs pieņemšu.” (2. Korintiešiem 6:14—18.)

Tā kā Bībelē kristiešiem ir pavēlēts svinēt nevis Lieldienas, bet vienīgi Atceres vakaru, tad šie svētki ir jāatzīmē. Taču kā mēs tos varam svinēt pienācīgi?

[Attēls 5. lpp.]

Izraēliešu ”svētki tam Kungam” ļoti sadusmoja Dievu

[Norāde par attēla autortiesībām 2. lpp.]

Uz vāka: M. Thonig/H. Armstrong Roberts