Kas Bībelē teikts par Lieldienu tradīcijām?

Bībeles atbilde

Lieldienu tradīcijas nav balstītas uz Bībeli. Izpētot to izcelsmi, var redzēt, ka to pamatā ir seni auglības rituāli. Pievērsiet uzmanību vairākiem faktiem.

1. Olas. E. Olupes grāmatā ”Latviešu gadskārtu ieražas” var lasīt: ”Daudzas tautas izsenis olā saskatījušas dzīvības spēka simbolu, auglības idejas iemiesojumu.” O. Līdeka grāmatā ”Latviešu svētki” teikts: ”Raksturīgākā Lieldienu tradīcija.. ir olu krāsošana un vārīšana. Olas uzskata kā saules simbolu, bez tam jau no seniem laikiem tās iedomājās arī kā stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai.”

2. Lieldienu zaķis. Herdera vārdnīcā ”Simboli” ir rakstīts: ”Priekšstats par Lieldienu [zaķi], kas dēj olas, akcentē auglības simboliku, jo arī ola ir auglības simbols.”

3. Nosaukums un izcelsme. ”Lieldienas ir pavasara saulgriežu svinības. [..] Latviešiem tās ir Lieldienas jeb Lieladiena, kur pats vārds izteic šī notikuma jēgu un saturu — diena ir kļuvusi lielāka par nakti.” (M. Grīns un M. Grīna ”Latviešu gads, gadskārta un godi”.) Dažās ģermāņu valodās šo svētku nosaukums (angļu Easter, vācu Ostern) norāda uz pagānisku izcelsmi. Britu enciklopēdijā ir teikts: ”8. gadsimta anglosakšu priesteris Beda Godājamais uzskatīja, ka nosaukums Easter ir cēlies no anglosakšu pavasara dievietes Eostras vārda.” Citos avotos tas ir saistīts ar Astarti — feniķiešu auglības dievieti, kurai babiloniešu mitoloģijā atbilst Ištara.

Bībelē izskan brīdinājums kalpošanā Dievam nesekot tradīcijām un paražām, kas Dievam nav pieņemamas. (Marka 7:6—8.) 2. vēstulē korintiešiem, 6. nodaļas 17. pantā, ir rakstīts: ””Nošķirieties,” saka Jehova, ”un nepieskarieties nekam nešķīstam.”” Lieldienas ir pagāniski svētki, tāpēc tie, kas vēlas būt patīkami Dievam, tās nesvin.