Bailes. Tagad pierastas, taču ne uz visiem laikiem

DIEVA RAKSTU studētāji nav pārsteigti, ka bailes ir tik izplatītas. Jehovas liecinieki ar publisku sludināšanu ir darījuši cilvēkiem zināmus daudzus jo daudzus pierādījumus, ka mēs dzīvojam īpašā cilvēces vēstures posmā. Mēs zinām, ka šie laiki ir īpaši, — par to liecina, piemēram, bailes, kas ir tik ļoti izplatītas. Bet Jēzus uz mūsu dienām kā uz īpašiem laikiem norādīja jau sen. Viņš atbildēja uz apustuļu jautājumiem par savu klātbūtni un sistēmas nobeigumu jeb ”pasaules galu”. (Mateja 24:3.)

Šeit ir minēti daži no Jēzus pravietojumiem.

”Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, lielas zemes-trīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm.” (Lūkas 21:10, 11.)

Vai tu pamanīji vārdus ”šausmu parādības”? Vēlāk tajā pašā atbildē Jēzus pieminēja vēl kādu svarīgu faktu, kas ir saistīts ar bailēm, kuras var tieši un izšķirīgi skart tevi un tev tuvus cilvēkus. Bet, pirms mēs pievērsīsim tam uzmanību, pārskatīsim īsumā vēl dažus faktus, kas apstiprina, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās. (2. Timotejam 3:1.)

Karš — pamatots baiļu iemesls

Militārie konflikti ir izpostījuši daudzas zemeslodes daļas. Piemēram, naftas atradnes, kas tika pamestas degot pēc nesenā Tuvo Austrumu konflikta, žurnālā Geo tika nosauktas par ”lielāko cilvēka izraisīto dabas katastrofu”. Karos ir nogalināti vai sakropļoti cilvēku miljoni. Pirmā pasaules kara laikā mira miljoniem kareivju un civiliedzīvotāju, un Otrā pasaules kara laikā nogalināto skaits bija 55 miljoni. Atceries — aprakstīdams zīmi, kam būtu jāliecina par tuvo pasaules galu, Jēzus teica, ka ”tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti”.

Mēs nevaram neievērot arī genocīdu — centienus iznīcināt veselas tautas vai tautības. Miljonu armēņu, ebreju, ukraiņu, Kambodžas un Ruandas iedzīvotāju un vēl daudzu citu nāve ir vairojusi cilvēces vainu neaptveramā asinsizliešanā 20. gadsimtā. Asinsizliešana turpinās zemēs, kur reliģiozie ekstrēmisti uzkurina etnisko naidu. Karu dēļ zeme joprojām tiek slacīta ar cilvēku asinīm.

Mūsdienu kari prasa upurus pat tad, kad karadarbība jau ir beigusies. Piemēram, padomā par mīnām, kas bez lielas domāšanas tiek izliktas tik daudzās vietās. Organizācijas Human Rights Watch ziņojumā tika teikts, ka ”civiliedzīvotājus apdraud apmēram 100 miljonu mīnu visā pasaulē”. Šīs mīnas ir bīstamas vīriešiem, sievietēm un bērniem arī pēc tam, kad ir beidzies karš, kurā tās tikušas izmantotas. Ir zināms, ka ik mēnesi mīnas sakropļo vai nogalina tūkstošiem cilvēku vairāk nekā 60 valstīs. Kāpēc šādi draudi dzīvībai un cilvēku veselībai netiek sistemātiski likvidēti? Laikrakstā The New York Times tika atzīmēts: ”Katru dienu izlikto mīnu skaits ievērojami pārsniedz to mīnu skaitu, kas tiek padarītas nekaitīgas atmīnēšanas operācijās, tāpēc nelaimes gadījumos cieš arvien vairāk cilvēku.”

Raksts bija lasāms vienā no The New York Times 1993. gada numuriem un tajā tika ziņots, ka tirdzniecība ar šīm mīnām ir izaugusi par biznesu, kas ”ik gadus ienes 200 miljonu dolāru lielu peļņu”. Ar šo biznesu ir saistītas ”kādas 100 kompānijas un valsts uzņēmumi 48 valstīs”, no kurām tiek eksportētas 340 veidu mīnas. Par cilvēku zvēriskumu liecina tas, ka dažas mīnas tiek izgatavotas, lai izskatītos kā rotaļlietas un piesaistītu bērnu uzmanību. Iedomājies! Cilvēki apzināti plāno, kā sakropļot un iznīcināt bērnus! Kādā ievadrakstā ar nosaukumu ”100 miljoni elles mašīnu” tika teikts, ka mīnas ir ”nogalinājušas vai sakropļojušas vairāk cilvēku nekā atomieroči un ķīmiskie un bioloģiskie kaujas līdzekļi”.

Mīnas tomēr nav vienīgā nāvējošā prece, kas tiek pārdota pasaules tirgū. Mantrausīgie ieroču tirgotāji visā pasaulē apgroza miljardiem dolāru. Žurnālā The Defense Monitor, ko izdod ASV Aizsardzības informācijas centrs, tiek ziņots: ”Pagājušos desmit gados [viena no vadošajām valstīm] eksportēja ieročus 135 miljardu dolāru vērtībā.” Šī ietekmīgā valsts ”sankcionēja darījumus 63 miljardu dolāru vērtībā — darījumus, kas bija saistīti ar ieroču un militāru objektu pārdošanu un militāras apmācības sniegšanu 142 valstīm”. Tā tiek sagatavota augsne kariem un cilvēku ciešanām nākotnē. The Defense Monitor ir teikts, ka ”tikai 1990. gadā vien karu dēļ 5 miljoni cilvēku darbojās ar ieročiem, kas maksāja vairāk nekā 50 miljardus dolāru, un nogalināja ceturtdaļmiljona cilvēku, lielākoties civiliedzīvotājus”. Tu noteikti vari atcerēties vairākus karus, kas ir plosījušies pēc minētā gada un nesuši bailes un nāvi vēl citiem cilvēku miljoniem!

Vēl vairāk tiek postīta zemeslode un dzīvība uz tās

Profesors Barijs Komoners brīdina: ”Es uzskatu, ka tad, ja netiks apturēta nepārtrauktā Zemes piesārņošana, šī planēta pēc kāda laika vairs nebūs derīga, lai uz tās mājotu cilvēki.” Turpinājumā viņš apgalvo, ka problēma ir nevis nezināšana, bet apzināta alkatība. Vai tu domā, ka mūsu taisnīgais un mīlošais Dievs samierināsies ar šādu situāciju mūžīgi un pametīs mūs vienus ar mūsu bailēm par pieaugošo piesārņojumu? Tāpēc, ka Zeme tiek izpostīta, ir nepieciešams, lai postītāji tiktu saukti pie atbildības un lai pēc tam Dievs atjaunotu šo planētu. Arī par to Jēzus runāja, atbildēdams apustuļiem uz jautājumu par ”pasaules galu”.

Pirms mēs apskatām to, kā Dievs sauks cilvēkus pie atbildības, padomāsim vēl nedaudz par cilvēku rīcību. Pat tikai daļējs cilvēka nodarījumu uzskaitījums rāda bēdīgu ainu: skābais lietus un alkatīga koku izciršana, kas iznīcina veselus mežu masīvus; bezrūpīga radioaktīvo atkritumu, toksisko vielu un neattīrītu notekūdeņu izgāšana; ozona aizsargslāņa samazināšanās; vieglprātīga herbicīdu un pesticīdu izmantošana.

Komerciālo interešu un peļņas dēļ Zeme tiek apgānīta arī citādi. Ik dienas upēs, okeānos, gaisā un augsnē nonāk tonnām ražošanas atkritumu. Zinātnieki piegružo debesis ar kosmiskajiem atkritumiem. Ap Zemi ātri veidojas orbitālā izgāztuve. Ja nebūtu dabas procesu, ko Dievs ir izveidojis tā, lai Zeme varētu pati sevi atjaunot, mūsu kopīgā mājvieta neuzturētu dzīvību un cilvēks droši vien jau sen būtu nosmacis pats savos atkritumos.

Pat arī sevi cilvēks piesārņo. Piemēram, padomā par tabaku un citām narkotiskām vielām. Amerikas Savienotajās Valstīs atkarība no šādām vielām ir nodēvēta par ”vislielāko veselības problēmu valstī”. Šī problēma katru gadu tai izmaksā 238 miljardus dolāru, no kuriem 34 miljardi tiek iztērēti ”nevajadzīgai veselības aprūpei”, tas ir, tādu slimību ārstēšanai, no kurām varētu izvairīties. Cik daudz naudas un cilvēku dzīvību, tavuprāt, tiek atdots par tabaku vietā, kur tu dzīvo?

Visatļautība un vaļīgs dzīves veids, ko daudzi sauc par katra cilvēka tiesībām, dod baismīgu ražu — nāvējošas slimības, kas izplatās dzimumceļā un daudziem liek mirt pāragrā nāvē. Ir novērots, ka paziņojumi par nāves gadījumiem pilsētu lielākajos laikrakstos liecina par aizvien pieaugošu cilvēku skaitu, kas mirst vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Kāpēc? Bieži vien tāpēc, ka kaitīgie ieradumi ir ātri pievārējuši viņus. Arī šāds dzimumceļā nodoto un citu slimību pieaugums iederas Jēzus pravietojumā, jo viņš teica, ka būs ”mēris [”epidēmijas”, NW] vietu vietām”.

Vissliktākais tomēr ir cilvēka prāta un gara — tas ir, viņa attieksmes — piesārņojums. Padomā par visiem piesārņojuma veidiem, kas bija minēti iepriekš. Vai nav tiesa, ka lielākā daļa no tiem ir piesārņotas domāšanas iznākums? Paskaties, kādu postu izraisa slimīgs prāts, kad viens cilvēks dara pāri otram, slepkavojot, izvarojot, laupot un izdarot citus varasdarbus. Daudzi atzīst, ka miljoniem abortu, kas tiek izdarīti katru gadu, arī ir psihiska un garīga piesārņojuma pazīme.

Daudz ko no tā mēs vērojam jauniešu nostājā. Necieņa pret vecāku prasībām un pret cita veida vadību veicina ģimeņu iziršanu un likuma un kārtības ignorēšanu. Jauniešiem trūkst labdabīgu baiļu no varas, un tas ir tieši saistīts ar garīguma trūkumu. Tajā zināmā mērā ir vainojami cilvēki, kas māca evolūciju, ateismu un citas ticību graujošas teorijas. Tikpat vainīgi ir daudzi reliģiskie izglītotāji, kas, cenzdamies būt moderni un ”korekti”, neņem vērā Dieva Rakstus. Viņi un arī citi cilvēki, būdami piesātināti ar pasaules gudrību, māca pretrunīgas cilvēku filozofijas.

Sekas ir skaidri redzamas. Cilvēku rīcību nosaka nevis mīlestība pret Dievu un savu tuvāko, bet gan alkatība un naids. Šādas rīcības sliktie augļi ir amoralitāte, vardarbība un bezcerība. Diemžēl šādi apstākļi godīgiem cilvēkiem liek dzīvot bailēs, arī bailēs no tā, ka cilvēks varētu iznīcināt sevi un planētu.

Vai būs labāk vai sliktāk?

Kā mūsu nākotne ir saistīta ar bailēm? Vai bailes augs, jeb vai tās tiks pārvarētas? Pievērsīsim vēlreiz uzmanību vārdiem, ko Jēzus teica saviem apustuļiem.

Viņš norādīja uz kaut ko tādu, kas gaidāms tuvā nākotnē, — uz lielām bēdām. Lūk, ko viņš teica: ”Tūdaļ pēc šā laika bēdām saule aptumšosies, mēness nedos sava spīduma, zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi kustēsies. Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.” (Mateja 24:29, 30.)

Tātad mēs varam gaidīt, ka drīz sāksies lielās bēdas. Citi Bībeles pravietojumi parāda, ka to sākums būs iznīcinošs trieciens viltus reliģijai visā pasaulē. Tam sekos tikko minētie baismīgie notikumi, arī kādas parādības debesīs. Kā tas ietekmēs cilvēku miljonus?

Padomā par paralēlo Jēzus atbildes pierakstu, kur mēs atrodam plašākas pravietiskas norādes.

”Būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūŗa kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies.” (Lūkas 21:25, 26.)

Jā, tas mūs gaida nākotnē. Taču ne visi cilvēki pamirs izbailēs. Jēzus teica tieši pretējo: ”Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” (Lūkas 21:28.)

Šos uzmundrinājuma vārdus viņš teica saviem patiesajiem sekotājiem. Viņiem ir nevis jāpamirst izbailēs, bet jāredz iemesls bezbailīgi pacelt galvu, lai gan viņi zina, ka pavisam tuvu ir lielo bēdu kulminācija. Kāpēc viņiem nav jābaidās?

Tāpēc, ka Bībelē ir skaidri runāts par cilvēkiem, kas izglābsies no ”lielām bēdām”. (Atklāsmes 7:14.) Bībeles grāmatā, kurā šis apsolījums pierakstīts, ir teikts, ka tad, ja mēs esam izglābto cilvēku vidū, mēs varam piedzīvot vēl nebijušas svētības, ko dos Dievs. Šī apraksta nobeigumā tiek apstiprināts, ka Jēzus ”tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm”. (Atklāsmes 7:16, 17.)

Arī mēs varam būt starp tiem cilvēkiem, kas izjutīs šādas svētības un kam nebūs baiļu, kuras nomāc cilvēkus mūsdienās. Taču tas nenozīmē, ka viņiem nebūs pilnīgi nekādu baiļu, — Bībelē ir teikts, ka ir bailes, kas ir labas un veselīgas. Nākamajā rakstā ir apskatīts, kas tās ir par bailēm un kā tām būtu mūs jāietekmē.

[Attēls 8. lpp.]

Jehovas kalpotāji ar prieku gaida jauno pasauli, kas drīz tiks nodibināta

[Norāde par attēla autortiesībām 7. lpp.]

Piesārņojums: Godo-Foto fotoattēls; raķete: U.S. Army fotoattēls; degošie koki: Richard Bierregaard, Smithsonian Institution