”Mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla”
”Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis.” (MATEJA 11:29)
1., 2. a) Kas tev dzīvē ir sagādājis atspirdzinājumu? b) Kas cilvēkam jādara, lai iegūtu atspirdzinājumu, kuru apsolīja Jēzus?
KĀ ATSVAIDZINA vēsa duša tveicīgas dienas beigās vai salds miegs pēc gara un nogurdinoša ceļojuma! Atspirgst arī cilvēks, kas ir atbrīvojies no smagas nastas vai kam ir piedoti grēki un pārkāpumi. (Salamana Pamācības 25:25; Apustuļu darbi 3:19, 20.) Šādi gūts atspirdzinājums mūs pilda jauniem spēkiem, un mēs esam spējīgi darīt vairāk.
2 Ikviens, kas jūtas nospiests un noguris, var nākt pie Jēzus, jo viņš apsolīja tieši atspirdzinājumu. Bet, lai iegūtu šo atspirdzinājumu, pēc kā tik ļoti kāro sirds, cilvēkam labprāt jābūt gatavam uz noteiktu rīcību. ”Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis,” Jēzus teica, ”tad jūs atradīsit atvieglojumu [”atspirdzinājumu”, NW] savām dvēselēm.” (Mateja 11:29.) Kas ir šis jūgs? Un kā tas var atspirdzināt?
Patīkams jūgs
3. a) Kādi jūgi tika lietoti Bībeles laikos? b) Kādā nozīmē ir runāts par jūgu?
3 Jēzus un viņa klausītāji dzīvoja lauksaimnieciskā sabiedrībā un labi zināja, kas ir jūgs. To veido gara koka kārts ar diviem iedobumiem apakšdaļā, tā ka šo kārti var pārlikt pār kaklu diviem dzīvniekiem, parasti vēršiem, lai tos sajūgtu kopā arkla, ratu vai kaut kā cita vilkšanai. (1. Samuēla 6:7.) Jūgus lietoja arī cilvēki. Šādi jūgi jeb nēši bija vienkāršas kārtis vai nūjas ar katrā galā piestiprinātām nastām, un cilvēki tos nesa uz pleciem. Tā strādnieki spēja pārvietot smagas nastas. (Jeremijas 27:2; 28:10, 13.) Tā kā jūgs saistījās ar nastām un darbu, Bībelē par to bieži ir runāts pārnestā nozīmē — tas simbolizē kundzību un varu. (5. Mozus 28:48; 1. Ķēniņu 12:4; Apustuļu darbi 15:10.)
4. Ko simbolizē jūgs, kuru Jēzus piedāvā tiem, kas nāk pie viņa?
4 Kādu tad jūgu uzņemties Jēzus aicināja tos, kas nāca pie viņa pēc atspirdzinājuma? Atceries, viņš sacīja: ”Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis.” (Mateja 11:29.) Tas, kas mācās, ir māceklis. Tātad ņemt uz sevi Jēzus jūgu vienkārši nozīmē kļūt par viņa mācekli. (Filipiešiem 4:3 [”īstais likteņa biedri”, LB-65; ”jūga īstens biedris”, LB-1825].) Taču nepietiek tikai ar prātu saprast viņa mācības. Ir jārīkojas saskaņā ar tām — jādara darbs, ko Jēzus darīja, un jādzīvo tā, kā viņš dzīvoja. (1. Korintiešiem 11:1; 1. Pētera 2:21.) Labprāt jāpakļaujas viņa varai un tiem, kam viņš piešķir varu. (Efeziešiem 5:21; Ebrējiem 13:17.) Uzņemties Jēzus jūgu nozīmē kļūt par sevi veltījušu, kristītu kalpotāju, kas atzīst visas priekšrocības un pienākumus, kādi rodas līdz ar veltīšanos, un rīkojas saskaņā ar tiem. Tāds ir jūgs, ko Jēzus piedāvāja visiem, kuri nāca pie viņa pēc mierinājuma un atspirdzinājuma. Vai tu gribi to uzņemties? (Jāņa 8:31, 32.)
5. Kāpēc nav nepatīkami uzņemties Jēzus jūgu?
5 Gūt atspirdzinājumu, uzņemoties jūgu, — vai tā nav pretruna? Patiesībā nav, jo Jēzus teica, ka viņa jūgs ir ”patīkams”. Šis vārds norāda uz kaut ko jauku, labu, pieņemamu. (Mateja 11:30; Lūkas 5:39; Romiešiem 2:4; 1. Pētera 2:3.) Pēc aroda būdams namdaris, Jēzus, visticamāk, bija darinājis arklus un jūgus un prata izgatavot tādas formas jūgu, kas ļāva padarīt visvairāk un nodrošināja tik daudz ērtību, cik vien bija iespējams. Varbūt viņš bija apvilcis jūgus ar audumu vai ādu. Tā ir taisīti daudzi jūgi, lai novērstu pārmērīgu beršanos jeb trīšanos gar kaklu. Līdzīgi simboliskais jūgs, ko Jēzus mums piedāvā, ir ”patīkams”. Jā, viņa mācekļiem jāuzņemas arī noteikti pienākumi un atbildība, taču būt par mācekli nav nepatīkami vai nomācoši — tas atspirdzina. Gluži tāpat nav apgrūtinoši Jēzus debesu Tēva, Jehovas, baušļi. (5. Mozus 30:11; 1. Jāņa 5:3.)
6. Par ko Jēzus varēja domāt, teikdams: ”Ņemiet uz sevi manu jūgu.”?
6 Ir arī kaut kas cits, kas padara Jēzus jūgu ’patīkamu’ jeb viegli panesamu. Teikdams: ”Ņemiet uz sevi manu jūgu,” — viņš varēja domāt par vienu no divām iespējām. Ja Jēzus domāja par dubulto jūgu, kas savieno divus darba dzīvniekus kāda smaguma vilkšanai, tad viņš mūs aicināja uzņemties jūgu kopā ar viņu. Kāda svētība tā būtu — vilkt mūsu jūgu kopā ar Jēzu, plecu pie pleca! Ja turpretī Jēzus runāja par nēšiem, jūgu, ko izmantoja strādnieki, tad viņš mums piedāvāja līdzekli, kā atvieglot vai padarīt parocīgāku jebkuru nastu, kura mums jānes. Abos gadījumos Jēzus jūgs ir patiesa atspirdzinājuma avots, tāpēc ka viņš apgalvo: ”Jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs.”
7., 8. Kādu kļūdu daži izdara, kad sajūt spriedzi?
7 Kā mums būtu jārīkojas, ja jūtam, ka dzīves grūtību nasta nospiež mūsu plecus un kļūst nepanesama un ka spriedze ir sasniegusi galējo robežu? Daži var maldīgi domāt, ka Jēzus Kristus mācekļa jūgs ir pārlieku smags vai ka no viņiem tiek prasīts pārāk daudz, kaut gan īstenībā ikdienas rūpes ir tās, kas viņus nomāc. Reizēm cilvēki šādā situācijā pārtrauc apmeklēt kristiešu sapulces vai piedalīties kalpošanā, iespējams, cerēdami gūt kādu atvieglojumu. Taču tā ir nopietna kļūda.
8 Mēs augstu vērtējam to, ka Jēzus piedāvātais jūgs ir ”patīkams”. Bet, ja esam uzlikuši to nepareizi, tas var būt nepatīkams. Šādā gadījumā mums būtu jāpaskatās vērīgāk uz jūgu mūsu plecos. Ja kāda iemesla dēļ tas nav kārtībā vai nav mums pareizi pielāgots, tā lietošana ne tikai prasīs vairāk pūļu, bet arī izraisīs sāpes. Citiem vārdiem, ja teokrātiskā darbība mums sāk kļūt par nastu, mums jāpārbauda, vai veicam to pareizi. Kas mūs mudina darīt to, ko darām? Vai esam pienācīgi sagatavojušies, kad apmeklējam sapulces? Vai esam fiziski un garīgi gatavi, kad ejam tīruma kalpošanā? Vai mums ir ciešas un labas attiecības ar citiem draudzē? Un, galvenais, kādas ir mūsu attiecības ar Dievu Jehovu un viņa Dēlu, Jēzu Kristu?
9. Kāpēc kristieša jūgam nekad nebūtu jābūt nepanesamam slogam?
9 Kad mēs ar visu sirdi pieņemam Jēzus piedāvāto jūgu un mācāmies to pareizi nest, tad nav nekāda iemesla, lai tas jebkad līdzinātos nepanesamam slogam. Tiešām, iztēlodamies šo ainu — būt vienā jūgā kopā ar Jēzu —, mēs varēsim viegli saprast, uz kura pleciem patiesībā gulstas lielākais smagums. Līdzīgi ir ar mazuli, kas atspiežas pret bērnu ratiņu rokturi un domā, ka viņš tos stumj uz priekšu, lai gan īstenībā, protams, stūmējs ir viens no vecākiem. Dievs Jehova ir mīlošs Tēvs un labi pārzina mūsu spējas un vājības, un viņš atsaucas uz mūsu vajadzībām ar Jēzus Kristus starpniecību. ”Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū,” sacīja Pāvils. (Filipiešiem 4:19; salīdzināt Jesajas 65:24.)
10. Ko piedzīvo cilvēks, kurš nopietni izturas pret to, ka ir kļuvis par mācekli?
10 To ir pieredzējuši un sākuši atzinīgi novērtēt daudzi sevi veltījuši kristieši. Piemēram, Dženija katru mēnesi kalpo par palīgpionieri, kā arī strādā pilnu slodzi pasaulīgā darbā, kas prasa pamatīgu piepūli, un viņa izjūt visai lielu spriedzi. Tomēr viņa uzskata, ka pionieres kalpošana ir tā, kas viņai palīdz saglabāt dvēseles līdzsvaru. Šī aizņemtā sieviete vislielāko prieku dzīvē gūst, palīdzēdama cilvēkiem mācīties Bībeles patiesību un redzēdama, kā viņi maina savu dzīves veidu, lai saņemtu Dieva labvēlību. Viņa no sirds piekrīt Salamana Pamācību vārdiem: ”Tā Kunga svētība dara bagātu un rūpes tur nekā nepieliek.” (Salamana Pamācības 10:22, LB-26.)
Viegla nasta
11., 12. Par ko Jēzus domāja, teikdams, ka viņa nasta ir viegla?
11 Jēzus ne vien apsolīja ’patīkamu’ jūgu, bet arī apgalvoja: ”Mana nasta [ir] viegla.” Jau ”patīkams” jūgs atvieglina darbu; ja arī nasta ir viegla, strādāt patiešām ir prieks. Bet par ko Jēzus domāja, teikdams šos vārdus?
12 Padomā, ko darītu saimnieks, kas gribētu likt savus lopus pie cita darba, piemēram, aršanas vietā likt tiem vilkt ratus. Vispirms viņš izjūgtu dzīvniekus no arkla un tad iejūgtu tos ratos. Būtu pavisam aplam, ja viņš tos jūgtu vienlaikus gan arklā, gan ratos. Tāpat Jēzus neteica, lai cilvēki viņa nastu pievienotu tām nastām, ko tie jau nes. Viņš sacīja mācekļiem: ”Neviens pie mājas piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem.” (Lūkas 16:13.) Tāpēc Jēzus piedāvāja cilvēkiem izvēlēties. Vai viņi labāk paturētu smago nastu, kas jau bija uz viņu pleciem, vai arī atbrīvotos no tās un paņemtu Jēzus piedāvāto? Jēzus ar mīlestību mudināja: ”Mana nasta viegla.”
13. Kādu nastu cilvēki nesa Jēzus laikā, un kādas bija tā sekas?
13 Jēzus laikā ļaudis nopūlējās, nesdami smagu nastu, kas gūlās uz viņu pleciem despotisko romiešu valdnieku un reliģisko vadoņu — burta kalpu un liekuļu — dēļ. (Mateja 23:23.) Daži centās nokratīt romiešu jūgu un mēģināja mainīt stāvokli pašu spēkiem. Viņi iesaistījās politiskās cīņās, taču sekas bija katastrofālas. (Apustuļu darbi 5:36, 37.) Citi tiecās sasniegt labāku dzīvi ar materiālisma palīdzību un dziļi tajā iestiga. (Mateja 19:21, 22; Lūkas 14:18—20.) Kad Jēzus šiem cilvēkiem piedāvāja atvieglojumu un aicināja tos kļūt par viņa mācekļiem, ne visi bija gatavi atsaukties uz aicinājumu. Viņi nesa smagu nastu, tomēr vilcinājās nolikt to zemē un paņemt Jēzus nastu. (Lūkas 9:59—62.) Kā viņi kļūdījās!
14. Kā dzīves raizes un materiālās vēlēšanās var mūs nomākt?
14 Ja neesam piesardzīgi, mēs varam līdzīgi kļūdīties. Kad kļūstam par Jēzus mācekļiem, mēs atbrīvojamies no dzīšanās pēc tiem pašiem mērķiem un vērtībām, pēc kuriem dzenas cilvēki pasaulē. Kaut arī mums joprojām grūti jāstrādā, lai sagādātu dzīvei pašu nepieciešamāko, mēs to nepadarām par galveno. Tomēr dzīves raizes un kārdinājums pēc ērtībām var mūs stingri satvert savos žņaugos. Ja mēs to pieļaujam, šādas vēlēšanās var pat nomākt patiesību, ko dedzīgi esam pieņēmuši. (Mateja 13:22.) Mēs varam kļūt tik ļoti aizņemti ar šo vēlmju īstenošanu, ka mūsu kristīgie pienākumi pārtop nogurdinošās saistībās, ko vēlamies pēc iespējas ātrāk izpildīt, lai tiktu no tām vaļā. Mēs noteikti nevaram gaidīt nekādu atspirdzinājumu no mūsu kalpošanas Dievam, ja kalpojam ar šādu attieksmi.
15. Kādu brīdinājumu par materiālajām vēlmēm Jēzus izteica?
15 Jēzus norādīja, ka apmierinājuma pilnu dzīvi nenodrošina pūles izpildīt visas mūsu vēlēšanās, bet gan rūpes par vissvarīgāko dzīvē. ”Nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities,” viņš pamācīja. ”Vai dzīvība nav labāka nekā barība? un vai miesa nav labāka nekā drēbes?” Pēc tam Jēzus pievērsa uzmanību putniem debesīs un sacīja: ”Ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baŗo.” Runādams par lauka puķēm, viņš teica: ”Ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.” (Mateja 6:25—29.)
16. Kādas sekas, kā rāda pieredze, izraisa tas, ka cilvēks dzenas pēc materiālā?
16 Vai mēs varam kaut ko iemācīties no šiem vienkāršajiem uzskatāmajiem piemēriem? Nav retums šāda aina: jo neatlaidīgāk cilvēks pūlas uzlabot savu materiālo stāvokli, jo dziļāk viņš iegrimst pasaulīgo rūpju purvā, un nasta uz viņa pleciem kļūst arvien smagāka. Pasaulē ir milzums uzņēmēju, kas ir samaksājuši par saviem panākumiem materiālajā ziņā ar izjukušām ģimenēm, sagruvušām attiecībām laulībā, sabojātu veselību un daudz ko citu. (Lūkas 9:25; 1. Timotejam 6:9, 10.) Nobela prēmijas laureāts Alberts Einšteins reiz teica: ”Manta, redzami panākumi, sabiedrības atzinība, greznība — to vienmēr esmu nicinājis. Es uzskatu, ka pats labākais ikvienam ir parasts un pieticīgs dzīves veids.” Šajos vārdos tikai ir atkārtots apustuļa Pāvila vienkāršais padoms: ”Lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību.” (1. Timotejam 6:6.)
17. Kāds dzīves veids ir ieteikts Bībelē?
17 Ir kāds apstāklis, kas mums būtu jāpatur prātā. Kaut gan ”parasts un pieticīgs dzīves veids” rada daudz priekšrocību, pats par sevi tas nenodrošina apmierinājumu. Daudzi, apstākļu spiesti, dzīvo pieticīgi, bet nekādā ziņā nav ne apmierināti, ne laimīgi. Bībelē nav mudinājuma atteikties no materiālām ērtībām un dzīvot kā vientuļniekiem. Galvenais ir dievbijība, nevis pieticība. Tikai savienojot abas šīs īpašības, mēs saņemsim ”lielu ieguvumu”. Kas tas ir par ieguvumu? Tālāk šai pašā vēstulē Pāvils norāda, ka tie, kas ’neliek cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, uzkrās sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību’. (1. Timotejam 6:17—19.)
18. a) Kā cilvēks var iegūt patiesu atspirdzinājumu? b) Kādai attieksmei mums būtu jābūt pret izmaiņām, kas var būt nepieciešamas mūsu dzīvē?
18 Mēs gūsim atspirdzinājumu, ja mācāmies nolikt mūsu pašu smago nastu, ko varbūt nesam, un ņemt vieglo nastu, ko piedāvā Jēzus. Daudzi, kas ir pārveidojuši savu dzīvi, lai varētu vairāk piedalīties Ķēniņvalsts kalpošanā, ir atraduši ceļu uz īstu laimi un apmierinājumu. Protams, jābūt ticībai un drosmei, lai cilvēks uzņemtos veikt šādas izmaiņas. Ceļā var būt šķēršļi. Taču Bībelē ir lasāms atgādinājums: ”Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas.” (Salamans Mācītājs 11:4.) Daudz kas patiesībā nav tik grūts, kad esam nolēmuši to paveikt. Grūtākais, šķiet, ir apņemties. Mēs varam nokausēt sevi, cīnīdamies ar domu apņemties kaut ko darīt vai pretodamies tai. Ja mēs sadūšojamies un sākam rīkoties, tad mums pašiem par pārsteigumu varam saņemt svētības. Psalmu dziedātājs aicināja: ”Baudiet un redziet, cik tas Kungs ir labs.” (Psalms 34:9; 1. Pētera 1:13.)
’Atvieglojums jūsu dvēselēm’
19. a) Ko mēs varam gaidīt, apstākļiem pasaulē joprojām pasliktinoties? b) Par ko mēs esam pārliecināti, ja nesam Jēzus jūgu?
19 Apustulis Pāvils pirmajā gadsimtā atgādināja mācekļiem: ”Caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā.” (Apustuļu darbi 14:22.) Mūsdienās tā vēl arvien ir taisnība. Apstākļi pasaulē joprojām pasliktināsies, un spiediens, kas jāiztur visiem, kuri ir apņēmušies dzīvot taisnīgi un dievbijīgi, kļūs vēl lielāks. (2. Timotejam 3:12; Atklāsmes 13:16, 17.) Un tomēr mēs domājam tāpat kā apustulis Pāvils, kas teica: ”Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, un tomēr neesam izmisuši. Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši.” Jā, mēs varam paļauties uz Jēzu Kristu un iegūt spēku, kas pārsniedz dabisko. (2. Korintiešiem 4:7—9.) Ar visu sirdi uzņemdamies mācekļa jūgu, mēs ar prieku redzēsim, kā piepildās Jēzus solījums: ”Jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” (Mateja 11:29.)
Vai tu vari paskaidrot?
◻ Kas ir patīkamais jūgs, ko piedāvāja Jēzus?
◻ Kas mums būtu jādara, ja jūtam, ka mūsu jūgs kļūst par nastu?
◻ Par ko Jēzus domāja, kad sacīja, ka viņa nasta ir viegla?
◻ Kā mēs varam pārliecināties, ka mūsu nasta joprojām ir viegla?