Mīlestības pilns aicinājums nogurušajiem
”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” (MATEJA 11:28)
1. Ko Jēzus redzēja Galilejā sava trešā sludināšanas ceļojuma laikā?
MŪSU ĒRAS 32. gada sākumā Jēzus veica savu trešo sludināšanas ceļojumu pa Galileju. Viņš apstaigāja pilsētas un ciemus, ”mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evanģeliju un dziedinādams visas sērgas un slimības”. Jēzus redzēja ļaužu pulkus, un ”sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”. (Mateja 9:35, 36.)
2. Kā Jēzus palīdzēja cilvēkiem?
2 Taču Jēzus ne tikai žēloja cilvēkus — viņš darīja kaut ko vairāk. Pamācījis savus mācekļus lūgt ”pļaujas Kungu”, Dievu Jehovu, Jēzus viņus izsūtīja palīdzēt ļaudīm. (Mateja 9:38; 10:1.) Pēc tam viņš pats apliecināja cilvēkiem, ka ir iespējams iegūt patiesu atvieglojumu un mierinājumu. Viņš aicināja cilvēkus šādiem patīkamiem vārdiem: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” (Mateja 11:28, 29.)
3. Kāpēc Jēzus izteiktais uzaicinājums mūsdienās ir tikpat patīkams kā agrāk?
3 Mūsdienās daudzi jūtas tā, it kā viņu plecus nospiestu smaga nasta. (Romiešiem 8:22; 2. Timotejam 3:1.) Dažiem nopelnīt naudu iztikai vien nozīmē patērēt tik daudz laika un pūļu, ka paliek pavisam maz laika un spēka, ko veltīt ģimenei, draugiem vai jebkam citam. Daudzus piemeklē nopietnas slimības, ciešanas, depresija — un tās vēl nav visas fiziskās un emocionālās grūtības. Šāda sloga dēļ daži mēģina rast atvieglojumu izpriecu meklējumos, ēšanā, dzeršanā un pat narkomānijā. Tas, protams, tikai pasliktina situāciju, rada vairāk grūtību un palielina slogu. (Romiešiem 8:6.) Nav šaubu, ka Jēzus mīlestības pilnais uzaicinājums mūsdienās skan tikpat patīkami kā agrāk.
4. Kādi jautājumi mums jāapspriež, lai gūtu labumu no Jēzus mīlestības pilnā aicinājuma?
4 Bet kam cilvēki Jēzus laikā bija pakļauti, tā ka viņi likās ”novārdzināti un atstāti” un pamodināja Jēzū līdzjūtību? Kādas nastas viņiem bija jānes, un kā Jēzus izteiktais aicinājums varēja viņiem palīdzēt? Atbildes uz šiem jautājumiem mums var būt ļoti noderīgas, lai gūtu labumu no Jēzus mīlestības pilnā aicinājuma nogurušajiem.
Tie, kas ir ”bēdīgi un grūtsirdīgi”
5. Kāpēc ir saprotami, ka apustulis Matejs aprakstīja šo gadījumu Jēzus kalpošanā?
5 Interesanti ir tas, ka tikai Matejs aprakstīja šo gadījumu Jēzus kalpošanā. Būdams bijušais nodokļu iekasētājs, Matejs, saukts arī par Leviju, labi pārzināja kādu īpašu nastu, ko cilvēki nesa. (Mateja 9:9; Marka 2:14.) Grāmatā Daily Life in the Time of Jesus (Ikdienas dzīve Jēzus laikā) ir rakstīts: ”Nodokļi, kas [jūdiem bija] jāmaksā naudā un graudā, bija ārkārtīgi lieli, un īpaši apgrūtinoši bija valsts nodokļi un reliģiskie nodokļi, kas bija spēkā vienlaicīgi; mazu to vidū nebija.”
6. a) Kāda bija nodokļu sistēma Jēzus laikā? b) Kāpēc nodokļu iekasētājiem bija tik slikta reputācija? c) Ko Pāvils uzskatīja par nepieciešamu atgādināt citiem kristiešiem?
6 Jo sevišķi ļaudis apgrūtināja tā laika nodokļu sistēma. Tiesības iekasēt nodokļus provincēs romiešu ierēdņi pārdeva vairāksolīšanā. Šo tiesību ieguvēji savukārt izmantoja citus cilvēkus, kas tieši pārraudzīja nodokļu iekasēšanu vietās, kur paši dzīvoja. Ikviens šajā hierarhijā uzskatīja par pilnīgi attaisnojamu palielināt savu peļņu jeb tiesu. Piemēram, Lūka stāsta, ka ”tur bija kāds cilvēks, vārdā Caķejs, tas bija virsmuitnieks, bagāts vīrs”. (Lūkas 19:2.) ”Virsmuitnieks” Caķejs un viņa padotie, jādomā, bija iekrājuši savu bagātību uz nabadzīgo cilvēku rēķina. Šāda sistēma izraisīja dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un korupciju, tāpēc ļaudis ierindoja nodokļu iekasētājus jeb muitniekus starp grēciniekiem un netiklēm, un daudzos gadījumos, iespējams, tas bija pelnīti. (Mateja 9:10; 21:31, 32; Marka 2:15; Lūkas 7:34.) Tā kā cilvēku nasta bija gandrīz nepanesama, tad nav pārsteidzoši, ka apustulis Pāvils uzskatīja par nepieciešamu atgādināt saviem biedriem kristiešiem, lai tie negaustos par romiešu jūgu; viņš teica: ”Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita.” (Romiešiem 13:7a; salīdzināt Lūkas 23:2.)
7. Kā romiešu likumos noteiktie soda veidi palielināja cilvēku nastas?
7 Pāvils kristiešiem atgādināja arī vajadzību parādīt ”bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa”. (Romiešiem 13:7b.) Romieši bija pazīstami ar nežēlīgajiem un bargajiem sodiem, kādi bija noteikti viņu likumos. Lai turētu ļaudis paklausībā, viņi bieži tos pātagoja, pēra, piesprieda smagus cietumsodus un nāvessodus. (Lūkas 23:32, 33; Apustuļu darbi 22:24, 25.) Pat jūdu vadoņiem bija piešķirtas tiesības izmantot tādu sodu, kāds tiem likās pareizs. (Mateja 10:17; Apustuļu darbi 5:40.) Katru, uz ko attiecās šī sistēma, tā noteikti pilnībā pakļāva vai pat cietsirdīgi apspieda.
8. Kā reliģiskie vadoņi uzkrāva nastu ļaužu pleciem?
8 Tomēr vēl sliktāka par romiešu nodokļiem un likumiem bija nasta, ko vienkāršajiem cilvēkiem bija uzkrāvuši tā laika reliģiskie vadoņi. Jēzus, šķiet, pirmām kārtām domāja tieši par šo nastu, sacīdams, ka ļaudis ir ”bēdīgi un grūtsirdīgi”. Reliģiskie vadoņi nesniedza nomāktajiem cerību un mierinājumu; kā teica Jēzus, viņi ”sasien smagas nastas un liek tās cilvēkiem uz pleciem, bet paši negrib ne ar pirkstu tās kustināt”. (Mateja 23:4; Lūkas 11:46.) Evaņģēlijos nav iespējams nepamanīt reliģisko vadoņu, īpaši rakstu mācītāju un farizeju, augstprātības, bezjūtības un liekulības nepārprotamu attēlojumu. Viņi nievājoši izturējās pret vienkāršajiem cilvēkiem, uzskatīdami tos par nemācītiem un netīriem, un nicināja svešiniekus to vidū. Komentārā par viņu attieksmi ir teikts: ”Cilvēks, kas pārslogo zirgu, mūsdienās ir atbildīgs likuma priekšā. Ko var teikt par cilvēku, kas uzkrāva 613 baušļus ”zemes ļaudīm”, kuriem nebija nekādas reliģiskas izglītības, un tad, nedarīdams neko, lai tiem palīdzētu, tos apsūdzēja bezdievībā?” Protams, īstā nasta nebija Mozus bauslība, bet gan milzums tradīciju, kas bija uzveltas ļaužu pleciem.
Patiesais grūtību cēlonis
9. Kāds bija tautas stāvoklis Jēzus laikā salīdzinājumā ar tās stāvokli ķēniņa Salamana laikā?
9 Dažkārt materiālās grūtības smagi nospieda cilvēkus un daudzi grima nabadzībā. Izraēliešiem bija pienākums maksāt saprātīgus, Mozus bauslībā noteiktus nodokļus. Salamana valdīšanas laikā cilvēki atbalstīja ļoti dārgus visas tautas pasākumus, piemēram, tempļa un citu celtņu būvniecību. (1. Ķēniņu 7:1—8; 9:17—19.) Un tomēr ļaudis, kā stāstīts Bībelē, ”ēda, un dzēra, un līksmojās. [..] Un ikviens Jūdā un Israēlā dzīvoja droši, zem sava vīna koka un zem sava vīģes koka sēdēdams, no Dana līdz pat Bēršebai it visu Salamana dzīves laiku.” (1. Ķēniņu 4:20; 5:5.) Kā lai izskaidro šādu atšķirību?
10. Kas bija radījis stāvokli, kādā Izraēls atradās pirmajā gadsimtā?
10 Visu laiku, kamēr tauta bija nelokāma patiesajā pielūgsmē, Jehova pret to izturējās labvēlīgi un to svētīja ar drošību un pārticību, lai arī tautas izdevumi bija lieli. Taču Jehova brīdināja, ka tad, ja izraēlieši ’nogrieztos un viņam nesekotu un nesargātu viņa baušļus’, viss būtiski pārmainītos. Tad ”Israēls [būtu] par palamu un apsmieklu visām tautām”. (1. Ķēniņu 9:6, 7.) Tieši tā arī notika. Izraēls nonāca citu valstu pakļautībā, un kādreiz varenā ķēniņvalsts pārvērtās par parastu koloniju. Cik dārga maksa par garīgo pienākumu nepildīšanu!
11. Kāpēc Jēzus uzskatīja, ka cilvēki ir ”novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”?
11 Minētais mums palīdz saprast, kāpēc Jēzus domāja, ka ļaudis, ko viņš redzēja, ”bija novārdzināti un atstāti”. Tie bija izraēlieši, Jehovas tautas cilvēki, kas kopumā centās dzīvot saskaņā ar Dieva likumiem un pielūgt Dievu viņam pieņemamā veidā. Taču viņus izmantoja un apspieda ne vien politiskie un ekonomiskie spēki, bet arī viņu pašu atkritušie reliģiskie vadoņi. Šie cilvēki bija ”kā avis, kam nav gana”, jo nebija neviena, kas par viņiem parūpētos vai viņus aizstāvētu. Viņiem bija vajadzīga palīdzība, lai cīnītos ar ļoti skarbo realitāti. Jēzus mīlestības pilnais un laipnais aicinājums bija tieši laikā!
Jēzus aicina pašreiz
12. Ko mūsdienās izjūt Dieva kalpotāji un citi cilvēki ar godīgu sirdi?
12 Daudzējādā ziņā mūsdienās ir līdzīga situācija. Cilvēki, kas cenšas godīgi pelnīt iztikas līdzekļus, jūt, ka viņiem ir grūti izturēt negodīgās sistēmas spiedienu un prasības. No šāda spiediena nav pasargāti pat tie, kas ir veltījuši savu dzīvi Jehovam. Vēstis rāda, ka dažiem Jehovas kalpotājiem kļūst arvien grūtāk izpildīt visus pienākumus, lai gan viņi vēlas to darīt. Viņi jūtas nomākti, noguruši, novārdzināti. Dažiem pat liekas, ka atvieglojums būtu iegūstams, ja varētu vienkārši pamest visu un kaut kur nozust, lai atgūtu mieru. Vai tu kādreiz esi tā juties? Vai tā jūtas kāds, ko tu labi pazīsti? Tiešām, Jēzus patīkamais aicinājums mums šobrīd ir ļoti nozīmīgs.
13. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jēzus spēj mums palīdzēt, lai mēs rastu atpūtu un atvieglojumu?
13 Pirms Jēzus izteica mīlestības pilno aicinājumu, viņš sacīja: ”Visas lietas man ir mana Tēva nodotas, un neviens nepazīst Dēlu, kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu, kā vien Dēls, un kam Dēls to grib darīt zināmu.” (Mateja 11:27.) Tā kā pastāv tik ciešas attiecības starp Jēzu un viņa Tēvu, mēs esam pārliecināti, ka, pieņemot Jēzus uzaicinājumu un kļūstot par viņa mācekļiem, mēs varam izveidot tuvas, personiskas attiecības ar Jehovu, ’iepriecināšanas Dievu’. (2. Korintiešiem 1:3; salīdzināt Jāņa 14:6.) Turklāt ’visas lietas ir nodotas Jēzum Kristum’, tāpēc viņam vienīgajam ir spēks un vara padarīt vieglākas mūsu nastas. Kuras? Tās, ko uzliek negodīgā politiskā, komerciālā un reliģiskā sistēma, un tāpat tās, kuru cēlonis ir mūsu mantotais grēks un nepilnība. Cik ļoti uzmundrinoši un nomierinoši ir domāt par to!
14. No kāda mokoša darba Jēzus varēja sniegt atvieglojumu?
14 Jēzus turpināja: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi [”nopūlaties”, NW] un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28.) Jēzus noteikti neiebilda pret smagu darbu — ne vienu reizi vien viņš mācekļus pamācīja pūlēties darbā, kas bija pie rokas. (Lūkas 13:24.) Bet vārds ”nopūlaties” (”strādājat”, Kingdom Interlinear) norāda uz ilgstošu, nogurdinošu darbu, kam bieži nav vērā ņemamu rezultātu. Ar vārdu ”grūtsirdīgi” savukārt ir domāts apgrūtinājums, kas pārsniedz normālu spēju robežas. Pastāv atšķirība starp cilvēku, kas mēģina uzrakt apslēptus dārgumus, un cilvēku, kas rok grāvjus labošanas darbu nometnē. Abi veic vienlīdz smagu darbu. Tomēr viens pilda uzdevumu ar dedzību, kurpretī otram tas šķiet nebeidzams un apnicīgs. Starpību rada darba mērķis un šī mērķa trūkums.
15. a) Kas mums būtu sev jāpajautā, ja jūtam, ka uz mūsu pleciem gulst smaga nasta? b) Ko var teikt par mūsu nastu cēloņiem?
15 Vai tu jūties ’nopūlējies un grūtsirdīgs’ un domā, ka tev pietrūkst laika un spēku tam, kas no tevis tiek prasīts? Vai nastas, ko tu nes, tev šķiet pārlieku smagas? Ja tā ir, var būt noderīgi sev pajautāt: kālab es pūlos? Kādu nastu es nesu? Vairāk nekā pirms 80 gadiem kāds Bībeles komentētājs par to rakstīja: ”Ja mēs domājam par dzīves nastām, tad redzam, ka tās var iedalīt divās grupās; mēs varam tās nosaukt par pašu uzliktajām un neizbēgamajām: tām, ko izraisa mūsu pašu darbība, un tām, ko tā neizraisa.” Tad viņš piebilda: ”Pēc stingras pašpārbaudes daudzi no mums būtu pārsteigti, cik lielu daļu no visām mūsu nastām veido tās, ko esam uzlikuši paši sev.”
16. Kādas nevajadzīgas nastas mēs varam uzņemties?
16 Kādas ir dažas no nastām, ko mēs varbūt esam uzņēmušies paši? Mēs tagad dzīvojam materiālistiskā, izpriecu kārā un amorālā pasaulē. (2. Timotejam 3:1—5.) Pat kristiešiem, kas veltījuši sevi Dievam, pastāvīgi jāiztur spiediens, kurš viņus mudina piemēroties pasaules modei un dzīves veidam. Apustulis Jānis rakstīja par ’miesas kārumu, acu kārumu un dzīves lepnību’. (1. Jāņa 2:16.) Šis spiediens ir spēcīgs, un tas viegli var mūs ietekmēt. Ir zināms, ka daži ir bijuši gatavi iestigt dziļos parādos, lai baudītu vairāk pasaulīgu izpriecu vai saglabātu noteiktu dzīves veidu. Vēlāk viņi atklāj, ka jāpatērē pārmērīgi daudz laika strādājot vai jāuzņemas vairāki darbi, lai iegūtu naudu parādu nomaksāšanai.
17. Kas var vēl vairāk apgrūtināt nastas nešanu, un kāds var būt pretlīdzeklis?
17 Kāds var spriest, ka nav nekas slikts, ja viņam pieder kaut kas tāds, kas pieder citiem, vai ja viņš dara kaut ko tādu, ko dara citi; tomēr šim cilvēkam ir svarīgi noteikt, vai viņš nevajadzīgi nepalielina savu nastu. (1. Korintiešiem 10:23.) Mūsu spēks ir ierobežots: lai uzņemtos jaunu nastu, no kaut kā jāatsakās. Bieži vispirms tiek atmests tas, kas ir sevišķi nozīmīgs mūsu garīgajai labklājībai — personīgās Bībeles studijas, sapulču apmeklēšana un tīruma kalpošana. Tāpēc zūd garīgais spēks, un līdz ar to panest slogu kļūst vēl grūtāk. Jēzus Kristus brīdināja no šādām briesmām, kad teica: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks.” (Lūkas 21:34, 35; Ebrējiem 12:1.) Ja kāds jūtas nomākts un ir pārguris, viņam ir grūti pamanīt slazdu un izvairīties no tā.
Atbrīvošana un atvieglojums
18. Ko Jēzus piedāvā tiem, kas nāk pie viņa?
18 Tāpēc Jēzus ar mīlestību piedāvāja zāles: ”Nāciet šurp pie manis.., es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28.) Šajā un nākamajā pantā lasāmie vārdi ”atvieglināt” un ”atvieglojums” ir pārtulkoti no grieķu valodas vārdiem, kas atbilst vārdam, ar kuru Septuagintā ir tulkots ebreju apzīmējums ”sabatam” vai ”sabata ievērošanai”. (2. Mozus 16:23.) Tātad Jēzus nesolīja, ka tiem, kas nāca pie viņa, vairs nebūs jāstrādā; viņš apsolīja šos cilvēkus atvieglot, lai tie būtu gatavi darbam, kas viņiem jāveic saskaņā ar Dieva nodomu.
19. Kā cilvēks ’nāk pie Jēzus’?
19 Bet kā cilvēks ’nāk pie Jēzus’? Saviem mācekļiem Jēzus sacīja: ”Ja kas grib man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot man.” (Mateja 16:24.) Tātad nākt pie Jēzus nozīmē pakļaut savu gribu Dieva un Kristus gribai, uzņemties noteiktu atbildību un neatteikties no šāda dzīves veida. Vai šīs prasības ir pārmērīgas? Vai maksa ir par lielu? Pārrunāsim, ko Jēzus teica pēc tam, kad ar mīlestības pilno aicinājumu bija vērsies pie nogurušajiem.
Vai tu atceries?
◻ Kādas nastas gūlās uz ļaužu pleciem Jēzus laikā?
◻ Kas bija cilvēku grūtību patiesais cēlonis?
◻ Kā mums būtu jāpārbauda sevi, ja jūtamies ļoti apgrūtināti?
◻ Kādas nevajadzīgas nastas mēs varam uzņemties?
◻ Kā mēs varam saņemt Jēzus apsolīto atvieglojumu?
[Attēls 21. lpp.]
Kādas ir dažas no nastām, ko mēs varbūt paši esam uzņēmušies?
[Norāde par attēla autortiesībām 21. lpp.]
Ar Bahamas Ministry of Tourism laipnu atļauju