Agrīno Dieva kalpu cieņa pret sievietēm

”Dievs tas Kungs sacīja: ”Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu.”” (1. MOZUS 2:18)

1. Kā seno laiku sieviešu liktenis ir aprakstīts kādā Bībeles vārdnīcā?

”NEKUR senajās Vidusjūras zemēs vai Tuvajos Austrumos sievietēm nebija dota tāda brīvība, kāda viņām ir mūsdienu rietumu sabiedrībā. Parasti sievietes bija pakļautas vīriešiem, tāpat kā vergi bija pakļauti brīvajiem un jaunie — vecajiem. [..] Pastāvēja uzskats, ka zēni ir vērtīgāki par meitenēm, un mazas meitenes dažkārt tika pamestas, lai viņas ietu bojā.” Tā kādā Bībeles vārdnīcā ir aprakstīts sieviešu liktenis senatnē.

2., 3. a) Ko, saskaņā ar kādu ziņojumu, var teikt par daudzu sieviešu stāvokli mūsdienās? b) Kādi jautājumi rodas?

² Lielā daļā zemju stāvoklis joprojām nav daudz labāks. ASV Valsts departamenta gadskārtējā ziņojumā par cilvēka tiesībām, kas izdots 1994. gadā, pirmoreiz tika pievērsta uzmanība attieksmei pret sievietēm. ”Dati par 193 valstīm rāda: pastāvīga diskriminācija ir dzīves īstenība,” par šo ziņojumu bija teikts kādā New York Times virsrakstā.

³ Ļoti daudz visdažādākās izcelsmes sieviešu ir saistītas ar Jehovas tautu visā pasaulē, un tāpēc rodas daži jautājumi. Vai tikko aprakstītā attieksme pret sievietēm atbilst sākotnējai Dieva iecerei? Kā pret sievietēm izturējās Jehovas kalpi Bībeles laikos? Un kā pret viņām būtu jāizturas mūsdienās?

Palīgs un papildinājums

4. Ko Jehova teica, kad pirmais vīrietis kādu laiku bija pavadījis Ēdenes dārzā vienatnē, un ko Dievs tad izdarīja?

⁴ Kad Ādams kādu laiku Ēdenes dārzā bija pavadījis vienatnē, Jehova teica: ”Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu [”viņa papildinājumu”, NW].” (1. Mozus 2:18.) Ādams bija pilnīgs vīrietis, tomēr Radītāja nodoma īstenošanai bija nepieciešams vēl kaut kas. Lai apmierinātu šo vajadzību, Jehova radīja sievieti un izveidoja pirmo laulību. (1. Mozus 2:21—24.)

5. a) Kā Bībeles sarakstītāji bieži lieto ebreju lietvārdu, kas tulkots ar vārdu ”palīgs”? b) Uz ko norāda tas, ka Jehova runāja par pirmo sievieti kā par ”papildinājumu”?

⁵ Vai vārdi ”palīgs” un ”papildinājums” liecina, ka Dievs sievietei ierādīja pazemojošu vietu? Gluži otrādi. Bībeles sarakstītāji bieži lieto ebreju lietvārdu (ēzer), kas tulkots ar vārdu ”palīgs”, kad viņi runā par Dievu. Piemēram, Jehova ir ”mūsu palīgs un vairogs”. (Psalms 33:20; 2. Mozus 18:4; 5. Mozus 33:7.) Hozejas 13:9 Jehova pats nosauc sevi par Izraēla ”palīgu” (LB-26). Savukārt par ebreju vārdu (neged), kas tulkots ar vārdu ”papildinājums”, kāds Bībeles speciālists paskaidro: ”Gaidītā palīdzība nav tikai līdzdalība ikdienas darbā vai bērnu radīšanā.., bet abpusējs atbalsts, ko sniedz draudzīgas attiecības.”

6. Kas tika pateikts pēc sievietes radīšanas un kāpēc?

⁶ Tāpēc nav nekā pazemojoša tajā, ka Jehova dēvēja sievieti par ”palīgu” un ”papildinājumu”. Sievietei piemita savas garīgās, emocionālās un fiziskās īpašības. Viņa bija vērtīgs un vīrietim visnotaļ atbilstošs papildinājums. Katrs no viņiem bija citāds, bet katrs bija vajadzīgs, lai saskaņā ar Radītāja nodomu ’piepildītu zemi’. Neapšaubāmi abi — gan vīrietis, gan sieviete — jau bija radīti, kad ”Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs”. (1. Mozus 1:28, 31.)

7., 8. a) Kā mainījās sievietes stāvoklis līdz ar grēka rašanos Ēdenē? b) Kādi jautājumi par 1. Mozus 3:16 piepildījumu Jehovas kalpu starpā ir radušies?

⁷ Līdz ar grēka rašanos vīrieša un sievietes dzīve izmainījās. Jehova paziņoja spriedumu abiem grēciniekiem. ”Vairodams Es vairošu tavus grūtumus un tavas nopūtas, kad tu kļūsi māte,” Jehova teica Ievai, runādams tā, it kā pats izraisītu šīs sekas, lai gan viņš tās tikai pieļāva. Dievs piebilda: ”Sāpēs tev būs bērnus dzemdēt, un tava iegriba būs pēc tava vīra, bet viņam būs valdīt pār tevi.” (1. Mozus 3:16.) Kopš tā laika daudzas sievas ir izjutušas vīru kundzību, un bieži vien tā ir bijusi barga kundzība. Atkal un atkal vīri nevis ir novērtējuši sievu palīdzību un atbalstu, bet gan izturējušies pret viņām kā pret kalponēm vai verdzenēm.

⁸ Ko tad īsti 1. Mozus 3:16 piepildījums nozīmēja sievietēm, kas pielūdza Jehovu? Vai tagad viņām atlika vienīgi iztapt un pazemoties? Nepavisam! Tomēr Bībelē ir stāstīts par tādiem ar sievietēm saistītiem notikumiem un paražām, kas mūsdienās daudzviet varētu likties nepieņemami, — ko var sacīt par tiem?

Saprast Bībelē aprakstītās paražas

9. Kādi trīs apstākļi mums jāpatur prātā, domājot par Bībeles laiku paražām, kas bija saistītas ar sievietēm?

⁹ Bībeles laikos Dieva kalpi labi izturējās pret sievietēm. Protams, domājot par to laiku paražām, kas bija saistītas ar sievietēm, ir noderīgi paturēt prātā dažus apstākļus. Pirmkārt, Bībelē minētās nepatīkamās situācijas, kuru cēlonis bija ļaunu vīriešu savtīga uzkundzēšanās, neliecina, ka Dievs šādu attieksmi pret sievietēm būtu atzinis par pareizu. Otrkārt, Jehova gan uz laiku pieļāva noteiktas paražas savu kalpu vidū, taču neatstāja šo paražu ievērošanu pašplūsmai un tā aizsargāja sievietes. Treškārt, mums jāsargājas vērtēt seno laiku ieradumus pēc mūsdienu mērauklas. Tā laika sievietes, iespējams, nebūt neuzskatīja par pazemojošām kādas paražas, kas mūsu laikabiedriem varētu likties nepievilcīgas. Apskatīsim dažus piemērus.

10. Kāda bija Jehovas attieksme pret poligāmiju, un kas parāda, ka viņš nekad nebija atteicies no savas sākotnējās normas — monogāmijas?

¹⁰ Poligāmijaa. Iesākumā Jehova nebija domājis, ka sievai būtu kopīgs vīrs ar kādu citu sievieti. Dievs radīja Ādamam tikai vienu sievu. (1. Mozus 2:21, 22.) Pēc Ēdenes dumpja poligāmija pirmo reizi parādījās Kaina līnijā. Vēlāk tā kļuva par paražu un to pārņēma daži Jehovas kalpi. (1. Mozus 4:19; 16:1—3; 29:21—28.) Kaut gan Jehova pieļāva poligāmiju, kas veicināja izraēliešu skaita pieaugumu, viņš izturējās pret sievietēm ar līdzcietību, iekārtodams visu tā, lai sievas un to bērni būtu aizsargāti. (2. Mozus 21:10, 11; 5. Mozus 21:15—17.) Turklāt Jehova nekad neatteicās no savas sākotnējās normas — monogāmijas. Noam un viņa dēliem, kam tika atkārtota pavēle ’augļoties un piepildīt zemi’, katram bija pa vienai sievai. (1. Mozus 7:7; 9:1; 2. Pētera 2:5.) Dievs sevi attēloja kā vienas sievas vīru, simboliski aprakstot savas attiecības ar Izraēlu. (Jesajas 54:1, 5.) Vēlāk Jēzus Kristus atjaunoja šo sākotnējo Dieva normu, un agrīno kristiešu draudzē pastāvēja monogāmija. (Mateja 19:4—8; 1. Timotejam 3:2, 12.)

11. Kāpēc Bībeles laikos tika maksāts izpirkums par līgavu, un vai tādā veidā sievietes tika noniecinātas?

¹¹ Izpirkuma maksa par līgavu. Grāmatā Ancient Israel—Its Life and Institutions (Senā Izraēla — tās dzīve un institūti) ir teikts: ”Pienākums maksāt naudas summu vai tās ekvivalentu meitenes ģimenei, bez šaubām, padarīja izraēliešu laulības ārēji līdzīgas pirkumam. Taču [izpirkums par līgavu], šķiet, galvenokārt bija nevis maksa par sievieti, bet kompensācija, kas tika dota ģimenei.” (Kursīvs mūsu.) Tātad līgavas izpirkšanas maksa bija paredzēta, lai atlīdzinātu sievietes ģimenei viņas zaudējumu, kā arī pūles un līdzekļus, ko ģimene bija ieguldījusi, kad rūpējās par viņu. Šī maksa bija apstiprinājums tam, cik daudz sieviete ir nozīmējusi savai ģimenei, bet nevis viņas noniecinājums. (1. Mozus 34:11, 12; 2. Mozus 22:15; skatīt 21.—24. lpp. 1989. gada 15. janvāra Sargtornī, angļu val.)

12. a) Kā Rakstos dažkārt ir dēvēti precēti vīrieši un sievietes, un vai šie apzīmējumi sievietēm likās aizvainojoši? b) Kas ir zīmīgs vārdos, ko Jehova lietoja Ēdenē? (Skatīt zemsvītras piezīmi.)

¹² Vīri — ”īpašnieki”. Kāds gadījums Ābrahāma un Sāras dzīvē 1918. g. p.m.ē. skaidri parāda, ka viņu laikā jau bija kļuvis par paradumu uzskatīt precētu vīrieti par ”īpašnieku” (ebrejiski baal), bet precētu sievieti — par ”īpašumu” (ebrejiski beūlā). (1. Mozus 20:3, NW.) Šie apzīmējumi pēc tam vairākkārt ir lietoti Rakstos, un nekas nenorāda, ka pirmskristiešu laikos sievietēm tie būtu likušies aizvainojoši.b (5. Mozus 22:22, NW.) Turklāt ar sievām nevarēja rīkoties tāpat kā ar materiālu īpašumu. Īpašumu vai bagātību varēja pirkt, pārdot, pat mantot, bet to nevarēja darīt ar sievu. ”Namu un mantu manto no vecākiem,” ir teikts Bībeles sakāmvārdā, ”bet sapratīgu sievu no tā Kunga.” (Salamana Pamācības 19:14; 5. Mozus 21:14.)

Cieņa pret viņām

13. Kāds bija sieviešu stāvoklis, kad dievbijīgi vīrieši ņēma vērā Jehovas piemēru un paklausīja viņa Likumam?

¹³ Kāda tad pirmskristiešu laikos bija sieviešu vieta Dieva kalpu vidū? Kā viņas tika vērtētas, un kāda bija izturēšanās pret viņām? Īsi to varētu pateikt tā: kad dievbijīgi vīrieši ņēma vērā paša Jehovas piemēru un paklausīja viņa Likumam, tad sievietes saglabāja pašcieņu un viņām bija daudz tiesību un priekšrocību.

14., 15. Kas norāda, ka sievietes Izraēlā tika cienītas, un kāpēc Jehova taisnīgi varēja vēlēties, lai viņa kalpi vīrieši tās cienītu?

¹⁴ Sievietes bija jāciena. Dieva Likumā Izraēlam bija pavēlēts godāt kā tēvu, tā māti. (2. Mozus 20:12; 21:15, 17.) ”Ikviens lai bīstas savu māti un savu tēvu,” ir teikts 3. Mozus 19:3. Kad Batseba reiz griezās pie sava dēla Salamana, ”ķēniņš piecēlās, lai dotos tai pretī, un viņš nolieca savu seju viņas priekšā pie zemes”, tā apliecinādams cieņu. (1. Ķēniņu 2:19.) Lūk, kas ir rakstīts Encyclopaedia Judaica: ”Vienīgi sabiedrībā, kurā sievietes tika cienītas, bija iespējams pravietiski salīdzināt Dieva mīlestību pret Izraēlu ar vīra mīlestību pret savu sievu.”

¹⁵ Jehova vēlas, lai viņa kalpi vīrieši cienītu sievietes, jo viņš tās ciena. Uz to norāda Rakstu vietas, kurās Jehova tēlaini izmanto sievietes pārdzīvojumus, salīdzinādams savas jūtas ar sievietes jūtām. (Jesajas 42:14; 49:15; 66:13.) Tas palīdz lasītājam saprast, ko Jehova izjūt. Interesanti, ka vārdam apžēlošanās vai žēlsirdība atbilstošais ebreju vārds, ko Jehova attiecina uz sevi, cieši ir saistīts ar ebreju vārdu klēpis un var nozīmēt ’mātes jūtas’. (2. Mozus 33:19; Jesajas 54:7.)

16. Kādi piemēri parāda, ka dievbijīgu sieviešu padoms tika augstu vērtēts?

¹⁶ Dievbijīgu sieviešu padoms tika augstu vērtēts. Kad dievbijīgais Ābrahāms reiz vilcinājās klausīt savas Dievam uzticīgās sievas Sāras padomam, Jehova viņam teica: ”Paklausi Sārai.” (1. Mozus 21:10—12.) Ēzava sievas hetietes ”darīja sirdsēstus Īzākam un Rebekai”. Beidzot Rebeka atzinās, cik ļoti viņu sāpinātu tas, ja viņu dēls Jēkabs arī apprecētu hetieti. Ko darīja Īzāks? ”Tad,” ir minēts aprakstā, ”Īzāks aicināja Jēkabu, un svētīja to, un pavēlēja tam, un sacīja: ”Tev nebūs sievu ņemt no kānaānietēm.”” Jā, Rebeka pat nebija devusi tiešu padomu, tomēr vīrs pieņēma lēmumu, ievērodams viņas jūtas. (1. Mozus 26:34, 35; 27:46; 28:1.) Vēlāk ķēniņš Dāvids paglābās no vainas asinsizliešanā, tāpēc ka uzklausīja Abigailas lūgumu. (1. Samuēla 25:32—35.)

17. Kas parāda, ka sievietēm bija noteikta ietekme ģimenē?

¹⁷ Sievietēm bija noteikta ietekme ģimenē. Bērni tika mudināti: ”Mans bērns, palieci uzticīgs sava tēva pamācību tevī izveidotajam gara satvaram un nepamet savas mātes mācības!” (Salamana Pamācības 1:8.) ”Spējīgas sievas” (NW) apraksts Salamana Pamācību 31. nodaļā atklāj, ka strādīga precēta sieviete varēja ne tikai vadīt saimniecību, bet arī kārtot nekustamā īpašuma darījumus, iekopt ražīgu tīrumu, nodarboties ar sīktirdzniecību un būt pazīstama savu gudrības vārdu dēļ. Vissvarīgākā bija cildināmas sievietes dziļā godbijība pret Jehovu. Nav brīnums, ka šāda sieva bija ”cildenāka nekā visdārgākā pērle [”koraļļi”, NW]”! Dārgie sarkanie koraļļi tika ļoti augstu vērtēti, tie noderēja juveliermākslā, kā arī dekoratīviem nolūkiem. (Salamana Pamācības 31:10—31.)

Sievietes, kas ieguva īpašu Dieva labvēlību

18. Kādā veidā Bībeles laikos dažām sievietēm tika dāvāta īpaša labvēlība?

¹⁸ Jehovas gādību par sievietēm atspoguļo īpašā labvēlība, ko viņš Bībeles laikos dāvāja dažām no tām. Hagaru, Sāru un Manuas sievu apciemoja eņģeļi, kas viņām darīja zināmus Dieva norādījumus. (1. Mozus 16:7—12; 18:9—15; Soģu 13:2—5.) Sievietes ”kalpoja pie [saiešanas] telts ieejas”, un Salamana galmā bija dziedātājas. (2. Mozus 38:8; 1. Samuēla 2:22; Salamans Mācītājs 2:8.)

19. Kā Jehova dažreiz izmantoja sievietes, lai tās viņu pārstāvētu?

¹⁹ Izraēla vēsturē bija reizes, kad Jehova izmantoja sievietes, lai tās viņu pārstāvētu vai runātu viņa vārdā. Mēs lasām par pravieti Deboru: ”Pie viņas Israēla bērni griezās pēc taisnības.” (Soģu 4:5.) Pēc tam kad Izraēls bija sakāvis kānaāniešu ķēniņu Jabīnu, Deborai bija īpaši liela privilēģija. Noteikti ir zināms, ka viņa, vismaz daļēji, sacerēja mūziku uzvaras dziesmai, kas pēc kāda laika kļuva par Jehovas iedvesmoto Rakstu daļu.c (Soģu 5. nodaļa.) Vairākus gadsimtus vēlāk ķēniņš Josija sūtīja pārstāvjus, starp kuriem bija augstais priesteris, pie pravietes Huldas, lai izjautātu Jehovu. Hulda varēja autoritatīvi atbildēt: ”Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs.” (2. Ķēniņu 22:11—15.) Toreiz ķēniņš sūtīja pārstāvjus pie pravietes, bet tas tika darīts tādēļ, lai iegūtu Jehovas norādījumus. (Salīdzināt Maleahija 2:7.)

20. Kādi piemēri rāda Jehovas rūpes par sieviešu jūtām un viņu labklājību?

²⁰ Jehovas rūpes par sieviešu labklājību ir skaidri redzamas no gadījumiem, kad viņš palīdzēja dažām no savām kalpotājām. Divreiz viņš iejaucās, lai paglābtu Ābrahama skaisto sievu Sāru no vardarbības. (1. Mozus 12:14—20; 20:1—7.) Dievs parādīja labvēlību Jēkaba mazāk mīlētajai sievai Leai un ”atvēra tās klēpi”, un viņa dzemdēja dēlu. (1. Mozus 29:31, 32.) Kad divas dievbijīgas izraēliešu vecmātes Ēģiptē riskēja ar dzīvību, glābdamas zēnus no bērnu slepkavošanas, Jehova ar atzinību ”tām darīja namus [”ģimenes”, NW]”. (2. Mozus 1:17, 20, 21, LB-26.) Viņš arī atbildēja uz Annas kvēlo lūgšanu. (1. Samuēla 1:10, 20.) Un Jehova nepameta nelaimē pravieša atraitni, kad aizdevējs jau grasījās atņemt viņas bērnus, lai tiktu nomaksāts parāds. Dievs ar mīlestību deva pravietim Elīsam spēju pavairot šīs sievietes eļļas krājumus, lai viņa varētu samaksāt parādu. Tā viņa pasargāja savu ģimeni un savu cieņu. (2. Mozus 22:21, 22; 2. Ķēniņu 4:1—7.)

21. Kā Ebreju rakstos patiesi ir attēlots sieviešu liktenis?

²¹ Tātad Ebreju rakstos ne tuvu nav atbalstīta sieviešu noniecināšana — mēs atrodam patiesu ainu, kas parāda viņu likteni Dieva kalpu vidū. Dievs nepasargāja savas kalpotājas no 1. Mozus 3:16 piepildījuma, taču dievbijīgi vīrieši, kas sekoja Jehovas piemēram un ievēroja viņa Likumu, izturējās pret sievietēm ar godbijību un cieņu.

22. Kā bija izmainījies sieviešu stāvoklis, kad Jēzus bija uz Zemes, un kādus jautājumus var uzdot?

²² Pēc Ebreju rakstu pabeigšanas sieviešu stāvoklis ebreju sabiedrībā pamazām mainījās. Kad uz Zemes parādījās Jēzus, rabīnu tradīcijas bija ļoti ierobežojušas sieviešu reliģiskās privilēģijas un sabiedrisko dzīvi. Vai šādas tradīcijas iespaidoja Jēzus attieksmi pret sievietēm? Kā jāizturas pret kristietēm mūsdienās? Šie jautājumi tiks apspriesti nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā tu atbildētu?

◻ Kā vārdi ”palīgs” un ”papildinājums” parāda, kādu vietu Dievs bija ierādījis sievietei?

◻ Kas mums jāpatur prātā, domājot par Bībeles laiku paražām, kuras bija saistītas ar sievietēm?

◻ No kā ir redzams, ka senajos laikos Dieva kalpi cienīja sievietes?

◻ Kā Jehova pirmskristiešu laikos dāvāja sievietēm īpašu labvēlību?