Drīz neviens cilvēks vairs necietīs trūkumu!
”NEBĪSTIETIES, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks.” (Lūkas 2:10.) Šos uzmundrinošos vārdus dzirdēja pārsteigtie gani netālu no Betlēmes naktī, kad piedzima Jēzus. Saskaņā ar šo paziņojumu Jēzus piešķīra lielu nozīmi prieka vēstij, sludinādams cilvēkiem. Kā mums var palīdzēt labā vēsts par Jēzu tagad, kad mēs tik ļoti esam atkarīgi no naudas, lai apmierinātu savas vajadzības?
Jēzus Kristus sludināja ”prieka vēsti nabagiem”. (Lūkas 4:18.) Pēc Mateja 9:35, ”Jēzus apstaigāja visas pilsētas un sādžas, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evanģeliju”. Viņa vēsts īpaši uzmundrināja trūcīgos cilvēkus. ”Kad viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.” (Mateja 9:36.) Tiesa, Jēzus teica, ka ”nabagi vienumēr ir pie jums”, tomēr no šiem vārdiem mums nebūtu jāsecina, ka trūcīgajiem nav nekādu cerību. (Jāņa 12:8.) Kamēr vēl pastāvēs šī ļaunā sistēma, būs trūcīgi cilvēki, lai kāds būtu viņu bēdīgā stāvokļa iemesls. Dieva Raksti neignorē apstākli, ka trūkums reāli pastāv, tomēr tajos netiek pievērsta sevišķa uzmanība negatīviem aspektiem. Gluži otrādi, tie palīdz trūcīgajiem cilvēkiem, kas mēģina cīnīties ar savām raizēm.
Palīdzība trūcīgajiem cilvēkiem
Pievērsīsim uzmanību, ka ir teikts: ”Nevienam cilvēkam nevar būt lielāks slogs par apziņu, ka neviens par viņu nerūpējas vai viņu nesaprot.” Lielākajai daļai cilvēku trūkst līdzjūtības, tomēr ir vēsts, kas var dot trūcīgajiem labumu — gan tagad, gan nākotnē.
Diemžēl daudzi cilvēki nav īpaši ieinteresēti palīdzēt trūcīgajiem. Kā norādīts enciklopēdijā The World Book Encyclopedia, daži tic, ka ”cilvēki sabiedrībā savstarpēji sacenšas par izdzīvošanu un.. augstāk attīstīti indivīdi kļūst vareni un bagāti”. Tie, kas atzīst šo sociāldarvinisma teoriju, iespējams, uzskata, ka trūcīgie vienkārši ir slinki vai izšķērdīgi. Tomēr laukstrādnieki, viesstrādnieki un citi, kaut gan saņem zemu atalgojumu, bieži vien ļoti smagi strādā, lai pabarotu savas ģimenes.
Daudzās valstīs trūkums ir izplatīts diezgan plaši. Tātad trūcīgajiem — un tādu ir vairākums — nebūtu jājūtas kā neveiksminiekiem. Bet šajās zemēs turpat līdzās citi cilvēki dzīvo pārpilnībā. Ērtas, greznas mājas atrodas blakus pārapdzīvotiem, neveselīgiem mitekļiem. Labi atalgoti cilvēki dārgās automašīnās brauc pa ielām, kas ir pilnas ar trūcīgajiem un bezdarbniekiem. Šajās zemēs nabadzīgie sāpīgi apzinās savu nožēlojamo stāvokli. Patiešām, ”trūcīgie cieš ne vien nepilnvērtīgās barības, slikto mājokļu un nepietiekamās medicīniskās aprūpes dēļ, bet arī no pastāvīgajām bažām par savu stāvokli”, norādīts enciklopēdijā The World Book Encyclopedia. ”Nespēdami iegūt un saglabāt labu darbu, viņi zaudē visas goda un pašcieņas jūtas.” Kā tad daži ļoti nabadzīgi cilvēki mēģina cīnīties ar šo situāciju? Kas labajai vēstij par Jēzu ir kopējs ar šo cīņu?
Pirmkārt, jāatceras, ka trūkumu var palielināt slikti ieradumi. Aplūkosim dažus piemērus. Pēc Valdesīra domām, kaut gan viņa sieva un mazie bērni nebija pietiekami paēduši, viņš varēja izšķērdēt naudu, turpinot dzīvot netikumīgi. Viņš saka: ”Lai gan es strādāju, man nekad nebija naudas ģimenei, toties vienmēr bija kabatā dažādas loterijas biļetes.” Miltona pastāvīgās dzeršanas un smēķēšanas dēļ izbeidzās komercdarbība, kurā kopā ar viņu bija iesaistīti 23 cilvēki. Viņš saka: ”Es pavadīju naktis uz ielas, nespēdams aiziet līdz mājām, un mana ģimene ļoti cieta manis dēļ.”
Žoao arī izšķērdēja darba algu, lai apmierinātu savas netikumīgās iegribas. ”Es pavadīju naktis ārpus mājas. Visa, ko es nopelnīju, bija par maz manām vēlmēm un ”romāniem”. Situācija kļuva neizturama, un mana sieva vairs nevēlējās dzīvot kopā.” Turklāt šīm finansiālajām un laulības problēmām pievienojās vēl citas. Viņš norāda: ”Manis dēļ radās problēmas attiecībās ar tuviniekiem un kaimiņiem un bija sarežģījumi darbavietā. Tāpēc es nekad nevarēju atrast darbu.” Žulio bija narkomāns. Viņš paskaidro: ”Tāpēc, ka mana alga bija pārāk maza, lai apmierinātu manas vajadzības pēc narkotikām, es sāku strādāt par narkotiku pārdevēju, un man tās vairs nebija jāpērk.”
Uzaudzis nabadzīgā astoņu bērnu ģimenē, Žozē vēlējās, lai viņam kaut kas piederētu. Domādams, ka viņam nav, ko zaudēt, Žozē kopā ar citiem jauniešiem sāka aplaupīt cilvēkus. Kāds cits jaunietis izmisumā pievienojās bandai, kuras locekļi bija pazīstami kā ”galvsitēji”. Viņš paskaidro: ”Tāpēc, ka lielākā daļa no mums bija ļoti trūcīgi, mēs atradām zināmu apmierinājumu, laužot dažādas mantas un uzbrūkot cilvēkiem.”
Taču tagad šie vīrieši un viņu ģimenes vairs necieš lielu trūkumu, tāpat viņus netraucē sarūgtinājuma un aizvainojuma jūtas. Viņi vairs nejūtas bezpalīdzīgi un bezcerīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi ir uzzinājuši labo vēsti, ko sludināja Jēzus. Viņi ir ņēmuši vērā Bībeles padomu un tiekas ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem Jehovas liecinieku draudzēs. Un viņi ir iemācījušies kaut ko svarīgu par bagātību un nabadzību.
Palīdzība cīņā pret trūkumu
Pirmkārt, viņi ir iemācījušies, ka trūkuma slikto ietekmi var mazināt, ja dzīvē tiek izmantoti Bībeles principi. Bībelē nosodīta netikumība, žūpošana, azartspēles un narkotisko vielu lietošana. (1. Korintiešiem 6:9, 10.) Tas viss izmaksā ļoti dārgi. Tā dēļ bagāts cilvēks var kļūt nabags un trūcīgs cilvēks — vēl trūcīgāks. Atbrīvošanās no šiem un citiem līdzīgiem netikumiem var krietni uzlabot ģimenes ekonomisko stāvokli.
Otrkārt, viņi ir konstatējuši, ka dzīvē ir daudz kas svarīgāks par bagātību. Līdzsvarots viedoklis izteikts šajos inspirētajos vārdos: ”Gudrības pavēnī cilvēks jūtas tikpat droši paslēpts kā naudas pavēnī, bet gudrības pārākums ir atziņā, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.” (Salamans Mācītājs 7:12.) Protams, nauda ir vajadzīga. Bet uz Bībeli balstīta gudrība un zināšanas par Dieva nodomiem ir daudz lietderīgākas. Patiesi, cilvēkam, kam trūkst gudrības, pārāk liels naudas daudzums var būt tikpat apgrūtinošs kā naudas trūkums. Bībeles pierakstītājs prātīgi lūdza: ”Nabadzību un bagātību nepiešķir man! Bet atļauj man tomēr mierīgi baudīt man novēlēto barības daudzumu, — manu dienišķo maizi. Citādi es varētu, kad es būtu pārmērīgi paēdis, sākt Tevi noliegt un sacīt: ”Kur tad ir tas Kungs?” Vai arī, ja es kļūtu pārmērīgi nabags, es varētu sākt zagt un apgrēkoties pret sava Dieva vārdu.” (Salamana Pamācības 30:8, 9.)
Treškārt, viņi ir atklājuši, ka cilvēks nekad nejūtas pamests, ja viņš dzīvo saskaņā ar Jēzus sludināto labo vēsti. Labā vēsts ir saistīta ar Dieva Valstību. Šī vēsts ir nosaukta par ’valstības evaņģēliju’, un mūsdienās tā tiek sludināta visā pasaulē. (Mateja 24:14.) Jēzus teica, ka mēs saņemsim atbalstu, ja savas cerības pirmām kārtām saistīsim ar Ķēniņvalsti. Viņš sacīja: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33.) Dievs neapsola luksusa mašīnas vai ļoti greznas mājas. Jēzus runāja par dzīvei nepieciešamo, kā barību un apģērbu. (Mateja 6:31.) Un miljoniem cilvēku tagad var apliecināt, ka Jēzus solījums ir drošs. Pat ļoti trūcīgs cilvēks nav pamests, ja viņš uzskata Valstību par visnozīmīgāko.
Ceturtkārt, viņi ir sapratuši, ka ekonomiskās grūtības nesarūgtina tādu cilvēku, kam Dieva Valstība jeb Ķēniņvalsts ir vissvarīgākā. Tiešām, trūcīgam cilvēkam jāstrādā smagi. Taču, ja viņš kalpo Dievam, viņam ir īpašas attiecības ar Radītāju, par ko Bībele saka: ”Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko sērdieņu postu, nav apslēpis no tā savu vaigu, bet ir to paklausījis, kad tas sauca.” (Psalms 22:25.) Turklāt trūcīgs cilvēks saņem palīdzību dzīves problēmu risināšanā. Viņš bauda sirsnīgas attiecības ar citiem kristiešiem, un viņam ir sapratne par nodomiem, ko Jehova dara zināmus, un paļāvība uz tiem. ”Tie ir jaukāki nekā zelts, nekā kausēts zelts.” (Psalms 19:11.)
Vairs nebūs trūkuma!
Beidzot, cilvēki, kas veltī uzmanību labajai vēstij, mācās, ka Dievs Jehova ir nolēmis ar savu Ķēniņvalsti likvidēt trūkumu un tā atrisināt šo problēmu reizi par visām reizēm. Bībelē apsolīts: ”Nabagais nav aizmirsts uz mūžiem, nedz arī ir zudusi uz laiku laikiem apbēdināto cerība.” (Psalms 9:19.) Ķēniņvalsts ir reāla valdība, kura nodibināta debesīs un kuras Valdnieks ir Jēzus. Drīzumā šī Ķēniņvalsts aizstās cilvēku valdības un pārņems to funkcijas. (Daniēla 2:44.) Tad Jēzus — kronēts Ķēniņš — ”apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm. No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles, un viņu asinis būs dārgas viņa acīs.” (Psalms 72:13, 14.)
Par šo laiku Mihas 4:3, 4 teikts: ”Tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes, jo to tā ir noteikusi tā Kunga, mūsu Dieva Cebaota mute.” Par kuriem cilvēkiem šeit ir runāts? Protams, par visiem tiem, kas pakļaujas Dieva Ķēniņvalstij. Šī Ķēniņvalsts atrisinās visas problēmas, kas sagādā cilvēcei ciešanas — pat problēmas, ko izraisa slimības un nāve. ”Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem.” (Jesajas 25:8; 33:24.) Tā būs pavisam citāda pasaule! Un atceries, ka mēs varam ticēt šiem solījumiem, jo Dievs pats tos ir iedvesmojis. Viņš saka: ”Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos dzīvokļos un netraucētos mitekļos.” (Jesajas 32:18.)
Paļāvība uz Dieva Ķēniņvalsti uzveic zemo pašcieņu, ko bieži izraisa trūkums. Nabadzīgs kristietis zina, ka Dievam viņš ir tikpat dārgs kā bagāts kristietis. Dievs vienlīdz mīl abus, un abiem ir vienāda cerība. Abi dedzīgi gaida to laiku, kad valdīs Dieva Ķēniņvalsts un trūkums būs pagātnē. Cik tas būs brīnišķīgs laiks! Beidzot neviens vairs necietīs trūkumu!
[Attēls 6. lpp.]
Dievs Jehova ar savu Ķēniņvalsti atrisinās cilvēku problēmas, ko izraisa trūkums