Sapulču norises vietas

JEHOVAS kalpiem ir dots norādījums pulcēties kopā, lai mācītos un cits citu uzmundrinātu. (Ebr. 10:23—25.) Sākotnēji Dieva izredzētās tautas, izraēliešu, sapulces tika sasauktas pie ”mājokļa, saiešanas telts”. (2. Moz. 39:32, 40.) Vēlāk Dāvida dēls Sālamans uzcēla namu — templi par godu Dievam. (1. Ķēn. 9:3.) Kad templis 607. gadā p.m.ē. tika nopostīts, par ebreju reliģisko sapulču vietām kļuva ēkas, ko sauca par sinagogām. Pēc kāda laika templi atjaunoja, un tas atkal bija reliģiskais centrs, kur ebreji pielūdza patieso Dievu. Jēzus mācīja cilvēkus gan sinagogās, gan templī. (Lūk. 4:16; Jāņa 18:20.) Reiz Jēzus pat uzrunāja ļaudis, kas bija sapulcējušies kādā kalnā. (Mat. 5:1—7:29.)

² Pēc Jēzus nāves kristieši mēdza pulcēties sabiedriskās ēkās vai pie kāda mājās. Šādās reizēs viņi apguva Rakstu mācības un centās cits citu uzmundrināt. (Ap. d. 19:8, 9; Rom. 16:3, 5; Kol. 4:15; Filem. 2.) Dažkārt, lai viņus nepamanītu pretinieki, agrīnie kristieši tikās nomaļās vietās. Uzticīgajiem Dieva kalpiem senatnē bija patiesa vēlēšanās pulcēties kopā, lai Jehova viņus mācītu. (Jes. 54:13.)

³ Arī mūsdienās kristiešu sapulces tiek rīkotas sabiedriskās ēkās, kā arī privātās mājās un dzīvokļos. Privātmājās un dzīvokļos bieži notiek sludināšanas sapulces. Kristieši, kas ļauj rīkot savā dzīvesvietā šīs sapulces, ir ļoti pateicīgi par šādu iespēju, un daudzi no viņiem uzskata, ka garīgā ziņā viņi paši ir ieguvēji.

VALSTĪBAS ZĀLE

⁴ Galvenā Jehovas liecinieku sapulču norises vieta ir valstības zāle. Parasti tiek nolemts pirkt zemi un uzbūvēt jaunu valstības zāli vai iegādāties kādu ēku un to izremontēt. Lai ietaupītu līdzekļus un pienācīgi noslogotu mums piederošās ēkas, vienā valstības zālē, ja iespējams, var pulcēties vairākas draudzes. Dažās vietās ir nepieciešams īrēt zāli. Ja ir uzbūvēta jauna valstības zāle vai tajā ir notikusi nopietna pārbūve, parasti tiek rīkots svinīgs pasākums, kurā ēka tiek veltīta Jehovam. Turpretī tad, ja valstības zālē ir veikts tikai neliels remonts, nav vajadzības vēlreiz rīkot īpašu pasākumu.

⁵ Valstības zālēm nav jābūt greznām ēkām, kas celtas ar mērķi iespaidot citus. To izskats dažādās zemēs var atšķirties, bet galvenais ir praktiskums lietošanā. (Ap. d. 17:24.) Ēkai jābūt piemērotai vietējiem apstākļiem un tādai, kurā ir ērti un viegli rīkot kristiešu sapulces.

⁶ Visas Jehovas liecinieku draudzes, kas pulcējas valstības zālē, kopīgi sedz izdevumus par tās izmantošanu, ekspluatāciju un uzturēšanu. Sapulču laikā nenotiek naudas vākšana, un neviens netiek spiests ziedot. Ēkā atrodas ziedojumu kastīte, un sapulču apmeklētāji ar saviem ziedojumiem var segt uzturēšanas izmaksas. Viņi to dara ar prieku un no sirds. (2. Kor. 9:7.)

⁷ Visi draudzē augstu vērtē iespēju atbalstīt valstības zāles uzturēšanu ar saviem līdzekļiem un rūpējas, lai ēka būtu tīra un atrastos labā stāvoklī. Kāds vecākais vai draudzes kalpotājs parasti ir atbildīgs par to, lai regulāri tiktu padarīti visi nepieciešamie darbi. Telpu uzkopšanu visbiežāk veic sludinātāju grupas, un vadību uzņemas attiecīgās grupas pārraugs vai viņa palīgs. Valstības zālei gan no iekšpuses, gan no ārpuses jārada pareizs priekšstats par Jehovu un viņa organizāciju.

⁸ Ja zālē pulcējas vairāk par vienu draudzi, draudžu vecākie izveido valstības zāles ekspluatācijas komiteju, kas rūpējas par jautājumiem, kuri saistīti ar pašu ēku un apkārtējo teritoriju. Vecākie kopīgi izraugās kādu brāli par ekspluatācijas komitejas koordinatoru. Ekspluatācijas komiteja, kas darbojas draudžu vecāko vadībā, pārrauga zāles uzkopšanu, raugoties, lai zāle tiktu uzturēta labā kārtībā un lai būtu pieejami visi nepieciešamie piederumi. Šai ziņā ļoti svarīga ir laba sadarbība starp draudzēm, kas pulcējas valstības zālē.

⁹ Ja vienu valstības zāli izmanto vairākas draudzes, sapulču laiks varbūt mainās pēc rotācijas principa. Draudžu vecākie nosaka, kā notiek šādas izmaiņas, darīdami to iejūtības un brāļu mīlestības garā. (Filip. 2:2—4; 1. Pēt. 3:8.) Neviena draudze nedrīkst pieņemt lēmumus, kas skar citas draudzes, bez to ziņas. Kad kādu no draudzēm apmeklē rajona pārraugs, citām draudzēm nepieciešamības gadījumā jāmaina savu sapulču laiks attiecīgajā nedēļā.

¹⁰ Ar draudzes kalpošanas komitejas atļauju valstības zāli drīkst izmantot kāzu un bēru runām. Vecākie, kas pieder pie kalpošanas komitejas, rūpīgi izvērtē katru šādu lūgumu un pieņem lēmumu, kura pamatā ir filiāles norādījumi.

¹¹ Tiem, kas saņem atļauju izmantot valstības zāli šādiem mērķiem, jāraugās, lai viņi uzvestos tā, kā pienākas patiesajiem kristiešiem. Nav pieļaujams, ka zālē notiktu kaut kas tāds, kas aizvainotu draudzi vai sagādātu negodu Jehovam un kaitētu draudzes labajai slavai. (Filip. 2:14, 15.) Reizēm pēc filiāles norādījumiem valstības zālē tiek rīkoti citi teokrātiski pasākumi, piemēram, valstības kalpošanas kursi vai pionieru kalpošanas skola.

¹² Draudzes sludinātāji ciena sapulču norises vietu. Klātesošo apģērbam, ārējam izskatam un uzvedībai jāliecina, ka viņi nopietni izturas pret iespēju pielūgt Jehovu. (Pulc. 5:1; 1. Tim. 2:9, 10.) Ievērojot šos padomus, mēs parādām, ka augstu vērtējam kristiešu sapulces.

¹³ Sapulču laikā ir ļoti svarīgi nodrošināt kārtību. Bērniem ir ieteicams sēdēt kopā ar vecākiem. Vecākus, kuriem ir mazi bērni, var palūgt sēdēt tur, kur citiem radīsies vismazāk traucēkļu, ja būs nepieciešams izvest bērnus ārā, lai viņiem par kaut ko aizrādītu, vai kāda cita iemesla dēļ.

¹⁴ Kad valstības zālē notiek sapulces, piemēroti brāļi tiek izraudzīti par apkalpotājiem. Viņiem jābūt vērīgiem, laipniem un tādiem, kas prot pieņemt saprātīgus lēmumus. Šo brāļu pienākumi ir dažādi: viņi laipni sagaida cilvēkus, kas pirmo reizi atnākuši uz sapulci, un palīdz tiem justies brīvi, ierāda vietas tiem, kas ir nokavējuši sapulces sākumu, atzīmē klātesošo skaitu, kā arī rūpējas par to, lai zālē būtu pietiekami silti un tā būtu izvēdināta. Apkalpotājiem vajadzības gadījumā jāatgādina vecākiem, ka viņu pienākums ir pieskatīt bērnus, lai tie pirms un pēc sapulcēm neskraidītu apkārt un nespēlētos uz skatuves. Ja kāds bērns sāk slikti uzvesties, apkalpotājs var laipni palūgt, lai vecāki viņu izved ārā, jo tad pārējie klātesošie varēs netraucēti sekot sapulces gaitai. Apkalpotāji ar savu darbu lielā mērā sekmē mierīgu sapulču norisi. Vēlams par apkalpotājiem izraudzīties draudzes vecākos un kalpotājus.

VALSTĪBAS ZĀĻU BŪVNIECĪBA

¹⁵ Pirmajā gadsimtā daļa kristiešu bija turīgāki nekā citi, tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”Vēlos, lai jūsu pārpalikums tagad segtu viņu trūkumu, savukārt viņu pārpalikums segtu jūsu trūkumu un tā notiktu izlīdzināšana.” (2. Kor. 8:14.) Arī mūsdienās notiek šāda ”izlīdzināšana”. Līdzekļi, ko ziedo draudzes visā pasaulē, tiek apvienoti, lai sniegtu finansiālu palīdzību valstības zāļu būvniecībā un remontdarbos. Dāsno palīdzību, ko sniedz brāļu saime, ļoti augstu vērtē gan mūsu organizācija kopumā, gan draudzes, kuru labā šie ziedojumi tiek izmantoti.

¹⁶ Pamatojoties uz situāciju attiecīgajā apvidū, filiāle sadala draudzes pa valstības zālēm. Filiāle nosaka arī to, kad un kur tās pārraudzītajā teritorijā būvēt jaunas valstības zāles un atjaunot esošās. Ja notiek dabas katastrofa vai cita nelaime, tiek organizēta valstības zālēm nodarīto bojājumu novēršana un reizēm tiek remontētas arī mājas, kur dzīvo brāļi un māsas.

¹⁷ Filiāle koordinē brīvprātīgo darbu, kuri nodarbojas ar īpašuma iegādi, valstības zāles projektēšanu, būvatļauju kārtošanu, būvniecību un remontdarbiem. Tā kā lielākajā daļā valstu ir ļoti nepieciešamas jaunas valstības zāles, pastāv liela vajadzība pēc brīvprātīgajiem. Visiem kristītajiem sludinātājiem, kas var un grib palīdzēt, ir iespēja aizpildīt iesniegumu un iedot to savas draudzes kalpošanas komitejai. Pat nekristīti sludinātāji var piedalīties savas valstības zāles būvniecībā un remontdarbos.

KONGRESU NAMI

¹⁸ Agrīnie kristieši parasti pulcējās nelielās grupās, tomēr reizēm kopā sanāca daudz cilvēku. (Ap. d. 11:26.) Arī mūsdienās Jehovas kalpi dažkārt sanāk kopā kuplākā skaitā rajona kongresos un reģionālajos kongresos. Kongresiem telpas parasti tiek īrētas, bet, ja tas nav iespējams, tad ir nepieciešams pašiem savs kongresu nams.

¹⁹ Dažreiz tiek iegādāta kāda ēka, ko pēc tam izremontē un izmanto kongresu rīkošanai. Taču visbiežāk tiek nopirkts zemesgabals, kur pēc tam tiek būvēta jauna ēka. Kongresu nama lielums ir atkarīgs no vietējām vajadzībām. Filiāles komiteja pieņem lēmumu iegādāties vai būvēt šādu ēku tikai pēc tam, kad rūpīgi ir izvērtējusi paredzamās izmaksas un noskaidrojusi, cik bieži kongresu nams tiks izmantots.

²⁰ Filiāle ieceļ brāļus, kuru uzdevums ir nodrošināt kongresu nama uzturēšanu un apkopi. Rajonu draudzēm jārūpējas par kongresu nama uzkopšanu ikdienā, ģenerāltīrīšanu reizi pusgadā, kā arī profilaktiskajiem darbiem. Vislabāk ir, ja to visu brīvprātīgi dara brāļi, tāpēc draudzēm labprāt būtu jāatsaucas uz aicinājumiem palīdzēt. (Ps. 110:3; Mal. 1:10.)

²¹ Reizēm kongresu namā var rīkot arī citus teokrātiskus pasākumus, piemēram, Bībeles skolas un īpašas sapulces rajona pārraugiem. Tāpat kā valstības zāle, kongresu nams ir vieta Jehovas pielūgsmei. Kad pulcējamies kongresu namā, mūsu uzvedībai, apģērbam un ārējam izskatam jāliecina, ka izturamies pret šo vietu ar cieņu, tāpat kā tad, kad pielūdzam Jehovu valstības zālē.

²² Pēdējo dienu nobeigumā Dieva organizācijai pievienojas arvien vairāk cilvēku, un tas liecina par viņa svētību. (Jes. 60:8, 10, 11, 22.) Tāpēc mums jāatbalsta viss, kas tiek darīts, lai celtu un uzturētu kārtībā sapulču norises vietas. Tā izpaužas mūsu pateicība par to, ka sapulcēs varam cits citu uzmundrināt un darīt to vēl jo vairāk, redzot tuvojamies Jehovas dienu.