Ateisma saknes

MĒS dzīvojam uz krīzes pārņemtas planētas; pat īss ieskats avīžu rakstu nosaukumos apstiprina šo faktu ik dienas. Pasaules bezcerīgais stāvoklis daudziem ir licis apšaubīt Dieva eksistenci. Daži, kas uzskata sevi par ateistiem, viņa pastāvēšanu noliedz. Vai arī tu domā, ka Dieva nav?

Ticība vai neticība Dievam var pamatīgi ietekmēt tavus uzskatus par nākotni. Ja Dieva nav, tad cilvēces izdzīvošana pilnībā ir paša cilvēka varā; tā ir diezgan drūma doma, ņemot vērā cilvēka spējas iznīcināt. Bet, ja tu tici, ka Dievs eksistē, tad tu droši vien piekritīsi, ka ar dzīvību uz šīs planētas ir saistīts kāds nodoms — nodoms, kas varētu īstenoties nākotnē.

Lai gan Dieva eksistences noliegšana laiku pa laikam ir novērota visā cilvēces vēsturē, ateisma popularitāte ir pieaugusi tikai dažu pēdējo gadsimtu laikā. Vai tu zini, kāpēc?

Saskatīt saknes

Koks, kas iesniedzas debesīs, — tas ir iespaidīgs skats. Tomēr mēs varam saskatīt tikai lapas, zarus un stumbru. Saknes — koka dzīvības uzturētājas — acīm paliek apslēptas, tās atrodas dziļi zemē.

Ļoti līdzīgi ir ar ateismu. Līdz 19. gadsimta beigām Dieva eksistences noliegšana kā milzīgs koks bija sasniegusi iespaidīgus apmērus. Vai dzīvība un Visums varētu eksistēt bez augstāka pirmcēloņa? Vai Radītāja pielūgsme ir veltīga laika tērēšana? Ievērojamāko tā laika filozofu atbildes bija izteiksmīgas un skaidras. ”Gluži tāpat kā mums vairs nav vajadzīgs morāles kodekss, mums nav vajadzīga arī reliģija,” paziņoja Frīdrihs Nīče. ”Reliģija ir cilvēka prāta sapnis,” apgalvoja Ludvigs Feierbahs. Un Kārlis Markss — cilvēks, kura rakstītajiem vārdiem bija ļoti liela ietekme turpmākajos gadu desmitos, — apņēmīgi paziņoja: ”Es vēlos vairot prāta brīvību no reliģijas važām.”

Uz daudziem šādas domas atstāja spēcīgu iespaidu. Taču tas, ko viņi saskatīja, bija tikai ateisma lapas, zari un stumbrs. Ateisms bija laidis saknes un sācis augt jau ilgu laiku pirms 19. gadsimta sākuma. Lai cik dīvaini tas arī liktos, mūsdienu ateisma izaugsmi veicināja kristīgās pasaules reliģijas! Kā tas varēja notikt? Šajās reliģiskajās organizācijās valdīja pagrimums, kas daudzos izraisīja vilšanos un protestu.

Tiek sēta sēkla

Viduslaikos katoļu baznīca turēja žņaugos savus padotos. ”Šķiet, ka [baznīcas] hierarhija nebija spējīga nodarboties ar tautas garīgajām vajadzībām,” atzīmēts izdevumā The Encyclopedia Americana. ”Augstākā garīdzniecība, it īpaši bīskapi, nāca no dižciltīgo kārtas un savā amatā saskatīja galvenokārt iespēju iegūt prestižu un varu.”

Bija cilvēki, kas mēģināja reformēt baznīcu; var minēt, piemēram, Žanu Kalvinu un Mārtiņu Luteru. Taču viņu metodes ne vienmēr liecināja par vēlēšanos līdzināties Kristum; reformāciju iezīmēja neiecietība un asinsizliešana. (Salīdzināt Mateja 26:52.) Daži bija rīkojušies tik nežēlīgi, ka trīs gadsimtus vēlāk Tomass Džefersons, Amerikas Savienoto Valstu trešais prezidents, rakstīja: ”Daudz piedodamāk būtu neticēt vispār nekādam dievam, nekā zaimot viņu ar zvērībām, kas bija raksturīgas Kalvinam.”a

Ir skaidrs, ka reformācija neatjaunoja tīro pielūgsmi. Bet kaut ko tā tomēr panāca — tā mazināja katoļu baznīcas varu. Vatikāns vairs nebija vienīgā organizācija, kas ietekmē tautas reliģiskos uzskatus. Daudz cilvēku pievienojās jaunizveidotajām protestantu sektām. Citi, vīlušies reliģijā, par pielūgsmes objektu padarīja cilvēka prātu. Radās brīvāka nostāja daudzos jautājumos, un tas savukārt ļāva attīstīties daždažādiem uzskatiem par Dievu.

Dīgst skepse

No 18. gadsimta kā panaceja pret visām pasaules problēmām plaši tika cildināta racionālā domāšana. Vācu filozofs Imanuels Kants apgalvoja, ka cilvēka progresu kavējot pakļautība politikas un reliģijas vadībai. ”Uzdrošinies zināt!” viņš mudināja. ”Iedrīksties lietot pats savu saprātu!”

Šāda nostāja bija raksturīga apgaismības jeb prāta laikmetam. Šo laikmetu, kas turpinājās visu 18. gadsimtu, iezīmēja nevaldāma tieksme pēc zināšanām. ”Skepse aizstāja aklu ticību,” teikts grāmatā Milestones of History. ”Viss vecais un tradicionālais tika apšaubīts.”

Viena no ”vecajām un tradicionālajām” lietām, kas tika pakļauta rūpīgai pārbaudei, bija reliģija. ”Cilvēki mainīja savus uzskatus par reliģiju,” teikts grāmatā The Universal History of the World. ”Viņus vairs neapmierināja apsolītās debesu balvas; viņi pieprasīja labāku dzīvi uz zemes. Viņi sāka zaudēt ticību augstākiem spēkiem.” Būtībā lielākā daļa apgaismības filozofu nicināja reliģiju. It īpaši filozofi vērsās pret varas kārajiem katoļu baznīcas vadoņiem, pārmezdami viņiem, ka baznīca tur cilvēkus tumsībā.

Vīlušies reliģijā, daudzi no šiem filozofiem kļuva par deistiem: viņi ticēja Dievam, bet apgalvoja, ka Dievs neinteresējoties par cilvēku.b Daži kļuva par ateistiem un atklāti pauda savus uzskatus; viens no viņiem bija filozofs Pols Anrī Holbahs, kas izteicās, ka reliģija ir ”šķelšanās, neprātību un noziegumu perēklis”. Gadiem ejot, neapmierinātība ar kristīgo pasauli auga, un arvien vairāk cilvēku pievienojās Holbaha izteiktajām domām.

Lai nu kā, bet tieši kristīgā pasaule veicināja ateisma attīstību! ”Baznīcas bija izveidojušas labu augsni ateisma izaugsmei,” raksta teoloģijas profesors Maikls Dž. Baklijs. ”Konfesionālās reliģijas bija izraisījušas rietumnieciskajā apziņā dziļu sašutumu un riebumu. Baznīcas un sektas bija izpostījušas Eiropu, tās bija vadījušas masu slepkavības, izraisījušas reliģisku pretestību un revolūcijas, mēģinājušas nošķirt no baznīcas vai gāzt no troņa monarhus.”

Ateisms pilnbriedā

Ap 19. gadsimta sākumu noliedzoša attieksme pret Dieva eksistenci jau plauka un zēla. Filozofi un zinātnieki bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem apņēmīgi sludināja savus uzskatus. ”Mūsu ienaidnieks ir Dievs,” paziņoja kāds dedzīgs ateists. ”Naids pret Dievu ir gudrības sākums. Ja cilvēce vēlas patiesu progresu, tai jāņem par pamatu ateisms.”

Bet 20. gadsimtā sāka notikt grūti pamanāmas pārmaiņas. Dieva noliegšana vairs nebija tik kareivīga; sāka izplatīties citāds ateisms un ietekmēja pat tos, kas apgalvoja, ka ticot Dievam.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 3. lpp.]

Kārlis Markss

[Attēls 3. lpp.]

Ludvigs Feierbahs

[Attēls 3. lpp.]

Frīdrihs Nīče

[Norādes par attēlu autortiesībām 2. lpp.]

UZ VĀKA: Zeme: ar British Library atļauju; Nīče: British Museum autortiesības (skatīt arī 3. lappusē); Kalvins: Musée Historique de la Réformation, Genève (fotoattēls: F. Martin); Markss: U.S. National Archives fotoattēls (skatīt arī 3. lappusē); planētas, instrumenti, krustneši, lokomotīve: The Complete Encyclopedia of Illustration/J. G. Heck; Feierbahs: The Bettmann Archive (skatīt arī 3. lappusē).