Dieva noliegšana 20. gadsimtā

”Cilvēki ir samierinājušies ar Dieva neesamību un, lai notiek kas notikdams, veido savu dzīvi patstāvīgi un neatkarīgi no Dieva.” (One Hundred Years of Debate Over God—The Sources of Modern Atheism)

LAI gan no sākuma koks, kas iesniedzas debesīs, šķiet iespaidīgs, ar laiku mēs uz to skatāmies kā uz ikdienišķu lietu. Mēs pie tā esam pieraduši; tā augstums vairs neiedveš bijību.

Līdzīgi ir ar ateismu. Lai gan 19. gadsimtā ateisms izraisīja daudz diskusiju, mūsdienās Dieva noliegšana vairs nevienu nešokē un neuztrauc. Iecietības laikmets ir devis ateismam iespēju mierīgi sadzīvot ar ticību Dievam.

Tas nenozīmē, ka vairākums cilvēku pilnīgi noliedz Dievu; tieši otrādi — aptauja, kas notika Amerikas, Eiropas un Āzijas 11 valstīs, parāda, ka vidēji tikai mazliet vairāk nekā 2 procenti aptaujāto uzskata sevi par ateistiem. Tomēr pārsvarā cilvēkiem — pat tiem, kas tic, ka Dievs eksistē, — ir ateistiska attieksme. Kā tas var būt?

Noliedz Dieva varu

”Dažreiz ateisms nozīmē vienkārši Dieva noraidīšanu vai ignorēšanu praksē,” minēts izdevumā The Encyclopedia Americana. Tāpēc vārdnīcā The New Shorter Oxford English Dictionary vārdam ateists ir dota šāda otrā nozīme: ”Cilvēks, kas morāli noliedz Dievu; bezdievīgs cilvēks.” (Kursīvs mūsu.)

Jā, ateisms parasti noliedz vai nu Dieva eksistenci, vai viņa varu, vai arī noliedz gan vienu, gan otru. Bībelē uz šo ateistisko noskaņojumu netieši norādīts vēstulē Titam 1:16: ”Tie apgalvo, ka pazīstot Dievu, bet darbos to noliedz.” (Salīdzināt Psalms 14:1.)

Izpētot Dieva varas noliegšanu, mēs nonākam līdz pat pirmajam cilvēku pārim. Ieva atzina Dieva eksistenci, taču viņa gribēja ’būt kā Dievs un zināt, kas labs un kas ļauns’. Bija radusies doma, ka viņa varētu būt pati savas dzīves noteicēja un izveidot pati savu morāles kodeksu. Vēlāk Ievai pievienojās Ādams un tāpat noliedza Dieva varu. (1. Mozus 3:5, 6.)

Vai mūsdienās valda šāda attieksme? Jā. Grūti pamanāms ateisma paveids izpaužas tieksmē pēc patstāvības. ”Mūsdienu cilvēkiem ir apnicis dzīvot Dieva uzraudzībā,” secināts grāmatā One Hundred Years of Debate Over God—The Sources of Modern Atheism. ”Viņi.. labprātāk dzīvo brīvībā.” Cilvēki atsakās no Bībelē pierakstītā morāles kodeksa, uzskatīdami to par nelietderīgu un neīstenojamu. Daudzi domā tāpat kā Ēģiptes faraons, kas izaicinoši paziņoja: ”Kas ir ”Tas Kungs,” ka man būtu viņam jāklausa..; es nepazīstu ”to Kungu”.” Faraons noraidīja Dieva varu. (2. Mozus 5:2.)

Kristīgā pasaule noliedz Dievu

Vislielāko sašutumu izraisa tas, kā Dieva varu noliedz kristīgās pasaules garīdzniecība, kas tīrās, Bībelē rakstītās patiesības ir aizstājusi ar cilvēku ieviestām tradīcijām. (Salīdzināt Mateja 15:9.) Turklāt tā ir atbalstījusi visasiņainākos 20. gadsimta karus, ar šādu rīcību noraidot Bībelē doto pavēli izrādīt patiesu mīlestību. (Jāņa 13:35.)

Vēl garīdzniecības pārstāvji ir nolieguši Dievu, atteikdamies no viņa noteiktajām morāles normām, par ko liecina, piemēram, tas, ka notiek arvien vairāk tiesas prāvu pret pedofiliem priesteriem. Stāvoklis kristīgajā pasaulē atgādina situāciju, kāda bija senajā Israēlā un Jūdā. Lūk, kas par to tika teikts pravietim Ecēhiēlam: ”Zeme ir piepildīta ar asinīm, un pilsēta ar noziegumiem, jo tie saka: Tas Kungs ir zemi atstājis, tas Kungs nekā neredz.” (Ecēhiēla 9:9; salīdzināt Jesajas 29:15.) Nav nekāds brīnums, ka daudzi ir pārstājuši uzturēt jebkādas attiecības ar kristīgās pasaules baznīcām. Bet vai viņiem jāpārstāj ticēt Dievam?

Pamatots iemesls ateistiskiem uzskatiem?

Daudziem ateistiem — vienalga, vai viņi ir vērojuši reliģijas liekulību vai ne — ticība Dievam šķiet nesavienojama ar tām ciešanām, kas valda pasaulē. Simona de Bovuāra reiz teica: ”Man bija vieglāk iedomāties pasauli bez radītāja nekā iztēloties radītāju, kam ir uzvelta visu šīs pasaules pretrunu nasta.”

Pasaulē ir daudz netaisnību, un tajās bieži ir vainojami arī liekulīgie reliģiju pārstāvji. Vai daudzās netaisnības pierāda, ka Dieva nav? Padomā. Vai tas, ka kāds lieto nazi, lai piedraudētu otram, lai ievainotu vai pat noslepkavotu nevainīgu cilvēku, pierāda, ka nazi neviens nav izgatavojis? Vai tas drīzāk nepierāda, ka šis priekšmets tiek nepareizi lietots? Tāpat lielākā daļa cilvēces nelaimju liecina par to, ka cilvēki nepareizi izmanto Dieva dotās spējas un zemeslodi, uz kuras viņi dzīvo.

Citi savukārt uzskata, ka ticēt Dievam nav saprātīgi tāpēc, ka viņu nevar redzēt. Bet kā tad ir ar gaisu, skaņas viļņiem un smaržām? Mēs tos neredzam, tomēr zinām, ka tie eksistē. Plaušas, ausis un deguns mūs informē par to esamību. Mēs, bez šaubām, ticam neredzamajam, ja vien ir pierādījumi.

Pārdomājis dabā atrodamos pierādījumus, arī elektronus, protonus, atomus, aminoskābes un tik ļoti sarežģītās smadzenes, dabaszinātnieks Irvins Viljams Knoblohs juta ierosmi teikt šādus vārdus: ”Es ticu Dievam, jo Viņa Dievišķā eksistence, man šķiet, ir vienīgā iespēja saprātīgi izskaidrot to, kas pastāv mums visapkārt.” (Salīdzināt Psalms 104:24.) Kaut ko līdzīgu teicis arī fiziologs Mārlins Bukss Kreiders: ”Gan kā parastam cilvēkam, gan kā cilvēkam, kas veltī savu dzīvi studijām un pētniecībai zinātnes laukā, man nav ne mazāko šaubu par Dieva eksistenci.”

Tikko minētie cilvēki nav vienīgie, kam ir tāds uzskats. Fizikas profesors Henrijs Margeno izteicās, ka ”lielāko zinātnieku vidū var sastapt ļoti maz ateistu”. Ne zinātnes progresam, ne reliģijas kļūdām nebūtu jārada vēlēšanās atteikties no ticības Radītājam. Kāpēc? Paskatīsimies.

Patiesās reliģijas atšķirība

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Tomass Džefersons 1803. gadā rakstīja: ”Tiešām, es esmu noskaņots pret kristietības zemisko rīcību; bet es neesmu pret paša Jēzus neviltotajām mācībām.” Jā, kristīgā pasaule un kristietība nav viens un tas pats. Daudzi kristīgās pasaules principi ir balstīti uz cilvēku tradīcijām. Patiesā kristietība turpretī visus savus uzskatus pilnībā balsta uz Bībeli. Tāpēc Pāvils pirmajā gadsimtā rakstīja kolosiešiem, mudinādams viņus iegūt ”garīgu gudrību”, ”atziņu” un ’pilnīgu izpratni’. (Kolosiešiem 1:9, 10.)

Tieši tas arī ir jādara patiesajiem kristiešiem, jo Jēzus saviem sekotājiem pavēlēja: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami.., tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.)

Mūsdienās Jehovas liecinieki pilda šo pavēli 231 pasaules zemē. Viņi ir iztulkojuši Bībeli 12 valodās un iespieduši nu jau vairāk nekā 74 000 000 tās eksemplāru. Turklāt viņi īsteno Bībeles studēšanas programmu, palīdzēdami vairāk nekā 4 500 000 cilvēku ’turēt visu, ko Jēzus pavēlējis’.

Šai apmācības programmai ir paliekoša ietekme. Tā dod patiesu izglītotību, jo ir balstīta uz Dieva gudrību, nevis uz cilvēku domām. (Salamana Pamācības 4:18.) Vēl tā palīdz visu tautību un rasu cilvēkiem paveikt kaut ko tādu, ko nekāds apgaismības laikmets nevar izdarīt, — tā palīdz uzvilkt ”jauno cilvēku”, kas viņiem dod iespēju attīstīt patiesu mīlestību vienam pret otru. (Kolosiešiem 3:9, 10.)

Tagad, 20. gadsimtā, patiesā reliģija gūst uzvaru. Tā nenoliedz Dievu — nenoliedz ne viņa eksistenci, ne varu. Mēs aicinām Jūs apmeklēt kādu no Ķēniņvalsts zālēm, kur pulcējas Jehovas liecinieki, un pašam pārliecināties par to.

[Papildmateriāls 6. lpp.]

ATEISMA SAKNES TIEK SPĒCINĀTAS

Filozofam Denī Didro 18. gadsimta vidū tika uzticēts pārtulkot no angļu valodas franču valodā viensējuma enciklopēdiju. Taču viņš vairākkārtīgi pārsniedza darba devēja plānoto. Didro strādāja apmēram trīs gadu desmitus, lai sastādītu savu Enciklopēdiju — 28 sējumu darbu, kas pauda tā laika garu.

Lai arī Enciklopēdijā bija daudz lietderīgas informācijas, galvenā uzmanība tajā tika pievērsta cilvēciskai gudrībai. Kā teikts kādā grāmatā no sērijas Great Ages of Man, šī enciklopēdija ”uzdrošinājās sludināt [filozofu] radikālos uzskatus par to, ka cilvēks varētu uzlabot savu likteni, ja ticību aizstātu ar saprātu, kas būtu viņa rīcības galvenais noteicējs”. Uzkrītoši bija tas, ka netika pieminēts Dievs. ”Ar materiālu izvēli,” teikts grāmatā The Modern Heritage, ”izdevēji skaidri parādīja, ka reliģija nav tas temats, par ko cilvēkiem būtu jāzina.” Nav nekāds brīnums, ka baznīca centās aizliegt Enciklopēdijas izdošanu. Ģenerālprokurors pasludināja to par izdevumu, kas grauj politikas, morāles un reliģijas pamatus.

Lai gan Didro Enciklopēdijai bija ienaidnieki, tomēr to vēlējās iegādāties ap 4000 cilvēku — apbrīnojami liels skaits, ja ņem vērā, ka izdevumam bija pārmērīgi augsta cena. Bija tikai jāpaiet laikam, lai šis tikko manāmais ateistiskais noskaņojums sāktu plaukt un Dieva noliegšana sasniegtu pilnbriedu.