Pakļaušanās Dieva noteiktajai kārtībai

ORGANIZĒTI pildīt Jehovas gribu ir iespējams tikai tad, ja pakļaujamies viņam — Visuma Augstākajam valdniekam. Mēs atzīstam, ka viņa Dēls ir kristiešu draudzes galva, un pakļaujamies Jehovas noteiktajai kārtībai arī citās dzīves jomās. Pakļaušanās Dievam nāk par labu visiem.

² Doma par pakļaušanos iedibinātai varai pirmo reizi cilvēkiem tika paskaidrota Ēdenes dārzā. Tā ir ietverta Dieva norādījumos, kas atrodami 1. Mozus grāmatas 1. nodaļas 28. pantā un 2. nodaļas 16. un 17. pantā. Dzīvniekiem bija jāpakļaujas cilvēkiem, savukārt Ādamam un Ievai bija jāpakļaujas Dieva gribai un varai. Dieva norādījumu ievērošana ļautu nodrošināt mieru un kārtību. Šis princips vēlāk tika uzsvērts 1. vēstulē korintiešiem, 11. nodaļas 3. pantā. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Es vēlos, lai jūs zinātu, ka ikviena vīrieša galva ir Kristus, bet sievietes galva ir vīrietis, bet Kristus galva ir Dievs.” Tātad visiem, izņemot Jehovu, ir kādam jāpakļaujas.

³ Mūsdienās lielākā daļa cilvēku neatzīst šo Dieva noteikto principu. Kāpēc ir izveidojusies tāda situācija? Tās pirmsākumi meklējami Ēdenes dārzā, kad pirmie cilvēki apzināti nolēma nepakļauties Dieva varai. (1. Moz. 3:4, 5.) Tomēr viņi nevis ieguva lielāku brīvību, bet gan kļuva atkarīgi no ļaunas garīgas būtnes — Sātana. Pirmo cilvēku nepaklausība atsvešināja cilvēci no Dieva. (Kol. 1:21.) Tāpēc pār lielāko daļu cilvēku līdz pat šim brīdim valda ļaunais. (1. Jāņa 5:19.)

⁴ Iepazīstot Dieva Rakstos ietverto patiesību un rīkojoties saskaņā ar iegūtajām zināšanām, mēs esam atbrīvojušies no Sātana ietekmes. Mēs esam kristīti Jehovas liecinieki un atzīstam viņa tiesības būt mūsu dzīves noteicējam. Gluži tāpat kā ķēniņš Dāvids, mēs apzināmies, ka Jehova ir ”augstāks par visiem”. (1. Laiku 29:11.) Mēs pazemīgi sakām: ”Atzīstiet, ka Jehova ir Dievs! Viņš mūs ir radījis, un mēs piederam viņam, mēs esam viņa tauta, viņa ganību avis.” (Ps. 100:3.) Mēs zinām, ka Jehova ir dižens, un saprotam, ka viņam pienākas pilnīga paklausība, jo viņš ir radījis visu. (Atkl. 4:11.) Būdami patiesā Dieva kalpi, mēs sekojam Jēzum Kristum, kas ir rādījis nevainojamu priekšzīmi, kā pakļauties Dievam.

⁵ Ko Jēzus iemācījās no ciešanām, kādas viņam bija uz zemes? Vēstulē ebrejiem, 5. nodaļas 8. pantā, ir teikts: ”Kaut arī viņš bija Dēls, viņš mācījās paklausību no tā, ko izcieta.” Jēzus palika uzticīgs un paklausīgs savam debesu Tēvam arī grūtībās. Turklāt Jēzus neko nedarīja un nerunāja ”no sevis” un netiecās pēc goda sev. (Jāņa 5:19, 30; 6:38; 7:16—18.) Jēzum sagādāja prieku Tēva gribas pildīšana, kaut arī tāpēc viņam bija jāpieredz pretestība un vajāšanas. (Jāņa 15:20.) Jēzus pakļāvās Dievam — viņš ”sevi pazemināja.. līdz pat nāvei pie moku staba”. Tā kā viņš bija pilnīgi paklausīgs Jehovam, kļuva iespējama mūžīga glābšana cilvēkiem, viņš pats tika paaugstināts un tika sagādāts gods viņa Tēvam. (Filip. 2:5—11; Ebr. 5:9.)

KĀDĀS JOMĀS JĀPAKĻAUJAS DIEVA NOTEIKTAJAI KĀRTĪBAI

⁶ Ja pakļaujamies Dievam un pildām viņa gribu, mēs izvairāmies no daudziem pārdzīvojumiem un raizēm, kas jāizjūt cilvēkiem, kuri nepakļaujas Jehovas augstākajai varai. Mūsu pretinieks Sātans nemitīgi mēģina mūs aprīt. Taču mēs tiksim pasargāti no viņa, ja stāsimies viņam pretī un pazemīgi pakļausimies Jehovam. (Mat. 6:10, 13; 1. Pēt. 5:6—9.)

⁷ Kristiešu draudzē mēs atzīstam Kristus vadību, kā arī varu, ko viņš ir piešķīris ”uzticamajam un gudrajam kalpam”. Tas ietekmē mūsu rīcību un attieksmi citam pret citu. Ja pakļaujamies Dieva noteiktajai kārtībai draudzē, mēs cenšamies ņemt vērā Dieva Rakstos teikto itin visā, kas saistīts ar kalpošanu Dievam. Tas sevī ietver sludināšanu, sapulču apmeklēšanu un līdzdalību tajās, mūsu attiecības ar draudzes vecākajiem un organizācijas norādījumu ievērošanu. (Mat. 24:45—47; 28:19, 20; Ebr. 10:24, 25; 13:7, 17.)

⁸ Pakļaušanās Dievam veicina mieru, drošību un labu kārtību kristiešu draudzē. Tie, kas pakļaujas Jehovam, atspoguļo viņa lieliskās īpašības. (1. Kor. 14:33, 40.) Tas, ko mēs paši esam pieredzējuši Jehovas organizācijā, mūs mudina piebalsot ķēniņam Dāvidam. Atzīmējis, kāds pretstats pastāv starp Jehovas kalpiem un bezdievīgajiem, viņš līksmi izsaucās: ”Laimīga tauta, kuras Dievs ir Jehova!” (Ps. 144:15.)

⁹ Ģimenē ”sievietes galva ir vīrietis”. Savukārt vīrs ir pakļauts Kristum, bet Kristus galva ir Dievs. (1. Kor. 11:3.) Precētai sievietei ir jāpakļaujas savam vīram, un bērniem jāklausa vecāki. (Efes. 5:22—24; 6:1.) Ja visi ģimenes locekļi ievēro šos principus, ģimenē valda miers.

¹⁰ Vīram vadība jāīsteno ar mīlestību, tāpat kā to darīja Kristus. (Efes. 5:25—29.) Ja vīrs neizmanto savu stāvokli ļaunprātīgi, kā arī neizvairās no pienākuma uzņemties vadību, tad sieva un bērni ar prieku viņam pakļaujas. Sievas uzdevums ir palīdzēt vīram. (1. Moz. 2:18.) Ja viņa vienmēr atbalsta vīru un izturas pret to ar cieņu, viņa iemanto vīra labvēlību un sagādā godu Dievam. (1. Pēt. 3:1—4.) Vīrs un sieva, kas atzīst Dieva noteikto kārtību, rāda bērniem priekšzīmi, kā pakļauties Dievam.

¹¹ Pakļaušanās Dievam ietekmē arī mūsu viedokli par ”varām, kas pār mums valda”, jo tās ”katru savā vietā ir nolicis Dievs”. (Rom. 13:1—7.) Kristieši ievēro likumus un maksā nodokļus — viņi dod ”ķeizaram to, kas pienākas ķeizaram, bet Dievam to, kas pienākas Dievam”. (Mat. 22:21.) Turklāt sludināšana teritorijā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem datu aizsardzības likumiem. Ja paklausām visām valsts varas prasībām, kas nav pretrunā ar Jehovas likumiem, mēs varam netraucēti izmantot savus spēkus sludināšanā. (Marka 13:10; Ap. d. 5:29.)

¹² Pakļaušanās Dieva noteiktajai kārtībai ietekmē visas dzīves jomas. Ar ticības acīm mēs jau tagad redzam laiku, kad visi cilvēki pakļausies Dievam Jehovam. (1. Kor. 15:27, 28.) Cik brīnišķīgas svētības saņems tie, kas ar prieku pakļausies Jehovas augstākajai varai un darīs to mūžīgi!