Labās vēsts sludinātāji

JEHOVA parūpējās, lai viņa Dēls, Jēzus Kristus, mums rādītu nevainojamu priekšzīmi. (1. Pēt. 2:21.) Kad cilvēks kļūst par Jēzus sekotāju, viņam jāpilda uzdevums sludināt labo vēsti. To darīt ir ļoti patīkami, un par to liecina Jēzus vārdi: ”Nāciet pie manis, jūs visi, kas esat nopūlējušies un smagu nastu mākti, un es jums došu jaunus spēkus. Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atgūsiet spēkus.” (Mat. 11:28, 29.) Neviens, kas ir atsaucies uz šo aicinājumu, vēl nav pieredzējis, ka Jēzus solījums nepiepildītos.

² Jēzus, kas bija izcilākais Dieva kalps, aicināja cilvēkus sekot viņam. (Mat. 9:9; Jāņa 1:43.) Tos, kas atsaucās, viņš mācīja sludināt un sūtīja veikt to pašu darbu, ko veica viņš. (Mat. 10:1—11:1; 20:28; Lūk. 4:43.) Vēlāk Jēzus izsūtīja vēl 70 citus, lai arī tie sludinātu labo vēsti par Dieva valstību. (Lūk. 10:1, 8—11.) Kad Jēzus sūtīja šos mācekļus sludināt, viņš tiem teica: ”Kas jūs uzklausa, uzklausa arī mani. Bet, kas jūs atraida, atraida arī mani, un, kas mani atraida, atraida arī to, kas mani sūtījis.” (Lūk. 10:16.) Tā Jēzus uzsvēra, cik nopietns bija mācekļiem uzticētais pienākums. Viņiem bija jābūt Jēzus un Visaugstākā Dieva pārstāvjiem! Tas attiecas arī uz visiem cilvēkiem, kas mūsdienās atsaucas uz Jēzus aicinājumu: ”Nāc un seko man!” (Lūk. 18:22; 2. Kor. 2:17.) Visiem, kas nolemj sekot Jēzum, ir jāklausa Dieva pavēlei sludināt labo vēsti par valstību un gatavot mācekļus. (Mat. 24:14; 28:19, 20.)

³ Mēs esam atsaukušies uz Jēzus aicinājumu viņam sekot un iepazinuši Dievu Jehovu un Jēzu Kristu. (Jāņa 17:3.) Mēs esam uzzinājuši, kādi ir Jehovas ceļi. Ar viņa palīdzību mēs esam mainījuši savu domāšanas veidu un apvilkuši jauno personību, tāpēc mūsu rīcība tagad atbilst Jehovas pareizajiem principiem. (Rom. 12:1, 2; Efes. 4:22—24; Kol. 3:9, 10.) Pateicības mudināti, mēs esam devuši solījumu kalpot Jehovam un to apliecinājuši kristījoties. Kristīšana nozīmē, ka mēs esam iecelti par Dieva kalpotājiem.

⁴ Mums vienmēr jāpatur prātā, ka Dievam jākalpo ar ”nevainīgām rokām un tīru sirdi”. (Ps. 24:3, 4; Jes. 52:11; 2. Kor. 6:14—7:1.) Ticība Jēzum Kristum mums ir devusi tīru sirdsapziņu. (Ebr. 10:19—23, 35, 36; Atkl. 7:9, 10, 14.) Apustulis Pāvils mudināja kristiešus visu darīt Dievam par godu, lai nebūtu par klupšanas akmeni citiem. Savukārt apustulis Pēteris minēja, ka ar priekšzīmīgu rīcību ir iespējams piesaistīt patiesībai neticīgos. (1. Kor. 10:31, 33; 1. Pēt. 3:1.) Kā var palīdzēt citiem pievienoties mums un kļūt par labās vēsts sludinātājiem?

JAUNI SLUDINĀTĀJI

⁵ Jau no brīža, kad sākat mācīt kādam cilvēkam Bībeli, mudiniet viņu stāstīt citiem to, ko viņš uzzina. Izdevīgās situācijās viņš varētu runāt ar radiniekiem, draugiem, kolēģiem un citiem. Tā Bībeles skolnieks mācās sekot Jēzum Kristum un sludināt labo vēsti. (Mat. 9:9; Lūk. 6:40.) Turpinoties cilvēka garīgajai izaugsmei un augot viņa iemaņām neformālā sludināšanā, pēc kāda laika viņš noteikti izteiks vēlēšanos kļūt par sludinātāju.

KĀDĀM PRASĪBĀM JĀATBILST

⁶ Pirms mēs kādu aicinām pirmo reizi doties mums līdzi sludināšanā pa mājām, viņam ir jāatbilst noteiktām prasībām. Cilvēks, kas kopā ar mums dodas sludināt, citu priekšā parāda savu saistību ar Jehovas lieciniekiem. Tāpēc par nekristītu sludinātāju drīkst kļūt tikai tāds cilvēks, kas jau dzīvo saskaņā ar Jehovas nevainojamajiem principiem.

⁷ Mācot cilvēkam Bībeli un apspriežot ar viņu Bībeles principus, sludinātājs droši vien ir guvis priekšstatu par apstākļiem viņa dzīvē. Varbūt sludinātājs redz, ka viņš dzīvo saskaņā ar to, ko ir uzzinājis. Tomēr ir daži jautājumi, kas draudzes vecākajiem jāapspriež ar Bībeles skolnieku un sludinātāju, kurš viņam māca Bībeli.

⁸ Draudzes vecāko koordinators parūpēsies, lai divi vecākie (no kuriem vismaz viens pieder pie kalpošanas komitejas) tiktos ar Bībeles skolnieku un sludinātāju, kas viņam māca Bībeli, un pārrunātu šos jautājumus. Draudzēs, kurās ir maz vecāko, šādā sarunā var piedalīties vecākais un prasmīgs draudzes kalpotājs. Izraudzītajiem brāļiem jācenšas organizēt šo tikšanos bez kavēšanās. Piemēram, ja vecākie pirms draudzes sapulces uzzina par kāda Bībeles skolnieka vēlēšanos kļūt par sludinātāju, varbūt tikšanās ar viņu un ar sludinātāju, kurš viņam māca Bībeli, var notikt jau pēc sapulces. Pārrunām jānorit nepiespiestā gaisotnē. Pirms cilvēks tiek atzīts par nekristītu sludinātāju, viņam jāatbilst šādām prasībām:

1. 1) Viņš uzskata Bībeli par Dieva iedvesmotiem Rakstiem. (2. Tim. 3:16.)

2. 2) Viņš zina Bībeles galvenās mācības un tic tām, tāpēc tad, ja citi viņam uzdos jautājumus, viņš atbildēs saskaņā ar Bībeli, nevis atsauksies uz viltus reliģijas mācībām vai paudīs personisko viedokli. (Mat. 7:21—23; 2. Tim. 2:15.)

3. 3) Viņš paklausa Bībeles norādījumam būt kopā ar Jehovas tautu draudzes sapulcēs, ja viņš to spēj. (Ps. 122:1; Ebr. 10:24, 25.)

4. 4) Viņš zina, kas Bībelē ir teikts par netiklību, ieskaitot laulības pārkāpšanu, poligāmiju un homoseksuālismu, un dzīvo saskaņā ar šīm mācībām. Ja cilvēks dzīvo kopā ar kādu no pretējā dzimuma, kas nav viņa radinieks, viņiem jābūt likumīgi laulātiem. (Mat. 19:9; 1. Kor. 6:9, 10; 1. Tim. 3:2, 12; Ebr. 13:4.)

5. 5) Viņš ievēro Bībeles aizliegumu piedzerties un nelieto ne dabiskas, ne sintētiskas vielas, kas izraisa atkarību vai ietekmē psihi, izņemot ārsta izrakstītas zāles. (2. Kor. 7:1; Efes. 5:18; 1. Pēt. 4:3, 4.)

6. 6) Viņš saprot, cik svarīgi ir vairīties no sliktas sabiedrības. (1. Kor. 15:33.)

7. 7) Viņš ir izstājies no visām viltus reliģijas organizācijām, ja ir bijis ar tām saistīts. Viņš ir pārstājis apmeklēt šo organizāciju sapulces, piedalīties to darbībā un tās atbalstīt. (2. Kor. 6:14—18; Atkl. 18:4.)

8. 8) Viņš nejaucas pasaules politiskajās lietās. (Jāņa 6:15; 15:19; Jēk. 1:27.)

9. 9) Viņš paliek neitrāls, ja izceļas konflikti tautu starpā. (Jes. 2:4.)

10. 10) Viņš patiešām vēlas būt Jehovas liecinieks. (Ps. 110:3.)

⁹ Ja vecākie nav pārliecināti par Bībeles skolnieka nostāju jebkurā no šiem jautājumiem, viņi to palūgs izteikt savas domas; par pamatu sarunai var izmantot šeit minētos pantus. Skolniekam jāsaprot, ka visiem, kas kopā ar Jehovas lieciniekiem piedalās sludināšanā, jādzīvo saskaņā ar šīm Bībeles prasībām. Tas, ko cilvēks saka, vecākajiem palīdzēs noteikt, vai viņš zina, kas no viņa tiek prasīts, un vai viņš ir piemērots līdzdalībai sludināšanā.

¹⁰ Vecākajiem bez kavēšanās jāpaziņo Bībeles skolniekam, vai viņš var sākt sludināt. Visbiežāk to var izdarīt jau uzreiz pēc sarunas. Ja vecākie izlems, ka Bībeles skolnieks atbilst prasībām, viņi apliecinās savu prieku, ka šis cilvēks ir kļuvis par sludinātāju. (Rom. 15:7.) Vecākie viņu mudinās pēc iespējas ātrāk doties sludināšanā un mēneša beigās iesniegt sludināšanas pārskatu. Vecākie var paskaidrot, ka tad, kad Bībeles skolnieks kļūst par nekristītu sludinātāju un pirmo reizi iesniedz pārskatu par sludināšanu, tajā norādītie dati un viņa vārds tiek ierakstīti Draudzes sludinātāja darbības pārskatā, kas turpmāk glabājas kopā ar draudzes dokumentāciju. Šī personiskā informācija, ko vecākie saņem no sludinātāja, ir vajadzīga, lai organizācija varētu rūpēties par Jehovas liecinieku reliģisko darbību visā pasaulē un sludinātājs varētu piedalīties reliģiskās darbībās un saņemt garīgu atbalstu. Tāpat vecākie var atgādināt jauniem sludinātājiem, ka jebkādi personas dati tiek izmantoti saskaņā ar vispārējo Jehovas liecinieku datu aizsardzības politiku, kas publicēta vietnē jw.org.

¹¹ Ja citi draudzē labāk iepazīsies ar jauno sludinātāju un interesēsies par viņa sekmēm, tas viņu ietekmēs labvēlīgi. Šāda interese viņu droši vien pamudinās regulāri iesniegt pārskatu par sludināšanu un vēl vairāk pūlēties kalpošanā Jehovam. (Filip. 2:4; Ebr. 13:2.)

¹² Kad vecākie ir atļāvuši Bībeles skolniekam piedalīties sludināšanā, viņš var saņemt grāmatu Organizēti, lai pildītu Jehovas gribu. Pēc tam, kad viņš būs iesniedzis savu pirmo pārskatu, draudzei tiks īsi paziņots, ka viņš tagad ir nekristīts sludinātājs.

PALĪDZĪBA BĒRNIEM

¹³ Arī bērni var būt labās vēsts sludinātāji. Jēzus ļāva bērniem nākt pie viņa un tos svētīja. (Mat. 19:13—15; 21:15, 16.) Lai gan par bērniem galvenokārt jārūpējas viņu vecākiem, arī citi draudzē var palīdzēt bērniem, kas no sirds vēlas sludināt valstību. Ja jums ir bērni, tad liela nozīme ir jūsu labajai priekšzīmei sludināšanā — tā var pamudināt arī bērnus dedzīgi kalpot Dievam. Kā būtu jārīkojas, ja bērnam, kura uzvedība ir priekšzīmīga, ir patiesa vēlēšanās stāstīt citiem par savu ticību?

¹⁴ Kāds no bērna vecākiem varētu parunāt ar vienu no draudzes vecākajiem, kas pieder pie kalpošanas komitejas, par to, vai bērns nevarētu kļūt par sludinātāju. Pēc tam draudzes vecāko koordinators parūpēsies, lai divi vecākie (no kuriem vismaz viens ir draudzes kalpošanas komitejas loceklis) tiktos ar bērnu un vienu vai abiem tā vecākiem (vai bērna aizbildni). Ja bērnam ir pamatzināšanas par Bībeles patiesību un ir redzams, ka viņš vēlas sludināt, tas liecina par labu garīgo izaugsmi. Kad divi draudzes vecākie būs par to pārliecinājušies un apsprieduši jautājumus, kas līdzīgi tiem, kuri attiecas uz pieaugušajiem, viņi izlems, vai bērnu turpmāk var uzskatīt par nekristītu sludinātāju. (Lūk. 6:45; Rom. 10:10.) Tiekoties ar bērnu, nav nepieciešams apspriest dažus jautājumus, kas parasti tiek pārrunāti ar pieaugušajiem, bet acīmredzami neattiecas uz bērniem.

¹⁵ Sarunas laikā draudzes vecākajiem jāuzslavē bērns par sasniegto un jāiesaka viņam izvirzīt mērķi kristīties. Tā kā vecāki noteikti ir daudz ko darījuši, lai patiesība iesakņotos bērna sirdī, arī viņi ir pelnījuši uzslavu. Lai palīdzētu vecākiem arī turpmāk pareizi audzināt savu bērnu, draudzes vecākie var aicināt viņus pievērst uzmanību materiālam ”Kristīgiem vecākiem” (179.—​181. lappusē).

SOLĪJUMS KALPOT DIEVAM UN KRISTĪŠANĀS

¹⁶ Cilvēkam, kas ir iepazinis un iemīlējis Jehovu, saskaņojis dzīvi ar viņa prasībām un sācis piedalīties sludināšanā, ir jānostiprina savas attiecības ar Dievu. Kā to var izdarīt? Viņam jādod solījums kalpot Dievam un pēc tam jākristījas. (Mat. 28:19, 20.)

¹⁷ Ko šis solījums nozīmē? Kad vēršamies pie Dieva lūgšanā un svinīgi apsolām, ka izmantosim savu dzīvi, kalpojot viņam, staigāsim viņa ceļus un mūžīgi būsim pilnīgi uzticīgi viņam, mēs būtībā atdodam sevi Dievam. (5. Moz. 5:9.) Tas ir ļoti personisks lēmums, un neviens cilvēks to nevar pieņemt kāda cita vietā.

¹⁸ Tomēr nepietiek ar to vien, ka lūgšanā darām zināmu Jehovam savu vēlēšanos viņam piederēt. Arī citiem ir jāuzzina, ka esam solījuši kalpot Dievam, tāpēc ir nepieciešams kristīties, tāpat kā to darīja Jēzus. (1. Pēt. 2:21; 3:21.) Kā jārīkojas cilvēkam, kurš ir nolēmis kalpot Jehovam un vēlas kristīties? Viņam par savu vēlēšanos jāinformē draudzes vecāko koordinators. Šis brālis sarunās, lai vairāki vecākie tiktos ar cilvēku, kas vēlas kristīties, un noskaidrotu, vai viņš atbilst Dieva noteiktajām prasībām. Vairāk informācijas var atrast materiālā ”Nekristītam sludinātājam” (182.—​184. lappusē) un ”Jautājumi tiem, kas vēlas kristīties” (185.—​207. lappusē).

ZIŅAS PAR SLUDINĀŠANĀ PAVEIKTO

¹⁹ Ziņas par to, kā Jehovas pielūgsme vēršas plašumā, viņa tautai vienmēr ir sagādājušas prieku. Kopš tā laika, kad Jēzus Kristus saviem mācekļiem pateica, ka labā vēsts tiks sludināta visā pasaulē, patiesos kristiešus ļoti interesē, kā šis darbs tiks paveikts. (Mat. 28:19, 20; Marka 13:10; Ap. d. 1:8.)

²⁰ Agrīnie Jēzus sekotāji labprāt uzklausīja ziņas par to, cik sekmīgi rit sludināšana. (Marka 6:30.) Apustuļu darbu grāmatā rakstīts, ka tad, kad 33. gada Vasarsvētkos pār Jēzus mācekļiem nāca svētais gars, kopā bija sapulcējušies ap 120 cilvēku. Drīz mācekļu skaits pieauga līdz 3000 un pēc tam līdz 5000. Minētajā Bībeles grāmatā stāstīts, ka ”Jehova ik dienas viņiem piepulcēja tos, kas nostājās uz glābšanas ceļa,” un ka ”daudzi priesteri pievērsās ticībai”. (Ap. d. 1:15; 2:5—11, 41, 47; 4:4; 6:7.) Nav šaubu, ka ziņas par Jēzus sekotāju skaita straujo pieaugumu mācekļiem sagādāja lielu prieku un mudināja viņus pildīt Dieva uzticēto darbu par spīti niknajai pretestībai, ko organizēja ebreju reliģiskie vadītāji.

²¹ Ap 60. vai 61. gadu Pāvils savā vēstulē kolosiešiem rakstīja, ka labā vēsts ”nes augļus un vēršas plašumā visā pasaulē” un ir ”sludināta visai radībai zem debesīm”. (Kol. 1:5, 6, 23.) Agrīnie kristieši paklausīja Bībeles vēstij, un svētais gars viņiem palīdzēja ārkārtīgi plaši sludināt pirms tālaika jūdaisma sistēmas beigām, kas pienāca 70. gadā. Kristiešiem, kas uzticīgi piedalījās šajā darbā, bija ļoti uzmundrinoši dzirdēt, kas ir paveikts.

²² Arī mūsdienās Jehovas organizācija cenšas apkopot datus par to, kas tiek paveikts, piepildoties vārdiem no Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 14. panta, kur teikts: ”Labā vēsts par Dieva valstību tiks sludināta pa visu zemi, lai to dzirdētu visas tautas, un tad nāks gals.” Dieva kalpiem ir uzdots darbs, kas jāpilda bez kavēšanās. Mums jājūtas personiski atbildīgiem par to, lai sludināšana tiktu paveikta pienācīgā mērā, pirms nāk gals. Jehova parūpēsies, lai šis darbs tiktu pabeigts, un, ja mēs tajā piedalīsimies, mēs iegūsim viņa labvēlību. (Eceh. 3:18—21.)

PERSONĪGAIS PĀRSKATS PAR SLUDINĀŠANU

²³ Par ko tieši ir jāsniedz pārskats? Organizācijas izdotajā veidlapā Sludināšanas pārskats ir redzams, kāda informācija tajā jāiekļauj. Jums noteikti noderēs arī tālāk dotie vispārīgie norādījumi.

²⁴ Ailē ”Izplatītās publikācijas (iespiestās un elektroniskās)” norādiet, cik pavisam publikāciju iespiestā un elektroniskā formātā jūs esat iedevuši vai kā citādi darījuši pieejamas cilvēkiem, kas nav kristīti Jehovas liecinieki. Ailē ”Cik reižu parādīti video” atzīmējiet, cik reižu jūs esat parādījuši kādu no mūsu videomateriāliem.

²⁵ Ailē ”Atkārtoti apmeklējumi” jāieraksta, cik reižu jūs esat apmeklējuši cilvēkus, kas nav kristīti Jehovas liecinieki, lai veicinātu viņu jau agrāk izrādīto interesi. Atkārtotu apmeklējumu var veikt, apmeklējot kādu personiski, rakstot vēstuli, piezvanot pa telefonu, nosūtot īsziņu vai e-pasta vēstuli vai piegādājot literatūru. Katru reizi, kad jūs vadāt mājas Bībeles nodarbību, jūs varat skaitīt atkārtotu apmeklējumu. Tēvs vai māte, kas vada ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei, kurā ir klāt nekristīts bērns, var skaitīt atkārtotu apmeklējumu, bet ne vairāk kā vienu nedēļā.

²⁶ Lai gan Bībeles nodarbības parasti notiek reizi nedēļā, pārskats par tām tiek iesniegts tikai reizi mēnesī. Sludinātājam jānorāda, cik cilvēkiem (vai cilvēku grupām) viņš mēneša laikā ir vadījis vismaz vienu Bībeles nodarbību. Jāņem vērā tās Bībeles nodarbības, kas ir notikušas ar cilvēkiem, kuri nav kristīti Jehovas liecinieki. Drīkst norādīt arī Bībeles nodarbības ar neaktīvu brāli vai māsu, ja tās vadīt ir lūdzis kāds no draudzes kalpošanas komitejas locekļiem, kā arī ar nesen kristītu cilvēku, kas vēl nav pabeidzis apgūt grāmatā Jūs varat dzīvot mūžīgi ietverto materiālu.

²⁷ Ir svarīgi precīzi norādīt, cik stundu ir sludināts. Tas ir laiks, kas pavadīts, sludinot cilvēkiem, kuri nav kristīti Jehovas liecinieki, — tā var būt sludināšana pa mājām, atkārtoti apmeklējumi, Bībeles nodarbības, oficiāla vai neformāla sludināšana. Ja kalpošanā ir devušies divi sludinātāji, laiku var ierēķināt abi, taču tikai viens var pārskatā norādīt atkārtotus apmeklējumus un Bībeles nodarbības. Abi vecāki, kas māca bērnus ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei, nodarbības laiku var pieskaitīt sludināšanas laikam, bet ne vairāk kā vienu stundu nedēļā. Brāļi, kas uzstājas ar publiskajām runām, sludināšanā var ieskaitīt runas laiku. Arī tie, kas tulko publisko runu, šo laiku var iekļaut pārskatā. Taču pārskatā nav jāatspoguļo laiks, ko sludinātāji atvēl, gatavojoties kalpošanai un apmeklējot sludināšanas sapulces, kā arī laiks, ko viņi patērē, iepērkoties un nodarbojoties ar citām blakus lietām.

²⁸ Nosakot, kā tieši skaitīt sludināšanā pavadīto laiku, katram sludinātājam jāvadās pēc savas sirdsapziņas, kas mācīta pēc Bībeles. Ir sludinātāji, kas sludina biezi apdzīvotās vietās, savukārt citi darbojas apvidos, kur ir maz iedzīvotāju un ir daudz jāpārvietojas. Sludināšanas teritorijas atšķiras, un arī sludinātāju skatījums uz savu kalpošanu var atšķirties. Cienot citu sirdsapziņu, Vadošā padome brāļiem un māsām pasaules mēroga draudzē neuzspiež savu viedokli par to, kā būtu jāskaita sludināšanā pavadītais laiks, un arī neviens cits nav pilnvarots kādu tiesāt šajā jautājumā. (Mat. 6:1; 7:1; 1. Tim. 1:5.)

²⁹ Sludināšanā pavadītais laiks jānorāda pilnās stundās. Izņēmums ir tad, ja kāda sludinātāja iespējas ir ļoti ierobežotas vecuma dēļ, ja viņš veselības stāvokļa dēļ nevar iziet no mājām vai viņam ir vajadzīga pastāvīga aprūpe pansionātā. Tādā gadījumā sludinātājs savā pārskatā var norādīt arī 15, 30 vai 45 minūtes. Pat tad, ja viņš mēneša laikā ir sludinājis tikai 15 minūtes, viņš var atzīmēt šo laiku sludināšanas pārskatā, un viņš joprojām tiks uzskatīts par regulāru sludinātāju. Šāda kārtība attiecas arī uz sludinātāju, kura iespējas ir ierobežotas tikai īslaicīgi, piemēram, viņš slimības vai savainojuma dēļ kādu mēnesi nav spējīgs pats pārvietoties. Tomēr runa ir tikai par tādiem sludinātājiem, kuru iespējas ir ļoti ierobežotas. To, vai kāds sludinātājs drīkst iesniegt pārskatu mazāk nekā par vienu sludināšanā pavadītu stundu, nosaka kalpošanas komiteja.

DRAUDZES SLUDINĀTĀJA DARBĪBAS PĀRSKATS

³⁰ Dati, ko jūs ik mēnesi norādāt savā sludināšanas pārskatā, tiek ierakstīti Draudzes sludinātāja darbības pārskatā. Šie ieraksti ir draudzes īpašums. Ja jūs plānojat pāriet uz citu draudzi, dariet to zināmu savas draudzes vecākajiem. Sekretārs parūpēsies, lai jūsu dati tiktu pārsūtīti uz jauno draudzi. Līdz ar to vecākie būs sagatavoti, lai jūs uzņemtu un sniegtu jums atbalstu garīgā ziņā. Ja jūs esat prom no savas draudzes mazāk nekā trīs mēnešus, jums nav jāmaina draudze, bet jānosūta pārskati par sludināšanu savai draudzei.

KĀPĒC IR JĀIESNIEDZ PĀRSKATS PAR SLUDINĀŠANU?

³¹ Vai ir gadījies, ka jūs aizmirstat iesniegt sludināšanas pārskatu? Mums visiem šad un tad ir vajadzīgi atgādinājumi. Bet, ja mums būs pareiza attieksme pret pārskatu iesniegšanu un ja mēs sapratīsim, kāpēc ir svarīgi to darīt, mums būs vieglāk atcerēties iesniegt pārskatu.

³² Dažreiz ir dzirdēts jautājums: ”Jehova jau tāpat zina, ko es daru kalpošanā, kāpēc man vēl jānodod pārskats draudzei?” Tiesa, Jehova zina, ko mēs darām, un tāpat viņš zina, vai mēs kalpojam no sirds vai arī paveicam tikai niecīgu daļu no tā, ko patiesībā spējam. Taču atcerēsimies, ka Jehova gribēja, lai tiktu pierakstīts, cik dienu Noass pavadīja šķirstā un cik gadu izraēlieši klejoja pa tuksnesi, cik daudzi no viņa kalpiem palika uzticīgi un cik daudzi bija nepaklausīgi. Dievs parūpējās, lai tiktu aprakstīta Kanaāna zemes pakāpeniskā iekarošana un tas, ko Izraēlā paveica dievbijīgie tiesneši. Tātad viņš uzskatīja par svarīgu saglabāt sīku informāciju par savu kalpu darbību. Jehova ir licis aprakstīt dažādus notikumus, un no tā var redzēt viņa viedokli par precīziem ziņojumiem un pārskatiem.

³³ Bībelē aprakstītie vēsturiskie notikumi apstiprina, ka senatnē Jehovas tauta mēdza apkopot precīzus ziņojumus un datus. Daudzos gadījumos Bībelē lasāmais stāstījums neradītu pilnīgu priekšstatu par notikušo, ja tajā nebūtu iekļauti konkrēti skaitļi. Var minēt šādus piemērus: 1. Mozus 46:27; 2. Mozus 12:37; Tiesnešu 7:7; 2. Ķēniņu 19:35; 2. Laiku 14:9—13; Jāņa 6:10; 21:11; Apustuļu darbi 2:41; 19:19.

³⁴ Kaut arī mūsu pārskatos par sludināšanu, protams, neatspoguļojas viss, ko darām kalpošanā Jehovam, tomēr tie ir praktiski noderīgi Jehovas organizācijai. Reiz pirmajā gadsimtā, kad apustuļi atgriezās no sludināšanas, viņi pastāstīja Jēzum ”visu, ko tie bija darījuši un mācījuši”. (Marka 6:30.) Reizēm no pārskatiem ir redzams, ka noteiktām kalpošanas jomām jāpievērš īpaša uzmanība. Iespējams, dažās jomās ir gūti atzīstami panākumi, bet citās stāvoklis nav tik labs, piemēram, ir palēninājies sludinātāju skaita pieaugums. Varbūt sludinātājiem ir nepieciešams uzmundrinājums, vai arī ir jārisina kādas problēmas. Brāļi, kas iepazīstas ar pārskatiem, to visu ņem vērā un cenšas novērst apstākļus, kas kavē atsevišķu sludinātāju vai visas draudzes garīgo izaugsmi.

³⁵ Turklāt pārskati organizācijai palīdz noteikt, kurās vietās ir lielāka vajadzība pēc sludinātājiem. Kur cilvēki ir visatsaucīgākie? Kur atsaucība ir maza? Kādas publikācijas ir vajadzīgas, lai cilvēkiem palīdzētu uzzināt patiesību? Apkopojot pārskatus, organizācija var noteikt, kādas publikācijas būtu visnoderīgākās sludināšanai dažādās pasaules vietās, un jau laikus tās sagādāt.

³⁶ Pārskati par sludināšanu mums parasti sniedz uzmundrinājumu. Vai nav brīnišķīgi uzzināt, ko brāļi ir paveikuši, sludinot labo vēsti visā pasaulē? Ziņas par sludinātāju skaita pieaugumu un citiem sasniegumiem ļauj gūt vispārēju priekšstatu par Jehovas organizācijas izaugsmi. Ļoti patīkami ir dzirdēt par sludināšanā pieredzētiem gadījumiem — tie vairo mūsu dedzību un mudina sludināt vēl aktīvāk. (Ap. d. 15:3.) Tātad ir ļoti svarīgi iesniegt pārskatus par sludināšanu, jo tas liecina, ka mēs domājam par brāļiem visā pasaulē. Arī šādās mazās lietās mēs varam apliecināt, ka pakļaujamies Jehovas iedibinātajai kārtībai. (Lūk. 16:10; Ebr. 13:17.)

IZVIRZĪT PERSONISKUS MĒRĶUS

³⁷ Nav pareizi salīdzināt savu veikumu sludināšanā ar to, ko ir izdarījuši citi. (Gal. 5:26; 6:4.) Apstākļi cilvēku dzīvē ir dažādi. Toties ļoti noderīgi ir izvirzīt sev saprātīgus mērķus, jo tie mums ļaus izvērtēt savas sekmes kalpošanā. Šādu mērķu sasniegšana mums sagādās patiesu gandarījumu.

³⁸ Ir skaidri redzams, ka Jehova patlaban pasteidzina to cilvēku pulcēšanu, kurus viņš pasargās ”lielajā postā”. Mēs dzīvojam laikā, kad piepildās Jesajas pravietojums: ”Kas mazs, kļūs par tūkstoti, kas niecīgs — par varenu tautu. Es, Jehova, noteiktā laikā to visu pasteidzināšu.” (Atkl. 7:9, 14; Jes. 60:22.) Cik liels gods ir būt labās vēsts sludinātājiem šajā nozīmīgajā laikā — pēdējās dienās! (Mat. 24:14.)