Sapulces, kas ”pamudina uz mīlestību un labiem darbiem”

JAU gadu simtiem Jehovas tauta ir organizēti pulcējusies kopā. Senajā Izraēlā visi vīrieši devās uz Jeruzālemi atzīmēt trīs lielus svētkus. (5. Moz. 16:16.) Pirmajā gadsimtā kristieši regulāri sanāca kopā, bieži vien pie kāda no viņiem mājās. (Filem. 1, 2.) Arī mūsdienās tiek rīkotas sapulces un kongresi. Kāpēc Dieva kalpi pulcējas kopā? Galvenais iemesls ir tas, ka sapulces ir daļa no Jehovas pielūgsmes. (Ps. 95:6; Kol. 3:16.)

² Visi, kas apmeklē sapulces, arī paši daudz ko iegūst. Izraēliešiem tika paskaidrots, kas viņiem jādara reizi septiņos gados Būdiņu svētkos: ”Sapulciniet visus ļaudis — vīriešus, sievietes, bērnus un ienācējus, kas mīt jūsu pilsētās —, lai tie klausītos un mācītos par jūsu Dievu Jehovu, bītos viņu un cītīgi pildītu visus šīs bauslības vārdus.” (5. Moz. 31:12.) Svarīgs pulcēšanās mērķis ir būt Jehovas mācītiem. (Jes. 54:13.) Turklāt sapulcēs paveras iespēja iepazīt citam citu, gūt uzmundrinājumu un stiprinājumu.

DRAUDZES SAPULCES

³ Pēc 33. gada Vasarsvētkiem mācekļi, kas bija sanākuši kopā, iedziļinājās tajā, ko mācīja apustuļi, un ”dienu no dienas.. vienprātībā pulcējās templī”. (Ap. d. 2:42, 46.) Vēlāk, kad kristieši pulcējās Dieva pielūgsmei, viņi lasīja iedvesmotus rakstus, tostarp vēstules, ko bija rakstījuši apustuļi un citi Kristus mācekļi. (1. Kor. 1:1, 2; Kol. 4:16; 1. Tes. 1:1; Jēk. 1:1.) Sapulcēs izskanēja arī kopīgas lūgšanas. (Ap. d. 4:24—29; 20:36.) Reizēm tika stāstīts par to, ko sludināšanā bija pieredzējuši misionāri. (Ap. d. 11:5—18; 14:27, 28.) Tika apspriestas arī Bībeles mācības un Dieva iedvesmoto pravietojumu piepildīšanās, sniegtas pamācības par to, pēc kādiem principiem jādzīvo kristīgiem un dievbijīgiem cilvēkiem, un izteikti pamudinājumi dedzīgi sludināt labo vēsti. (Rom. 10:9, 10; 1. Kor. 11:23—26; 15:58; Efes. 5:1—33.)

⁴ Tagad kristiešu sapulces notiek līdzīgi kā apustuļu laikos. Mēs paklausām Dieva aicinājumam, kas lasāms Vēstulē ebrejiem, 10. nodaļas 24. un 25. pantā: ”Būsim vērīgi cits pret citu.. un neatstāsim novārtā savas sapulces, kā daži paraduši, bet uzmundrināsim cits citu — un vēl jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” Grūtajās pēdējās dienās mums ļoti ir vajadzīgs uzmundrinājums, ko var gūt, regulāri sanākot kopā ar ticības biedriem. Tas mums palīdz saglabāt garīgu spēku un uzticību Dievam. (Rom. 1:11, 12.) Kristieši dzīvo nelietīgas un sabojātas paaudzes vidū. Mēs esam atteikušies no bezdievības un pasaulīgām vēlmēm. (Filip. 2:15, 16; Tit. 2:12—14.) Vai gan ir kaut kas vēl labāks nekā iespēja piederēt pie Jehovas tautas? (Ps. 84:10.) Un kas gan mums varētu dot vēl lielāku labumu nekā Dieva vārdu pētīšana un apspriešana? Tālāk ir sīkāk pastāstīts par sapulcēm, kas tiek rīkotas mūsu stiprināšanai.

NEDĒĻAS NOGALES SAPULCE

⁵ Nedēļas nogales sapulces pirmajā daļā tiek teikta lekcija par kādu Bībeles tēmu. Šī runa ir paredzēta plašai publikai, arī cilvēkiem, kas varbūt ir atnākuši uz sapulci pirmo reizi. Publiskajai runai ir svarīga nozīme gan jaunpienācēju, gan draudzes sludinātāju garīgo vajadzību apmierināšanā. (Ap. d. 18:4; 19:9, 10.)

⁶ Jēzus Kristus, viņa apustuļi un citi mācekļi rīkoja sapulces, kas līdzinājās tagadējām Jehovas tautas sapulcēm, kurās tiek teiktas publiskās runas. Jēzus, bez šaubām, bija izcilākais orators, kāds jebkad dzīvojis uz zemes. Citi par viņu teica: ”Vēl nekad neviens nav runājis tā kā viņš.” (Jāņa 7:46.) Jēzus runāja kā cilvēks, kam ir vara, un ļaudis bija pārsteigti par viņa vārdiem. (Mat. 7:28, 29.) Tie, kas uzklausīja viņa teikto, ieguva ļoti daudz. (Mat. 13:16, 17.) Apustuļi sekoja Jēzus piemēram. Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļā, no 14. līdz 36. pantam, var lasīt Pētera iespaidīgo runu, ko viņš teica 33. gada Vasarsvētkos. Noklausījušies šo runu, vairāki tūkstoši cilvēku nolēma ievērojami mainīt savu dzīvi. Vēlāk bija cilvēki, kas kļuva ticīgi pēc Pāvila runas Atēnās. (Ap. d. 17:22—34.)

⁷ Arī mūsdienās ir miljoniem cilvēku, kas ir smēlušies daudz ko noderīgu publiskajās runās, kuras ik nedēļu var dzirdēt draudzes sapulcēs un kuras izskan kongresos. Šīs runas visiem ļauj nostiprināt prātā kristīgās mācības un nelokāmi turpināt valstības sludināšanu. Aicinot uz sapulcēm interesentus un citus cilvēkus, mēs varam palīdzēt viņiem kaut ko uzzināt par Bībeles pamatmācībām.

⁸ Publiskajās runās tiek iztirzātas dažādas tēmas. Tās var būt par Bībeles mācībām un pravietojumiem, kā arī par Bībeles principiem un padomiem, kas attiecas uz ģimenes dzīvi un laulāto attiecībām, situācijām, ar kādām jāsastopas jauniešiem, un kristīgajām morāles normām. Dažkārt tiek pārrunāti Jehovas brīnišķīgie radīšanas darbi, bet citreiz tiek stāstīts par Bībelē minētu cilvēku stipro ticību, drosmi un uzticību Dievam un paskaidrots, ko no viņiem var mācīties.

⁹ Ja vēlamies gūt pēc iespējas lielāku labumu no publiskajām runām, mums uzmanīgi jāieklausās teiktajā, jāatrod Bībelē oratora minētie panti un jāseko līdzi, kad viņš tos nolasa un paskaidro. (Lūk. 8:18.) Tā mēs varēsim paši pārbaudīt to, kas tiek teikts no skatuves, un nostiprināsies mūsu apņēmība turēties pie tā, ko mācāmies, un attiecināt to uz sevi. (1. Tes. 5:21.)

¹⁰ Ja ir pieejami oratori, publiskās runas draudzē ir katru nedēļu. Bieži vien tas tiek panākts, aicinot uzstāties brāļus no tuvējām draudzēm. Ja trūkst brāļu, kas varētu teikt runas, tiek darīts viss, lai publiskās runas būtu tik bieži, cik iespējams.

¹¹ Otrajā nedēļas nogales sapulces daļā notiek Sargtorņa apspriešana, kurā ar jautājumu un atbilžu palīdzību tiek pārrunāti raksti, kas publicēti žurnāla Sargtornis izdevumā studēšanai. Sargtorņa lappusēs Jehova mums īstajā laikā sagādā garīgo uzturu.

¹² Bieži vien studēšanai domātajos rakstos ir paskaidrots, kā kristieši var izmantot Bībeles principus ikdienas dzīvē, sargāties no ”pasaules gara” un izvairīties no nepareizas rīcības. (1. Kor. 2:12.) Sargtornī tiek precizēti Bībeles mācību un pravietojumu skaidrojumi, un līdz ar to visi var iet kopsolī ar patiesību un palikt uz taisno takas. (Ps. 97:11; Sāl. pam. 4:18.) Apmeklējot sapulci un piedaloties Sargtornī ievietotās informācijas apspriešanā, mēs varam priecāties cerībā uz jauno pasauli, ko Jehova nodibinās. (Rom. 12:12; 2. Pēt. 3:13.) Šī sapulces daļa sekmē gara augļu veidošanos mūsos un stiprina vēlēšanos dedzīgi kalpot Jehovam. (Gal. 5:22, 23.) Mēs gūstam spēku, lai izturētu pārbaudījumus, veidotu ”labu pamatu nākotnei” un ”cieši satvertu īsto dzīvi”. (1. Tim. 6:19; 1. Pēt. 1:6, 7.)

¹³ Ko mēs varētu darīt, lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu no garīgā uztura, kas šādi tiek sagādāts? Mums būtu jau iepriekš vienatnē vai ģimenes lokā jāgatavojas materiāla apspriešanai, jāizlasa visi rakstā minētie Bībeles panti un pēc tam jāpiedalās sapulcē, sniedzot komentārus ar saviem vārdiem. Tā patiesība nostiprināsies mūsu sirdī, savukārt citiem būs patīkami dzirdēt, kā mēs vārdos apliecinām savu ticību. Protams, arī mums uzmanīgi jāklausās, ko saka citi, — tad sapulce katru nedēļu mums nesīs patiesu labumu.

DARBDIENU SAPULCE

¹⁴ Katru nedēļu draudze pulcējas valstības zālē uz kristīgās dzīves un kalpošanas sapulci. Šai sapulcei ir trīs daļas, un tās mērķis ir palīdzēt mums būt ”piemērotiem”, ”pienācīgi sagatavotiem” Dieva kalpotājiem. (2. Kor. 3:5, 6.) Sapulču programma un materiāls, kas tajās tiks apskatīts, ir atrodams ikmēneša darba burtnīcā Kristīgā Dzīve un Kalpošana. Šajā periodiskajā izdevumā ir iekļauti arī ieteikumi, kā risināt sarunas sludināšanā.

¹⁵ Sapulces pirmā daļa, ”Dārgumi no Dieva Rakstiem”, mums palīdz labāk izprast Bībelē aprakstīto notikumu vēsturisko fonu, ņemt vērā konkrētā fragmenta kontekstu, kā arī attiecināt šos notikumus uz savu dzīvi. Šajā sapulces daļā ir ietverta runa un Bībeles pantu lasījums, un ar klausītājiem tiek apspriestas domas no Bībeles nodaļām, kas ir paredzētas lasīšanai attiecīgajā nedēļā. Darba burtnīcā Kristīgā Dzīve un Kalpošana ir ievietoti attēli un darba lapas, kas atvieglo šī materiāla apguvi. Šāda padziļināta Bībeles izpēte mums noder ikdienas dzīvē un palīdz mācīt citus, darot mūs ”gatavus visam, pilnīgi sagatavotus ikvienam labam darbam”. (2. Tim. 3:16, 17.)

¹⁶ Sapulces otrajā daļā, ”Kļūsim prasmīgāki sludinātāji”, visiem tiek piedāvāta iespēja izmēģināt, kā risināt sarunas kalpošanā, un uzlabot savu prasmi sludināt un mācīt cilvēkus. Bez skolnieku uzdevumiem šajā sapulces daļā ir iekļauti arī videomateriāli ar ieteikumiem, kā risināt sarunas sludināšanā. Šajā sapulces daļā Jehova mūs ”māca, kā runāt”, lai mēs ”prastu nogurušajiem teikt īstos vārdus”. (Jes. 50:4.)

¹⁷ Trešajā daļā, ”Kristīga dzīve”, uzmanība tiek pievērsta tam, kā izmantot Bībeles principus ikdienas dzīvē. (Ps. 119:105.) Būtiska vieta šajā sapulces daļā ir draudzes Bībeles nodarbībai. Tāpat kā tad, kad tiek apspriesti raksti no Sargtorņa, draudzes Bībeles nodarbībās materiāls tiek pārrunāts ar jautājumu un atbilžu palīdzību. Tiek nolasītas rindkopas, uzdoti jautājumi, sniegtas atbildes un nolasīti Bībeles panti.

¹⁸ Katru mēnesi, kad ir iznācis jauns Kristīgās Dzīves un Kalpošanas numurs, draudzes vecāko koordinators vai kāds vecākais, kas viņam palīdz, rūpīgi iepazīstas ar tā saturu un sastāda sapulču grafiku. Katru nedēļu kāds vecākais, kas ir prasmīgs skolotājs un ko ir apstiprinājis draudzes vecāko kolektīvs, vada šo sapulci. Šim brālim jārūpējas, lai sapulce sāktos un beigtos laikus, jāuzslavē tie, kas ir gatavojuši skolnieku uzdevumus, un jādod viņiem padomi.

¹⁹ Regulāri gatavojoties kristīgās dzīves un kalpošanas sapulcei, apmeklējot to un iesaistoties tajā, mēs vairojam savas zināšanas par Dieva Rakstiem, sapratni par Bībeles principiem, apņēmību sludināt labo vēsti un prasmi gatavot mācekļus. Arī tie apmeklētāji, kas vēl nav kristīti Jehovas liecinieki, var izjust sirsnīgo gaisotni, kāda valda sapulcēs, un smelties garīgu stiprinājumu, ko sniedz tajās apskatītā informācija. Kad gatavojamies šai un citām sapulcēm, noderīga ir programma Watchtower Library, lietotne JW Library^®, Sargtorņa tiešsaistes bibliotēka (ja šie materiāli ir pieejami mūsu valodā) un bibliotēka valstības zālē. Valstības zāles bibliotēkā ir atrodamas Jehovas liecinieku publikācijas un tematiskais rādītājs, Pētīšanas palīgs Jehovas lieciniekiem, kā arī vairāki Bībeles tulkojumi, konkordance, vārdnīcas un citi noderīgi uzziņu materiāli. Pirms sapulcēm un pēc tām bibliotēku var izmantot ikviens.

SLUDINĀŠANAS SAPULCES

²⁰ Dažādos laikos darbdienās un nedēļas nogalēs sludinātāju grupas mēdz īsi sanākt kopā sludināšanas sapulcēs. Parasti šīs sapulces notiek pie kāda mājās vai citā piemērotā vietā. Šim nolūkam var izmantot arī valstības zāli. Ja nelielas grupas pulcējas vairākās vietās draudzes teritorijā, sludinātājiem parasti ir vieglāk apmeklēt sludināšanas sapulces un nokļūt sludināšanas teritorijā. Tad sludinātāju darbību var organizēt ātri un viņi bez kavēšanās var doties sludināt. Arī sludinātāju grupas pārraugs tādā gadījumā var pievērst lielāku uzmanību tiem, kas pieder pie attiecīgās grupas. Lai gan ir savas priekšrocības, ja grupas pulcējas atsevišķi, noteiktos apstākļos vairākas grupas var rīkot kopīgu sapulci. Piemēram, ja darbdienās sludinātāju skaits nav liels, varbūt ir ieteicams apvienot grupas, vai arī visi var pulcēties valstības zālē vai kādā citā piemērotā vietā. Līdz ar to ikvienam sludinātājam būs kāds, ar ko sadarboties. Iespējams, arī pasaulīgu svētku dienās ir izdevīgi rīkot sludināšanas sapulces valstības zālē. Vai arī apvienotā sludināšanas sapulce var notikt pēc Sargtorņa apspriešanas.

²¹ Ja sludinātāju grupas pulcējas atsevišķi, sludināšanas sapulces vada grupas pārraugs. Reizēm grupas pārraugs var uzticēt sapulču vadīšanu savam palīgam vai citam piemērotam brālim. Vadītājam jāpievērš uzmanība kaut kam tādam, kas būtu praktiski noderīgs sludināšanā. Tad tiek sarunāts, kurš ar kuru un uz kurieni dosies, un kāds no klātesošajiem pārstāv pārējos lūgšanā; pēc tam visi bez kavēšanās dodas sludināt. Sludināšanas sapulces parasti ilgst piecas līdz septiņas minūtes, bet tām jābūt īsākām, ja tās notiek pēc draudzes sapulces. Tajās sludinātāji var saņemt iedrošinājumu un praktiskus padomus, un viņiem tiek nodrošināta vadība. Ir iespējams parūpēties, lai tie, kas tikai nesen ir kļuvuši par sludinātājiem, kā arī citi, kam tas ir vajadzīgs, varētu sadarboties ar pieredzējušiem sludinātājiem un no tiem mācīties.

SAPULCES NESEN IZVEIDOTĀS UN NELIELĀS DRAUDZĒS

²² Augot Kristus mācekļu skaitam, vairāk kļūst arī draudžu. Iesniegumu par jaunas draudzes veidošanu parasti raksta rajona pārraugs. Tomēr dažkārt nelielām grupām ir izdevīgāk būt saistītām ar tuvāko draudzi.

²³ Reizēm mazās draudzēs ir tikai māsas. Tādā gadījumā māsai, kas draudzē saka lūgšanu vai vada sapulci, ir jāapsedz galva, kā tas noteikts Bībelē. (1. Kor. 11:3—16.) Visbiežāk šī māsa paliek sēžot ar seju pret pārējām. Sapulču laikā māsas neuzstājas ar runām, bet vienkārši nolasa un komentē mūsu organizācijas izdotos materiālus vai apspriež tos ar jautājumu un atbilžu palīdzību; var izmantot arī demonstrējumus. Kādai no māsām filiāle uztic rūpēties par draudzes korespondenci un sapulcēm. Vēlāk, kad būs iespējams, šo pienākumu veikšanu pārņems brāļi.

RAJONA KONGRESI

²⁴ Katru gadu draudzes, kas ietilpst vienā rajonā, pulcējas divos rajona kongresos, kas ilgst vienu dienu. Tie ir priecīgi notikumi, kuros visiem klātesošajiem paveras iespējas ”atdarīt savu sirdi” citiem kristiešiem. (2. Kor. 6:11—13.) Paturot prātā kādu īpaši aktuālu vajadzību, Jehovas organizācija izraugās šiem kongresiem tēmu, kas ir balstīta uz Bībeli, un sagatavo materiālu runām. Informācija kongresā tiek piedāvāta dažādos veidos: izskan lekcijas, ir redzami demonstrējumi un monologi, tiek attēloti reāli notikumi un intervēti sludinātāji. Pamācības, ko var dzirdēt kongresos, visiem klātesošajiem sniedz garīgu atspirdzinājumu. Rajona kongresos jauniem mācekļiem ir iespēja kristīties, lai citi redzētu, ka viņi ir devuši solījumu kalpot Jehovam.

REĢIONĀLIE KONGRESI

²⁵ Reizi gadā tiek rīkotas lielākas pulcēšanās. Parasti tie ir trīs dienu reģionālie kongresi, kuros pulcējas draudzes no vairākiem rajoniem. Tur, kur Jehovas liecinieku nav tik daudz, varētu būt praktiskāk rīkot vienu kongresu visām draudzēm, kas ir filiāles pārraudzībā. Dažās zemēs reģionālos kongresus var rīkot arī citādi, atkarībā no apstākļiem un organizācijas norādījumiem. Laiku pa laikam dažās valstīs notiek starptautiskie vai īpašie kongresi, ko reizēm apmeklē desmitiem tūkstoši Jehovas liecinieku no daudzām zemēm. Gadu gaitā daudzi cilvēki ir nonākuši saskarē ar patiesību, lasot vai dzirdot kaut ko par šiem lielajiem Jehovas liecinieku kongresiem.

²⁶ Reģionālie, starptautiskie un īpašie kongresi ir priecīgi notikumi, kuros Jehovas tauta var vienoti pielūgt savu Dievu. Tajos bieži tiek darīta zināma jauna patiesības gaisma. Ir kongresi, kuros tiek paziņots par jaunām publikācijām, ko var izmantot draudzes sapulcēs, sludināšanā vai personiskai Bībeles pētīšanai. Arī šajos kongresos tiek kristīti jauni mācekļi. Tiem ir īpaša nozīme kristiešu garīgajā izaugsmē, un tie pierāda, ka Jehovas liecinieki veido starptautisku kristīgu brāļu saimi un ka viņi patiešām ir Jēzus Kristus mācekļi. (Jāņa 13:35.)

²⁷ Apmeklējot draudzes sapulces un Jehovas tautas kongresus, mēs stiprinām savu apņēmību pildīt Jehovas gribu un tiekam pasargāti no nelabvēlīgas ietekmes, kas var graut mūsu kristīgo ticību. Sapulces un kongresi sagādā godu un slavu Jehovam. (Ps. 35:18; Sāl. pam. 14:28.) Mums jābūt pateicīgiem, ka pašreizējā beigu laikā Jehova savai tautai ir sagādājis šādu iespēju atgūt garīgos spēkus.

KUNGA MIELASTS

²⁸ Vienreiz gadā, Jēzus Kristus nāves gadadienā, visās Jehovas liecinieku draudzēs tiek pieminēta Kristus nāve jeb atzīmēts Kunga mielasts. (1. Kor. 11:20, 23, 24.) Atceres vakars ir vissvarīgākā Jehovas tautas sapulce gada laikā. Mums ir dots īpašs norādījums pieminēt Jēzus nāvi. (Lūk. 22:19.)

²⁹ Atceres vakara datums sakrīt ar to, kad Bībeles laikos tika svinēta Pasha, un šis laiks Dieva Rakstos ir konkrēti norādīts. (2. Moz. 12:2, 6; Mat. 26:17, 20, 26.) Izraēlieši ik gadu svinēja Pashu, lai pieminētu iziešanu no Ēģiptes, kas notika 1513. gadā p.m.ē. Toreiz Jehova paziņoja, ka izraēliešu kalendāra pirmā lunārā mēneša četrpadsmitajā dienā viņiem jāēd Pashas jērs un jāaiziet no Ēģiptes, kur viņi bija nebrīvē. (2. Moz. 12:1—51.) Šo dienu var noteikt, skaitot 13 dienas no pavasara ekvinokcijai tuvākās jauna Mēness parādīšanās, kas novērojama Jeruzālemē. Parasti Atceres vakars notiek laikā, kad pirmo reizi pēc pavasara ekvinokcijas redzams pilnmēness.

³⁰ Mateja evaņģēlija 26. nodaļā, no 26. līdz 28. pantam, ir lasāmi paša Jēzus vārdi par to, kā jānorit Atceres vakaram. Šī atzīmēšana nav nekāds mistiska satura rituāls; tās laikā visi, kas ir aicināti par Jēzus Kristus līdzmantiniekiem viņa debesu valstībā, iebauda maizi un vīnu, kuriem ir simboliska nozīme. (Lūk. 22:28—30.) Visiem pārējiem kristiešiem un interesentiem būtu jāapmeklē Kunga mielasts kā novērotājiem. Būdami klāt šajā pasākumā, viņi apliecina pateicību par visu, ko Dievs Jehova ar sava Dēla Jēzus Kristus starpniecību ir paveicis cilvēces labā. Pirms Atceres vakara tiek teikta īpaša publiskā runa, kuras mērķis ir palīdzēt noskaņoties šim pasākumam un veicināt interesi par iespēju mācīties Bībeli.

³¹ Jehovas liecinieki ar prieku gaida reizes, kad varēs sanākt kopā sapulcēs, kur viņi var ”būt vērīgi cits pret citu, lai pamudinātu uz mīlestību un labiem darbiem”. (Ebr. 10:24.) Uzticamais un gudrais kalps rūpējas, lai mums būtu šādas sapulces, kurās ir iespējams apmierināt savas garīgās vajadzības. Visiem Jehovas kalpiem, kā arī cilvēkiem, kas interesējas par Bībeles vēsti, būtu jāizmanto iespējas, ko piedāvā mūsu regulārās sapulces. Ja augstu vērtēsim to, ko Jehova mums sagādā ar savas organizācijas starpniecību, mūsu vienotība kļūs arvien ciešāka. Vēl svarīgāk ir tas, ka šādi mēs godājam un slavējam Jehovu. (Ps. 111:1.)