Kādai jābūt mūsu attieksmei pret varu?

1., 2. a) Kāda bieži vien ir cilvēku attieksme, ja viņiem kādam jāpakļaujas? b) Kādi jautājumi tālāk tiks apskatīti?

VISTICAMĀK, jums ir gadījies redzēt, kā reaģē mazs bērns, kad no viņa tiek prasīts kaut kas tāds, ko viņš nevēlas darīt. Viņa sejā skaidri atspoguļojas pretrunīgas emocijas. Bērns dzird tēva vai mātes balsi un zina, ka ir jāpaklausa, taču darīt to ļoti negribas. Savā ziņā mēs visi esam līdzīgā situācijā.

² Pakļauties kādam ne vienmēr ir viegli. Nav nekas pārsteidzošs, ja arī mēs konstatējam, ka mums ir grūti cienīt tos, kam ir kāda noteikšana pār mums. Kaut ko līdzīgu ir izjutuši daudzi. Mēs dzīvojam laikā, kad cieņa pret varu ir tik niecīga kā vēl nekad agrāk. Taču Bībelē ir teikts, ka tie, kam pieder vara, ir jāciena. (Salamana Pamācības 24:21.) Pretējā gadījumā nav iespējams palikt Dieva mīlestībā. Tālāk apskatīsim šādus jautājumus: kāpēc dažkārt ir tik grūti cienīt varu? Kāpēc Jehova prasa, lai mēs pakļautos varai, un kas mums var palīdzēt to darīt? Un kā mēs varam apliecināt, ka ar cieņu izturamies pret varu?

KĀPĒC IR TIK GRŪTI PAKĻAUTIES

3., 4. Kā parādījās grēks un nepilnība, un kāpēc cilvēku grēcīgā daba apgrūtina pakļaušanos varai?

³ Īsumā pievērsīsim uzmanību diviem iemesliem, kāpēc nav viegli kādam pakļauties. Pirmkārt, neviens no mums nav pilnīgs; otrkārt, savi trūkumi ir arī tiem, kam ir noteikšana pār citiem. Grēks un nepilnība cilvēku dzīvē parādījās jau ļoti sen, kad Ādams un Ieva Ēdenes dārzā nepakļāvās Dieva varai. Tātad grēka izcelsme ir saistīta ar nepaklausību, un līdz pat šai dienai cilvēkiem ir iedzimta nosliece uz nepakļaušanos. (1. Mozus 2:15—17; 3:1—7; Psalms 51:7; Romiešiem 5:12.)

⁴ Grēcīgās dabas dēļ mūsu rīcībā bieži izpaužas lepnums un augstprātība, turpretī pazemība ir reti sastopama īpašība, ko neatlaidīgi jācenšas attīstīt. Var gadīties, ka stūrgalvīgi un lepni rīkojas pat cilvēki, kas jau gadiem ilgi uzticīgi ir kalpojuši Dievam. Piemēram, Korahs kopā ar Jehovas tautu bija pārcietis daudzas grūtības, bet viņš kāroja pēc lielākas varas, tāpēc sarīkoja dumpi pret Mozu, pašu lēnprātīgāko cilvēku, kāds toreiz dzīvoja. (4. Mozus 12:3; 16:1—3.) Vēl viens negatīvs piemērs ir ķēniņš Usija, kas, kļuvis lepns, iegāja Jehovas templī un veica kalpošanas rituālu, ko bija atļauts darīt tikai priesteriem. (2. Laiku 26:16—21.) Gan Korahs, gan Usija dārgi samaksāja par savu rīcību, bet, domājot par viņu kļūdām, mēs varam kaut ko mācīties. Mums jācenšas pārvarēt lepnumu, jo tas traucē ar cieņu izturēties pret varu.

5. Kā nepilnīgi cilvēki ir izmantojuši varu?

⁵ Turklāt nepilnīgi cilvēki, kuru rokās ir bijusi vara, ar savu rīcību ir ievērojami mazinājuši cieņu pret varu. Daudzi ir valdījuši nežēlīgi, apspieduši citus un pat iedibinājuši tirāniju. Cilvēces vēsture lielā mērā ir stāsts par ļaunprātīgu varas izmantošanu. (Salamans Mācītājs 8:9.) Piemēram, Sauls bija labs un pazemīgs cilvēks, kad Jehova viņu izraudzījās par ķēniņu, taču pēc tam viņa personībā arvien spilgtāk sāka izpausties lepnums un skaudība un viņš pat vajāja dievbijīgo Dāvidu. (1. Samuēla 9:20, 21; 10:20—22; 18:7—11.) Vēlāk Dāvids kļuva par vienu no labākajiem ķēniņiem, kāds jebkad valdījis Izraēlā, bet arī viņš reiz izmantoja savu varu ļaunprātīgi, pārkāpdams laulību ar hetieša Ūrijas sievu un pēc tam nosūtīdams šo nevainīgo vīru karot pirmajās rindās, lai tas kristu kaujā. (2. Samuēla 11:1—17.) Nepilnības dēļ cilvēki, kam ir vara, bieži pieļauj kļūdas. Vēl sliktāk ir tad, ja viņiem nav cieņas pret Jehovu. Kāds britu valstsvīrs, pieminējis, cik vērienīgas savu pretinieku vajāšanas izvērsa daži pāvesti, atzina: ”Vara sabojā cilvēku, un absolūta vara sabojā cilvēku absolūti.” Ņemot vērā šo situāciju, ir vēl jo svarīgāk saprast, kāpēc jāciena vara.

KĀPĒC BŪTU JĀCIENA VARA?

6., 7. a) Uz ko mūs mudina mīlestība pret Jehovu, un kāpēc tā ir? b) Kāpēc mums jāpaklausa arī tad, kad to darīt nav viegli?

⁶ Pakļaušanās pamatā ir mīlestība — mēs paklausām tiem, kam ir noteikšana pār mums, aiz mīlestības pret Jehovu un pret cilvēkiem, un tas ir arī mūsu pašu interesēs. Mēs mīlam Jehovu vairāk par visu, tāpēc vēlamies priecēt viņa sirdi. (Salamana Pamācības 27:11; Marka 12:29, 30.) Mēs zinām, ka šeit uz zemes, risinoties notikumiem Ēdenē, tika apstrīdēta Jehovas augstākā vara — viņa tiesības valdīt Visumā — un ka lielākā daļa cilvēku ir nostājušies Sātana pusē un nepakļaujas Jehovas varai. Toties mūsu nostāja ir pilnīgi pretēja. Ir saviļņojoši lasīt brīnišķīgos vārdus, kas rakstīti Atklāsmes grāmatas 4. nodaļas 11. pantā. Mums nav nekādu šaubu, ka Jehovam ir tiesības valdīt Visumā, mēs atzīstam viņa augstāko varu un tiesības būt mūsu dzīves noteicējam.

⁷ Līdz ar to mēs esam gatavi pakļauties Jehovam visdažādākajās situācijās. Mēs paklausām labprāt, jo mīlam Jehovu, tomēr dažkārt var gadīties, ka paklausīt ir ļoti grūti. Tādās reizēs mūs var salīdzināt ar nodaļas sākumā minēto bērnu. Bet jāatceras, ka Jēzus pakļāvās Tēva gribai pat tad, kad tas nenācās viegli. ”Ne mans, bet tavs prāts lai notiek!” viņš teica savam Tēvam. (Lūkas 22:42.)

8. a) Ar ko bieži ir saistīta pakļaušanās Jehovas varai, un kas liecina, ka Jehovam ir svarīga mūsu nostāja šajā jautājumā? b) Kas palīdz paklausīt padomam un pieņemt pamācības? (Skat. ”Paklausi padomam un iedziļinies audzināšanas pamācībās”.)

⁸ Protams, tagad Jehova nerunā ar katru no mums atsevišķi — viņš izmanto savus Rakstus un cilvēkus, kas viņu pārstāv. Līdz ar to visbiežāk pakļaušanos Jehovam mēs varam apliecināt, ar cieņu izturēdamies pret cilvēkiem, kam viņš ir uzticējis kādas pilnvaras vai kam viņš ļauj īstenot varu. Ja mēs nepakļautos šiem cilvēkiem, piemēram, nepieņemtu padomus un aizrādījumus, ko viņi dod uz Bībeles pamata, mēs aizvainotu Dievu. Kad izraēlieši kurnēja un sacēlās pret Mozu, Jehova uzskatīja, ka tauta ir paudusi savu neapmierinātību ar viņu pašu. (4. Mozus 14:26, 27.)

9. Kā pakļaušanās ir saistīta ar mīlestību pret cilvēkiem? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁹ Pakļaušanās ir saistīta arī ar mīlestību pret cilvēkiem. Lai to ilustrētu, iedomāsimies kareivjus armijā. Visas armijas panākumi un pati pastāvēšana lielā mērā ir atkarīga no katra karavīra gatavības izpildīt pavēles, ko dod komandieri. Ja kāds sāk ignorēt noteikto kārtību un nepakļaujas pavēlēm, viņa dēļ briesmas var draudēt visiem pārējiem kareivjiem. Protams, cilvēku izveidotās armijas mūsdienu pasaulē nodara milzīgu postu, taču Jehovas rīcībā ir karapulki, kas īsteno tikai taisnīgus mērķus. Bībelē Dievs gandrīz 300 reižu ir saukts par ”Kungu Cebaotu” jeb karapulku Jehovu. (1. Samuēla 1:3; 17:45.) Viņa pavēles pilda liels varenu garīgu būtņu pulks, un arī viņa kalpus uz zemes var salīdzināt ar kareivjiem. (Psalms 68:12; 2. Timotejam 2:3.) Ja mēs nepakļautos cilvēkiem, kam Jehova ir piešķīris varu, mēs apdraudētu tos, kas kopā ar mums piedalās garīgajā karā. Kristietis, kas nostājas pret draudzes vecākajiem, liek ciest arī citiem draudzes locekļiem. (1. Korintiešiem 12:14, 25, 26.) Tāpat, ja bērns ir nepaklausīgs, tas ietekmē visu ģimeni. Tātad, paužot cieņu un gatavību sadarboties, mēs apliecinām mīlestību pret citiem.

10., 11. Kā tas, ka ar cieņu izturamies pret varu, mums nāk par labu?

¹⁰ Vēl viens iemesls ar cieņu izturēties pret varu ir tāds, ka tas ir mūsu pašu interesēs. Kad Jehova no mums prasa kādam pakļauties, viņš bieži norāda, kā tas mums nāks par labu. Piemēram, bērniem ir dots norādījums klausīt vecākiem, lai viņi dzīvotu ilgi un viņiem klātos labi. (5. Mozus 5:16; Efeziešiem 6:2, 3.) No mums tiek gaidīts, ka mēs pakļausimies draudzes vecākajiem, pretējā gadījumā cietīs mūsu garīgums. (Ebrejiem 13:7, 17.) Savukārt paklausība varas iestādēm mūs var aizsargāt. (Romiešiem 13:4.)

¹¹ Ja labāk saprotam iemeslus, kāpēc Jehova no mums prasa paklausību, cienīt varu ir vieglāk. Tagad pievērsīsim uzmanību, kā cieņai pret vadību jāizpaužas trijās svarīgās jomās.

CIEŅA ĢIMENĒ

12. Kādu pienākumu Jehova ir uzticējis precētam vīrietim, un kā šis uzdevums jāpilda?

¹² Jehova ir izveidojis ģimenes institūtu, un, būdams kārtības Dievs, viņš ir parūpējies, lai ģimene varētu pienācīgi funkcionēt. (1. Korintiešiem 14:33.) Precētam vīrietim Jehova ir uzticējis ģimenes galvas pienākumus. Vīrs var apliecināt cieņu pret savu galvu, Jēzu Kristu, ja cenšas vadīt ģimeni tāpat, kā Jēzus vada draudzi. (Efeziešiem 5:23.) Nebūtu pareizi, ja vīrs vairītos uzņemties atbildību, bet viņš nedrīkst būt arī despotisks un skarbs — ģimene jāvada ar mīlestību, saprātīgi un laipni. Vīram jāpatur prātā, ka viņa vara ir nosacīta, tā vienmēr ir pakļauta Jehovas varai.

13. Kas jāņem vērā precētai sievietei, lai viņa būtu patīkama Jehovam?

¹³ Precētai sievietei jāsniedz vīram nepieciešamais atbalsts. Arī viņai ģimenē ir noteikta ietekme, jo Bībelē ir runāts par ”mātes mācībām”. (Salamana Pamācības 1:8.) Protams, sievai tik un tā jāpakļaujas savam vīram. Kristietei jāciena vīra autoritāte un jāpalīdz viņam pildīt ģimenes galvas pienākumus. Viņa nedrīkst noniecināt vīru, ar negodīgiem paņēmieniem ietekmēt vīra lēmumus un kļūt par noteicēju viņa vietā. Sievai jāatbalsta vīra lēmumi un jābūt gatavai sadarboties. Ja viņai šķiet, ka vīrs nerīkojas saprātīgi, viņa var ar cieņu izteikt savas domas, tomēr tas nav iemesls nepakļauties. Grūtas situācijas var veidoties, ja vīrs nav ticīgs, bet ar savu pakļāvību sievai varbūt izdosies panākt, ka viņš sāks interesēties par to, kas ir Jehova un kāda ir viņa griba. (1. Pētera 3:1.)

14. Kā bērni var iepriecināt savus vecākus un Jehovu?

¹⁴ Bērni var iepriecināt Jehovas sirdi ar paklausību tēvam un mātei. Tā viņi godā un iepriecē arī savus vecākus. (Salamana Pamācības 10:1.) Ja ģimenē ir tikai viens no vecākiem, bērniem tāpat jābūt paklausīgiem, turklāt tādā gadījumā viņiem jāatceras, ka tēvam vai mātei viņu atbalsts ir nepieciešams it īpaši. Ģimenē, kurā visi cenšas darīt to, ko no viņiem prasa Dievs, valda mierīga un priekpilna gaisotne, un tas sagādā godu ģimenes Radītājam — Dievam Jehovam.

CIEŅA DRAUDZĒ

15. a) Kā mēs draudzē varam apliecināt, ka cienām Jehovas varu? b) Kādi principi palīdz paklausīt tiem, kas vada draudzes darbību? (Skat. ”Paklausait saviem vadītājiem”.)

¹⁵ Jehova ir piešķīris savam Dēlam varu pār kristiešu draudzi. (Kolosiešiem 1:13.) Savukārt Jēzus ir uzdevis savam ”uzticīgajam un gudrajam kalpam” rūpēties par Dieva tautas garīgajām vajadzībām uz zemes. (Mateja 24:45—47.) Šo ”kalpu” pārstāv Jehovas liecinieku Vadošā padome. Tāpat kā pirmā gadsimta kristiešu draudzēs, mūsdienās Vadošās padomes norādījumus un padomus saņem draudžu vecākie — vai nu tiešā veidā, vai no tās pārstāvjiem, piemēram, ceļojošajiem pārraugiem. Atzīstot pilnvaras, kādas ir piešķirtas vecākajiem, mēs apliecinām, ka paklausām Jehovam. (Ebrejiem 13:17.)

16. Kādā ziņā vecākie tiek iecelti ar svētā gara palīdzību?

¹⁶ Vecākie un kalpošanas palīgi nav pilnīgi, viņiem ir savas vājības, tāpat kā mums visiem. Taču vecākie ir ”dāvanas cilvēkiem”, kuras ir dotas tādēļ, lai uzturētu draudzi garīgi stipru. (Efeziešiem 4:8.) Vecākie ir iecelti ar svētā gara palīdzību. (Apustuļu darbi 20:28.) Tā var apgalvot tāpēc, ka jau pirms iecelšanas viņiem ir jāatbilst prasībām, kas ir minētas Dieva gara iedvesmotajos Rakstos. (1. Timotejam 3:1—7, 12; Titam 1:5—9.) Turklāt vecākie, kas lemj par kāda brāļa atbilstību šīm prasībām, dedzīgi lūdz Jehovas svētā gara vadību.

17. Kāpēc kristietēm, piedaloties draudzes darbībā, reizēm ir jāuzliek galvassega?

¹⁷ Draudzē reizēm var gadīties, ka neviens vecākais un kalpošanas palīgs nevar veikt kādu pienākumu, kas parasti tiek uzticēts šiem brāļiem, piemēram, vadīt sludināšanas sapulci. Tādā gadījumā to var darīt citi kristīti brāļi, bet, ja tas nav iespējams, — piemērotas kristietes. Tomēr jāatceras: ja māsa pilda uzdevumu, kas patiesībā būtu jāveic kristītam brālim, viņai jāuzliek galvassega.a (1. Korintiešiem 11:3—10.) Šāda prasība sievietei nav pazemojoša, gluži otrādi, tā viņai dod iespēju paust cieņu pret Jehovas noteikto kārtību, vai tas būtu ģimenē vai draudzē.

CIEŅA PRET VALSTS VARU

18., 19. a) Kā varētu paskaidrot principus, kas izklāstīti Romiešiem 13:1—7? b) Kā būtu jāizpaužas cieņai pret valsts varu?

¹⁸ Patiesie kristieši no sirds cenšas ievērot principus, kas izklāstīti Vēstulē romiešiem, 13. nodaļas 1.—7. pantā. Kamēr Jehova ļauj valsts varām pastāvēt, tās pilda svarīgus uzdevumus, piemēram, rūpējas par kārtību un nodrošina dažādus pakalpojumus. Mēs apliecinām cieņas pilnu attieksmi pret varu, ja ievērojam likumus. Mēs maksājam visus nodokļus, izpildām jebkādas veidlapas un dokumentus, ko valsts iestādes prasa, un pakļaujamies likumiem, kas attiecas uz mums pašiem, mūsu ģimeni, darbu un īpašumu. Valsts varai mēs nepakļaujamies vienīgi tad, ja tā izvirza prasību neklausīt Dievam. Tādā gadījumā mēs atbildam tāpat, kā to kādreiz darīja apustuļi: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:28, 29; skat. ”Kādai varai būtu jāpakļaujas?”.)

¹⁹ Cieņai pret varu būtu jāizpaužas arī mūsu attieksmē. Reizēm mums, iespējams, jātiekas ar valsts varas pārstāvjiem vai ierēdņiem. Apustulis Pāvils runāja ar ķēniņu Hērodu Agripu un pārvaldnieku Fēstu, un, kaut gan viņiem abiem piemita nopietni trūkumi, Pāvils pie viņiem vērsās ar cieņu. (Apustuļu darbi 26:2, 25.) Mums būtu jārīkojas tāpat, neatkarīgi no tā, vai mēs runājam ar ļoti ietekmīgu varas pārstāvi vai ar parastu policistu. Kristieši, kas vēl mācās skolā, ar cieņu izturas pret skolotājiem, kā arī pret skolas amatpersonām un citiem darbiniekiem. Protams, mums jāciena ne tikai tie cilvēki, kas piekrīt mūsu uzskatiem, bet arī tie, kam ir noraidoša attieksme pret Jehovas lieciniekiem. Neticīgiem cilvēkiem būtu jāspēj pamanīt, ka mēs pret viņiem izturamies ar cieņu. (Romiešiem 12:17, 18; 1. Pētera 3:15, 16.)

20., 21. Ko mēs varam iegūt, ja ar cieņu izturamies pret citiem?

²⁰ Jo vairāk mēs cienīsim citus, jo labāk. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Turiet visus godā.” (1. Pētera 2:17.) Ja cilvēki jutīs, ka mēs pret viņiem izturamies ar patiesu cieņu, tas viņus var dziļi ietekmēt. Cieņa ir kaut kas tāds, kas pasaulē ir sastopams arvien retāk un retāk, tāpēc var teikt, ka, cienot citus, mēs paklausām Jēzus izteiktajam aicinājumam: ”Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:16.)

²¹ Pasaule mūsdienās grimst tumsā, bet cilvēkus ar pareizi noskaņotu sirdi piesaista garīgā gaisma. Tāpēc, ja cienīsim savus ģimenes locekļus, citus kristiešus draudzē, kā arī ar cieņu pakļausimies valsts varai, droši vien būs cilvēki, kas to ievēros un sāks staigāt gaismā kopā ar mums. Cik brīnišķīgi būtu to pieredzēt! Taču arī tad, ja tā nenotiks, viens ir skaidrs: mūsu cieņa pret cilvēkiem ir patīkama Dievam Jehovam un ļauj palikt viņa mīlestībā. Kas gan varētu būt vēl vērtīgāks par to?