Kāpēc ir svarīgi cienīt varu?

VAI gan tas nav labi, ka policijai ir tiesības arestēt noziedzniekus, kas apzog citus un apdraud cilvēku dzīvību? Ka tiesnešiem ir tiesības sodīt noziedzniekus, lai pasargātu pārējos sabiedrības locekļus?

Mēs varam padomāt arī par to, ka tiek uzturēti kārtībā ceļi un kanalizācija un tiek nodrošināta izglītība — parasti šie izdevumi tiek segti no nodokļiem, ko ievāc varas iestādes. Patiesie kristieši atzīst, ka ir svarīgi cienīt varu. Bet kā ir jāizpaužas šai cieņai? Kādās dzīves jomās tā ir jāparāda?

Vara sabiedrībā

Bībele visiem cilvēkiem, ticīgiem un neticīgiem, liek cienīt varas iestādes, kas darbojas sabiedrības labā. Kristiešu apustulis Pāvils par to rakstīja ticības biedriem Romā, un arī mums būtu derīgi pārdomāt viņa teikto, kas rakstīts Romiešiem 13:1—7.

Pāvils bija Romas pilsonis, un Roma toreiz bija pasaules lielvalsts. Pāvila vēstulē, kas rakstīta ap mūsu ēras 56. gadu, kristiešiem ieteikts būt priekšzīmīgiem pilsoņiem. Viņš rakstīja: ”Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas.”

Ar šiem vārdiem Pāvils paskaidroja, ka neviena cilvēku vara nepastāvētu, ja Dievs to nepieļautu. Šādā ziņā var teikt, ka tās ir Dieva ieceltas un iekļaujas Dieva nodomā. Tāpēc ”tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu”.

Pilsoņi, kas dara labu, var saņemt uzslavu no valsts, bet tai ir arī tiesības sodīt likuma pārkāpējus. Ļaundariem ir pamatots iemesls bīties, jo valsts varai ir tiesības būt ”atriebējai” un tā apliecināt sevi par ”Dieva kalponi”.

Beigās Pāvils teica: ”Tādēļ nepieciešami tai paklausīt nevien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ. Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi.”

Par to, kā tiek izmantoti nodokļi, ir atbildīgas varas iestādes, nevis nodokļu maksātāji. Kristietis, būdams godīgs pilsonis, saglabā tīru sirdsapziņu. Viņš zina, ka, pakļaujoties valsts varai un maksājot prasītos nodokļus, viņš ne tikai ievēro tās sabiedrības likumus, kurā viņš dzīvo, bet arī rīkojas atbilstoši Dieva prasībām.

Ģimene un vara

Bet kā ir ģimenē? Zīdainis pirmajos dzīves mēnešos, raudādams vai pat kliegdams, bieži pieprasa, lai viņam pievērstu uzmanību. Bet gudri vecāki saprot, kas mazulim patiesībā ir vajadzīgs, un neļauj, lai viņus ietekmētu tā dusmas. Dažiem bērniem, lielākiem esot, tiek dota pilnīga brīvība un tiek ļauts pašiem noteikt sev normas. Tā kā viņiem trūkst dzīves pieredzes, viņi varbūt izdara noziegumus vai citas ļaundarības, tā kaitēdami gan savai ģimenei, gan sabiedrībai kopumā — šī situācija ir labi zināma daudzām vietējās varas iestādēm.

”Vecāki pārāk vēlu sāk mācīt bērnus,” uzsver grāmatas Children We Deserve (Bērni, kādus esam pelnījuši) autore Razlinda Mailsa. ”Ir jāsāk ar bērna piedzimšanas brīdi.” Ja vecāki jau no paša sākuma runā laipni, bet autoritatīvi un ja viņi vienmēr rīkojas konsekventi, bērns drīz vien iemācās atzīt vecāku autoritāti un viņu tiesības ar mīlestību pārmācīt bērnu.

Bībelē ir ļoti daudz informācijas par vadību ģimenē. Salamana Pamācību grāmatā gudrais Salamans pievērsa uzmanību dievbijīgo vecāku vienotībai, kas vajadzīga, mācot bērnus, — viņš rakstīja: ”Mans bērns, paklausi sava tēva pamācībai un nepamet savas mātes mācību!” (Salamana Pamācības 1:8, LB-65r.) Ja vecāki ir vienisprātis jautājumos par bērnu audzināšanu, bērni zina vecāku viedokli un zina, ko vecāki no viņiem gaida. Varbūt viņi mēģina vienu no vecākiem noskaņot pret otru, lai panāktu savu, bet vecāku vienotība prasībās bērnus aizsargā.

Bībelē ir paskaidrots, ka vīrs ir atbildīgs ne tikai par savu bērnu, bet arī par sievas garīgo labklājību. Viņš tiek saukts par ģimenes galvu. Kā viņam ir jāīsteno vadība? Pāvils norādīja: tāpat kā Kristus ir draudzes Galva, arī vīrs ir sievas galva. Pēc tam viņš piebilda: ”Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā.” (Efeziešiem 5:25.) Kad vīrs seko Jēzus paraugam un ar mīlestību īsteno vadību, viņš iemanto dziļu sievas cieņu. (Efeziešiem 5:33, NW.) Šādā ģimenē bērni redz, cik vērtīga ir Dieva piešķirtā vara, un jūt pamudinājumu tai pakļauties. (Efeziešiem 6:1—3.)

Bet kā var tikt galā tie vecāki, kas bērnus audzina bez dzīvesbiedra, piemēram, tie, kam dzīvesbiedrs ir miris? Gan tēvi, gan mātes var atsaukties uz Dieva Jehovas un Jēzus Kristus teikto. Jēzus vienmēr atsaucās uz savu Tēvu un Dieva iedvesmotajiem Rakstiem. (Mateja 4:1—10; 7:29; Jāņa 5:19, 30; 8:28.)

Bībelē var atrast ļoti daudz vērtīgu principu, kas attiecas uz bērniem. Uzzinot šos principus un tos ievērojot, vientuļie vecāki var dot bērniem labus, mīlestības pilnus padomus. (1. Mozus 6:22; Salamana Pamācības 13:20; Mateja 6:33; 1. Korintiešiem 15:33; Filipiešiem 4:8, 9.) Vecāki var arī izmantot uz Bībeli balstītu materiālu, kas īpaši paredzēts, lai palīdzētu iemācīt bērniem, cik svarīgi ir cienīt Bībeli.a

Kristiešu draudze un vara

”Šis ir mans mīļais dēls, pie kuŗa man labs prāts; to jums būs klausīt.” (Mateja 17:5.) Šie vārdi, ko sacīja pats Dievs Jehova, apstiprināja, ka Jēzus runā ar Dieva piešķirtu varu. Jēzus teiktais ir pierakstīts četros evaņģēlijos, ko mēs varam lasīt.

Tieši pirms savas pacelšanās debesīs Jēzus mācekļiem pavēstīja: ”Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.” (Mateja 28:18.) Jēzus kā draudzes Galva pastāvīgi ir vērojis ar garu svaidītos sekotājus uz zemes. Kopš svētā gara izliešanas, kas notika mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, viņš tos izmanto par ”gudro un uzticīgo kalpu”, ar kura starpniecību dara zināmu patiesību. (Mateja 24:45—47; Apustuļu darbi 2:1—36.) Ko viņš ir darījis, lai stiprinātu kristiešu draudzi? Kad viņš bija ”uzkāpis augstumā, viņš.. devis dāvanas cilvēkiem [”dāvanas cilvēku veidā”, NW]”. (Efeziešiem 4:8.) Šīs ”dāvanas cilvēku veidā” ir kristiešu vecākie, kas ir iecelti ar svēto garu un kam ir uzticēts rūpēties par ticības biedru garīgajām interesēm. (Apustuļu darbi 20:28.)

Tāpēc Pāvils ieteica: ”Pieminiet savus vadītājus, kas jums Dieva vārdu runājuši; vērodami viņu dzīves galu, sekojiet viņu ticībai!” Tā kā šie Dievam uzticīgie vīri cieši seko Jēzus paraugam, būtu labi censties, lai mums būtu tāda pati ticība, kāda ir viņiem. Pēc tam Pāvils piebilda: ”Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi [”atzīstot, ka viņiem ir vara pār jums”, The Amplified Bible], jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība, lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” (Ebrejiem 13:7, 17.)

Kas notiek, ja draudzes vecāko vadība netiek ņemta vērā? Tā rīkojās daži agrīnās kristiešu draudzes locekļi un kļuva par atkritējiem. Bībelē ir minēti Himenajs un Filēts, kuri dažiem sagrozīja ticību un kuru runas bija nesvētas un tukšas. Piemēram, viņi apgalvoja, ka augšāmcelšanās (acīmredzot garīga vai simboliska) jau ir notikusi un tāpēc nākotnē, valdot Dieva Valstībai, vairs nebūs nekādas augšāmcelšanās. (2. Timotejam 2:16—18.)

Te iejaucās tie, kam bija piešķirta vara. Kristiešu vecākie varēja atspēkot šos argumentus, jo viņi, būdami Jēzus Kristus pārstāvji, atsaucās uz Svētajiem rakstiem. (2. Timotejam 3:16, 17.) Kristiešu draudzē, kas Bībelē ir saukta par ”patiesības balstu un pamatu”, tāpat notiek arī mūsu dienās. (1. Timotejam 3:15.) Viltus mācībām nekad netiks ļauts sabojāt ”veselīgo mācību paraugu”, kas Bībeles lappusēs ir saglabāts mums kā ”skaista uzticēta manta”. (2. Timotejam 1:13, 14.)

Lai gan pasaulē cieņa pret varu aizvien straujāk izzūd, mēs kā kristieši apzināmies, ka vara sabiedrībā, ģimenē un kristiešu draudzē ir iedibināta mūsu pašu labā. Ir svarīgi cienīt varu, jo ar to ir saistīta mūsu fiziskā, emocionālā un garīgā labklājība. Ja mēs atzīsim un cienīsim Dieva piešķirto varu, mūs pasargās tie, kam piemīt vislielākā vara, — Dievs Jehova un Jēzus Kristus — un gādās par mūsu labklājību mūžīgi. (Psalms 119:165; Ebrejiem 12:9.)

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 5. lpp.]

Bībelē ir ļoti daudz informācijas par vadību ģimenē

[Attēls 6. lpp.]

Vecāki, kas audzina bērnus bez dzīvesbiedra, var atsaukties uz Dieva Jehovas un Jēzus Kristus teikto

[Attēli 7. lpp.]

Kristieši atzīst, ka vara ģimenē, kristiešu draudzē un sabiedrībā ir iedibināta viņu pašu labā

[Norāde par attēla autortiesībām 4. lpp.]

Fotoattēls: Josh Mathes, Collection of the Supreme Court of the United States