Interese par cilvēkiem

STĀSTOT cilvēkiem par Bībeli, mums jācenšas ne tikai dot viņiem zināšanas, bet arī ietekmēt viņu sirdi. Viens no veidiem, kā to panākt, ir apliecināt, ka mēs patiesi interesējamies par saviem klausītājiem. Šāda interese var izpausties ļoti dažādi.

Ņem vērā klausītāju viedokli. Apustulis Pāvils ņēma vērā savu klausītāju izcelsmi un uzskatus. Viņš teica: ”Jūdiem esmu tapis kā jūds, lai mantotu jūdus; tiem, kas zem bauslības, esmu tapis kā tāds, kas stāv zem bauslības, pats nebūdams zem bauslības, lai mantotu tos, kas stāv zem bauslības. Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis kā tāds, kas bez bauslības, kaut patiesībā nebūdams bez Dieva bauslības, bet stāvēdams Kristus bauslībā, lai mantotu tos, kas bez bauslības. Vājajiem esmu tapis kā vājš, lai mantotu vājos; visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu. Bet to visu es daru evanģelija dēļ, lai man būtu daļa pie tā.” (1. Kor. 9:20—23.) Ko tu vari darīt, lai varētu teikt: ”Visiem esmu tapis viss.”?

Ja pirms sarunas tev būs iespēja kaut īsu brīdi pavērot cilvēku, tu varbūt pamanīsi kaut ko tādu, kas ļaus noprast, kādi ir viņa dzīves apstākļi un intereses. Varbūt, paraugoties uz cilvēku, tu vari noteikt viņa nodarbošanos? Varbūt kaut kas ļauj secināt, pie kādas reliģijas viņš pieder? Vai pēc kaut kā var spriest par viņa ģimenes stāvokli? Būtu labi, ja uz savu novērojumu pamata tu izvēlētos sarunas tematu, kas varētu būt interesants tavam klausītājam.

Lai temati, par kuriem tu runā ar cilvēkiem savā sludināšanas teritorijā, viņiem būtu interesanti, tev jau iepriekš labi jāpārdomā, kā tu sāksi sarunu. Daudzās valstīs sludinātāji bieži satiek cilvēkus, kas iebraukuši no citām zemēm. Ja tavā sludināšanas teritorijā dzīvo šādi cilvēki, tev jāizdomā labs paņēmiens, kā viņiem sludināt. Tā kā Dievs ”grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”, vēsts par Valstību tev jāiemācās sludināt tā, lai to būtu patīkami uzklausīt visiem cilvēkiem, kurus tu satiec. (1. Tim. 2:4.)

Uzmanīgi klausies. Lai gan Jehova zina pilnīgi visu, viņš ir gatavs uzklausīt, ko saka citi. Pravietim Miham reiz tika dota parādība, kurā viņš redzēja, kā Jehova aicina eņģeļus izteikt savus priekšlikumus kādā jautājumā. Uzklausījis eņģeļus, Dievs vienam no viņiem deva iespēju īstenot savu priekšlikumu. (1. Ķēn. 22:19—22.) Jehova bija ar mieru uzklausīt Ābrahāmu, kad tas izteica bažas par Sodomas iedzīvotājiem, kurus gaidīja iznīcināšana. (1. Moz. 18:23—33.) Visiem, kas sludina Valstību, jāseko Jehovas priekšzīmei un jābūt gataviem klausīties.

Kad tu kādam sludini, aicini viņu izteikt savu viedokli. Uzdod kādu jautājumu un tad ieturi pietiekami garu pauzi, lai viņš var atbildēt. Uzmanīgi klausīdamies, ko cilvēks saka, tu viņu iedrošināsi izteikties. Ja atbilde ļauj kaut ko noprast par viņa interesēm, centies uzzināt vairāk. Esi taktisks un neuzdod pārāk daudz jautājumu, tomēr pacenties iepazīt cilvēku pēc iespējas labāk. Ja tu bez liekuļošanas vari teikt atzinīgus vārdus par viņa uzskatiem, dari to. Pat tad, ja tu nepiekrīti cilvēka viedoklim, izturies pieklājīgi un uzklausi, ko viņš saka. (Kol. 4:6.)

Tomēr tev jāsargās, lai interese par cilvēkiem nekļūtu nepiedienīga. Interesēties par cilvēkiem nenozīmē jaukties viņu personiskajā dzīvē. (1. Pēt. 4:15.) Tāpat sludinātājam jāuzmanās, lai pretējā dzimuma pārstāvis nepārprastu viņa interesi. Tas, ko cilvēki uzskata par piedienīgu, ir atkarīgs ne tikai no zemes, kurā viņi dzīvo, bet arī no viņu pašu personības un uzskatiem, tāpēc sludinātājam nepieciešama laba spriestspēja. (Lūk. 6:31.)

Uzklausīt cilvēkus palīdz iepriekšēja sagatavošanās. Ja mēs skaidri zinām, ko vēlamies pateikt, mēs izturamies brīvi un dabiski un varam pievērst uzmanību savam sarunas biedram. To redzot, arī viņš jūtas brīvāk un labprātāk iesaistās sarunā.

Ieklausoties cilvēku viedoklī, mēs parādām viņiem cieņu. (Rom. 12:10.) Tā mēs apliecinām, ka cienām viņu domas un jūtas. Izjūtot šādu attieksmi pret sevi, cilvēkiem var rasties vēlēšanās uzklausīt mūs. Var labi saprast, kāpēc Dieva Rakstos ir ieteikts: ”Lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties.” (Jēk. 1:19.)

Palīdzi cilvēkiem garīgi augt. Vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem mudina domāt par tiem, kas ir izrādījuši interesi, un apmeklēt viņus atkārtoti, lai piedāvātu uzzināt no Bībeles tieši to, kas viņiem visvairāk vajadzīgs. Plānojot atkārtotu apmeklējumu, ņem vērā to, ko tu esi uzzinājis par cilvēku iepriekšējā tikšanās reizē. Gatavojies runāt par tematu, kas viņu interesē. Centies uzsvērt materiāla praktisko vērtību un palīdzi cilvēkam saprast, ko viņš no tā var iegūt. (Jes. 48:17.)

Ja cilvēks, kam tu sludini, sāk runāt par kaut ko tādu, kas viņam sagādā raizes, tev rodas lieliska iespēja viņam pastāstīt labo vēsti. Seko Jēzus priekšzīmei — viņš vienmēr bija gatavs mierināt cilvēkus, kam bija kādas raizes. (Marka 6:31—34.) Nekad nedod cilvēkam nepārdomātus vai virspusīgus padomus, citādi viņš domās, ka tu patiesībā neinteresējies par viņu. Esi līdzcietīgs pret savu sarunas biedru. (1. Pēt. 3:8.) Izpēti attiecīgo jautājumu bībeliskās publikācijās un pēc tam piedāvā cilvēkam informāciju, kas viņu uzmundrinās un palīdzēs viņam pārvarēt grūtības. Ja tu patiesi mīli cilvēku un interesējies par viņu, visam, ko viņš tev stāsta, jāpaliek tikai starp jums. Lai kaut ko izpaustu citiem, jābūt ļoti nopietnam iemeslam. (Sal. Pam. 25:9.)

Sevišķi svarīgi ir rūpēties par cilvēkiem, kas mācās Bībeli. Ar lūgšanu palīdzību pārdomā Bībeles skolnieka vajadzības un ņem tās vērā, gatavojoties katrai nodarbībai. Visu laiku domā, kas Bībeles skolniekam nepieciešams, lai turpinātos viņa garīgā izaugsme. Ar mīlestību palīdzi viņam saprast, kāds ir Bībeles viedoklis par dažādiem jautājumiem un kā tos paskaidro ”uzticīgais un gudrais kalps”. (Mat. 24:45.) Reizēm ar jautājuma izskaidrojumu nepietiek. Varbūt tev jāpalīdz Bībeles skolniekam saprast kāda Bībeles principa nozīme, darot kopā ar viņu kaut ko tādu, kas viņam ļauj izprast, kā šis princips jāizmanto. (Jāņa 13:1—15.)

Sludinātājam, kas palīdz citiem saskaņot dzīvi ar Jehovas normām, nepieciešams līdzsvars un spriestspēja. Apstākļi, kādos veidojusies cilvēku personība, ir bijuši ļoti dažādi, un cilvēku spējas ievērojami atšķiras. Tāpēc prasībām pret viņiem jābūt saprātīgām. (Filip. 4:5, NW.) Nespied cilvēkus mainīt savu dzīvesveidu, ļauj, lai uz to viņus mudina Dieva vārdi un gars. Jehova grib, lai cilvēki viņam kalpotu labprātīgi, nevis piespiedu kārtā. (Ps. 110:3.) Tu nedrīksti uzspiest savu viedokli jautājumos, kuros cilvēkiem pašiem jāpieņem lēmums, un, pat ja viņi vēlas uzzināt tavu viedokli, tev jāuzmanās, lai neiznāktu, ka tu esi pieņēmis lēmumu viņu vietā. (Gal. 6:5.)

Piedāvā savu palīdzību. Lai arī galvenais, kam Jēzus pievērsa uzmanību, bija cilvēku garīgais stāvoklis, viņš neaizmirsa arī par citām cilvēku vajadzībām. (Mat. 15:32.) Pat ja mūsu līdzekļi ir stipri ierobežoti, tomēr pastāv daudz iespēju, kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem.

Interesēties par cilvēkiem nozīmē domāt par viņu vajadzībām. Piemēram, ja tu sludini uz ielas un laika apstākļi tavam sarunas biedram sagādā neērtības, atrodi kādu ērtāku vietu sarunai vai pārcel tikšanos uz citu laiku. Ja tu esi iztraucējis cilvēku, piedāvājies atnākt citreiz. Ja tavs kaimiņš vai kāds, kas ir izrādījis interesi par Bībeli, ir saslimis, aizsūti viņam kartīti vai īsu vēstuli vai arī apciemo viņu. Ja tas ir iespējams, uzaicini Bībeles skolnieku uz vienkāršu maltīti vai kaut kā citādi apliecini, ka tu domā par viņu.

Reizēm Bībeles skolnieki, kas garīgi aug, jūt, ka viņiem kaut kā pietrūkst, jo viņi vairs nepavada laiku kopā ar saviem bijušajiem draugiem. Centies tu kļūt par viņu draugu. Atlicini laiku sarunām pēc Bībeles nodarbībām un citās reizēs. Mudini Bībeles skolniekus atrast sev labus draugus. (Sal. Pam. 13:20.) Palīdzi viņiem apmeklēt draudzes sapulces. Sēdi sapulcēs kopā ar saviem Bībeles skolniekiem un palīdzi pieskatīt viņu bērnus, lai viņi paši varētu iegūt no sapulcēm pēc iespējas vairāk.

Interesei jābūt neliekuļotai. Interesi par cilvēkiem nevar iemācīties no grāmatām, tai jānāk no sirds, un veidi, kā izpaužas interese par cilvēkiem, var būt ļoti dažādi. Tā ir redzama tajā, kā mēs klausāmies un ko mēs sakām. Tā izpaužas labestībā un iejūtībā pret cilvēkiem. Pat tad, kad mēs nerunājam un neko nedarām, tā ir redzama mūsu attieksmē un sejas izteiksmē. Ja mēs patiesi interesēsimies par cilvēkiem, viņi to noteikti jutīs.

Vissvarīgākais iemesls, kāpēc mums no sirds jāinteresējas par citiem, ir tas, ka izrādot interesi par cilvēkiem, mēs sekojam mūsu debesu Tēva mīlestības un žēlsirdības paraugam. Tā mēs viņiem palīdzam tuvoties Jehovam un uzklausīt vēsti, kas viņiem jādzird. Tāpēc sludināsim labo vēsti, ”neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”. (Filip. 2:4.)