Runas uzmetuma lietošana

DAUDZIEM ir grūti pat iedomāties, ka viņi varētu uzstāties, izmantojot tikai runas uzmetumu. Viņi jūtas droši tikai tad, ja visu, ko gatavojas teikt, ir uzrakstījuši vai iemācījušies no galvas.

Bet ikviens cilvēks prot runāt bez uzrakstīta teksta. Mēs to darām katru dienu, kad sarunājamies ar draugiem un ģimenes locekļiem. Tieši to pašu mēs darām sludinot. Arī tad, kad griežamies pie Dieva lūgšanā vai sakām lūgšanu citu cilvēku vārdā, mums nav vajadzīgs iepriekš uzrakstīts teksts.

Vai runa, ko orators nolasa no lapas, kaut kā atšķiras no runas, kas tiek teikta, izmantojot uzmetumu? No vienas puses, iepriekš uzrakstīts runas teksts nodrošina precizitāti un palīdz lietot labi izraudzītus vārdus, bet, no otras puses, tas ierobežo iespējas piekļūt klausītāju sirdij. Kad cilvēks lasa vairāk nekā tikai dažus teikumus pēc kārtas, viņa runas temps un balss modulācijas parasti atšķiras no tā, kā viņš runā ikdienā. Turklāt, ja oratora skatiens būs vairāk pievērsts tekstam nekā klausītājiem, daudzi droši vien neklausīsies tik uzmanīgi, cik uzmanīgi viņi klausītos, ja justu, ka orators vēršas pie viņiem un cenšas pielāgot savas runas materiālu viņu vajadzībām. Lai iedvesmotu klausītājus, vislabāk ir izmantot brīvās runas priekšrocības.

Teokrātiskās kalpošanas skolas mērķis ir sniegt palīdzību, kas mums var noderēt ikdienā. Kad satiekamies ar draugiem, mēs neņemam rokā papīra lapu un nemēģinām izteikt savas domas izmeklētiem vārdiem, lasot iepriekš sagatavotu tekstu. Tāpat, kad dodamies tīruma kalpošanā, mēs neņemam līdzi gatavu tekstu, it kā baidītos, ka aizmirsīsim kaut ko svarīgu. Ja tev jāgatavo uzdevums, kurā jāparāda, kā sludināt šādās situācijās, centies runāt pēc iespējas dabiskāk. Pienācīgi sagatavojoties, tu varēsi ļoti labi atcerēties galvenās domas — tev pietiks ar īsu uzmetumu vai tu pat varēsi atcerēties svarīgākās domas no galvas. Tev tikai jāiemācās droši paļauties uz to, ka tu vari runāt, izmantojot uzmetumu.

Sakārto savas domas. Lai varētu runāt, izmantojot uzmetumu, tev vispirms jāsakārto domas. Tas nenozīmē, ka tev jāizdomā katrs vārds, ko tu teiksi. Galvenais ir iepriekš pārdomāt, par ko tu runāsi.

Cilvēkiem, kas pēc dabas ir diezgan strauji, šad un tad gadās pateikt kaut ko tādu, kas vēlāk jānožēlo. Ir arī tādi cilvēki, kas mēdz runāt te par vienu, te atkal par kaut ko citu, tā ka nevar īsti saprast, ko viņi vēlas pateikt. Abus minētos trūkumus var novērst ar diezgan vienkāršu metodi: pirms tu kaut ko saki, padomā un izveido prātā it kā nelielu runas uzmetumu. Vispirms izdomā, kādu mērķi tu vēlies sasniegt un kā to izdarīt, un tikai pēc tam sāc runāt.

Kad tu gatavojies sludināšanai, centies jau laikus sakārtot ne tikai sludināšanas somu, bet arī savas domas. Ja tu grasies izmantot kādu sarunas ievadu, kas minēts Mūsu Ķēniņvalsts Kalpošanā, izlasi to vairākas reizes un centies iegaumēt svarīgāko. Pamēģini izteikt ievada galveno domu pāris īsos teikumos. Izsaki to tādiem vārdiem, kādus tu esi pieradis lietot, un pielāgo ievadu apstākļiem tavā sludināšanas teritorijā. Būtu labi iegaumēt īsu sarunas plānu. Tajā var iekļaut trīs punktus. 1. Ievadā piemini kaut ko tādu, par ko domā daudzi, kas dzīvo tuvākā apkaimē. Pēc tam pajautā, kāds ir cilvēka viedoklis. 2. Izdomā, ko tu teiksi par šo jautājumu un kādus pantus tu izmantosi, lai parādītu, kā Dievs ir solījis darīt galu ciešanām. Ja rodas tāda iespēja, uzsver, ka Jehova likvidēs ciešanas ar savas Valstības — debesu valdības — starpniecību. 3. Mudini cilvēku rīkoties saskaņā ar to, ko tu viņam esi pastāstījis. Piedāvā viņam literatūru vai aicini mācīties Bībeli un konkrēti norunā, kad jūs tiksieties, lai turpinātu sarunu.

Sludinot tev droši vien pietiks ar sarunas plānu, ko tu atceries no galvas. Ja tu tomēr vēlies izmantot īsu uzmetumu, kurā ieskatīties pirms sarunas ar pirmo cilvēku, ko tu satiksi, tu vari pierakstīt dažus vārdus, ar kuriem tu sāksi sarunu, vienu vai divus Bībeles pantus un pāris vārdus, kuros izteikta galvenā doma, ko tu gribi pateikt sarunas nobeigumā. Laba sagatavošanās un īss uzmetums palīdz runāt mērķtiecīgi un pateikt cilvēkam kaut ko ļoti konkrētu — kaut ko tādu, ko viņam ir viegli atcerēties.

Ja cilvēki tavā sludināšanas teritorijā bieži izsaka līdzīgus iebildumus vai uzdod vienādus jautājumus, būtu labi atrast pietiekami daudz informācijas, kas tev palīdzētu šos jautājumus paskaidrot. Parasti pietiek ar divām trim pamatdomām un Bībeles pantiem, kas tās apstiprina. Ar dažiem apakšpunktiem no brošūriņas Bībeles temati apspriešanai vai grāmatas Sarunas par Rakstiem (Reasoning From the Scriptures) var pilnībā pietikt, lai izveidotu īsu sarunas plānu. Ja tev izdodas atrast labu citātu no kāda cita avota, tu to vari nokopēt vai pārrakstīt, pievienot sarunas plānam un glabāt savā sludināšanas somā. Ja cilvēks, kam tu sludini, uzdod jautājumu vai izsaka iebildumu, saki viņam, ka tu labprāt minētu savu uzskatu pamatojumu. (1. Pēt. 3:15.) Un tad atbildi uz viņa jautājumu, izmantojot iepriekš sagatavoto uzmetumu.

Sakārtot domas ir nepieciešams arī tad, kad tev jāsaka lūgšana ģimenes, grāmatstudiju grupas vai draudzes vārdā. Kā var lasīt Lūkas 11:2—4, Jēzus saviem mācekļiem īsumā norādīja, par ko var runāt lūgšanā. Kad Jeruzalemē Jehovam tika veltīts templis, Salamans teica ļoti garu lūgšanu. Pēc visa spriežot, Salamans jau iepriekš bija labi pārdomājis, par ko viņš runās. Vispirms viņš cildināja Jehovu un pievērsa uzmanību Jehovas solījumam, ko bija saņēmis Dāvids, tad runāja par templi un pēc tam īpaši pieminēja vairākas situācijas un cilvēku grupas. (1. Ķēn. 8:22—53.) Šie piemēri ir ļoti pamācoši.

Uzmetumam jābūt vienkāršam. Ja tev jāgatavo runas uzmetums, ir svarīgi pārdomāt, cik detalizēts tas būs.

Neaizmirsti, ka uzmetums ir paredzēts tam, lai varētu atsaukt atmiņā domas. Varbūt tu uzskati, ka ir labi uzrakstīt dažus pilnus teikumus, ar kuriem tu sāksi runu. Bet, veidojot runas uzmetumu tālāk, pievērs uzmanību domām, nevis vārdiem. Ja tu pieraksti domas pilniem teikumiem, tad vislabāk ir rakstīt ļoti īsus teikumus. Runas galvenajām domām skaidri jāizceļas uzmetuma tekstā. Tās tu vari pasvītrot, rakstīt lielajiem burtiem vai izcelt ar citu krāsu. Zem katras galvenās domas raksti apakšpunktus, kas to paskaidro. Pieraksti Bībeles pantus, kurus tu gribi nolasīt, taču ņem vērā, ka parasti ir labāk lasīt pantus tieši no Bībeles. Pieraksti arī ilustrācijas, ko tu stāstīsi. Ja tu izmantosi citātus no laicīgiem avotiem, pieraksti arī tos. Iekļauj uzmetumā pietiekami daudz informācijas, lai tu varētu runāt par konkrētiem faktiem. Raksti uzmetumu kārtīgi, tad tev būs vieglāk to lietot.

Daudzi izmanto ļoti īsus runu uzmetumus. Piemēram, uzmetumā var būt tikai daži svarīgākie vārdi, norādes uz pantiem, kurus orators citēs no galvas, un zīmējumi vai kādas nosacītas zīmes, kas viņam palīdz atcerēties, par ko jārunā. Šāds vienkāršs uzmetums oratoram palīdz runāt brīvi un pasniegt materiālu loģiskā secībā. Tieši tāds arī ir šīs nodarbības mērķis.

Grāmatas sākumā, no 39. līdz 42. lappusei, ir runāts par tēmu ”Kā veidot runas uzmetumu”. Būtu labi to pārlasīt, gatavojot stundu ”Runas uzmetuma lietošana”.

Kā pareizi lietot runas uzmetumu. Šīs stundas galvenais mērķis ir iemācīt, nevis kā sastādīt runas uzmetumu, bet kā to pareizi lietot.

Lai pēc iespējas labāk izmantotu runas uzmetumu, vispirms tev runai labi jāsagatavojas. Izlasi runas nosaukumu un pēc tam lasi pēc kārtas visus galvenos punktus un atgādini sev, kā tie ir saistīti ar runas tēmu. Pievērs uzmanību tam, cik daudz laika tu vari atvēlēt katras domas apskatīšanai. Tad atgriezies pie runas uzmetuma sākuma un rūpīgi pārdomā, kā tu attīstīsi pirmo galveno domu. Atkārto argumentus, Bībeles pantus, ilustrācijas un piemērus, kurus tu izmantosi, lai paskaidrotu šo domu. Pārskati šo runas daļu vairākas reizes, līdz kamēr tā ir labi iegūlusi atmiņā. Tāpat atkārto pārējās galvenās domas. Padomā, ko tu varēsi izlaist, ja tas būs nepieciešams, lai nepārsniegtu runai atvēlēto laiku. Pēc tam vēlreiz atkārto visu runu. Koncentrē uzmanību uz domām, nevis vārdiem. Nemēģini iemācīties runu no galvas.

Runas laikā tev jāsaglabā vizuālais kontakts ar klausītājiem. Pēc tam kad tu esi nolasījis Bībeles pantu, būtu labi to paskaidrot, izmantojot pašu Bībeli, nevis skatoties runas uzmetumā. Ja tu izmanto ilustrācijas, stāsti tās tā, kā tu stāstītu draugiem, nevis lasi tās no pierakstiem. Neskaties uzmetumā pirms katra teikuma. Runā no sirds, tad tava runa sasniegs klausītāju sirdi.

Kad tu būsi iemācījies izmantot runas uzmetumu, tu būsi spēris lielu soli uz priekšu oratora mākslas apguvē.