Vārdu izvēle

VĀRDI ir galvenais cilvēku sazināšanās līdzeklis. Bet, lai ar tiem panāktu iecerēto, mums jāprot tos izraudzīties pareizi. Vārds, kas ir piemērots vienai situācijai, citā situācijā var izrādīties pilnīgi nevietā. Izteiksmīgs vārds, ja tas tiek lietots nepareizi, var kļūt par ”skarbu vārdu”. Cilvēks, kas šādi lieto vārdus, rīkojas neapdomīgi un netaktiski. Turklāt jāņem vērā, ka vārdam var būt vairākas nozīmes un kāda no tām var būt aizskaroša. (Sal. Pam. 12:18; 15:1.) Turpretī ”laipns vārds” — vārds, kas uzmundrina, — var sagādāt klausītājam prieku. (Sal. Pam. 12:25.) Pat cilvēkam, kas ieguvis daudz zināšanu, ir jāmeklē pareizie vārdi. Bībelē teikts, ka Salamans apzinājās, cik svarīgi ir ”atrast iepriecinošus vārdus un pareizi uzrakstīt patiesības vārdus”. (Sal. Māc. 12:10, LB-65r.)

Daudzās tautās ir pieņemts, ka tie, kas ir gados vecāki vai veic atbildīgus pienākumus, jāuzrunā citādi nekā vienaudži vai jaunāki cilvēki. To ignorēt nozīmētu rīkoties nepieklājīgi, un tikpat nepieklājīgi būtu attiecināt uz sevi pagodinājuma frāzes, kuras pieņemts lietot, uzrunājot citus. Bībeles normas, kas prasa izturēties pret cilvēkiem ar cieņu, var būt augstākas par to, ko pieprasa likums vai vietējās pieklājības normas. Bībelē ir teikts: ”Turiet visus godā.” (1. Pēt. 2:17.) Katrs, kas no sirds paklausa šim norādījumam, izturas ar cieņu pret jebkura vecuma cilvēku.

Daudzi cilvēki, kas nepieder pie patieso kristiešu draudzes, lieto nepieklājīgus un rupjus vārdus. Viņiem šķiet, ka tas uzsver teikto, vai arī viņiem gluži vienkārši ir trūcīgs vārdu krājums. Ja pirms Jehovas prasību uzzināšanas cilvēkam ir bijis paradums lietot rupjus vārdus, viņam varbūt ir grūti to pārvarēt. Tomēr tas ir iespējams. Dieva gars var palīdzēt cilvēkam mainīt runas veidu. Bet arī pašam cilvēkam ir jābūt gatavam kaut ko darīt — viņam jāveido labu, uzmundrinošu un patīkamu vārdu krājums un pēc iespējas biežāk tie jālieto. (Rom. 12:2; Efez. 4:29; Kol. 3:8.)

Viegli saprotami vārdi. Laba valoda ir tāda, kuru ir viegli saprast. (1. Kor. 14:9.) Ja tu lieto vārdus, ko klausītāji nesaprot, tava valoda viņiem ir kā svešvaloda.

Daudziem vārdiem ir ļoti specifiska nozīme, kuru pamatā zina tikai noteiktu profesiju pārstāvji, jo viņi tos lieto ikdienā. Bet, ja tu sāksi lietot šādus vārdus nepiemērotā situācijā, cilvēkiem būs grūti tevi saprast. Savukārt, ja tu lietosi visiem pierastus vārdus, bet iegrimsi nevajadzīgu detaļu skaidrošanā, tavi klausītāji varbūt sāks domāt par kaut ko citu.

Runātājs, kas domā par saviem klausītājiem, izvēlas tādus vārdus, kurus saprot arī cilvēki, kas nav ieguvuši plašu izglītību. Viņš seko Jehovas priekšzīmei un izturas ar izpratni pret visiem cilvēkiem. (Īj. 34:19.) Ja runātājs uzskata, ka ir nepieciešams izmantot kādu mazpazīstamu vārdu, viņam tas jācenšas papildināt ar vienkāršiem paskaidrojumiem, kas palīdz saprast tā nozīmi.

Vienkārši, bet labi izraudzīti vārdi liek domām izskanēt ļoti iedarbīgi. Īsus teikumus un vienkāršas frāzes ir viegli uztvert. Tiesa, ir labi lietot arī garākus teikumus, lai runa neskanētu strupi. Bet tās domas, kuras klausītājiem vajadzētu atcerēties, centies izteikt vienkāršiem un kodolīgiem teikumiem.

Dažādība un precizitāte. Tā kā labu vārdu ir ļoti daudz, nevajadzētu runā pārāk bieži atkārtot vienus un tos pašus vārdus. Izmantojot dažādus vārdus, tu vari padarīt savu runu dzīvu un saturīgu. Tāpēc ir labi padomāt par vārdu krājuma paplašināšanu.

Kad tu kaut ko lasi, atzīmē vārdus, kuru nozīme tev nav pilnīgi skaidra, un atrodi tos vārdnīcā. Izvēlies dažus no šiem vārdiem un tad centies piemērotās situācijās tos izmantot. Neaizmirsti, ka šie vārdi jāizrunā pareizi un jāizmanto tā, lai tie būtu saprotami, nevis nevajadzīgi piesaistītu klausītāju uzmanību. Paplašinot vārdu krājumu, tu padarīsi savu valodu bagātāku. Tomēr uzmanies: ja tu lietosi vai izrunāsi vārdus nepareizi, citi var nodomāt, ka tu patiesībā nesaproti, par ko runā.

Vārdu krājums jāpaplašina tādēļ, lai varētu pēc iespējas labāk izteikt domas, nevis tādēļ, lai iespaidotu klausītājus. Ar sarežģītiem izteicieniem un gariem vārdiem orators pievērš uzmanību sev. Bet galvenais ir pastāstīt kaut ko noderīgu un panākt, lai to būtu interesanti klausīties. Atceries Bībeles sakāmvārdu: ”Gudra cilvēka mēle padara viņa mācību mīļu.” (Sal. Pam. 15:2.) Ja orators izmanto labus, piemērotus, viegli saprotamus vārdus, viņa runa nav vienmuļa un garlaicīga — tā ir interesanta un iedvesmojoša.

Centies ne tikai paplašināt vārdu krājumu, bet arī lietot tos pareizi. Piemēram, diviem vārdiem var būt ļoti līdzīgas nozīmes, taču arī nelielas nozīmes atšķirības jāņem vērā, izvēloties, kad šos vārdus lietot un kad — ne. Ja tu izproti vārdu nozīmju nianses, tu vari izteikties ļoti skaidri un nebaidīties no tā, ka varētu neapzināti aizskart savus klausītājus. Tāpēc uzmanīgi klausies, kā runā cilvēki, kam ir laba valoda. Ja tev ir pieejamas sinonīmu (līdzīgas nozīmes vārdu) un antonīmu (pretējas nozīmes vārdu) vārdnīcas, tu vari ne tikai atrast dažādus vārdus, ar kuriem var apzīmēt vienu un to pašu jēdzienu, bet arī uzzināt vārdu nozīmju nianses. Tas lieti noder, kad tev jāsameklē vārds, kas precīzi iederas kontekstā, kādā tu to lietosi. Pirms tu sāc lietot kādu jaunu vārdu, vienmēr pārliecinies, vai tu precīzi zini tā nozīmi, izrunu un lietojumu.

Konkrēts raksturojums ļauj iegūt skaidrāku priekšstatu nekā vispārīgi izteikumi. Piemēram, orators var teikt: ”Toreiz saslima ļoti daudz cilvēku.” Taču viņš var izteikties arī šādi: ”Pēc Pirmā pasaules kara dažu mēnešu laikā 21 miljons cilvēku nomira ar spāņu gripu.” Ja orators skaidri pasaka, ko nozīmē ”toreiz”, ”daudz cilvēku” un ”saslima”, rodas pavisam citāds priekšstats. Lai izteiktos precīzi un skaidri, ir labi jāzina fakti un rūpīgi jāizraugās pareizie vārdi.

Pareizo vārdu izvēle pasargā arī no liekvārdības. Ja runātājs lieto daudz lieku vārdu, klausītājam ir grūti saprast, ko viņš vēlas pateikt. Turpretī vienkāršība palīdz uztvert un atcerēties svarīgāko, tā veicina precīzu zināšanu apguvi. Jēzus Kristus mācības bija izcilas tieši savas vienkāršības dēļ. Tu vari mācīties no viņa. (Piemēram, izlasi Mateja 5:3—12 un Marka 10:17—21.) Mācies izteikties kodolīgi un precīzi.

Vārdi, kas piešķir runai izteiksmi un dzīvīgumu. Paplašinot savu vārdu krājumu, centies atrast ne tikai jaunus vārdus, bet arī vārdus ar īpašu nokrāsu. Piemēram, pievērs uzmanību darbības vārdiem, ar kuriem tiek apzīmētas dažādas darbības spraiguma pakāpes, īpašības vārdiem, kas piešķir runai izteiksmīgumu, un vārdiem, kas pauž labestību, laipnību un sirsnību.

Daudzos Bībeles pantos var atrast vārdus, kas ir ļoti precīzi un izteiksmīgi. Ar pravieša Amosa starpniecību Jehova mudināja savu tautu: ”Meklējiet labo un ne ļauno.. Ienīstiet ļauno un mīliet labo.” (Am. 5:14, 15.) Pravietis Samuēls ķēniņam Saulam teica: ”Šodien tas Kungs ir no tevis noplēsis Israēla valsts ķēniņa varu.” (1. Sam. 15:28.) Ecēhiēlam Jehova reiz teica ļoti spēcīgus vārdus, sacīdams, ka ”Israēla namam ir bieza piere un cieta sirds”. (Ecēh. 3:7.) Uzsvērdams izraēliešu grēku nopietnību, Jehova reiz jautāja: ”Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat?” (Mal. 3:8.) Atstāstīdams, kādi pārbaudījumi dažiem ebrejiem bija jāpārcieš Babilonā, Daniēls rakstīja, ka ”Nebukadnēcars iedegās dusmās”, jo Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego nezemojās viņa uzstādītā tēla priekšā. Valdnieks pavēlēja visus trīs sasiet un ”mest degošā ceplī”. Lai lasītājs varētu iztēloties, kāds karstums bija ceplī, Daniēls rakstīja, ka valdnieks bija pavēlējis to ”sakurināt septiņreiz stiprāk nekā parasts” un liesmu svelme nogalināja vairākus valdnieka kalpus. (Dan. 3:19—22.) Dažas dienas pirms savas nāves Jēzus, pauzdams savas jūtas pret Jeruzalemes iedzīvotājiem, sacīja: ”Cik reiz es gribēju sapulcināt ap sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt. Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā.” (Mat. 23:37, 38.)

Ar trāpīgiem vārdiem tu vari panākt, ka tavi klausītāji iztēlojas ļoti spilgtas ainas. Ja tu izmantosi vārdus, kas liek darboties klausītāju iztēlei, viņi varēs ”redzēt” lietas, par kurām tu stāsti, ”pieskarties” priekšmetiem, kurus tu piemini, ”izgaršot” ēdienus, ”saost” smaržas un ”dzirdēt” skaņas, kuras tu apraksti, kā arī ”klausīties” cilvēkos, kuru vārdus tu citē. Klausītāji ar interesi sekos visam, ko tu stāsti, jo tavs stāstījums viņiem palīdzēs dzīvot tam līdzi.

Ar precīziem un izteiksmīgiem vārdiem var panākt, ka cilvēki smejas vai raud. Šādi vārdi var viest cerību nomāktajos un iedvest viņos dzīvesprieku un mīlestību pret Radītāju. Cilvēki visdažādākajās pasaules zemēs ir guvuši mierinājumu, domājot par cerību, ko sniedz tādi Bībeles panti kā Psalms 37:10, 11, 34, Jāņa 3:16 un Atklāsmes 21:4, 5.

Lasot Bībeli un ”uzticīgā un gudrā kalpa” izdotās publikācijas, tu noteikti sastapsies ar ļoti dažādiem vārdiem un izteicieniem. (Mat. 24:45.) Centies tos iegaumēt. Izvēlies vārdus, kas tev patīk, un izmanto tos ikdienā.

Valodas likumu ievērošana. Daudzi cilvēki paši jūt, ka viņi ne vienmēr runā pareizi, taču bieži vien uzskata, ka neko mainīt nav iespējams.

Ja tu mācies skolā, noteikti izmanto tās iespējas, kas tev tagad ir — mācies runāt pareizi un izraudzīties vārdus rūpīgi. Ja tev nav skaidrības par kādu gramatikas likumu, lūdz, lai skolotājs to tev paskaidro. Neesi paviršs mācībās. Tev ir kāds iemesls mācīties, kura citiem skolēniem droši vien nav: tu vēlies kļūt par kārtīgu labās vēsts sludinātāju.

Ja tev jāmācās runāt valodā, kas nav tava dzimtā valoda, vai tev nav bijis iespēju iegūt labu izglītību, reizēm tev droši vien ir grūti. Bet nepadodies! Mācies runāt pareizi — dari to labās vēsts dēļ. Daudzus pareizrunas likumus mēs apgūstam, klausoties, kā runā citi. Tāpēc klausies ļoti uzmanīgi, kad runā oratori, kam ir laba valoda. Lasot Bībeli un uz Bībeli balstītas publikācijas, pievērs uzmanību tam, kā ir veidoti teikumi, kā ir saistīti vārdi un kādā kontekstā tie ir lietoti. Mācies no tā, ko tu dzirdi un lasi, un centies uzlabot savu valodu.

Dziedātāji un citi populāri cilvēki, kas bieži uzstājas lielu auditoriju priekšā, reizēm apzināti lieto gramatiski nepareizus izteicienus, un klausītāji viņus mēdz atdarināt. Narkotiku tirgotājiem un citiem, kuru dzīvesveids ir noziedzīgs un amorāls, ir sava leksika, un viņi daudzus vārdus lieto ar tādām nozīmēm, kas pilnībā atšķiras no pierastajām. Kristietis rīkotos nesaprātīgi, ja mēģinātu atdarināt šādu cilvēku runas veidu. Tas liktu domāt, ka viņš ir tāds pats kā šie cilvēki. (Jāņa 17:16.)

Centies runāt pareizi ikdienā. Ja tu ikdienā nepievērs uzmanību tam, kā tu runā, nedomā, ka tu varēsi runāt pareizi īpašos gadījumos. Turpretī, ja tu centies lietot labu valodu ikdienas sarunās, tev būs viegli un dabiski runāt pareizi arī tad, kad tev būs jāsludina vai jāuzstājas ar runu auditorijas priekšā.