Kā veidot runas uzmetumu

DAUDZI, gatavojot runu, visu cītīgi pieraksta — no ievadvārdiem līdz pat runas pēdējam teikumam. Runa ir gatava tikai tad, kad ir pārrakstīts melnraksts, kas pirms tam ir neskaitāmas reizes labots. Šāds darbs prasa diezgan daudz laika.

Vai arī tu pieraksti savu runu tekstu? Varbūt tu gribi apgūt kādu vieglāku paņēmienu? Ja tu iemācīsies veidot runas uzmetumu, tev vairs nebūs jāraksta viss runas teksts un vairāk laika atliks runas izmēģināšanai. Tev būs viegli uzrunāt klausītājus, un tavas runas būs interesantas un rosinošas.

Brāļi, kam jāgatavo publiskās runas, vienmēr saņem jau iepriekš sagatavotu uzmetumu. Bet ar pārējām runām ir citādi. Parasti ir zināms runas nosaukums, materiāls, uz kuru balstoties jāgatavo runa, vai ļoti lakoniski norādījumi par runas gatavošanu. Šādos gadījumos tev pašam jāizveido runas uzmetums.

Apskatot paraugu 41. lappusē, var gūt priekšstatu par runas uzmetuma veidošanas pamatprincipiem. Plāna galvenie punkti ir rakstīti lieliem burtiem bez atkāpes no lappuses kreisās malas. Zem galvenajiem punktiem ir apakšpunkti, un katrs nākamais apakšpunkts, kas papildina iepriekšējo, ir pierakstīts ar nedaudz lielāku atkāpi no kreisās malas. Padomājot par šī runas uzmetuma saturu, var redzēt, ka abi galvenie plāna punkti ir tieši saistīti ar runas tēmu un plāna apakšpunkti ir uzrakstīti ar mērķi tos papildināt, nevis vienkārši pastāstīt kaut ko interesantu.

Runas uzmetums nav noteikti jānoformē tieši tā, kā ir redzams paraugā. Tomēr ir labi iemācīties uzmetuma veidošanas pamatprincipus, jo tie palīdz sakārtot informāciju un samērā ātri sagatavot labu runu.

Informācijas analīze, izvēle un kārtošana

Runas gatavošana sākas ar tēmas izvēli. Runas tēma ir kaut kas vairāk nekā vispārīgs temats, ko var apzīmēt ar vienu vārdu. Runas nosaukumam jānorāda uz konkrētu jautājumu, par kuru tu runāsi, un jāļauj saprast, no kāda viedokļa tu šo jautājumu apskatīsi. Ja tev ir uzticēta runa par konkrētu tēmu, rūpīgi pārdomā tās nosaukumu. Ja tev ir zināms materiāls, kas jāizmanto runas gatavošanā, izstudē šo materiālu, paturot prātā runas tēmu. Ja tev ir zināms tikai jautājums, par ko tev jārunā, tad tev pašam jāizvēlas runas tēma. Tomēr, pirms tu izvēlies tēmu, būtu labi nedaudz iedziļināties jautājumā, par kuru tev jārunā. Ja tu būsi pietiekami vērīgs, tu noteikti atradīsi interesantu veidu, kā izklāstīt materiālu.

Izvēloties runas tēmu, uzmanīgi pārdomā, kas svarīgs tev jāpasaka klausītājiem un kādu mērķi tu vēlies sasniegt. Nepietiek tikai izklāstīt noteiktu informācijas daudzumu vai sagatavot runu, kuru ir interesanti klausīties. Taviem klausītājiem jāiegūst no runas kaut kas vērtīgs. Kad runas nosaukums ir izdomāts, pieraksti to un turi to prātā visu gatavošanās laiku.

Kad tu esi noskaidrojis runas mērķi un izdomājis tās nosaukumu (vai izpratis tava mērķa atbilstību runas nosaukumam), tu vari sākt mērķtiecīgu runas materiāla meklēšanu. Centies atrast informāciju, kas taviem klausītājiem ir nepieciešama. Neapmierinies ar vispārīgiem faktiem, meklē saturīgu, noderīgu informāciju. Uzmanies, lai runas materiāla meklēšana neaizņem pārāk daudz laika. Parasti diezgan īsā laikā var atrast vairāk materiāla, nekā ir iespējams apskatīt vienā runā, tāpēc tev jāmācās izvēlēties tikai pašu nepieciešamāko informāciju.

Izvēlies runas galvenās domas, kas tev palīdzēs iztirzāt runas tēmu un sasniegt tās mērķi. Šīs domas kļūs par runas uzmetuma galvenajiem punktiem. Cik galveno domu jāiekļauj vienā runā? Īsai runai parasti pietiek ar vienu vai divām, un pat stundu garai runai pilnīgi pietiek ar kādām piecām galvenajām domām. Jo mazāk galveno domu būs tavā runā, jo vieglāk klausītājiem tās būs atcerēties.

Kad runas tēma un galvenās domas ir noskaidrotas, sāc šķirot atrasto informāciju. Nosaki, kas ir tieši saistīts ar runas galvenajām domām. Izvēlies papildinformāciju, kas var padarīt runu interesantāku. Izraugoties Bībeles pantus, kas apstiprina runas galvenās domas, centies uzreiz izdomāt, kā tu tos izmantosi galveno domu paskaidrošanai. Runas plāna apakšpunktus raksti zem tiem runas plāna punktiem, kurus tie paskaidro. Ja informācija neatbilst nevienai galvenajai domai, atsakies no tās (pat ja tā ir ļoti interesanta) vai saglabā to un vēlāk izmanto kādā citā runā. Atstāj tikai vislabāko materiālu. Ja materiāla būs pārāk daudz, tev būs jārunā ātri un tu nevarēsi pienācīgi iztirzāt visas domas. Būs labāk, ja tu kārtīgi apskatīsi tikai dažas domas, toties tādas, kas noderēs klausītājiem. Un atceries, ka nav labi pārsniegt runai paredzēto laiku.

Ja tu neesi to sācis darīt jau iepriekš, tagad ir īstais laiks kārtot runas materiālu loģiskā secībā. Tā rīkojās Lūka, rakstīdams savu evaņģēliju. Kad Lūka bija uzzinājis pietiekami daudz faktu, viņš visu ”pēc kārtas uzrakstīja”. (Lūk. 1:3.) Atkarībā no tā, kas vislabāk der runas mērķa sasniegšanai, materiālu var izkārtot vai nu hronoloģiskā, vai arī tematiskā secībā, piemēram, pēc principa ”cēlonis — sekas” vai ”problēma — risinājums”. Nav ieteicamas negaidītas pārejas starp domām. Tev ”jāvada” klausītāji no vienas domas uz otru tā, lai nerastos nesaprotami pārrāvumi. Tev jāmin tādi fakti, kas klausītājiem ļauj izdarīt loģiskus secinājumus. Lai izklāstītu domas pareizā secībā, tev jācenšas saprast, kā runu uztvers klausītāji. Vai viņiem būs viegli sekot tavam domu gājienam? Vai tev izdosies sasniegt runas mērķi un pamudināt klausītājus uz konkrētu rīcību?

Kad runas uzmetums ir gatavs, izdomā runai ievadu, kas izraisīs klausītāju interesi un palīdzēs saprast, ka tas, par ko tu runāsi, būs viņiem noderīgs. Varbūt ir vērts pierakstīt dažus pirmos runas teikumus. Pēc tam tev jāizdomā rosinošs runas nobeigums, kas saskan ar runas mērķi.

Ja tu laikus sagatavosi runas uzmetumu, tev būs pietiekami daudz laika to uzlabot un papildināt. Varbūt tu gribēsi dažu domu paskaidrošanai izmantot statistikas datus, kādu ilustrāciju vai piemēru no dzīves. Ja tu pieminēsi visiem zināmus notikumus pasaulē vai tuvākā apkaimē, tu palīdzēsi klausītājiem saprast, kā tas, par ko tu runā, attiecas uz viņiem. Vairākkārt pārskatot savu runu, tu droši vien ieraudzīsi arī citas iespējas, kā pielāgot runu klausītāju vajadzībām. Runas uzmetuma pārskatīšana un uzlabošana ir vajadzīga, lai no laba materiāla izveidotu labu runu.

Ne visi oratori var runāt pēc ļoti īsiem runu uzmetumiem. Tomēr, ja tu mācīsies pakārtot runas plāna apakšpunktus tikai dažām galvenajām domām, atteikties no visa, kas nav tieši saistīts ar tām, un sakārtot domas loģiskā secībā, tu drīz vien pārliecināsies, ka nav vajadzības pierakstīt visu runas tekstu. Tā tu ne tikai ietaupīsi laiku, bet arī ievērojami uzlabosi oratora prasmi. Būs skaidri redzams, ka mācības teokrātiskās kalpošanas skolā tev nāk par labu.