Astoņpadsmitā nodaļa

Jehova apsola Daniēlam brīnišķīgu balvu

1., 2. a) Kāda svarīga īpašība ir nepieciešama skrējējam, ja viņš grib sasniegt mērķi? b) Kā apustulis Pāvils salīdzināja dzīvi, kas tiek pavadīta uzticīgā kalpošanā Jehovam, ar sacīkstēm?

SKRĒJĒJS traucas pretī finišam. Viņa spēki ir gandrīz izsīkuši, taču mērķis jau ir tikpat kā ar roku aizsniedzams, un viņš sakopo visus atlikušos spēkus dažiem pēdējiem soļiem. Beidzamā piepūle, beidzamais izrāviens — un beidzot skrējējs šķērso līniju! Viņa sejā parādās atvieglojums un triumfs. Viņš ir izturējis līdz galam un sasniedzis savu mērķi.

² Daniēla grāmatas 12. nodaļas izskaņā ir runa par laiku, kad šis Dieva iemīļotais pravietis nebija tālu no sava ”skrējiena” beigām — viņa dzīve, kas bija pavadīta kalpošanā Jehovam, tuvojās nobeigumam. Apustulis Pāvils, minējis vairākus pirmskristiešu laika Jehovas kalpus, kuriem bija priekšzīmīga ticība, rakstīja: ”Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.” (Ebrejiem 12:1, 2.)

3. a) Kas Daniēlu pamudināja ’doties sacīkstē ar pacietību’? b) Kādas trīs vēstis Jehovas eņģelis paziņoja Daniēlam?

³ ’Lielajā liecinieku pulkā’ bija arī Daniēls. Viņš bija viens no tiem, kam bija ’jādodas sacīkstē ar pacietību’, un viņš to arī darīja, jo viņu mudināja stipra mīlestība pret Dievu. Jehova Daniēlam bija daudz atklājis par pasaules valdību nākotni, bet tagad Daniēls saņēma personīgu uzmundrinājumu. Viņam tika pavēstīts: ”Tu noej līdz galam, un tu dusēsi un atkal celsies, savu daļu dabūt pastarā laikā.” (Daniēla 12:13, LB-26.) Jehovas eņģelis paziņoja Daniēlam trīs vēstis: 1) ka Daniēlam ’jānoiet līdz galam’, 2) ka viņš ’dusēs’ un 3) ka reiz nākotnē viņš atkal ”celsies”. Kā šie vārdi var palīdzēt kristiešiem mūsdienās izturēt līdz galam ”skrējienā” pēc dzīvības?

”NOEJ LĪDZ GALAM”

4. Ko Jehovas eņģelis gribēja teikt ar vārdiem ”noej līdz galam”, un kāpēc Daniēlam, iespējams, nebija nemaz tik viegli izpildīt šo norādījumu?

⁴ Ko eņģelis gribēja teikt, dodams Daniēlam norādījumu ”tu noej līdz galam”? Kas tas bija par galu? Tā kā Daniēls jau bija gandrīz 100 gadus vecs, ir loģiski secināt, ka runa bija par viņa mūža galu, kas acīmredzot bija pavisam tuvu.a Eņģelis mudināja Daniēlu palikt uzticīgam līdz nāvei. Iespējams, tas nemaz nebija viegli izdarāms. Daniēls vēl bija dzīvs, kad krita Babilona un ebreju trimdinieku atlikums devās atpakaļ uz Jūdeju un Jeruzalemi. Protams, šie notikumi sagādāja padzīvojušajam pravietim lielu prieku. Tomēr nekas neliecina par to, ka viņš pats būtu devies mājupceļā. Varbūt viņš tajā laikā jau bija pārāk vecs un nespēcīgs. Var arī būt, ka Jehova gribēja, lai viņš paliktu Babilonā. Bet jebkurā gadījumā ir dabiski domāt, ka Daniēls jutās mazliet noskumis, kad viņa tautieši devās ceļā uz Jūdeju.

5. Kas liecina par to, ka Daniēls izturēja līdz galam?

⁵ Daniēls katrā ziņā izjuta spēku pieplūdumu, kad eņģelis laipni sacīja: ”Noej līdz galam.” Prātā nāk vārdi, ko aptuveni sešsimt gadus vēlāk teica Jēzus Kristus: ”Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13.) Daniēls tā arī rīkojās. Viņš izturēja līdz galam un uzticīgi pabeidza savu ”skrējienu” pēc dzīvības. Tas acīmredzot ir viens no iemesliem, kāpēc par viņu lasāmas labvēlīgas atsauksmes vēlāk tapušajās Dieva Rakstu daļās. (Ebrejiem 11:32, 33.) Kā Daniēlam izdevās izturēt līdz galam? Uz šo jautājumu palīdz atbildēt fakti no viņa dzīves.

VIŅŠ PALIKA IZTURĪGS, JO PĒTĪJA DIEVA VĀRDUS

6. Kā mēs zinām, ka Daniēls mēdza iedziļināties Dieva vārdos?

⁶ Daniēls spēja izturēt līdz galam tāpēc, ka viņš pastāvīgi pētīja un nopietni pārdomāja saviļņojošos Dieva solījumus. Mēs zinām, ka Daniēls mēdza iedziļināties Dieva vārdos. Citādi viņš nebūtu zinājis par Jeremijam doto Jehovas solījumu, ka trimdas ilgums būs 70 gadi. Daniēls pats rakstīja: ”Es.. piegriezu savu uzmanību svēto rakstu vārdiem par gadu skaitu.” (Daniēla 9:2; Jeremijas 25:11, 12.) Nav šaubu, ka Daniēls uzmeklēja tolaik pastāvošās Dieva Rakstu grāmatas. Viņš ar patiku pavadīja daudz laika, lasīdams un pārdomādams to, ko bija rakstījuši Mozus, Dāvids, Salamans, Jesaja, Jeremija, Ecēhiēls, kā arī citi, kuru darbi viņam bija pieejami.

7. Kāpēc var teikt, ka salīdzinājumā ar Daniēla dzīves laiku tagad ir labvēlīgāki apstākļi Dieva vārdu pētīšanai?

⁷ Lai attīstītu izturību, arī mums ir ļoti svarīgi pētīt Dieva vārdus un palikt pie tajos teiktā. (Romiešiem 15:4—6; 1. Timotejam 4:15.) Mūsu rīcībā ir visa Bībele, kurā varam lasīt par to, kā vairākus gadsimtus pēc Daniēla grāmatas uzrakstīšanas piepildījās daži no viņa izteiktajiem pravietojumiem. Turklāt mums ir priekšrocība dzīvot ’pēdējā beigu laikā’, par ko runāts Daniēla grāmatas 12. nodaļas 4. pantā. Mūsu laikos svaidītie ir svētīti ar garīgu gudrību, kas viņiem ļauj spīdēt kā patiesības bākām tumsas pārņemtajā pasaulē. Tieši tāpēc mums ir kļuvuši skaidri daudzi no grūti izprotamajiem Daniēla grāmatas pravietojumiem, arī tādi, kas mulsināja pašu Daniēlu. Turpināsim katru dienu pētīt Dieva Rakstus un nekad neuzskatīsim visu tikko minēto par kaut ko pašsaprotamu. Ja tā rīkosimies, mums būs vieglāk izturēt.

DANIĒLS BIJA NEATLAIDĪGS LŪGŠANĀS

8. Ko var mācīties no Daniēla attieksmes pret lūgšanām?

⁸ Izturēt līdz galam Daniēlam palīdzēja arī lūgšanas. Katru dienu Daniēls griezās pie Dieva Jehovas un vaļsirdīgi runāja ar viņu, pilns ticības un paļāvības. Daniēls zināja, ka Jehova ’uzklausa lūgšanas’. (Psalms 65:3; salīdzināt Ebrejiem 11:6.) Kad Daniēls bija nobēdājies izraēliešu dumpīgās rīcības dēļ, viņš pastāstīja Jehovam visu, kas bija uz sirds. (Daniēla 9:4—19.) Pat tad, kad Dārijs bija izdevis pavēli 30 dienas griezties lūgšanās tikai pie viņa, Daniēls nepārtrauca lūgt Dievu Jehovu. (Daniēla 6:10.) Vai nav aizkustinoši iztēloties šo dievbijīgo sirmgalvi, kas labāk bija ar mieru nonākt lauvu bedrē nekā atteikties no dārgās privilēģijas lūgt Dievu? Nav nekādu šaubu, ka Daniēls uzticīgi ’nogāja līdz galam’, katru dienu dedzīgi lūgdams Jehovu.

9. Kāpēc privilēģiju griezties pie Dieva lūgšanās nekādā ziņā nedrīkst uzskatīt par kaut ko pašsaprotamu?

⁹ Lūgt Dievu ir pavisam vienkārši. To var darīt gandrīz jebkurā laikā un jebkurā vietā, balsī vai pie sevis. Taču pret šo dārgo privilēģiju nekādā ziņā nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Bībelē lūgšanas ir saistītas ar pacietību, neatlaidību un palikšanu garīgā nomodā. (Lūkas 18:1; Romiešiem 12:12; Efeziešiem 6:18; Kolosiešiem 4:2.) Vai gan iespēja jebkurā brīdī netraucēti griezties pie visdiženākās būtnes Visumā nav kaut kas sevišķs? Un Dievs mūs uzklausa! Piemēram, atcerēsimies gadījumu, kad Daniēls lūdza Jehovu un pie viņa tika nosūtīts eņģelis. Eņģelis ieradās, kamēr Daniēls vēl lūdza! (Daniēla 9:20, 21.) Protams, mūsdienās cilvēkus neapciemo eņģeļi, bet Jehova nav mainījies. (Maleahija 3:6.) Tāpat kā viņš uzklausīja Daniēla lūgšanu, viņš uzklausīs arī mūsējās. Lūdzot mēs kļūsim tuvāki Jehovam, un attiecības ar viņu mums palīdzēs izturēt līdz galam, tāpat kā izturēja Daniēls.

VIŅŠ IZTURĒJA, BŪDAMS DIEVA VĀRDU SKOLOTĀJS

10. Kāpēc bija ļoti svarīgi, lai Daniēls mācītu citiem Dieva vārdu patiesību?

¹⁰ Daniēlam bija ’jānoiet līdz galam’ arī citā nozīmē. Viņam bija jāpaliek izturīgam patiesības skolotājam. Daniēls ne mirkli neaizmirsa, ka viņš pieder pie izredzētās tautas, par ko Rakstos bija teikts: ””Jūs esat mani liecinieki,” — tā saka tas Kungs, — ”un jūs esat mans kalps, ko Es esmu izredzējis.”” (Jesajas 43:10.) Daniēls darīja visu, kas bija viņa spēkos, lai izpildītu šo uzdevumu. Droši vien viņš mācīja savus tautiešus, kas atradās trimdā Babilonā. Par Daniēla attiecībām ar viņa tautiešiem ebrejiem tikpat kā nekas nav zināms, izņemot to, ka Daniēls bija labi pazīstams ar trīs ”saviem biedriem” — Hananju, Misaēlu un Asarju. (Daniēla 1:7; 2:13, 17, 18.) Tuvā draudzība viņiem visiem palīdzēja izturēt. (Salamana Pamācības 17:17.) Daniēls, ko Jehova bija svētījis ar īpašu gudrību, varēja daudz ko iemācīt saviem draugiem. (Daniēla 1:17.) Taču tas vēl nebija viss.

11. a) Kādā ziņā Daniēla veiktais darbs atšķīrās no tā, ko bija darījuši citi? b) Cik sekmīgi Daniēls izpildīja savu neparasto uzdevumu?

¹¹ Daniēlam vairāk nekā jebkuram citam pravietim bija jāsludina cittautiešiem, kas ieņēma augstu stāvokli. Kaut gan viņam bieži vajadzēja paziņot nepopulāras vēstis, viņš neizturējās pret amatpersonām ar riebumu vai tā, it kā šie cilvēki kaut kādā ziņā būtu zemāki par viņu. Daniēls runāja ar cieņu un apdomu. Bija tādi augstmaņi, kas gribēja Daniēlu nonāvēt, piemēram, skaudīgie un ļaunprātīgie satrapi. Turpretī citas amatpersonas sāka viņu cienīt. Tā kā Jehova Daniēlam bija devis spēju izskaidrot noslēpumus, ko valdnieki un gudrie nevarēja atminēt, pravietis kļuva par ievērojamu cilvēku. (Daniēla 2:47, 48; 5:29.) Tiesa, ar laiku viņš novecoja un vairs nevarēja darboties tikpat aktīvi kā jaunības dienās. Tomēr viņš ’nogāja līdz galam’, palikdams uzticīgs un joprojām cenzdamies izmantot katru iespēju sludināt par savu mīļoto Dievu.

12. a) Kādos dažādos veidos kristieši māca citus? b) Kā mēs varam paklausīt Pāvila padomam ”Izturieties gudri pret tiem, kas nepieder pie draudzes”?

¹² Mūsdienās kristiešu draudzē mēs varam atrast uzticamus draugus, kas mums palīdzēs izturēt, tāpat kā Daniēls un trīs viņa biedri palīdzēja cits citam. Mēs arī mācām cits citu un tādā veidā visi gūstam uzmundrinājumu. (Romiešiem 1:11, 12.) Mums, tāpat kā Daniēlam, ir uzdots sludināt neticīgajiem. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Tāpēc mums jāpilnveido savas iemaņas, lai ’pareizi mācītu patiesības vārdu’, kad runājam ar cilvēkiem par Jehovu. (2. Timotejam 2:15.) Ir labi ņemt vērā arī apustuļa Pāvila doto padomu: ”Izturieties gudri pret tiem, kas nepieder pie draudzes.” (Kolosiešiem 4:5.) Lai izturētos gudri, ir vajadzīgs līdzsvarots viedoklis par cilvēkiem, kas nav mūsu ticības biedri. Mēs neraugāmies uz viņiem no augšas un nedomājam, ka esam labāki par viņiem. (1. Pētera 3:15, 16a.) Gluži otrādi, mēs cenšamies piesaistīt šādus cilvēkus patiesībai, taktiski un prasmīgi lietojot Dieva Rakstus ar mērķi ietekmēt viņu sirdi. Cik gan priecīgi mēs esam, ja tas izdodas! Arī šādi gūts prieks mums palīdz izturēt līdz galam, tāpat kā izturēja Daniēls.

”TU DUSĒSI”

13., 14. Kāpēc perspektīva nomirt šausmināja daudzus babiloniešus, bet kāds priekšstats par nāvi bija Daniēlam?

¹³ Pēc tam eņģelis sacīja Daniēlam: ”Tu dusēsi.” (Daniēla 12:13, LB-26.) Ko šie vārdi nozīmēja? Daniēls zināja, ka viņu gaida nāve. Kopš Ādama laikiem līdz pat mūsdienām visu cilvēku dzīve neizbēgami ir beigusies ar nāvi. Bībelē nāve ir trāpīgi nosaukta par ienaidnieci. (1. Korintiešiem 15:26.) Bet Daniēlam nāve nozīmēja pavisam kaut ko citu nekā babiloniešiem, kuru vidū viņš dzīvoja. Babiloniešiem, kas vienlaikus pielūdza apmēram 4000 viltus dievību, nāve saistījās ar visdažādākajām šausmām. Viņi domāja, ka tie cilvēki, kas dzīves laikā ir bijuši nelaimīgi vai miruši vardarbīgā nāvē, pēc nāves kļūst par atriebīgiem gariem, kas neliek mierā dzīvos. Babilonieši ticēja arī briesmīgai viņpasaulei, kur mitinās baismīgi nezvēri cilvēku un dzīvnieku izskatā.

¹⁴ Turpretī Daniēlam par nāvi bija citi priekšstati. Vairākus simtus gadu pirms Daniēla dzīves laika ķēniņš Salamans, Dieva iedvesmots, bija rakstījis: ”Nomirušie.. vispār nezina vairāk nekā.” (Salamans Mācītājs 9:5.) Par cilvēkiem, kas nomirst, psalmu dziedātājs bija teicis: ”Kad gars iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tanī pat brīdī viņu nodomi aiziet bojā.” (Psalms 146:4.) Tātad Daniēls zināja, ka eņģelis ir runājis patiesību. Nāve ir kā dusa. Pēc nāves vairs nav nekādu domu, nekas nav rūgti jānožēlo, nav nekādu mocību un, protams, nav nekādu nezvēru. Kaut ko līdzīgu teica Jēzus Kristus, kad bija miris Lācars. Jēzus sacīja: ”Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis.” (Jāņa 11:11.)

15. Kā nāves diena var būt labāka par dienu, kad cilvēks ir dzimis?

¹⁵ Ir vēl kāds iemesls, kāpēc Daniēlam nebija jābaidās no nāves. Dieva Rakstos ir norādīts: ”Laba slava [”Vārds”, NW] ir vērtīgāka nekā dārga svaidāmā eļļa, — un mirstamā diena ir labāka nekā dzimstamā.” (Salamans Mācītājs 7:1.) Kā gan nāves diena — kas taču ir ļoti skumjš brīdis — varētu būt labāka par dienu, kad cilvēks ir dzimis? Izšķirošais ir viņa ”vārds”. ”Dārga svaidāmā eļļa” var maksāt ārkārtīgi lielu naudas summu. Lācara māsa Marija reiz svaidīja Jēzus kājas ar eļļu gandrīz vesela gada algas vērtībā! (Jāņa 12:1—7.) Protams, tik dārgs ir nevis vārds pats par sevi, bet gan viss, ko tas simbolizē. Šo domu apstiprina tulkojums ”laba slava” latviešu Bībeles 1965. gada izdevumā. Kad cilvēks piedzimst, ar viņa vārdu vēl nesaistās nekāda reputācija, nekādi labi darbi, nekādas dārgas atmiņas par viņa personību un īpašībām. Turpretī tad, kad dzīve ir galā, vārds liek domāt par visu minēto. Un, ja cilvēks ir ieguvis labu slavu Dieva acīs, viņa vārds ir daudz vērtīgāks nekā jebkāda manta.

16. a) Kā Daniēls centās iemantot labu slavu Dieva acīs? b) Kāpēc Daniēls varēja doties dusēt ar pilnīgu pārliecību, ka viņam ir izdevies iegūt labu slavu Jehovas acīs?

¹⁶ Visu savu mūžu Daniēls centās iemantot labu slavu Dieva acīs, un Jehova neatstāja viņa pūliņus bez ievērības. Jehova vēroja Daniēlu un pārbaudīja viņa sirdi. To pašu Dievs bija darījis ar ķēniņu Dāvidu, kas dziedāja: ”Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini —, vai es sēdu, vai ceļos, Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes.” (Psalms 139:1, 2.) Protams, Daniēls nebija pilnīgs. Viņš bija grēcinieka Ādama pēcnācējs un piederēja pie grēcīgas tautas. (Romiešiem 3:23.) Taču Daniēls nožēloja savus grēkus un nemitīgi centās staigāt ar Dievu pēc labākās sirdsapziņas. Tāpēc dievbijīgais pravietis varēja būt pārliecināts, ka Jehova piedos viņa grēkus un tos vairs nepieminēs. (Psalms 103:10—14; Jesajas 1:18.) Jehova atceras savu uzticīgo kalpu labos darbus. (Ebrejiem 6:10.) Piemēram, Jehovas eņģelis uzrunāja Daniēlu ar vārdiem ”visai mīļo vīr” un ”ļoti mīļais vīrs”. (Daniēla 10:11, 19.) Tas nozīmēja, ka Dievs bija iemīļojis Daniēlu. Daniēls varēja doties dusēt gandarīts, zinot, ka viņš ir ieguvis labu slavu Jehovas acīs.

17. Kāpēc ir svarīgi censties iegūt labu slavu Jehovas acīs jau tagad?

¹⁷ Katram no mums būtu labi pārdomāt šādu jautājumu: vai es esmu ieguvis labu slavu Jehovas acīs? Mēs dzīvojam trauksmainos laikos. Jebkurš no mums var pēkšņi nomirt — šāda atziņa ir nevis slimīgi pesimistiska, bet reālistiska. (Salamans Mācītājs 9:11.) Tāpēc ir ļoti svarīgi jau tagad, bez kavēšanās, apņemties iegūt labu slavu Dieva acīs. Ja tieksimies pēc šāda mērķa, mums nebūs jābaidās no nāves. Nāve ir tikai dusa, līdzīga miegam. Un, tāpat kā miegam, tai seko atmoda!

”TU.. CELSIES”

18., 19. a) Ko eņģelis gribēja teikt ar vārdiem, ka Daniēls nākotnē ”celsies”? b) Kāpēc nav jāšaubās, ka Daniēls zināja par izredzēm uz augšāmcelšanu?

¹⁸ Daniēla grāmata beidzas ar vienu no brīnišķīgākajiem solījumiem, kādu Dievs jebkad ir devis cilvēkiem. Jehovas eņģelis sacīja Daniēlam: ”Tu atkal celsies saņemt savu tiesu pastarā galā visu dienu beigās.” Ko eņģelis gribēja teikt ar šiem vārdiem? Tā kā ’dusa’, par ko viņš tikko bija runājis, bija nāve, tad solījums, ka Daniēls pēc kāda laika ”celsies”, varēja nozīmēt tikai vienu — augšāmcelšanu!b Daži zinātnieki pat ir izteikuši viedokli, ka Daniēla grāmatas 12. nodaļā ir atrodama pirmā tiešā norāde uz augšāmcelšanu Ebreju rakstos. (Daniēla 12:2.) Bet šajā ziņā viņiem nav taisnība. Daniēls ļoti labi zināja par izredzēm uz augšāmcelšanu.

¹⁹ Piemēram, Daniēlam noteikti bija zināms, ko divus gadsimtus agrāk bija rakstījis Jesaja: ”Vai tavi mirušie dzīvos, arī manējo mirušās miesas? Jā, tie celsies augšā! Mostieties un gavilējiet jūs, kas dusat pīšļos! Jo.. zeme mirušos atkal atdos dienas gaismai.” (Jesajas 26:19.) Jau ilgu laiku pirms tam Elija un Elīsa ar Jehovas spēku bija piecēluši cilvēkus no nāves. (1. Ķēniņu 17:17—24; 2. Ķēniņu 4:32—37.) Vēl agrāk pravieša Samuēla māte Anna bija atzinusi, ka Jehova var piecelt cilvēkus no kapa. (1. Samuēla 2:6.) Un vēl senākos laikos dievbijīgais Ījabs bija paudis savu cerību šādi: ”Kad cilvēks nomiris, vai viņš var atkal dzīvot? Visus savus svešniecības un ciešanu cīņas gadus es ļāvos cerībām, ka pienāks mani nomainītāji. Ja Tu tikai sauktu, tad es atbildētu, jo Tu tad ilgotos pēc savu roku darba.” (Ījaba 14:14, 15.)

20., 21. a) Kad Daniēls tiks piecelts no mirušajiem? b) Kā, visticamāk, norisināsies augšāmcelšana paradīzē?

²⁰ Tāpat kā Ījabam, arī Daniēlam bija pamats būt pārliecinātam, ka Jehova ilgotos noteiktā laikā viņu atdzīvināt. Tomēr dzirdēt varenu garīgu būtni apstiprinām, ka tas tiešām tā ir, bija ļoti uzmundrinoši. Jā, Daniēls tiks piecelts no mirušajiem, ”kad taisnie celsies augšām” — Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā. (Lūkas 14:14.) Kas viņu tad sagaida? Par to daudz ko var uzzināt Dieva Rakstos.

²¹ Jehova ”nav nekārtības, bet miera Dievs”. (1. Korintiešiem 14:33.) No tā izriet, ka augšāmcelšana paradīzē norisināsies noteiktā kārtībā. Iespējams, būs pagājis kāds laiks pēc Harmagedona. (Atklāsmes 16:14, 16.) Būs likvidētas visas vecās sistēmas paliekas, un būs veikti priekšdarbi mirušo sagaidīšanai. Bet kādā secībā mirušie atgriezīsies? Bībelē ir teikts: ”Ikviens savā kārtā.” (1. Korintiešiem 15:23.) Kad notiks ”taisno un netaisno augšāmcelšanās”, taisnie acīmredzot tiks piecelti vispirms. (Apustuļu darbi 24:15.) Līdz ar to senatnes dievbijīgie cilvēki, piemēram, Daniēls, varēs piedalīties dažādu jautājumu kārtošanā uz zemes, arī rūpēties par to, lai tiktu mācīti miljardiem ”netaisno”, kas būs piecelti no mirušajiem. (Psalms 45:17.)

22. Uz kādiem jautājumiem Daniēls noteikti gribēs uzzināt atbildes?

²² Iekams Daniēls būs gatavs ķerties pie šo pienākumu pildīšanas, viņam daudz kas būs jāuzzina. Savā laikā par dažiem grūti izprotamiem pravietojumiem, kas viņam tika atklāti, viņš teica: ”Es to gan dzirdēju, bet nesapratu.” (Daniēla 12:8.) Cik priecīgs viņš būs, kad beidzot varēs saprast šo Dieva noslēpumu nozīmi! Nav šaubu, ka viņš gribēs dzirdēt visu par Mesiju. Tāpat Daniēlam būs ļoti interesanti uzzināt, kādas lielvalstis ir nomainījušās kopš viņa dzīves laika līdz mūsu dienām, kas ir Dievam uzticīgie ’Visuaugstā svētie’, kuri par spīti vajāšanām ir palikuši nelokāmi ’pēdējā beigu laikā’, un kā Dieva mesiāniskā Valstība uz mūžīgiem laikiem ir iznīcinājusi visas cilvēku izveidotās valstis. (Daniēla 2:44; 7:22; 12:4.)

TIESA, KO PARADĪZĒ SAŅEMS DANIĒLS — UN JŪS

23., 24. a) Kādā ziņā pasaule, kurā Daniēls nokļūs pēc augšāmcelšanas, atšķirsies no pasaules, ko viņš kādreiz pazina? b) Vai Daniēlam atradīsies vieta paradīzē, un kā to var zināt?

²³ Daniēls vēlēsies uzzināt vairāk par pasauli, kurā viņš būs nonācis, — par pasauli, kas it nemaz nelīdzināsies tai, kurā viņš kādreiz dzīvoja. Nekas vairs neatgādinās par kariem un apspiešanu, kas apēnoja dzīvi Daniēlam zināmajā pasaulē. Nebūs bēdu, nebūs slimību, nebūs nāves. (Jesajas 25:8; 33:24.) Toties pārtikas būs papilnam, nevienam nebūs jādzīvo šaurībā, un visiem būs aizraujošs darbs. (Psalms 72:16; Jesajas 65:21, 22.) Cilvēce būs vienota, laimīga ģimene.

²⁴ Daniēlam atradīsies vieta šajā pasaulē. ”Tu atkal celsies saņemt savu tiesu,” eņģelis viņam teica (kursīvs mūsu). Ar to pašu senebreju valodas vārdu, kas šeit tulkots ar vārdu ”tiesa”, apzīmēja arī zemes gabalus.c Daniēlam, jādomā, bija zināms Ecēhiēla pravietojums par atjaunotās Izraēla zemes izdalīšanu. (Ecēhiēla 47:13—48:35.) Kā Ecēhiēla pravietojums piepildīsies paradīzē? Visiem cilvēkiem, kas pieder pie Dieva tautas, paradīzē būs sava vieta, un zeme viņiem tiks iedalīta organizēti un taisnīgi. Protams, Daniēla tiesa paradīzē nozīmēs vairāk nekā tikai zemes gabalu. Tā ietvers arī viņa vietu Dieva nodoma īstenošanā. Daniēlam apsolītā balva ir nodrošināta.

25. a) Kādas vilinošas perspektīvas pavērs dzīve paradīzē? b) Kāpēc var teikt, ka cilvēkiem ir dabiski dzīvot paradīzē?

²⁵ Bet kāda būs jūsu tiesa? Arī jūs varat pieredzēt to pašu solījumu piepildīšanos. Jehova vēlas, lai paklausīgie cilvēki ’celtos’ un saņemtu savu tiesu — vietu paradīzē. Iedomājieties, cik aizraujoši būs personīgi satikt Daniēlu, kā arī citus dievbijīgus cilvēkus, par kuriem stāstīts Bībelē! No mirušajiem tiks piecelti arī neskaitāmi citi cilvēki, kuriem būs jāmācās pazīt un mīlēt Dievu Jehovu. Pamēģiniet iztēloties, kā jūs rūpēsieties par mūsu mājvietu — zemeslodi — un piedalīsieties tās pārvēršanā par paradīzi, kur valdīs bezgalīga daudzveidība un nevīstošs skaistums. Iedomājieties, kā jūs mācīs Jehova un kā jūs mācīsieties dzīvot pilnīgā saskaņā ar viņa ieceri. (Jesajas 11:9; Jāņa 6:45.) Šaubu nav — jums atradīsies vieta paradīzē. Mūsdienās vārds ”paradīze” daudziem skan svešādi, taču neaizmirstiet, ka Jehova jau pašā sākumā bija iecerējis, lai cilvēki dzīvotu tieši tur. (1. Mozus 2:7—9.) Raugoties no šāda viedokļa, cilvēku miljardiem, kas mīt uz zemes, paradīze ir dabiska dzīvesvieta. No turienes viņi nāk. Nokļūt paradīzē būtībā nozīmēs atgriezties mājās.

26. Kā Jehova ir apliecinājis savu sapratni par to, ka mums nav viegli gaidīt pašreizējās sistēmas galu?

²⁶ Kad mēs domājam par to visu, mūsu sirds pateicībā sāk sisties straujāk, vai nav tiesa? Vai gan arī jūs neilgojaties dzīvot paradīzē? Ir saprotams, kāpēc Jehovas liecinieki ļoti vēlas zināt, kad pienāks pašreizējās sistēmas gals. Gaidīt nav viegli. Jehova to atzīst, jo viņš mūs mudina ”stipri.. cerēt un paļauties”, ka gals pienāks, ”pat ja tā piepildīšanās novilcinātos”. Ar šiem vārdiem Jehova grib teikt, ka gala iespējamā vilcināšanās varētu būt tikai šķietama, jo tajā pašā Bībeles pantā lasāms apliecinājums: ”Tas.. nekur nepaliks.” (Habakuka 2:3; salīdzināt Salamana Pamācības 13:12.) Gals pienāks tieši noteiktajā laikā.

27. Kas jums jādara, lai jūs varētu kalpot Dievam mūžīgi?

²⁷ Kā būtu jārīkojas, galam tuvojoties? Esiet tikpat izturīgi un uzticīgi kā Jehovas iemīļotais pravietis Daniēls. Cītīgi studējiet Dieva vārdus. Sirsnīgi lūdziet Dievu. Parādiet mīlestību ticības biedriem. Dedzīgi māciet patiesību citiem. Tā kā ļaunās sistēmas gals tuvojas ar katru dienu, saglabājiet apņēmību lojāli kalpot Visaugstākajam un nelokāmi aizstāvēt viņa Rakstus. Pievērsiet nopietnu uzmanību Daniēla pravietojumiem. Un lai Suverēnais Kungs Jehova jums dāvā privilēģiju ar prieku kalpot viņam mūžīgi!

[Zemsvītras piezīmes]

VAI JŪS PIEVĒRSĀT UZMANĪBU?

• Kas Daniēlam palīdzēja izturēt līdz galam?

• Kāpēc Daniēlu nešausmināja perspektīva nomirt?

• Kā piepildīsies eņģeļa solījums par to, ka Daniēls ”celsies saņemt savu tiesu”?

• Kādu labumu jūs personīgi guvāt, pievēršot uzmanību Daniēla pravietojumiem?

[Attēls pa visu lapu 307. lpp.]

[Attēls 318. lpp.]

Vai jūs pievēršat uzmanību Dieva pravietiskajiem vārdiem, kā to darīja Daniēls?