Vai tu esi Dievam dārgs?

VAI jūs jūtaties mīlēts, vai arī dažkārt rodas sajūta, ka nevienam gar jums nav daļas? Mūsdienu steidzīgajā, egocentriskajā pasaulē viegli var rasties iespaids, ka mēs esam pārāk niecīgi, lai mums pievērstu uzmanību. Kā Bībelē bija pravietots, mūsdienās daudzi ir tik aizņemti ar sevi, ka rūpes par citiem ir kļuvušas par retu parādību. (2. Timotejam 3:1, 2.)

Neatkarīgi no vecuma, audzināšanas un tautības visiem cilvēkiem ir iedzimta vajadzība mīlēt un justies mīlētiem. Saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem, mūsu nervu sistēma ir veidota tā, lai mēs varētu sajust mīlestību un maigumu. Mūsu Radītājs Dievs Jehova labāk par visiem izprot, cik liela ir mūsu vajadzība pēc mīlestības un atzinības. Kā jūs justos, ja Dievs jums apliecinātu, ka esat viņam dārgs? Tie neapšaubāmi būtu visvērtīgākie atzinības vārdi, kādus cilvēks var dzirdēt. Bet vai tiešām Dievs Jehova interesējas par nepilnīgiem cilvēkiem? Vai viņš pievērš uzmanību mums katram personiski? Ja tā ir, kas padara cilvēku dārgu Dieva acīs?

Jehovam rūp cilvēki

Apmēram pirms 3000 gadiem dievbijīgs psalmu sacerētājs sajūsmā vērās zvaigžņotajās debesīs. Viņš, bez šaubām, saprata, ka tas, kurš ir radījis neskaitāmās zvaigznes, ir nesalīdzināmi pārāks par cilvēkiem. Pārdomājot, cik niecīgs ir cilvēks salīdzinājumā ar Jehovas varenību, psalmu dziesminieks pauda pārsteigumu par to, ka Jehova ar mīlestību un iejūtību pievērš cilvēkiem savu uzmanību: ”Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis: Kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko?” (Psalms 8:4, 5.) Varētu domāt, ka Visaugstākais ir pārāk tāls vai arī pārāk aizņemts, lai viņam būtu svarīgi nepilnīgi cilvēki. Tomēr psalmu sacerētājs zināja, ka ikviens cilvēks, lai cik nenozīmīgs tas liktos un lai cik ātri aizlidotu tā mūžs, Dievam nozīmē ļoti daudz.

Kāds citā psalmā rakstīts: ”Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību.” (Psalms 147:11.) Abos šajos psalmos izskan aizkustinoša doma: Jehova, varenākā būtne Visumā, ne tikai zina par cilvēku eksistenci, bet arī uzlūko tos ar sirsnību, un viņam ir patīkami gādāt par tiem.

Šo faktu apstiprina kāds Bībeles pravietojums, kas piepildās mūsdienās. Ar pravieša Hagaja starpniecību Jehova darīja zināmu, ka visā pasaulē tiks sludināta labā vēsts par Dieva Valstību. Jehova paziņoja, kas ar to tiks sasniegts: ”Nāks šurpu viss pats dārgākais no pagānu tautām, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma!” (Hagaja 2:7.)

Kas ir ”pats dārgākais”, kas nāk no visām tautām? Tās nevarētu būt materiālas vērtības. (Hagaja 2:8.) Ne jau zelts un sudrabs iepriecina Jehovas sirdi. Viņam ir prieks par cilvēkiem, kas par spīti visām savām nepilnībām kalpo viņam aiz mīlestības. (Salamana Pamācības 27:11.) Šie cilvēki ir ”pats dārgākais”, kas sagādā Dievam slavu, un viņš augstu vērtē to uzticību un dedzīgo kalpošanu. Vai arī jūs piederat pie šādiem cilvēkiem?

Doma, ka nepilnīgi cilvēki varētu būt dārgi Visuma Diženajam Radītājam, var likties neticama, tomēr tas tā ir. Tam būtu mūs jāmudina atsaukties uz sirsnīgo aicinājumu tuvoties viņam. (Jesajas 55:6; Jēkaba 4:8.)

”It īpaši iemīļots vīrs”

Pravietis Daniēls sirmā vecumā piedzīvoja ļoti neparastu tikšanos. Kādā vakarā Daniēls lūdza Dievu, kad pēkšņi viņa priekšā nostājās augsts viesis. Pravietis bija redzējis viņu jau iepriekš — tas bija Gabriēls, Jehovas eņģelis. Gabriēls paskaidroja, kāpēc tik negaidīti ir ieradies: ”Daniēl, es esmu jau ieradies, lai palīdzētu tev nākt pie īstās lietu izpratnes. ..jo tu esi it īpaši iemīļots vīrs.” (Daniēla 9:21—23.)

Citā reizē kāds Jehovas eņģelis uzrunāja Daniēlu par ”visai mīļo vīru” un pēc tam stiprināja viņu ar vārdiem: ”Nebīsties, mans ļoti mīļais vīrs! Miers lai ir ar tevi!” (Daniēla 10:11, 19.) Tā Daniēls trīs reizes saņēma apliecinājumu, ka viņš tiek mīlēts. Senebreju vārds, kas lietots minētajos izteicienos, var nozīmēt arī ”dārgs”, ”augstu vērtēts” un pat ”pats mīļākais”.

Daniēlam jau pirms tam bija tuvas attiecības ar Dievu Jehovu, un viņš zināja, ka Jehova augstu vērtē viņa uzticīgo kalpošanu. Taču tas, ka Dievs ar savu eņģeļu starpniecību atkārtoti apliecināja, cik ļoti viņu mīl, Daniēlam deva jaunus spēkus, un viņš atbildēja: ”Tu mani stiprināji.” (Daniēla 10:19.)

Šis apraksts, kas atklāj Jehovas siltās jūtas pret savu uzticīgo pravieti, ir iekļauts Dieva Svētajos Rakstos, lai mēs gūtu no tā labumu. (Romiešiem 15:4.) Pārdomas par Daniēla piemēru mums palīdz saprast, kas padara cilvēku dārgu mūsu mīlošā debesu Tēva acīs.

Regulāri iedziļinieties Dieva Rakstos

Daniēls cītīgi pētīja Svētos Rakstus, kā apliecina paša Daniēla vārdi. Daniēls rakstīja, ka viņš ”piegrieza savu uzmanību svēto rakstu vārdiem par gadu skaitu”, cik ilgi ”Jeruzālemei jāpaliek izpostītai”. (Daniēla 9:2.) Starp Svēto Rakstu grāmatām, kas tolaik bija Daniēla rīcībā, droši vien bija Dieva iedvesmotie teksti, ko bija uzrakstījuši Mozus, Dāvids, Salamans, Jesaja, Jeremija, Ecēhiēls un citi pravieši. Varam iztēloties, kā Daniēls sēž pie rakstu ruļļiem, iegrimis lasīšanā, un rūpīgi salīdzina pravietojumus, kas saistīti ar patiesās pielūgsmes atjaunošanu Jeruzālemē. Mierā un klusumā, varbūt savā augšistabā, viņš noteikti dziļi pārdomāja pravietojumu nozīmi. Šāda mērķtiecīga Rakstu pētīšana stiprināja Daniēla ticību un tuvināja viņu Jehovam.

Iedziļināšanās Svētajos Rakstos arī veidoja Daniēla personību un ietekmēja visu viņa dzīvi. Tā kā Daniēls kopš bērnības bija mācījies no Rakstiem, viņš jau pusaudža vecumā bija stingri apņēmies cieši turēties pie Dieva likumiem un ievērot Dieva noteiktos uztura ierobežojumus, kas tajā laikā bija spēkā. (Daniēla 1:8.) Vēlāk viņš bezbailīgi sludināja Dieva vēstis Babilonijas valdniekiem. (Salamana Pamācības 29:25; Daniēla 4:16—22; 5:22—28.) Visi zināja, ka viņš ir čakls, godīgs un uzticams. (Daniēla 6:4.) Pats galvenais, Daniēls pilnībā paļāvās uz Jehovu un nebija ar mieru atteikties no uzticības viņam, pat lai glābtu savu dzīvību. (Salamana Pamācības 3:5, 6; Daniēla 6:23.) Ir saprotams, kāpēc Dieva acīs Daniēls bija ”it īpaši iemīļots”.

Savā ziņā mums ir vieglāk pētīt Bībeli nekā Daniēlam. Neparocīgo rakstu ruļļu vietā ir nākušas ērti lietojamas grāmatas. Bībele ir pabeigta, un mūsu rīcībā ir Svēto Rakstu daļas, kurās ir aprakstīts, kā piepildījās vairāki Daniēla pravietojumi. Tāpat mums ir pieejams plašs palīglīdzekļu klāsts, kas atvieglo Bībeles studēšanu.a Vai jūs pilnā mērā izmantojat šos palīglīdzekļus? Vai jūs regulāri atvēlat laiku tam, lai lasītu Bībeli un pārdomātu tajā teikto? Tā jūs, tāpat kā Daniēls, varat izveidot stipru ticību un tuvas attiecības ar Jehovu. Tad Bībele būs jums drošs ceļvedis dzīvē, un tā sniegs jums pārliecību, ka Dievs jūs mīl un rūpējas par jums.

Esiet neatlaidīgi lūgšanās

Daniēlam lūgšanas bija ļoti svarīgas, un lūgumi, ko viņš izteica, bija patīkami Dievam. Jaunībā viņam reiz draudēja nāve, ja viņš nespēs izskaidrot Babilonijas valdnieka Nebukadnecara sapni. Daniēls tūlīt vērsās pie Jehovas un lūdza atbalstu un aizsardzību. (Daniēla 2:17, 18.) Daudzus gadus vēlāk, pazemīgi atzīdams, ka ir tikai grēcīgs cilvēks, uzticīgais pravietis lūdza Jehovam piedošanu par saviem un visas tautas grēkiem. (Daniēla 9:3—6, 20.) Kad Daniēls nespēja izprast viņam dotās Dieva iedvesmotās atklāsmes, viņš lūdza palīdzību Dievam. Reiz eņģelis, kas bija sūtīts, lai vairotu Daniēla sapratni, viņam sacīja: ”Ir tavi vārdi saklausīti.” (Daniēla 10:12.)

Taču lūgumi nebija vienīgais, kas izskanēja Daniēla lūgšanās. Daniēla grāmatas 6. nodaļas 10. pantā var lasīt: ”Viņš.. trīs reizes dienā.. pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.” Daniēls saskatīja daudz iemeslu pateikties Jehovam un viņu slavēt, un uzticīgais pravietis to darīja regulāri. Lūgšanas viņam bija tik nozīmīgas, ka viņš nepārtrauca lūgt Dievu pat tad, kad tas viņam varēja maksāt dzīvību. Nav šaubu, ka savas nelokāmības dēļ Daniēls Jehovam bija ļoti dārgs.

Iespēja lūgt Dievu ir liels gods. Izmantosim to un runāsim ar savu debesu Tēvu katru dienu. Neaizmirsīsim slavēt viņu un pateikties par visu labo, kas nāk no viņa. Brīvi stāstīsim Dievam par savām rūpēm un raizēm. Pārdomāsim, kā viņš ir atbildējis uz mūsu lūgumiem, un paudīsim savu pateicību. Veltīsim lūgšanām pietiekami daudz laika. Ja šādi atvērsim Jehovam savu sirdi, mēs dziļi izjutīsim, ka viņš mūs mīl. Tas ir spēcīgs pamudinājums būt ”neatlaidīgiem savās lūgšanās”. (Romiešiem 12:12.)

Slavējiet Jehovas vārdu

Draudzība starp cilvēkiem nav iespējama, ja kāds no viņiem domā tikai par sevi, un tieši to pašu var teikt par mūsu attiecībām ar Jehovu. Daniēls to labi zināja. Pievērsiet uzmanību, cik svarīgi viņam bija slavēt Jehovas vārdu.

Kad Dievs atbildēja uz Daniēla lūgšanu un atklāja viņam Nebukadnecara sapni un tā nozīmi, Daniēls izsaucās: ”Slavēts lai ir Dieva vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara!” Izskaidrodams sapni Nebukadnecaram, Daniēls vairākkārt pieminēja, ka viss gods pienākas Dievam, un uzsvēra, ka vienīgi Dievs ir tas, kurš ”atklāj noslēpumus”. Arī lūgdams, lai Dievs piedod grēkus un atbrīvo savu tautu, Daniēls teica: ”Mans Dievs! ..tava pilsēta un tava tauta — abas, ir nosauktas pēc tava vārda.” (Daniēla 2:20, 28; 9:19.)

Mēs daudzējādi varam sekot Daniēla paraugam. Savās lūgšanās mēs varam iekļaut lūgumu, lai tiktu svētīts Dieva vārds. (Mateja 6:9, 10.) Mēs varam rūpēties, lai mūsu uzvedība nekad nemestu ēnu uz Jehovas svēto vārdu. Slavēsim Jehovu, stāstīdami citiem labo vēsti par viņa Valstību.

Kaut mūsdienu pasaulē trūkst nesavtīgas mīlestības un rūpju par citiem, lielu mierinājumu sniedz apziņa, ka Jehovam ir dārgs ikviens, kas viņam kalpo. Kā teikts kādā Bībeles psalmā, ”tam Kungam ir labs prāts uz savu tautu, Viņš bagātīgi apveltī pazemīgos ar savu svētību”. (Psalms 149:4.)

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 21. lpp.]

Sūtīdams eņģeli Gabriēlu stiprināt Daniēlu, Dievs savam pravietim apliecināja, ka tas viņam ir dārgs

[Izceltais teksts 23. lpp.]

Cītīgi pētīdams Rakstus un lūgdams Dievu, Daniēls izkopa labas īpašības un ieguva Dieva mīlestību