Jauniešu jautājumi

Ko man darīt, kad notiek nelaime?

”Kāpēc teroristi nogalināja manu mammu?” (Kevinsa)

”[Pirms 11. septembra notikumiem] man patika tuneļi. Tagad es iedomājos ainu, ka mirstu tunelī, ko ir uzspridzinājuši teroristi.” (Pīters)

KEVINA māte gāja bojā 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumā Pasaules tirdzniecības centram Ņujorkā. Pīteru nav piemeklējusi tik briesmīga nelaime, tomēr šis traģiskais notikums ir iespaidojis arī viņa dzīvi.

Kāda ziņu aģentūra vēstī, ka ”Ņujorkā tūkstošiem bērnu cieš no psihiskiem traucējumiem, ko ir izraisījuši 11. septembra notikumi un kas vairākumā gadījumu viņus ietekmēs arī tad, kad viņi kļūs pieauguši”. Ziņojumā bija norādīts, ka ”emocionālu traumu simptomi tiek novēroti gan tiem bērniem, kas savām acīm ir redzējuši teroristu uzbrukumus, gan arī tiem bērniem, kas atradās tālu no notikumu vietas”.b

Līdzīgas problēmas izraisa arī cita veida traģēdijas, kā, piemēram, teroristu pašnāvnieku rīkotie sprādzieni Izraēlā vai ļaunprātīgi šaujamieroču lietošanas gadījumi citās zemēs. Kāds speciālists psihiskās veselības jautājumos atzina: ”Pat ja [bērni] dzīvo 2000 jūdžu attālumā no traģēdijas vietas, šie incidenti tik un tā mēdz vairot [viņu] raizes.”

Kāpēc bērni par to raizējas? Mūsdienās, ja notiek kāda liela mēroga katastrofa, tā tiek plaši atspoguļota masu saziņas līdzekļos. Biedējošie skati, kuros redzamas teroristu sarīkoto sprādzienu sekas, skolu slaktiņos nogalinātie cilvēki vai dabas katastrofu nodarītie postījumi, tiek rādīti un publicēti atkal un atkal, un jauniešiem, kas to visu skatās, ir grūti šīs ainas aizmirst. Kādā pētījumā, ko veica Ņujorkas Izglītības padome, noskaidrojās, ka pat ”pusgadu pēc Pasaules tirdzniecības centra torņu sabrukšanas 76 procenti no aptaujātajiem 8266 skolēniem joprojām bieži domā par šiem notikumiem”.

Kā teikts Bībelē, mēs dzīvojam ”grūtos laikos”. (2. Timotejam 3:1—5.) Kā lai pārvar emocionālās traumas, ko mūsdienās izraisa traģiski notikumi?c

Kāpēc notiek nelaimes?

Viens veids, kā pārvarēt negatīvas emocijas, ir uzturēt ”prāta skaidrību”. (2. Pētera 3:1.) Mēģini raudzīties uz notikušo saprātīgi un pacenties saprast, kāds ir Dieva viedoklis. Iespējams, tev jāatgādina sev, ka daudzu nelaimju patiesais iemesls ir ”laiks un apstākļi”. (Salamans Mācītājs 9:11.) Jēzus Kristus šo domu paskaidroja, minēdams Ziloas torņa sagāšanos, kad bojā gāja 18 cilvēki. Jēzus skaidri norādīja, ka tas nebija Dieva sods, — viņi mira tāpēc, ka bija gadījušies nepareizā laikā un vietā. (Lūkas 13:1—5.) Pārdomas par šo faktu palīdz izveidot objektīvu viedokli par traģiskiem notikumiem.

Ja saglabāsim skaidru domāšanu, mēs nesāksim dusmoties uz Jehovu un nevainosim viņu notikušajā nelaimē. (Salamana Pamācības 19:3.) Jehova neizraisa mūsu ciešanas, bet gan ”mūs iepriecina visās mūsu bēdās”. (2. Korintiešiem 1:3.) Kad notiek kāda nelaime, mums jācenšas tuvoties Dievam, nevis dusmās jānovēršas no viņa. To darīt mums palīdz pārdomas par Bībeles vārdiem, kas ir atrodami Jēkaba 1:13: ”Neviens kārdināšanā lai nesaka: Dievs mani kārdina, jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina.”d

Šo domu labāk palīdz saprast kāds nelaimes gadījums, kas pirms daudziem gadu simtiem notika Tuvajos Austrumos. Bībelē ir teikts, ka vienīgais cilvēks, kas izglābās, vēlāk stāstīja: ”Dieva uguns krita no debesīm un sadedzināja gan sīklopus, gan arī jaunos ganu zēnus, tos pilnīgi aprīdama.” (Ījaba 1:16.) Cik tas bija briesmīgi! Pārbiedētais vīrietis acīmredzot domāja, ka nelaimi ir izraisījis Dievs, tomēr tā nebija taisnība. Lasot Ījaba 1:7—12, var saprast, ka uguni bija sūtījis nevis Dievs, bet gan viņa pretinieks — Sātans Velns.

Tā bija ārkārtīgi neparasta situācija: Jehova bija atļāvis Sātanam pārbaudīt Ījaba uzticību. Taču nebūtu pareizi domāt, ka Sātans ir tas, kurš mūsdienās izraisa dabas katastrofas, piemēram, viesuļvētras vai plūdus.e Tiesa, Bībelē ir teikts, ka ”visa pasaule ir grimusi ļaunumā”. (1. Jāņa 5:19.) Tātad Sātans var izmantot cilvēkus, kas pakļaujas viņa ietekmei, lai sētu postu un iznīcību.

Tomēr mums nebūtu jādomā, ka esam pilnīgi bezspēcīgi. Padomāsim par kādu citu notikumu, kas ir aprakstīts 1. Samuēla 22:12—23. Tur ir stāstīts par nežēlīgu slaktiņu, kurā tika nogalināti Dievam uzticīgie priesteri un viņu ģimenes locekļi. Droši vien ļaunā ķēniņa Saula cietsirdīgo rīcību var kaut kādā mērā izskaidrot ar Sātana ietekmi. Bet, kā 52. psalmā rakstīja uzticīgais Dieva kalps Dāvids, kas vēlāk pats kļuva par ķēniņu, Dievs sodīs varmākas, kas ir atbildīgi par šo nelaimi. (Psalms 52:7.)

Līdzīgi arī mūsdienās mēs varam būt pilnīgi droši, ka Dievs darīs galu Velna iedvesmotajām slepkavībām un vardarbībai. Bībelē ir solīts, ka drīz Jēzus sava Tēva uzdevumā ”iznīcinās velna darbus”. (1. Jāņa 3:8.) Galu galā tiks likvidētas visas Sātana izraisīto nelaimju sekas. Kad notiks augšāmcelšana, Dievs atdzīvinās tos cilvēkus, kas ir miruši varmācīgā nāvē vai gājuši bojā teroristu uzbrukumos. (Apustuļu darbi 24:15.)

Praktiski ieteikumi

Bībele mums dod ne tikai cerību uz augšāmcelšanu, tā atbrīvodama mūs no nesaprātīgām bailēm, bet arī praktiskus ieteikumus, kas palīdz pārvarēt traģisko notikumu emocionālās sekas. Piemēram, noderīgs padoms ir atrodams Salamana Pamācībās 12:25. Pastāstot citiem par savām jūtām, mēs varam saņemt pretī ”laipnu vārdu”, kas mūs iepriecina. Tas, ka uzticam savas jūtas citiem un saņemam uzmundrinājumu, stiprina mūsu pārliecību, ka grūtībās neesam vieni. Tāpēc, ja tev kaut kas sagādā ciešanas, pastāsti par to saviem vecākiem vai garīgi nobriedušiem kristiešiem draudzē.f

Vēl viens ieteikums: neskaties pārāk daudz traģisko notikumu ainas televīzijas raidījumos un preses izdevumos. Jo vairāk uzmanības mēs pievēršam šādām ainām, jo grūtāk ir tās aizmirst. (Psalms 119:37.)

Ja tu esi kristietis, stingri turies pie ierastā kristīgās dzīves ritma. (Filipiešiem 3:16.) Regulāri apmeklē draudzes sapulces un piedalies sludināšanā. (Ebrejiem 10:23—25.) Tas palīdzēs novirzīt uzmanību no negatīvām, nomācošām domām. Norobežošanās no ticības biedriem tikai pasliktinās tavu pašsajūtu un vājinās garīgumu. (Salamana Pamācības 18:1.)

Lai kāda nelaime ar mums notiktu, ļoti lielu atvieglojumu var sniegt regulāra Bībeles lasīšana. Kādai jaunietei, vārdā Loreina, māte bija neglābjami slima ar vēzi. Loreina stāsta, kas viņai palīdzēja izturēt šo traģisko situāciju: ”Atceros, ka vairākkārt izlasīju Ījaba grāmatu un ka lielu mierinājumu es guvu no Psalmu grāmatas. Kad es lasīju mierinošos vārdus no Svētajiem rakstiem, man likās, ka Jehova mani apskauj.” Arī Loreinas māsa Mišela atceras: ”Ja kādu dienu nebiju lasījusi Bībeli, es uzreiz to jutu — manu prātu pārņēma negatīvas domas. Bībeles lasīšana deva man nepieciešamo garīgo spēku visai dienai.”

Ja tev ir nomiris kāds tuvinieks, ļoti lielu mierinājumu var sniegt brošūra Kad nomiris jums tuvs cilvēksg. Izlasi to un pārdomā visas tajā minētās Rakstu vietas. Domā par cerību uz augšāmcelšanos. ”Es varu iztēloties, ka mamma ir atkal dzīva pēc augšāmcelšanās,” stāsta Loreina. ”Es varu iedomāties, ka viņa saka: ”Esmu atpakaļ. Kas mums šodien būs pusdienās?” Man gribas smaidīt, kad par to domāju.”

Lūdzot Jehovu, mēs varam saņemt nepieciešamo spēku, kas palīdz izturēt visbriesmīgākās nelaimes. Loreina atceras: ”Es biju klāt, kad nomira mana mamma. Es nekavējoties lūdzu, lai Jehova stiprina mani un palīdz izturēt šo triecienu, un es uzreiz sajutu, kā mani pārņem Dieva miers.” Mūsu lūgšanām jābūt konkrētām. Tāpēc būtu labi stāstīt Jehovam ļoti konkrēti, kā mēs jūtamies. ”Izkratiet Viņa priekšā savas sirdis!” mudina psalmu sarakstītājs. (Psalms 62:9.)

Laikam ejot, nelaimju un problēmu uz Zemes acīmredzot kļūs arvien vairāk. (2. Timotejam 3:13.) Tomēr Bībelē ir apsolīts: ”Ļaundaŗi taču tiks izdeldēti.. [..] Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” (Psalms 37:9—11, 29.) Ja mēs vienmēr paturēsim prātā šo cerību, tā palīdzēs mums izturēt jebkādas nelaimes.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 14. lpp.]

Jo mazāk tu skatīsies šokējošās ainas no traģisko notikumu vietām, jo mazāka būs iespēja, ka tās liks tev raizēties