Lietus meži. Kas tos glābs?
LAI atrisinātu problēmas, kas apdraud tropu mežus, pirmām kārtām ir jānovērš to cēloņi. Kādi tie ir? Lietus mežu iznīcināšana nav izskaidrojama tikai ar spiedienu, ko izraisa milzīgais cilvēku skaita pieaugums. Zemeslodes auglīgie apvidi bez grūtībām spēj paēdināt visus pasaules iedzīvotājus un pat vēl daudz lielāku skaitu cilvēku.
Dažu zemju valdības pat raizējas par lauksaimniecības ražojumu pārprodukciju, kas samazina pārtikas produktu cenu. Vietām valsts mudina zemniekus pārveidot lauksaimniecībā izmantojamo zemi par atpūtas zonām — kempingiem, golfa laukumiem un dabas parkiem.
Bet kāpēc tad meži uz zemeslodes joprojām sarūk? Šīs tendences cēloņi ir dziļāki par tiem, ko esam minējuši līdz šim.
Mežu iznīcināšanas dziļākie cēloņi
Jau ilgi pirms tagadējā demogrāfiskā sprādziena daudzas valstis ir nesaudzīgi postījušas mežus, tiecoties pēc varas un bagātības. Piemēram, kad Britu impērijai bija vajadzīgi kokmateriāli kuģu būvei, tā izcirta vispirms Lielbritānijas ozolu audzes un pēc tam arī Birmas un Taizemes tīkkoku mežus. Šī pati impērija iznīcināja arī daudzus Indijas mežus, lai sagādātu kurināmo savām dzelzs lietuvēm. Lielas mežu platības tika izcirstas, lai ierīkotu kaučuka, kafijas un kakao plantācijas.
Taču pēc Otrā pasaules kara motorzāģi un buldozeri deva iespēju izcirst mežus vēl nepieredzētā apjomā un ātrumā. Mežu resursus, kas atjaunojas grūti un lēni, sāka ekspluatēt aizvien vairāk.
Lielas kompānijas uzpirka tropos milzīgas auglīgas zemes platības un ierīkoja tajās mehanizēti apstrādājamas plantācijas, kurās audzēja ienesīgas tropu lauksaimniecības kultūras. Palikuši bez darba, daudzi lauku iedzīvotāji pārcēlās uz pilsētām, turpretī citi tika mudināti doties uz lietus mežiem. Izplatījās sauklis, ka lietus meži esot ”zeme bez cilvēkiem priekš cilvēkiem bez zemes”. Kad ļaudis sāka aptvert, cik neizdevīgi ir nodarboties ar lauksaimniecību mūža mežam atkarotajā zemē, bieži vien bija jau par vēlu — lielas meža platības jau bija neatgriezeniski izpostītas.
Daudzos gadījumos nāves spriedums mežiem ir pasludināts arī amatpersonu korumpētības dēļ. Ciršanas atļauja ir lielas naudas vērta. Negodīgas amatpersonas pret kukuli izdod īstermiņa ciršanas atļaujas alkatīgām firmām, kas izcērt kokus, neveicot nekādus meža aizsardzības pasākumus.
Tomēr galvenais drauds lietus mežu dabai ir nevis mežizstrāde, bet mežu pārvēršana par lauksaimniecības platībām. Ja zeme ir auglīga, dažos gadījumos šāda pārveidošana, iespējams, ir attaisnojama. Taču bieži vien korumpēti vai nekompetenti ierēdņi dod atļauju bezjēdzīgi iznīcināt mežu vietās, kas lauksaimniecībai ir gaužām nepiemērotas, bet kur atjaunot mežu pēc tam vairs nav iespējams.
Mežu posta arī likumpārkāpēji. Nelegālie cirtēji slepus zāģē vērtīgus kokus pat nacionālajos parkos. Reizēm viņi tos sazāģē dēļos turpat mežā — tas ir izšķērdīgs paņēmiens, kas aizliegts ar likumu. Cirtēji maksā vietējiem iedzīvotājiem, lai tie izvestu kokmateriālus ar velosipēdiem vai iznestu tos uz pleciem. Pēc tam kokus sakrauj baļķu vedējos un tumsā aizved pa nomaļiem kalnu ceļiem, lai izvairītos no kontrolpunktiem.
Tātad mežu izciršana un bioloģiskās daudzveidības zudums nav neizbēgams iedzīvotāju skaita pieauguma rezultāts. Bieži vien tās ir nepareizas saimniekošanas, alkatīgas komercijas, likumu pārkāpšanas un ierēdņu korumpētības sekas. Bet cik lielas tādā gadījumā ir cerības saglabāt neizmērojami daudzveidīgo lietus mežu dabu?
Kāda ir lietus mežu nākotne?
”Tikai niecīga daļa pasaules tropu mežu tiek labi apsaimniekoti,” apgalvots grāmatā, kas veltīta tropu mežu saimnieciskās izmantošanas un aizsardzības jautājumiem (The Cutting Edge: Conserving Wildlife in Logged Tropical Forest). Tajā piebilsts: ”Patlaban ir ļoti maz (vai pat nav vispār nemaz) tādu mežu, kuros sekmīgi tiek īstenoti ilgtspējīgas apsaimniekošanas principi.” Ilgtspējīga mežsaimniecība nenoliedzami ir iespējama, tomēr visā pasaulē joprojām notiek strauja mežu iznīcināšana.
Daudzi atzīst, ka šajā ziņā ievērības cienīgs izņēmums ir Bolīvija, kur 25 procenti lietus mežu ir sertificēti, atzīstot tos par ilgtspējīgi apsaimniekotiem. Taču pasaulē kopumā šis skaitlis ir daudz mazāks, tas acīmredzot nesasniedz pat vienu procentu. Lielākā daļa tropu mežu tiek nesaudzīgi ekspluatēti. Šīs postīšanas īstie virzītājspēki ir savtīgums un alkatība. Vai ir saprātīgi gaidīt, ka pasaules tirgotāji un politiķi apturēs mežu izlaupīšanu un pievērsīsies šīs unikālās ekosistēmas aizsardzībai?
Grāmatas Forests of Hope (Cerību meži) nobeigumā sacīts, ka cilvēcei būtu jāizvirza sev mērķis ”atklāt un īstenot tādu dzīvesveidu, kas derētu cilvēkiem visā pasaulē un kas nepostītu zemi un tās resursus”. Tas izklausās labi, bet vai to ir iespējams sasniegt?
Kāds ir mūsu Radītāja nodoms attiecībā uz zemi un cilvēci? Viņš pirmajiem cilvēkiem lika: ”Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūŗā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus 1:28.) Kā redzams, Dievs ir ļāvis cilvēkiem izmantot savā labā to, ko viņš ir radījis. Taču vārds ”pakļaujiet” nenozīmē atļauju postīt un iznīcināt.
Rodas jautājums — vai cilvēki ir spējīgi visas pasaules mērogā mainīt savu dzīvesveidu tā, lai turpmāk vairs nepostītu zemi un tās resursus? Lai to izdarītu, cilvēkiem būtu jāattīsta tāda mīlestība pret savu tuvāko un cieņa pret Dieva radību, kāda mūsdienu pasaulē ir reti sastopama. Nav reālistiski cerēt, ka pasaules līderi sāks paši dzīvot tādu dzīvi un popularizēs to arī citu vidū.
Tomēr Dieva Svētajos rakstos ir paredzēts laiks, kad uz visas zemeslodes dzīvos cilvēki, kas mīlēs cits citu un savu Radītāju. Bībelē teikts: ”Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā manā svētajā kalnā, jo zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” (Jesajas 11:9; Psalms 37:29; Mateja 5:5.) Pievērsiet uzmanību, ka cilvēki vairs nedarīs neko ļaunu un negrēkos, jo būs iepazinuši un iemīlējuši Radītāju — Dievu Jehovu. Nav šaubu, ka tādi cilvēki nekādā gadījumā nepostīs zemi.
Šāda nākotne nav tikai nereālistiska fantāzija. Jehova jau tagad pulcē un māca godprātīgus cilvēkus. Ar Dieva Rakstu palīdzību vairāki miljoni cilvēku dažādās pasaules malās mācās veidot savu dzīvi tā, lai tās pamatā būtu pašaizliedzīga mīlestība pret citiem. (Jāņa 13:34; 1. Jāņa 4:21.) Šis žurnāls, kā arī žurnāls Sargtornis tiek izdoti ar mērķi palīdzēt cilvēkiem vairāk uzzināt par to, kā iespējams dzīvot tādu dzīvi, un mēs aicinām arī jūs atvēlēt laiku šo zināšanu apguvei.
[Attēli 10. lpp.]
Cilvēki kops krāšņo zemi, nevis to postīs