Alkas pēc labākas dzīves
”Divdesmitajā gadsimtā daudzu cilvēku ikdienas dzīvi.. ir mainījusi zinātnes un tehnikas attīstība.” (Oksfordas divdesmitā gadsimta vēsture.)
VIENA no vislielākajām pārmaiņām šajā laikmetā ir saistīta ar zemeslodes iedzīvotājiem. Nevienā citā gadsimtā nav tik strauji pieaudzis pasaules iedzīvotāju skaits. 19. gadsimta sākumā tas bija apmēram viens miljards, un 1900. gadā — aptuveni 1,6 miljardi. Bet 1999. gadā pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza sešus miljardus! Tātad ir ļoti daudz cilvēku, kas vēlas dzīvot labklājībā.
Medicīnas progress un veselības aprūpe, kas tagad daudziem ir labāk pieejama nekā agrāk, ir veicinājusi iedzīvotāju pieaugumu. Tādās zemēs kā Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Japāna un Vācija ir palielinājies vidējais mūža garums — gadsimta sākumā tur cilvēki vidēji nenodzīvoja pat līdz 50 gadiem, bet tagad dzīvo vairāk par 70 gadiem. Taču citās vietās šī pozitīvā tendence nav tik izteikta. Vismaz 25 valstīs cilvēku vidējais mūža garums nepārsniedz 50 gadus.
”Kā jūs varējāt iztikt bez..?”
Jaunieši reizēm nespēj saprast, kā agrākās paaudzes ir varējušas iztikt bez lidmašīnām, datoriem un televīzijas, ko bagātās valstīs tagad cilvēki parasti uzskata par pašsaprotamu un pat nepieciešamu. Piemēram, padomājiet, kā mūsu dzīvi ir izmainījuši automobiļi. Tos izgudroja 19. gadsimta beigās, bet žurnālā Time nesen bija atzīmēts: ”Automobilis ir viens no tiem izgudrojumiem, kas ir raksturīgs 20. gadsimtam no sākuma līdz beigām.”
1975. gadā tika aprēķināts, ka desmitā daļa Eiropā strādājošo paliktu bez darba, ja pēkšņi izzustu automašīnas. Apstātos ne tikai pati autorūpniecība — tiktu slēgtas bankas, tirdzniecības centri, autobraucējiem domātie restorāni un daudzi citi uzņēmumi, kuru klienti ir autobraucēji. Lauksaimnieki nevarētu nogādāt savu produkciju patērētājiem, un pārtikas izplatīšanas sistēma pamazām sabruktu. Piepilsētu iedzīvotāji, kas strādā pilsētā, netiktu uz darbu. Modernās autostrādes vairs nebūtu vajadzīgas.
Lai palielinātu automobiļu produkciju un samazinātu ražošanas izdevumus, autorūpniecībā šī gadsimta sākumā tika ieviests konveijers, ko tagad plaši izmanto gandrīz visās rūpniecības nozarēs. (Ar konveijera sistēmas palīdzību kļuva iespējams masveidā ražot arī citu produkciju, piemēram, virtuves ierīces.) Sākumā automobiļi bija tikai dažās zemēs un tos uzskatīja par bagātnieku izpriecu, bet patlaban lielākajā pasaules daļā tas ir parastu cilvēku pārvietošanās līdzeklis. Kā bija rakstīts kādā grāmatā, ”divdesmitā gadsimta beigās dzīve gandrīz nav iedomājama bez automašīnām”.
Pēc izpriecām
Agrāk cilvēki ceļoja tāpēc, ka viņiem bija jādodas turp, uz kurieni viņi brauca. Bet 20. gadsimtā situācija mainījās, un īpaši to var teikt par attīstītajām valstīm. Daudz vairāk cilvēku nekā iepriekš strādāja labi apmaksātu darbu, darba nedēļa kļuva īsāka un nepārsniedza 40 stundas, un cilvēkiem ceļošanai radās vairāk gan naudas, gan laika. Nu jau ceļot cilvēkiem nozīmēja doties uz turieni, kurp viņi vēlas braukt. Ar automobiļiem, autobusiem un lidmašīnām varēja nokļūt pavisam tālās atpūtas vietās. Masu tūrisms kļuva par ienesīgu biznesu.
Kā teikts The Times Atlas of the 20th Century, tūrisms ”ir ļoti ietekmējis gan tās valstis, kas uzņem tūristus, gan viņu dzimtās zemes”. Daļēji šī ietekme ir vērtējama negatīvi. Bieži vien tūristi ir sabojājuši skaistās vietas, kuras paši ir gribējuši apskatīt.
Divdesmitajā gadsimtā cilvēkiem parādījās laiks arī sportam. Daudzi sāka ar to nodarboties, bet citi kļuva par dedzīgiem savu mīļāko komandu un sportistu līdzjutējiem — kā zināms, dažreiz viņi pat izraisa nekārtības. Kad izplatījās televīzija, sporta notikumiem varēja sekot līdzi gandrīz ikviens gribētājs. Gan pašmāju, gan starptautiski sporta notikumi piesaistīja pie televizoru ekrāniem simtiem miljonu skatītāju.
”Sports un kino noteica masu izklaides industrijas raksturu, un pasaulē šī industrija patlaban ir viena no tām, kurās nodarbināts visvairāk cilvēku un kuras gūst vislielāko peļņu,” ir rakstīts The Times Atlas of the 20th Century. Cilvēki ik gadu miljardiem dolāru tērē izklaidei, kurā ietilpst arī azartspēles — daudzu iecienīts atpūtas veids. Piemēram, 1991. gadā veiktā pētījumā bija secināts, ka azartspēļu industrija Eiropas Kopienā pēc lieluma ierindojas 12. vietā un tās apgrozījums ir vismaz 57 miljardi dolāru gadā.
Šāda izklaide jau kļuva tik pierasta, ka cilvēki sāka tiekties pēc asākām izjūtām. Piemēram, narkotiku lietošana kļuva tik izplatīta, ka 90. gadu vidū, kā tiek lēsts, ikgadējie ienākumi no nelegālās narkotiku tirdzniecības sasniedza 500 miljardus dolāru, un, pēc kāda avota ziņām, tā ir kļuvusi ”par visienesīgāko biznesu pasaulē, kuram šai ziņā nav līdzīgu”.
”Plīstam aiz smiekliem”
Tehnoloģija ir pārvērtusi pasauli par ”globālu ciemu”. Pārmaiņas politikā, ekonomikā un kultūrā gandrīz nekavējoties ietekmē cilvēkus visā pasaulē. ”Protams, ir bijuši arī citi periodi, kad notikušas milzīgas vēsturiskas pārmaiņas,” 1970. gadā rakstīja grāmatas Future Shock autors profesors Elvins Toflers. Viņš piebilda: ”Bet šie satricinājumi ir skāruši tikai vienu vai vairākas blakus pastāvošas sabiedrības. Bija jānomainās vairākām paaudzēm vai pat jāpaiet gadsimtiem, lai šo izmaiņu ietekme izplatītos tālāk. [..] Mūsu dienās sociālās saites ir tik ciešas, ka notikumu sekas acumirklī izplatās pa visu pasauli.” Zināma nozīme tajā ir pavadoņu televīzijai un Internetam.
Daži apgalvo, ka 20. gadsimta ietekmīgākais informācijas līdzeklis ir televīzija. Kāda rakstniece izteicās: ”Lai gan daži kritizē televīzijas pārraižu saturu, neviens neapstrīd tās spēku.” Bet televīzija ne ar ko nav labāka par cilvēkiem, kas veido tās programmas. Tātad televīzija spēj ietekmēt gan uz labo, gan slikto pusi. Lai gan programmas ar seklu, vardarbīgu un amorālu saturu ir tas, ko daži vēlas redzēt, tās neuzlabo cilvēku attiecības un ļoti bieži pat pasliktina.
Nīls Postmens savā grāmatā Amusing Ourselves to Death (Plīstam aiz smiekliem) norāda vēl uz kādām briesmām: ”Problēma nav tā, ka televīzija rāda izklaidējošu materiālu, bet gan tā, ka visam, kas tiek rādīts, tiek piešķirta izklaidējoša nokrāsa. [..] Lai kas tiktu atainots un lai kāds būtu viedoklis par to, galvenais ir mūs uzjautrināt un izklaidēt.”
Kad cilvēki sāka vairāk aizrauties ar izpriecām, garīgām vērtībām un morālei tika pievērsts aizvien mazāk uzmanības. ”20. gadsimtā lielākajā daļā pasaules organizētā reliģija ir zaudējusi savu ietekmi,” rakstīts The Times Atlas of the 20th Century. Garīgumam kļūstot arvien mazsvarīgākam, izpriecas cilvēku dzīvē ieguva nepamatoti lielu nozīmi.
”Ne viss, kas spīd, ..”
20. gadsimtu raksturo daudz pozitīvu pārmaiņu, taču kādā sakāmvārdā teikts: ”Ne viss, kas spīd, ir zelts.” Kaut arī ir palielinājies vidējais mūža ilgums, pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums ir radījis milzīgas problēmas. Nesen žurnālā National Geographic bija uzsvērts: ”Jaunajā gadu tūkstotī vislielākās grūtības var radīt iedzīvotāju skaita pieaugums.”
Automašīnas ir vajadzīgas, tās var sagādāt prieku, bet tās arī var izraisīt nāvi, jo pasaulē katru gadu, saskaņā ar aprēķiniem, satiksmes negadījumos iet bojā ceturtdaļmiljons cilvēku. Automašīnas arī rada lielu piesārņojumu. Grāmatas 5000 Days to Save the Planet autori raksta, ka piesārņojums ”tagad ir globāls, tas sabojā vai pilnībā sagrauj visas zemeslodes ekosistēmu spēju izdzīvot”. Tālāk viņi paskaidro: ”Mēs, cilvēki, nevis vairs postām ekosistēmas, bet gan esam sākuši iznīcināt tos procesus, kas nodrošina, ka Zeme ir piemērota mājvieta augstākajām dzīvības formām.”
20. gadsimtā piesārņojums ir kļuvis par tādu problēmu, ko iepriekšējos gadsimtos gandrīz nepazina. ”Līdz pat nesenam laikam neviens nedomāja, ka cilvēku darbība var ietekmēt dabu globālā mērogā,” bija rakstīts National Geographic. ”Tagad daži zinātnieki uzskata, ka pirmo reizi cilvēces vēsturē tas tomēr notiek.” Tālāk bija brīdināts: ”Cilvēces kopējā ietekme uz dabu ir tāda, ka vienas paaudzes laikā var notikt masveida izmiršana.”
Tiešām, 20. gadsimts ir bijis unikāls. Cilvēkiem, kam ir bijušas lieliskas iespējas iegūt labāku dzīvi, tagad pat dzīvība ir apdraudēta!
[Laika ass/Attēli 8., 9. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
1901
Markoni nodibina radiosakarus pāri Atlantijas okeānam
1905
Einšteins publicē speciālo relativitātes teoriju
1913
Tiek atklāta ”Forda T” automobiļu konveijera līnija
1941
Tiek izveidota komerciāla televīzija
1969
Cilvēks uz Mēness virsmas
Strauji attīstās masu tūrisms, dodot lielus ienākumus
Aizvien populārāks kļūst Internets
1999
Pasaules iedzīvotāju skaits sasniedz sešus miljardus