Kas notiek pasaulē

Pāvesta atlaidas

Atzīmējot jauno tūkstošgadi, pāvests Jānis Pāvils II ir pasludinājis 2000. gadu par svēto gadu un paziņojis par grēku atlaidu piešķiršanu tiem, kas veiks svētceļojumu uz Romu, ziņots laikrakstā L’Osservatore Romano. Pēc katoļu priekšstatiem, atlaidas jeb indulgences ir veids, kā tikt atbrīvotam no soda par grēkiem. Minētajā Vatikāna laikrakstā sacīts: ”Katrs labs darbs, kas padarīts žēlastības stāvoklī, ir pelnījis atlīdzību.” Taču tajā pašā izdevumā atzīmēts, ka šī tradīcija liek uzdot arī dažus āķīgus jautājumus, piemēram: ”Ja Dieva žēlastīgā piedošana tiek piedāvāta visiem, kāda ir vajadzība pēc tā, lai baznīca piešķirtu grēku atlaidas? Un, ja baznīca var dot pilnas atlaidas, kāpēc tā apgrūtina sevi ar daļēju atlaidu piešķiršanu?”

Nemanāmā slimība

Osteoporoze — slimība, kas piezogas nemanot, — ”apdraud vairāk nekā 28 miljonus amerikāņu un aptuveni 1,4 miljonus kanādiešu”, informē laikraksts Toronto Star. Tā skar gan vīriešus, gan sievietes, gan jaunus, gan vecus, un tā ”attīstās, kad novecojušās kaulu šūnas iet bojā ātrāk, nekā jaunie kaulaudi spēj tās aizstāt”. Cilvēki, kam ir šī slimība, var to pat nepamanīt, līdz kamēr viņiem lūst kāds kauls. Speciālisti uzskata, ka pārmērīga aizraušanās ar dažādām diētām, kas aizvien biežāk vērojama pusaudžu un koledžu sportistu vidū, ”grauj kaulaudus, kam tieši šajā laikā būtu jāattīstās, lai tie būtu normāli brieduma gados. Jaunieši, kas ievēro diētu, nereti atsakās no produktiem, kas ir nepieciešami skeleta stiprināšanai.” Kā teikts rakstā, ”apmēram 90 procenti maksimālās kaulaudu masas izveidojas līdz 18 gadu vecumam, un maksimums tiek sasniegts līdz 30 gadu vecumam”. Rakstā ieteikts ’uzņemt pietiekami daudz kalcija un D vitamīna, regulāri nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem un izvairīties no smēķēšanas un pārliekas alkohola lietošanas’, lai palielinātu kaulu blīvumu.

Nekārtīgie aviopasažieri

Kārtības traucējumi, ko lidmašīnās izraisījuši aviopasažieri ar savu nekontrolējamo uzvedību, ”pēdējo piecu gadu laikā ir pieauguši par 400 procentiem”, teikts žurnālā Business Traveler International. Kāpēc tie tik strauji gājuši vairumā? Viens no galvenajiem iemesliem ir stress. Aizkavējušies vai atcelti reisi, drūzma un bailes no lidojuma rada spriedzi, bet tā savukārt var kļūt par cēloni dusmu izvirdumiem. ”Aviosabiedrības, reklamējot gaisa ceļojumus, apgalvo, ka tie norit ātri un gludi, bet tā nemaz nav,” saka Stjuarts Hovards no Starptautiskās transporta darbinieku federācijas. Kādas aviosabiedrības pārstāvis uzskata, ka pasažieru agresīvā uzvedība ir palielinājusies līdz ar tādu avioreisu ieviešanu, kuru laikā ir aizliegts smēķēt. Saskaņā ar kādu ziņojumu, 1997. gadā vienā no lidmašīnām ”vairāk nekā pusē gadījumu, kad pasažieri bija uzvedušies agresīvi, vainīgi bija smēķētāji, kam neizturami kārojās uzsmēķēt”. Vēl viens faktors, kas veicina nekārtības, ir alkohola lietošana, kuras sekas lielā augstumā var izpausties spēcīgāk nekā parasti. Kā minētajā ziņojumā bija ieteikts rīkoties, ja blakus kāds pasažieris sāk trokšņot? ”Nekliedziet pāri visam salonam, lai pasauktu komandu, bet atstājiet savu vietu un taktiski informējiet apkalpi par radušos problēmu.” Šajā ziņojumā dots vēl kāds padoms: ”lai izvairītos no situācijām, kas jūs varētu aizkaitināt, paņemiet līdzi izklaidējošu lasāmvielu vai arī klausieties nomierinošu mūziku”, uzlicis pārnēsājamā stereoatskaņotāja austiņas.

Aug apbedīšanas izdevumi

Lai samazinātu bēru izdevumus, aizvien vairāk cilvēku izšķiras par labu aizgājēja kremēšanai. Pēc Nacionālās bēru rīkotāju asociācijas datiem, 1996. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs tradicionālas bēres vidēji izmaksāja 4600 dolāru. Turpretī ”kremācija izmaksā no 500 līdz 2000 dolāru”, rakstīts Chicago Sun-Times, ”atkarībā no tā, kādā zārkā mirušais tiek kremēts un kāda urna tiek izraudzīta pelnu iebēršanai”. Turklāt, ja mirušo kremē, nav nepieciešama vieta kapsētā un piemiņas zīme, kas tradicionālo bēru izdevumus var palielināt vēl par kādiem 40 procentiem. Kā bija minēts laikrakstā, 1997. gadā Savienotajās Valstīs tika kremēti 23,6 procenti mirušo un ir sagaidāms, ka turpmāko desmit gadu laikā šis rādītājs sasniegs 42 procentus.

Apdraudētās fosilijas

Fosiliju atradnes, kas saglabājušās tūkstošiem gadu, tagad apdraud izlaupītāji, vandaļi un pārlieku dedzīgi tūristi, rakstīts žurnālā New Scientist. ”Daži ģeologi visvērtīgākās fosilijas labprāt pārvietotu uz muzejiem vai arī aizliegtu tūristiem apmeklēt vietas, kur atrod pārakmeņojumus,” teikts žurnālā. Citi turpretī aizrāda, ka cilvēkiem ir tiesības aplūkot fosilijas to dabiskajā vidē. Cenšoties risināt šo problēmu, Starptautiskā paleontoloģijas biedrība ir sākusi sastādīt pasaules apdraudēto fosiliju atradņu sarakstu. Taču patlaban šajā sarakstā ir iekļautas tikai aptuveni 50 vietas.

Zobārsta pakalpojumi — bez sāpēm?

Ne viens vien zobārsta pacients labprāt redzētu, kā tradicionālais zobārsta urbis uz visiem laikiem aiziet pagātnē. Kā rakstīts žurnālā FDA Consumer, iespējams, drīzumā šī vēlēšanās vismaz daļēji īstenosies. ASV Pārtikas un zāļu administrācija nesen apstiprināja erbija — IAG (itrija-alumīnija granāta) lāzera lietošanu dentālajā ķirurģijā. Tagad zobārsts var neurbt bojāto zobu ar mazu urbīti, bet gan lietot lāzeru, lai izņemtu bojātos zoba audus, būtībā pārvēršot tos tvaikos, sacīts žurnālā. Salīdzinājumā ar ierasto zobārsta urbi lāzeram ir daudz priekšrocību. Pirmkārt, ārstēšana ar lāzeru lielākoties ir nesāpīga, tāpēc lielai daļai pacientu vairs nebūs vajadzīga anestēzija. Otrkārt, zobārstam vairs nebūs jāgaida anestēzijas iedarbošanās, tāpēc viņš varēs uzreiz sākt ārstēšanu. Turklāt pacients nejutīs nepatīkamo vibrāciju, ko rada ātrdarbīgie urbji. Tomēr lāzeram ir viens būtisks trūkums: to nevar izmantot, lai ārstētu zobus, kas jau ir plombēti.

Radioaktīvie atkritumi

Kopš šī gadsimta 60. gadiem pasaules kodolenerģētiskās industrijas atkritumi, ko veido izlietotā kodoldegviela, ir sasnieguši vairāk nekā 200 000 tonnu, informē žurnāls New Scientist. Katru gadu šim daudzumam nāk klāt vēl 10 000 tonnu. Kur paliek šie bīstamie atkritumi? ”Lielākā daļa glabājas turpat reaktoru teritorijā,” rakstīts žurnālā. Taču šajās vietās radioaktīvos atkritumus ir paredzēts uzglabāt ne ilgāk par dažiem gadu desmitiem. Tātad pienāks brīdis, kad atkritumi būs jāpārvieto uz ilgtermiņa glabātavām. Bet nelaime ir tā, ka neviena valsts vēl nav sekmīgi ierīkojusi drošu pazemes glabātavu saviem radioaktīvajiem atkritumiem. ”Kodolrūpniecība ir iekritusi lamatās, ko tā pati sev izlikusi,” teikts New Scientist.

Žesti palīdz atrast īsto vārdu

”Jauni pētījumi liecina, ka žesti bieži vien palīdz runātājam sameklēt savos atmiņas krājumos vajadzīgos vārdus,” rakstīts Newsweek. Aprakstošus žestus parasti lieto, lai raksturotu kāda objekta lielumu vai formu, turpretī citiem žestiem, piemēram, ”rokas vēzēšanai gaisā izrunājamo teikumu ritmā”, ir atšķirīgs uzdevums. Psiholoģijas profesors Roberts Krauss no Kolumbijas universitātes (ASV) apgalvo, ka tamlīdzīgi žesti ”palīdz atcerēties grūti iegaumējamus vārdus”, iedarbinot atmiņas veidu, ko viņš sauc par ”leksisko atmiņu”. Zinātnieki salīdzina šīs atmiņas darbību ar to, kā veidojas asociatīva saikne starp kādu notikumu un noteiktu smaržu, garšu vai skaņu. Tāpat kā, uzvēdījot kādai smaržai, atdzīvojas, piemēram, atmiņas par vecomāti, žesti var atmiņā atvērt līdzīgas ”durvis” uz kādu konkrētu vārdu, uzskata neirologs Braiens Batervērts.

Nāves gadījumi darbā

Pasaulē katru dienu 3000 cilvēku iet bojā nelaimes gadījumos, kas notikuši darbā, ziņo Francijas dienas laikraksts Le Monde. Pēc Starptautiskā darba biroja ziņām, ik gadus apmēram 250 miljoni strādājošo gūst savainojumus un vairāk nekā miljons šo savainojumu dēļ zaudē dzīvību. ”Nelaimes gadījumi darbavietās gada laikā prasa vairāk dzīvību nekā satiksmes negadījumi (vidēji 990 000 bojāgājušo), bruņotas sadursmes (502 000), cita veida vardarbība (563 000) un AIDS (312 000),” teikts laikrakstā.

Mutes vēža epidēmija

Indijas galvaspilsētā Deli saslimstība ar mutes vēzi ir četrreiz lielāka nekā Losandželosā (ASV, Kalifornija), stāstīts laikrakstā The Indian Express. Patlaban 18,1 procents no visiem jaunajiem vēža gadījumiem Deli vīriešu kārtas iedzīvotāju vidū ir mutes vēzis, turpretī 1995. gadā — tikai 10 procenti. Galvenie faktori, kas sekmē saslimšanu ar mutes vēzi, ir tabakas zelēšana, bidi (indiešu cigarešu) smēķēšana un lapā ietītas pan masalas (no tabakas, sasmalcinātiem beteļriekstiem un citām sastāvdaļām veidotas masas) košļāšana. Kā bija teikts laikrakstā, bažas izraisa fakts, ka pan masalu aizvien biežāk lieto skolēni, kas neko nezina par iespējamām sekām. Kāds speciālists brīdināja, ka visā Indijā draud izcelties ”mutes vēža epidēmija”.