Jauniešu jautājumi

Kāpēc es cilvēkos jūtos tik nedroši?

”Brīžam kautrība mani burtiski paralizē. Tā izaug līdz visīstākajām bailēm, ar kurām man katrreiz jātiek galā.” (Ričardsa)

”Bērnībā un pusaudzes gados kautrība man sagādāja nopietnas problēmas. Es jutos kā ieslēgta kaut kādā savā pasaulē.” (Elizabete, 18 gadi)

”VAI ar mani kaut kas nav kārtībā? Kāpēc es cilvēkos jūtos tik nedroši?” Vai tu kādreiz esi uzdevis sev šādus jautājumus? Varbūt tu, tāpat kā Ričards, kura vārdi bija citēti ievadā, nervozē, nonākot saskarē ar nepazīstamiem cilvēkiem. Varbūt tu sāc drebēt bailēs, sastopoties ar personām, kurām esi pakļauts. Vai varbūt tevi tik ļoti uztrauc, ko par tevi domā citi, ka brīdī, kad būtu jāizsaka savas domas vai viedoklis, tu nevari dabūt pār lūpām ne vārda. ”Man ir ļoti grūti pieiet klāt cilvēkiem, ko es labi nepazīstu, un uzsākt ar viņiem sarunu,” atzīst Treisija.

Kāpēc rodas šādas izjūtas? Atbilde uz šo jautājumu varētu būt pirmais solis pretī problēmas risinājumam. (Salamana Pamācības 1:5.) Kāda sieviete stāsta: ”Kādreiz es nesapratu, kāpēc uzturēties starp cilvēkiem man ir tik grūti. Bet tagad, kad zinu tā cēloni, man ir iespējams kaut ko darīt lietas labā.” Tāpēc aplūkosim dažus iemeslus, kāpēc jauniešiem mēdz būt grūti kontaktēties ar citiem cilvēkiem.

Kautrība

Visbiežāk šādas grūtības rodas kautrības dēļ. Sabiedriskiem jauniešiem parasti ir daudz draugu, bet jaunieši, kas ir kautrīgi un noslēgušies sevī, mēdz justies vientuļi. ”Bērnībā un pusaudzes gados kautrība man sagādāja nopietnas problēmas,” saka astoņpadsmitgadīgā Elizabete. ”Es jutos kā ieslēgta kaut kādā savā pasaulē.” Diāna atceras, cik daudz satraukuma viņa pārdzīvoja vidusskolas pirmajā klasē. ”Es negribēju, ka man pievērš uzmanību. Reiz kāds skolotājs mums lūdza pēc piecu punktu sistēmas novērtēt, cik svarīgi mums šķiet iegūt popularitāti. Nulle nozīmēja ”pilnīgi nesvarīgi”, pieci punkti — ”svarīgi”. Visas meitenes, kas parasti izpelnījās citu skolēnu uzmanību, ielika piecus punktus. Es ieliku nulli. Mana kautrība izpaudās bailēs tikt ievērotai un nonākt uzmanības centrā, jo es baidījos, ka varētu cilvēkiem nepatikt.”

Protams, būt nedaudz kautrīgam nav nekas slikts. Ar kautrību cieši saistīta ir pieticība — īpašība, kas raksturo cilvēkus, kuri apzinās savu iespēju robežas. Un Bībelē mums ir pavēlēts ”pazemīgi [”pieticīgi”, NW] staigāt sava Dieva priekšā”. (Mihas 6:8.) Būt kopā ar pieticīgu un pat kaut kādā mērā kautrīgu cilvēku ir patīkamāk nekā kontaktēties ar cilvēku, kas ir valdonīgs, agresīvs vai neiecietīgs. Un, tāpat kā ir ”savs laiks, kad runāt”, tāpat ir arī ”savs laiks klusēt”. (Salamans Mācītājs 3:7.) Kautrīgiem cilvēkiem klusēšana nesagādā grūtības. Tā kā viņi ir ’čakli klausīties [un] kūtri runāt’, viņus pamatoti uzskata par labiem klausītājiem. (Jēkaba 1:19.)

Taču bieži jaunieši ir tik ļoti klusi un kautrīgi jeb bikli, ka viņiem ir grūti sev atrast draugus. Kā izteicās kāds rakstnieks, atsevišķos gadījumos šādi cilvēki pat ”izveido sev tādu kā neirotisku ieslodzījumu” — viņi izolējas no apkārtējiem. (Salamana Pamācības 18:1.)

Plaši izplatīta problēma

Ja arī tu esi ārkārtīgi kautrīgs, tev būtu labi zināt, ka kautrīgums ir ļoti plaši izplatīta problēma. Kādā aptaujā, kurā piedalījās vidusskolu un koledžu audzēkņi, ”82 procenti aptaujāto atzina, ka kaut kādā savas dzīves posmā ir bijuši kautrīgi”. (Īstvuds Atvoters. Adolescence.) Arī Bībeles laikos bija cilvēki, kam kautrīgums sagādāja grūtības. Ar to cīnījās pat cilvēki, kam bija uzticēti daudzi atbildīgi pienākumi, piemēram, Mozus un Timotejs. (2. Mozus 3:11, 13; 4:1, 10, 13; 1. Timotejam 4:12; 2. Timotejam 1:6—8.)

Padomāsim arī par senās Izraēla tautas pirmo ķēniņu Saulu. Sauls bija drosmīgs vīrs. Piemēram, kad viņa tēvam bija pazudis ganāmpulks, Sauls bezbailīgi devās to meklēt. (1. Samuēla 9:3, 4.) Bet, kad viņš bija iecelts par ķēniņu, viņu pēkšņi pārņēma kautrība. Viņš nevis izgāja gavilējošās tautas priekšā, bet paslēpās starp mantu kravām. (1. Samuēla 10:20—24.)

Šāds pašpaļāvības trūkums var likties pārsteidzošs. Bībeles aprakstā ir teikts, ka viņš bija ļoti izskatīgs, jauns vīrietis. ”Veselu galvas tiesu viņš bija lielāks kā visi citi tautā.” (1. Samuēla 9:2.) Turklāt Dieva pravietis viņam bija apliecinājis, ka Jehova svētīs viņa valdīšanu. (1. Samuēla 9:17, 20.) Un tomēr Sauls izjuta nedrošību. Kad Samuēls Saulam pateica, ka tas kļūs par ķēniņu, Sauls pazemīgi atbildēja: ”Vai es nenāku no Benjamīna, no vismazākās Israēla cilts, un no viszemākās ģimenes visu Benjamīna ģimeņu starpā? Kāpēc tad tu man stāsti tādas lietas?” (1. Samuēla 9:21.)

Ja jau tādam vīram kā Saulam kaut kādā brīdī pietrūka pašpaļāvības, nav jābrīnās, ka arī tev tās reizēm trūkst. Ja tu esi pusaudža vecumā, tad pašlaik tavā dzīvē ir periods, kad tavs ķermenis strauji mainās. Tu tikai sāc mācīties, kā dzīvot pieaugušo pasaulē. Tāpēc ir pilnīgi dabiski laiku pa laikam just pašpaļāvības trūkumu un nedrošību. Dr. Deivids Elkainds žurnālā Parents rakstīja: ”Lielākajai daļai cilvēku jaunībā ir posms, kad viņi ir kautrīgi. Tas ir laiks, kad viņi dzīvo ar tādu kā iedomātas publikas sajūtu — viņiem šķiet, ka apkārtējie pastāvīgi vēro, kā viņi izskatās un ko dara.”

Tā kā jaunieši cits par citu bieži spriež pēc ārienes, daudzi no viņiem uztraucas par savu izskatu. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 10:7.) Taču pārāk liela raizēšanās var nākt par ļaunu. Par to pārliecinājās kāda jauna sieviete no Francijas, vārdā Lilija: ”Pusaudzes gados man bija problēma, kāda tajā vecumā ir daudziem. Man bija pinnes. Raizes par to, kā izskatos, man atņēma drosmi tuvoties citiem cilvēkiem.”

Apburtais loks

Tā kā kautrīgu cilvēku izturēšanās bieži tiek iztulkota nepareizi, viņi var nonākt izolētības stāvoklī, no kura nav tik viegli izkļūt. Grāmatā Adolescence ir teikts: ”Kautrīgiem pusaudžiem mēdz būt grūti atrast draugus, jo apkārtējiem par viņiem nereti rodas aplams vai pat slikts priekšstats. Viņus mēdz uzskatīt par nesabiedriskiem, garlaicīgiem, vienaldzīgiem, vēsiem un nedraudzīgiem cilvēkiem. Un, kad apkārtējie pret viņiem izturas atbilstoši savam kļūdainajam priekšstatam, viņi vēl vairāk noslēdzas sevī, kļūstot vēl vientuļāki un nomāktāki.” Tādā veidā attiecībās ar citiem viņi kļūst vēl kautrīgāki, kas nozīmē vienīgi to, ka apkārtējos nostiprinās nepareizais priekšstats par viņiem kā par snobiskiem, uzpūtīgiem cilvēkiem.

Tā kā pasaule ievēro kristiešus, tev, protams, ir jādomā, kādu iespaidu tu uz citiem atstāj. (1. Korintiešiem 4:9.) Vai, sarunādamies ar cilvēkiem, tu izvairies skatīties viņiem acīs? Vai tava poza un žesti varētu liecināt, ka nevēlies, lai tev tuvojas? Ja tu atbildi apstiprinoši, tev jāsaprot, ka citi var tevi pārprast un sākt no tevis vairīties. Un tādā gadījumā nodibināt ar cilvēkiem draudzīgas attiecības būs ļoti grūti.

Citi faktori

Vēl bieži cilvēkiem ir grūti kontaktēties ar citiem tāpēc, ka viņiem trūkst pārliecības par sevi. Tiesa, ir gluži dabiski just zināmu nedrošību, ķeroties pie kaut kā pilnīgi jauna. Taču ir jaunieši, kam šīs sajūtas izpaužas sevišķi asi. Kāda sieviete, vārdā Geila, stāsta, ka pusaudzes vecumā viņai bija, pašas vārdiem runājot, sociofobija. ”Es nevarēju klasē atbildēt. Maniem vecākiem pastāvīgi pārmeta: ”Viņa neceļ roku. Viņa nevēlas izteikties.” Kad man bija jārunā, es ļoti uztraucos un jutos ārkārtīgi neērti. Un, godīgi sakot, tas man sagādā grūtības vēl joprojām.” Nedrošība cilvēku var burtiski paralizēt. ”Es baidos kļūdīties,” stāsta kāds jaunietis, vārdā Pīters. ”Man trūkst pārliecības par to, ko daru.” Ja šādi pusaudži kļūst par vienaudžu nesaudzīgās kaitināšanas un kritizēšanas upuriem, viņu nedrošība mēdz kļūt vēl lielāka un ticība saviem spēkiem var tikt nopietni iedragāta.

Daudzi cilvēkos jūtas neveikli arī tāpēc, ka nezina, kā uzvesties sabiedrībā. Iespējams, tu tikai tāpēc nevari saņemties, lai ar kādu iepazītos, ka nezini, ko sacīt. Tas varbūt izklausās neticami, bet reizēm arī gados vecākiem cilvēkiem ir šāda problēma. Kāds biznesmenis, vārdā Freds, saka: ”Darījumi ir sfēra, ko es pārzinu patiešām labi. Kamēr sarunas ir par šiem jautājumiem, man nav jādomā, kā radīt par sevi labu iespaidu. Bet, tiklīdz man ar tiem pašiem cilvēkiem ir nepiespiesti jāpatērzē, es kļūstu nedrošs. Manī klausoties, viņiem varētu sākt likties, ka esmu diezgan garlaicīgs sarunu biedrs — ka izklāstu sausus faktus, runāju pārāk specifiski vai ka ar mani gluži vienkārši nav īpaši interesanti.”

Vienalga, vai esi kautrīgs, nedrošs vai tev vienkārši ir grūti kontaktēties ar citiem cilvēkiem, prasme būt sabiedriskākam tev noteikti nāks par labu. Bībelē kristieši tiek mudināti ’atdarīt savu sirdi’ un iepazīt citus cilvēkus. (2. Korintiešiem 6:13.) Bet kā to izdarīt? Šis jautājums būs aplūkots kādā no nākamajiem Atmostieties! numuriem.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 26. lpp.]

Par kautrīgiem cilvēkiem bieži domā, ka viņi ir nesabiedriski

[Attēls 26. lpp.]

Daži jaunieši turas no citiem savrup nedrošības dēļ