Cik plaši mūsdienās ir izplatīta māņticība?
TAS var notikt pilnīgi visur: darbā, skolā, sabiedriskajā transportā un uz ielas. Jūs nošķaudāties, un cilvēki, ko nekad agrāk neesat sastapuši, varbūt parasti garāmgājēji, novēl: ”Uz veselību!” — vai: ”Dievs palīdz!” Daudzās valodās ir līdzīgi teicieni. Vācieši saka: ”Gesundheit.” Arābi šķaudītājam novēl: ”Jarhamak Allāh,” — bet daudzi polinēzieši, kas dzīvo Klusā okeāna dienviddaļā, saka: ”Tihei mauri ora.”
Uzskatot to vienkārši par pieklājības frāzi, kas sakņojas sabiedrībā pieņemtajās uzvedības normās, jūs droši vien neesat domājuši, kāpēc cilvēki tā saka. Taču šis teiciens sakņojas māņticībā. Profesors K. Straubergs savā grāmatā ”Latviešu tautas paražas” rakstīja: ”Mūsu ”Dievs palīdz” ir analoģisks grieķu Zēthi, Zeu sōson — jo šķaudītāji, kas ir nervozi un slimīgi, ir daimonu apsēsti. [..] Latviešu ticējumos šķaudīšana tāpat ir nozīmīga.” Piemēram, profesora P. Šmita ”Latviešu tautas ticējumos” rakstīts: ”Ja kāds nošķaudās, tad jāsaka: ”Dievs palīdz!” Ja tā nesaka, tad velns var pārsteigties un paņemt šķaudienu līdz ar šķaudītāja dvēseli.” Tātad vārdi ”Uz veselību!” vai ”Dievs palīdz!” tiek teikti tādēļ, lai cilvēks nepazaudētu dvēseli.
Protams, lielākā daļa cilvēku nedomā, ka dvēsele šķaudīšanas laikā izlido no ķermeņa, jo apzinās, ka tas ir pretrunā ar veselo saprātu. Tāpēc nav nekas neparasts, ka ”Latviešu valodas vārdnīcā” māņticība skaidrota kā ’naivu, fantastisku ticējumu kopums, kam sakars ar kultu un maģiju’, ’uz šādiem ticējumiem balstīts maldīgs uzskats’.
Nav brīnums, ka 17. gadsimtā kāds ārsts tā laika māņticību nosauca par neizglītoto ”ļaužu maldiem”. Cilvēcei ieejot zinātnes sasniegumiem bagātajā 20. gadsimtā, Britu enciklopēdijas 1910. gada izdevumā bija lasāms optimistisks paredzējums, ka pienāks laiks, kad ”civilizācija [būs] brīva no pēdējām māņticības paliekām”.
Tikpat plaši izplatīta kā agrāk
Apmēram pirms astoņdesmit gadiem izteiktie optimistiskie vārdi izrādījās nepamatoti, jo, pēc visa spriežot, māņticība ir sastopama tikpat plaši kā vienmēr. Grāmatā Superstitions (Māņticība) ir rakstīts: ”Māņticība, kas joprojām pastāv mūsdienās, ir izturējusi gadsimtiem ilgos mēģinājumus to izskaust.” Tālāk ir minēti tikai daži piemēri, kas liecina par māņticības noturīgumu.
◻ Kad pēkšņā nāvē bija nomiris kādas lielas Āzijas pilsētas pašvaldības vadītājs, viņa oficiālās rezidences personāls, ko šis notikums bija iedzinis apjukumā, deva padomu jaunajam pilsētas galvam konsultēties ar ekstrasensu, kas ieteica daudz ko izmainīt gan pašā ēku kompleksā, gan ārpus tā. Pēc personāla domām, šīs izmaiņas neitralizēja slikto auru.
◻ Kādas bagātas Amerikas Savienoto Valstu kompānijas prezidente vienmēr nēsā līdzi īpašu akmeni. Kopš pirmās veiksmīgās tirdzniecības izstādes viņa neatstāj māju bez šī akmens.
◻ Āzijā biznesmeņi pirms lielu darījumu noslēgšanas bieži vēršas pēc padoma pie gaišreģiem.
◻ Kāds sportists intensīvi trenējas, taču uzskata, ka uzvara ir atkarīga no kāda viņa apģērba gabala. Tāpēc viņš to nemazgātu valkā visās sacīkstēs.
◻ Students, kārtodams eksāmenu, ir rakstījis ar kādu pildspalvu un saņēmis labu atzīmi. Kopš tā laika viņš domā, ka šī pildspalva nes laimi.
◻ Kāzu dienā līgava rūpīgi seko, lai viņas apģērbā būtu ”kaut kas vecs, kaut kas jauns, kaut kas patapināts un kaut kas zilā krāsā”.
◻ Cilvēks atšķir Bībeli jebkurā vietā un izlasa pantu, kas pirmais piesaista uzmanību, — viņš tic, ka tieši šie vārdi dod padomu, kas viņam vajadzīgs konkrētajā brīdī.
◻ Kad lidmašīna sāk braukt pa skrejceļu, lai paceltos gaisā, vairāki pasažieri pārmet krustu. Kāds cits lidojuma laikā satver ”svētā” Kristofera medaljonu.
Ir skaidri redzams, ka arī mūsdienās māņticība ir plaši izplatīta. Konektikutas koledžas (ASV) psiholoģijas asociētais profesors Stjuarts Vaiss savā grāmatā Believing in Magic — The Psychology of Superstition (Ticība maģijai. Māņticības psiholoģija) raksta: ”Kaut arī mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā valda tehnoloģijas sasniegumi, māņticība ir tikpat plaši izplatīta kā agrāk.”
Mūsu laikos māņticība ir tik ļoti nostiprinājusies cilvēku apziņā, ka pūles to izskaust ir bijušas nesekmīgas. Kāpēc tā notiek?