Kas notiek pasaulē
”Bābeles tornis”
Kā informē Parīzes laikraksts International Herald Tribune, Eiropas Savienībai (ES) ir 11 oficiālās valodas un pēc kāda laika tām varbūt pievienosies vēl 10. Patlaban Eiropas Komisijā, kas ir ES izpildorgāns, strādā vairāk nekā četrreiz lielāks skaits tulku nekā Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā pārvaldē, kur ir tikai piecas oficiālās valodas. Lai gan lielas pūles tiek veltītas tam, lai saliedētu Eiropu un vienkāršotu ES darbību, valodas ziņā ir vērojama pretēja tendence. Ikviena dalībvalsts aizstāv savas valodas lietošanu. ”Sāk veidoties īsts Bābeles tornis,” bija atzīmēts minētajā laikrakstā. Komisija saskaras arī ar tādu problēmu kā ”eirovaloda” — darbinieku iekšējais žargons, kas pilns ar žargonismiem un abstraktiem vārdiem. Kā sacīja kāds tulks, nav viegli piedabūt politiķus izteikties skaidri, ja ”bieži vien mērķis ir tieši izteikties neskaidri”.
Mājdzīvnieki uzlabo veselību?
”Pieķeršanās mājdzīvniekiem var aiztaupīt nepieciešamību griezties pie ārsta,” rakstīts The Toronto Star. Pēdējos desmit gados vairākos pētījumos ir konstatēts, ka ”cilvēki, kuriem ir mājdzīvnieki, mazāk cieš no stresa, retāk ir spiesti meklēt ārsta palīdzību un viņiem pat ir lielākas izredzes izdzīvot pēc sirdslēkmes. Dzīvnieks palīdz atgūt spēkus pēc insulta un nomierina psihiski slimus cilvēkus.” Dr. Alans Beks no Perdū universitātes Veterinārās medicīnas fakultātes (ASV, Indiāna) izsaka pārliecību, ka ”dzīvnieki palīdz cilvēkiem atslābināties. Uz tiem var koncentrēt uzmanību, tiem var pieskarties.” Labvēlīgā iedarbība izpaužas arī tad, ja dzīvnieks nemaz nepieder cilvēkam pašam, un, balstoties uz šo faktu, ir sākusi attīstīties tāda metode kā ”dzīvnieku terapija”. Daži psihiskās veselības speciālisti ir guvuši labus panākumus, iesakot saviem pacientiem, kas cieš no psihiskiem traucējumiem, pavadīt laiku kāda dzīvnieka sabiedrībā.
Ūdens resursi iet mazumā
”Šobrīd pieejamais ūdens daudzums uz katru cilvēku ir vairāk nekā divreiz mazāks nekā pirms 50 gadiem,” teikts The UNESCO Courier. Turklāt ir sagaidāms, ka ūdens rezerves pasaulē turpinās sarukt. Viens no iemesliem, kāpēc pastāv tāds ūdens trūkums, ir tas, ka aizvien vairāk saldūdens tiek patērēts pieaugošā iedzīvotāju skaita, kā arī lauksaimniecības un rūpniecības vajadzībām. Zinātnieki, kas iedala pasauli zonās atkarībā no ūdens trūkuma pakāpes, atsevišķus apgabalus ir apzīmējuši par ”katastrofāliem”. Kā norādīts Courier, tas nozīmē, ka šajos apgabalos ūdens krājumi, ”visticamāk, nav pietiekami, lai nodrošinātu iedzīvotājus tādā krīzes situācijā kā, piemēram, sausuma gadījumā”. Minētajā publikācijā piebilsts: ”Vēl pirms 50 gadiem nevienā pasaules valstī nebija katastrofāli zems ūdens resursu līmenis. Tagad apmēram 35 procenti cilvēku dzīvo šādos apstākļos.”
Viltus invalīdi ubagu starpā
Daudzi no tiem, kas nodarbojas ar ubagošanu, patiesi ir galējā trūkumā nonākuši cilvēki, tomēr, kā minēts kādā rakstā, kas bija publicēts Indijas žurnālā The Week, daži no viņiem izliekas par to, kas viņi īstenībā nemaz nav. Maharaštrā, vienā no Indijas štatiem, kāds ubags, lūgdams dāvanas, uz kruķiem pienācis pie automašīnas, kas bija apstājusies pie sarkanās gaismas. Cilvēks, kas sēdējis pie stūres, nav pievērsis ubagam uzmanību un turpinājis sarunu ar draudzeni. Ubags paceltā balsī atkārtojis savu lūgumu, bet braucējs attaisījis automašīnas logu un pagrūdis ubagu, tā ka viņa traukā iebērtās monētas izkaisījušās pa zemi. Tad ”invalīds” piepeši ”izveseļojies” un sācis ar kruķiem dauzīt mašīnas priekšējo stiklu. ”Bariņš ”aklu”, ”klibu” un ”kroplu” draugu, kas ubagoja pie citām automašīnām, nāca viņam talkā”, sviezdami akmeņus, zarus un kruķus, un izvilka jauno cilvēku no mašīnas, bija stāstīts The Week. Policijas automašīna, kas parādījās īstajā brīdī, piespieda ubagus ņemt kājas pār pleciem.
Cietsirdīga izturēšanās pret bērniem — globāla problēma
Pasaules veselības organizācija (Ženēva, Šveice) lēš, ka pasaulē ir ap 40 miljoni bērnu, kas cieš no cietsirdīgas izturēšanās. Kā bija stāstīts laikrakstā The New York Times, 19 valstīs tika veikti pētījumi, kas aptvēra bērnus līdz 14 gadu vecumam, un, spriežot pēc šo pētījumu rezultātiem, 29 procenti apsekoto zēnu un 34 procenti meiteņu ir tikuši seksuāli izmantoti. Amerikas Savienotajās Valstīs vien katru gadu cietsirdīgas apiešanās dēļ apmēram divi miljoni bērnu gūst savainojumus, ziņo PVO.
Vienmuļš darbs ir neveselīgs
Vācijā kādā pētījumā, kas aptvēra 50 000 strādājošo, tika konstatēts, ka tie, kuru darbs neprasa no viņiem pietiekami daudz, ir vairāk pakļauti slimībām nekā tie, kas ir aizņemti savā darbā. ”Strādājošajiem, kuru darba uzdevumu raksturo atkārtošanās un patstāvības trūkums, ir reģistrēts divreiz vairāk saslimšanas gadījumu nekā tiem, kuru darbs prasa no viņiem uzmanību un piepūli,” atzīmēts laikrakstā Augsburger Allgemeine. Neviens cits ar darbu saistīts stresa faktors neietekmē darba kavējumu biežumu un ilgumu tik lielā mērā kā darbs, kas prasa no cilvēka pārāk maz. Kā sacīts laikrakstā, tiem, kam darbs nedod pietiekamu iespēju likt lietā savus spēkus, bieži ir ”paaugstināts asinsspiediens, kuņģa un zarnu darbības traucējumi, kā arī problēmas ar muguru un locītavām”.
Putnu smadzenes un miegs
Kā stāstīts Toronto Star, zinātniekiem jau sen ir zināms fakts, ka putni gulēšanas laikā spēj ik pa brīdim ar vienu aci uzmest skatu apkārtnei, lai piesargātos no plēsējiem. Jauni atklājumi liecina, ka putni var izlemt, vai ļaut aizmigt visām smadzenēm vai pusi no smadzenēm paturēt nomodā, lai tā vadītu šo aci, kas uzrauga apkārtni. Pētījot rindā guļošas meža pīles, zinātnieki noskaidroja, ka putni, kas atradās rindas galos, trešdaļu miegā pavadītā laika gulēja tikai ar vienu smadzeņu pusi, turpretī rindas vidū pīles šādā pusnomodā bija tikai 12 procentus no miegam veltītā laika. Šķiet, ”kad situācija ir riskanta, putni biežāk guļ tikai ar vienu smadzeņu pusi”, saka Nilss Retenborgs no Indiānas štata universitātes (ASV).
Nav it nekāda labuma
”Smēķēšana nepalīdz palikt tievam,” informē University of California Berkeley Wellness Letter. ”Daudzas jaunas sievietes sāk smēķēt, būdamas pārliecinātas, ka tas viņām palīdzēs nekļūt resnām.” Taču kāds pētījums, kurā tika apkopoti dati par 4000 pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem, liecināja, ka ”septiņu gadu laikā lielākā daļa no viņiem bija pieņēmušies svarā (vidēji apmēram par puskilogramu gadā) neatkarīgi no tā, vai viņi smēķē vai ne”. Rakstā bija izteikts secinājums: ”Smēķēšana nav līdzeklis pret pieņemšanos svarā. No tās nav nekāda labuma.”
Velosipēdi kāmīšiem
Kāda Honkongas firma, kas tirgojas ar mājdzīvniekiem, ir izgudrojusi ”dzīvnieku velosipēdu”, rakstīts žurnālā New Scientist. Tā priekšējais ritenis ir veidots līdzīgi vāveres ritenim, un, kad dzīvnieciņš skrien šajā ritenī, velosipēds virzās uz priekšu. Bet, ja īpašnieks baidās, ka viņa mīlulim braukājot varētu gadīties kas ļauns, ar īpašas sviras palīdzību priekšējo riteni var pacelt uz augšu un fiksēt šādā stāvoklī. Tad dzīvnieciņš var droši ”nodarboties ar fizkultūru”, velosipēdam stāvot uz vietas.
Kā mazināt muguras sāpes ceļojuma laikā
Cilvēkiem, kam pastāvīgi sāp mugura, ceļojums var sagādāt ne mazums grūtību, taču laikrakstā The Toronto Star bija minēti daži noderīgi padomi. Ja paredzēts iet kājām, ”uzvelciet ērtus apavus. Augsti papēži liek augumam novirzīties no vertikālās ass, radot mugurai papildu slodzi. [..] Ja jūs braucat ar automašīnu, laiku pa laikam apstājieties, lai izstaipītos un nedaudz pastaigātos. [..] Ņemiet līdzi muguras atbalstīšanai domātu spilvenu.” Sēžot ik pa brīdim mainiet pozu. Laikrakstā bija atzīmēts, ka ir iespējams mazināt arī tās sāpes, kas rodas bagāžas nešanas dēļ, jo ”tagad ir pieejamas visdažādākās formas un izmēru ceļasomas, kuras var nenest rokā, bet vilkt pa zemi uz ritenīšiem. Iegādājieties tādu somu, kuras rokturis ir pietiekami garš, lai jums būtu ērti to pārvietot, — mugurai nebūs liela labuma, ja jūs pārtrauksiet nest somu rokā tāpēc vien, lai turpmāk vilktu to līdzi, sameties līkumā.”
Dusmu izgāšana
Tā saucamā izlādēšanās, ”dusmu izgāšana uz nedzīviem objektiem — piemēram, spilvena vai boksa maisa dauzīšana —, drīzāk veicina, nevis novērš agresīvu uzvedību”, teikts Kanādas laikrakstā National Post. Psiholoģijas asociētais profesors Dr. Breds Bušmens no Aiovas štata universitātes (ASV) norādīja: ”Populāros masu medijos izlādēšanās ideja ir atbalstīta daudz biežāk nekā zinātniskajā literatūrā.” Pēc zinātnieku atzinuma, sacīts laikrakstā, ”grāmatas un raksti, kas iesaka ”izlādēties”, lai atbrīvotos no dusmām, patiesībā varbūt pat veicina agresiju, atļaujot vājināt paškontroli”.