Pasargājiet savu bērnu no nelaimes gadījumiem
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ZVIEDRIJĀ
KARLS ERIKS ar savu sievu Birgitu uzkopa sava mirušā kaimiņa māju, un viņu nepilnus trīs gadus vecā meitiņa Hanna bija kopā ar viņiem. Pēkšņi Hanna iznāca no kādas istabas, turot rokā zāļu pudelīti. Dažas tabletes meitene jau bija apēdusi. Kad Birgita rūpīgi izpētīja pudelīti, viņu pārņēma šausmas. Pudelītē bija kaimiņa sirdszāles.
Hanna ātri tika nogādāta slimnīcā un nakti pavadīja reanimācijas nodaļā. Kaut arī meitenes norītā zāļu deva varēja izraisīt neatgriezeniskus bojājumus, tā tomēr nenotika. Kāpēc? Tāpēc, ka tieši pirms tablešu apēšanas viņa bija izēdusi šķīvi putras. Daļu indes līdz ar to bija absorbējusi putra, ko Hanna pēc tam izvēma.
Diemžēl tādi gadījumi kā šis nav izņēmums. Ik dienas visā pasaulē tūkstošiem bērnu cieš negadījumos, kas beidzas ar vizīti pie ārsta vai ārstēšanos slimnīcā. Zviedrijā katru gadu astotā daļa no visiem bērniem, kam nepieciešama medicīniska palīdzība, ir bērni, kas ir cietuši kādā negadījumā. Ja arī jums ir bērns, tad pastāv reāla iespēja, ka arī ar viņu var notikt kāda nelaime.
Zīmīgi, ka lielākoties bērni sevi savaino, atrazdamies mājās vai tās tuvumā. Mainoties bērnu vecumam, mainās arī nelaimes gadījumu raksturs. Zīdainis var nokrist no kādas augstākas vietas, kur viņš ir nolikts, lai viņu pārtītu, aizrīties ar ēdienu vai norīt kādu sīku priekšmetu, kas nosprosto viņa elpceļus. Mazliet paaugušies, bērni sāk visur kāpelēt un līdz ar to bieži krīt, kā arī mēdz apdedzināties vai saindēties, taustot un nogaršojot lietas, līdz kurām spēj aizsniegties. Skolas vecuma bērni bieži cieš ceļu satiksmes negadījumos vai gūst traumas, rotaļājoties svaigā gaisā.
Daudzas no šīm nelaimēm ir novēršamas. Būdami pietiekami tālredzīgi un ņemdami vērā bērna attīstības līmeni, jūs varat novērst nelaimes gadījumus, kuros viņi varētu gūt ievainojumus vai pat aiziet bojā. To pierāda, piemēram, kāda bērnu drošības programma, kas kopš 1954. gada tiek organizēta Zviedrijā. Pirms tam šajā valstī katru gadu nelaimes gadījumos mira vairāk nekā 450 bērnu, bet tagad šis skaitlis ir samazinājies līdz apmēram 70.
Telpās
”Jūs nevarat pasacīt viengadīgam, divgadīgam vai trīsgadīgam bērnam, kā nepakļaut sevi briesmām, un pēc tam paļauties uz to, ka viņš jūsu pamācības atcerēsies,” saka bērnu psiholoģe Kerstina Bekstrema. Tāpēc atbildīgi par to, lai ar bērnu nenotiktu nelaime, ir vecāki vai kāds cits pieaugušais, kura uzraudzībā bērns uz laiku ir atstāts.
Iesākumā pārbaudiet savu māju. Izmantojiet ieteikumus, kas doti rāmītī. Var gadīties, ka dažas no lietām, kas palīdz gādāt par bērna drošību, jūsu valstī nav pieejamas vai ir pārāk dārgas. Tādā gadījumā jums jāņem talkā atjautība un iztēle — un jūs, visticamāk, atradīsiet risinājumu, kas būs noderīgs tieši jūsu situācijā.
Piemēram, ja jūsu virtuves skapīšu atvilktnēm ir skavveidīgi rokturi, jūs tās varat padarīt bērnam neatveramas, aizbāžot aiz rokturiem kādu stieni. Tādā pašā veidā jūs varat nodrošināt arī krāsns durvis. Polietilēna maisiņus drošāk ir sasiet.
Ja jums ir zināmi citi veidi, kā bez lielām pūlēm novērst nelaimes gadījumus savās mājās un tās tuvumā, pastāstiet par tiem saviem draugiem un paziņām, kam ir mazi bērni.
Ārpus telpām
Rūpīgi apskatiet vietu, kur jūsu bērns rotaļājas. Bērni pēc četru gadu vecuma lielāko daļu traumu gūst, spēlējoties laukā. Reizēm viņi sevi savaino, krītot no velosipēda vai kādas augstas vietas, bet visvairāk bērnu vecumā no trim līdz septiņiem gadiem aiziet bojā, ciešot satiksmes negadījumā vai noslīkstot.
Kad jūs pārbaudāt rotaļlaukumu, pievērsiet uzmanību, vai visas tur uzstādītās ierīces ir labā tehniskā stāvoklī un ir droši lietojamas. Vai zem šūpolēm un konstrukcijām, kas tiek izmantotas kāpelēšanai, ir mīksts pamats, piemēram, irdena smilts, kas pasargātu jūsu bērnu no traumas, ja viņš nokristu?
Vai pie jūsu mājām nav kāda ūdenstilpne vai upe? Atcerieties, ka viengadīgs vai divgadīgs bērns var noslīkt arī ūdenī, kas nav dziļāks par dažiem centimetriem. ”Kad mazs bērns iekrīt ūdenī, viņš vairs nesaprot, kur ir augša un kur apakša,” saka bērnu psiholoģe Bekstrema. ”Bērns vienkārši vairs netiek atpakaļ.”
Tāpēc pirmais un svarīgākais likums ir: nekad neļaujiet vienu līdz trīs gadu vecam bērnam iet laukā spēlēties, ja nav neviena pieaugušā, kas viņu pieskatītu. Ja tuvumā ir kāda ūdenstilpne, pagaidiet, līdz jūsu bērns būs krietni paaudzies, un tikai tad laidiet viņu rotaļāties vienu pašu.
Uz ielas un transportlīdzeklī
Iepriekšminētie brīdinājumi ir spēkā arī tad, ja tuvumā ir iela. ”Pirmsskolas vecuma bērns spēj uztvert tikai vienkāršus norādījumus un vienlaicīgi koncentrēties tikai uz kaut ko vienu,” skaidro Bekstrema, ”bet satiksmi regulē komplicēta noteikumu un signālu sistēma.” Tāpēc neļaujiet bērnam vienam pašam šķērsot ielu, kamēr viņš nav sasniedzis skolas vecumu. Speciālisti uzskata, ka braucieniem vienatnē ar velosipēdu pa ielu, uz kuras ir dzīva satiksme, bērns nav gatavs līdz pat 12 gadu vecumam.
Pieradiniet savu bērnu, ka, braucot ar velosipēdu, jājot, skrienot ar skrituļslidām vai braucot ar kamaniņām, ir jāvalkā aizsargķivere. Galvas traumas grūti padodas ārstēšanai, tās var atstāt sekas uz visu mūžu vai pat izrādīties liktenīgas. Kādā bērnu slimnīcā no visiem bērniem, kas, braucot ar velosipēdu, bija guvuši traumas, 60 procentiem bija ievainojumi galvā un uz sejas, bet tiem, kas bija lietojuši aizsargķiveri, nebija nevienas nopietnas galvas traumas.
Tāpat pārliecinieties, vai jūsu bērns ir drošībā, atrodoties automašīnā. Daudzās valstīs ar likumu ir noteikts, ka maziem bērniem jāsēž speciālā bērnu sēdeklītī un jābūt piesprādzētiem. Līdz ar šī drošības pasākuma ieviešanu ir krasi samazinājies satiksmes negadījumos bojā gājušo un ievainoto bērnu skaits. Iegādādamies šādu sēdeklīti — ja jūsu valstī tie ir pieejami —, jūs ievērojami palielināsiet sava bērna drošību. Ir ieteicams pārbaudīt, vai modelis, ko jums piedāvā, atbilst drošības prasībām. Tāpat neaizmirstiet, ka sēdeklīši, kas domāti zīdaiņiem, atšķiras no sēdeklīšiem, kas paredzēti bērniem no aptuveni trīs gadu vecuma.
Mūsu bērni ir vērtīga dāvana no Jehovas, un mēs vēlamies par viņiem rūpēties visos iespējamos veidos. (Psalms 127:3, 4.) Būdami labi vecāki, Karls Eriks un Birgita vienmēr domāja par savu bērnu drošību — viņi to bija darījuši pirms nepatīkamās epizodes ar Hannu un darīja to arī turpmāk. ”Pēc šī gadījuma mēs, protams, kļuvām vēl piesardzīgāki,” atzīst Karls Eriks. ”Tagad mums ir jau mazbērni, un mēs vienmēr sekojam, lai mūsu zāles būtu aiz atslēgas,” Birgita nobeigumā saka.
[Papildmateriāls 22. lpp.]
Drošība jūsu mājās
• Medikamenti. Turiet tos ieslēgtus skapī, kur bērns tiem nevar tikt klāt. Tas pats attiecas uz medikamentiem, ko var iegādāties bez receptes, zāļu tējām un tamlīdzīgiem ārstniecības līdzekļiem. Palūdziet arī viesus, kas paliek pie jums pa nakti, savas zāles glabāt drošā vietā.
• Saimniecībā izmantojamās ķimikālijas. Visus ķīmiskos preparātus glabājiet aizslēdzamā skapī. Atstājiet tos oriģinālajā iesaiņojumā, lai tie būtu viegli identificējami. Lietošanas laikā tos paturiet acīs un nolieciet drošā vietā, pat ja grasāties iziet no istabas tikai uz mirkli. Pārliecinieties, vai pēc trauku mazgājamās mašīnas lietošanas tajā nav palicis kaut kas no mazgāšanas līdzekļiem.
• Plīts. Vienmēr pagrieziet pannas ar rokturiem uz iekšpusi. Ja iespējams, uzstādiet plītij aizsargsieniņu. Nostipriniet plīti tā, lai tā nesasvērtos, ja bērns uzrāptos uz atvērtām plīts durvīm. Plīts durvīm jābūt noslēdzamām. Vai pastāv iespēja, ka bērns varētu apdedzināties, tām pieskaroties? Tad durvju priekšā jāpieliek režģis vai aizsargsieniņa.
• Bīstami mājsaimniecības piederumi. Naži, šķēres un citi asi vai bīstami priekšmeti jāglabā aizslēdzamos skapjos, atvilktnēs vai kādā bērnam nesasniedzamā vietā. Kad jūs lietojat šos saimniecības piederumus un gribat tos uz brīdi kaut kur novietot, nelieciet tos tuvu galda malai. Maziem bērniem var būt bīstami arī sērkociņi un plastmasas maisiņi.
• Kāpnes. Uztaisiet kāpņu abos galos vismaz 75 centimetru augstu aizsargbarjeru.
• Logi un balkona durvis. Logiem un durvīm pierīkojiet bērnam neatveramu aizbīdni, drošības ķēdi vai kādu citu ierīci, lai bērns tos nevarētu attaisīt vai izspraukties tiem cauri, kad vēdināsiet istabu.
• Grāmatplaukti. Ja jūsu bērnam patīk kāpelēt un, ieķeroties dažādos priekšmetos, šūpoties, piestipriniet grāmatplauktus un citas lielās mēbeles pie sienas, lai tās neuzkristu bērnam virsū.
• Kontaktrozetes un elektriskie vadi. Kontaktrozetes, kas netiek izmantotas, kaut kādā veidā jānosedz. Galda lampu un līdzīgu elektroiekārtu vadi jāpiestiprina pie sienas vai mēbelēm, lai bērns nevarētu tās noraut lejā un sevi savainot. Ja vads nav piestiprināts, neatstājiet lampu bērnam pieejamā vietā, kad jūs to nelietojat. Nekad neatstājiet gludekli uz gludināmā dēļa un uzmaniet, lai vads nekarātos pāri dēļa malai.
• Karsts ūdens. Ja jūs varat regulēt karstā ūdens temperatūru, samaziniet tā karstumu līdz aptuveni 50 grādiem. Tad, atvēris krānu, jūsu bērns neapplaucēsies.
• Rotaļlietas. Neturiet mājās rotaļlietas ar asām malām vai stūriem. Izmetiet rotaļlietas, kuras ir mazas vai kuras var saplēst mazos gabaliņos: ja bērns kādu no tiem iebāzīs mutē, viņš var aizrīties. Rotaļlācīšu acīm un deguniem ir jābūt stingri piestiprinātiem. Iemāciet vecākos brāļus un māsas savākt savas mazās rotaļlietas, kad mazulis atrodas uz grīdas.
• Kārumi. Neatstājiet konfektes un tādus kārumus kā, piemēram, zemesrieksti vai karameles bērniem pieejamā vietā. Tie var iestrēgt bērnam kaklā.
[Norāde par autortiesībām]
Avots: Ombudsmena birojs bērnu jautājumos
[Papildmateriāls 22. lpp.]
Ja ir notikusi nelaime
• Saindēšanās. Ja bērns ir iedzēris kaut ko indīgu, rūpīgi izskalojiet viņam muti un iedodiet izdzert vienu divas glāzes piena vai ūdens. Pēc tam zvaniet ārstam vai uz Saindēšanās informācijas centru un lūdziet padomu. Ja bērna acīs ir iekļuvusi kāda kodīga viela, nekavējoties uzsāciet acu skalošanu ar lielu daudzumu ūdens un turpiniet to vismaz desmit minūtes.
• Apdegumi. Viegla apdeguma gadījumā paturiet ievainoto vietu aukstā (bet ne pārāk aukstā) ūdenī vismaz 20 minūtes. Ja apdeguma laukums ir lielāks par bērna plaukstu vai ir ievainota seja, kāda no locītavām, vēdera lejasdaļa vai dzimumorgāni, bērns steidzami jānogādā slimnīcā. Nopietnu ādas bojājumu gadījumā vienmēr jāgriežas pie ārsta.
• Elpceļu aizsprostojums. Ja bērna balsenē ir iesprūdis svešķermenis, ir svarīgi to ātri dabūt ārā. Viena efektīva palīdzības metode balstās uz spēju spiediena paaugstināšanu krūškurvī. Ja jūs šo metodi nepārvaldāt, palūdziet vairāk informācijas savam ārstam vai apmeklējiet pirmās palīdzības kursus, kur šī metode tiek mācīta.
[Norāde par autortiesībām]
Avots: Zviedrijas Sarkanais Krusts
[Attēls 23. lpp.]
Velosipēdistu aizsargķivere palīdz izsargāties no galvas traumām
[Attēls 23. lpp.]
Bērnu sēdeklītis palielina bērna drošību